Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Visneizdevīgākie ir tie klienti, kuriem kupons, kas nopirkts kādā no kolektīvās iepirkšanās portāliem, ir uzdāvināts, jo šie klienti parasti neatgriežas, daloties pieredzē par portāla perkamkopa.lv izmantošanu biznesā portālam db.lv pastāstīja Oranžā masāžas kabineta īpašniece Marita Malzubre.

Nelielā masāžas salona īpašniece kolektīvās iepirkšanās portālus kā pakalpojumu sniedzēja izmantojusi divas reizes un plāno izmantot arī nākotnē. Viņa gan līdz šim izmantojusi tikai vienu kolektīvās iepirkšanās portālu - perkamkopa.lv, jo divi citi šīs jomas «milži» - cherry.lv un zizu.lv neesot izrādījuši nekādu atsaucību. «Es meklēju variantus, tādēļ jautājumus, vai būtu interese sadarboties, aizsūtīju arī Cherry un Zizu, man atsūtīja pretjautājumus, uz kuriem atbildēju, bet nekādas atbildes nesaņēmu,» stāstīja M. Malzubre. Tā kā perkamkopa.lv bijuši atsaucīgi, viņa izvēlējusies savus piedāvājumus izvietot šajā vietnē.

Kolektīvās iepirkšanās tirgū Latvijā patlaban valda piesardzība, norāda kolektīvas iepirkšanās portālu kopaletak.lv pārvaldošā uzņēmuma SIA Modern Fashion Group īpašnieks Aldis Kaļiņins.

Viņš sacīja, ka tas ir skaidrojams ar tirgu pametušo kolektīvās iepirkšanās portālu Citylife un Cherry darbības pārtraukšanu.

«Pēc pagājušā gada notikumiem, kad kolektīvās iepirkšanās portālu tirgu ar diezgan lielu troksni un nekārtībām aiz sevis pameta divi ļoti lieli spēlētāji - Citylife un Cherry, sekas ir jūtamas vēl šodien. Gan sadarbības partneri, gan pircēji pēc šiem notikumiem uz kolektīvās iepirkšanās portāliem skatās daudz uzmanīgāk un ir piesardzīgāki. Uzņēmumi lēmumu, sadarboties ar kolektīvās iepirkšanās portāliem, pieņem piesardzīgi un ar apdomu,» situāciju nozarē raksturja Kaļiņins.

Šobrīd Eiropas uzņēmumi finansējuma saņemšanai joprojām salīdzinoši lielā mērā ir atkarīgi no bankām, bet mazāk – no kapitāla tirgiem, tajā skaitā arī Latvijā, norāda Finanšu ministriju.

Tieši alternatīviem finansējuma avotiem ir svarīga nozīme, jo īpaši jaunizveidotu, kā arī mazu, bet strauji augošu uzņēmumu novatoriskās nozarēs izaugsmes veicināšanā. Viens no alternatīvā finansējuma avotiem, kas šobrīd strauji attīstās visā Eiropas Savienībā (ES), ir kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Arī Latvijā šobrīd darbojas atsevišķas kolektīvās finansēšanas platformas.

Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi ES dalībvalstu pieredzi par kolektīvās finansēšanas normatīvo regulējumu nacionālā līmenī. Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams pilnveidot regulējumu tādiem platformu modeļiem kā savstarpējo aizdevumu platformām un uz investīcijām balstītas kolektīvās finansēšanas platformām. Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu un attīstīt savstarpējo aizdevumu platformas.

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Konkurenti un piedāvājumu apkopotāji par šādu lēmumu pauž gan izbrīnu, gan nožēlu.

Kā iepriekš norādīja CityLife.lv un Cherry.lv, šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem». CityLife.lv un Cherry.lv akcentēja, ka šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv.

Latvijā uzņēmumiem ir ļoti liela interese, lai viņu piedāvājumi tiktu iekļauti kolektīvās iepirkšanās portālos. «Pieredze liecina, ka visaugstāko efektivitāti sasniedz tieši vidēji un mazi uzņēmumi ar ierobežotiem līdzekļiem mārketinga aktivitātēm,» Db.lv norāda kolektīvas iepirkšanās portāla Cherry vadītājs Ģirts Slaviņš.

Uzņēmumi pat gaida rindu, lai to piedāvājumi tiktu iekļauti šāda veida portālos, Db.lv pastāstīja kolektīvās iepirkšanās portāla CityLife.lv (iepriekš atlaižuklubs.lv) pārdošanas vadītājs Māris Strods. Tiesa, ne visi uzņēmumu izteiktie piedāvājumi tiek iekļauti piedāvājumā.

Šobrīd tikai neliels skaits piedāvājumu nesavāc noteikto lietotāju skaitu, lai piedāvājums būtu spēkā. «Tādu praktiski nav, jo pirms piedāvājumu iekļaušanas, ļoti rūpīgi izanalizējam, vai būs pieprasījums,» Db.lv atzīmē kolektīvās iepirkšanās portāla KopāLētāk.lv projektu vadītājs Helmuts Apsis

Pērnais gads e-komercijas jomā Austrumeiropā pagājis uz kolektīvās iepirkšanās viļņa, liecina Centrālās uz Austrumeiropas (CAE) valstu dati par šos portālus izmantojošās auditorijas apmēriem. Savukārt, kā noskaidrojies Gemius pētījumā, cīņā par Latvijas auditoriju vismaz pagaidām uzvarējis portāls Perkamkopa.lv.

Salīdzinot Latvijas, Krievijas un Polijas iepirkšanās portālu tendences, iezīmējas dažas atšķirības. Neņemot vērā faktu, ka Polijas interneta lietotāju skaits gandrīz 13 reizes pārsniedz interneta lietotāju skaitu Latvijā, kolektīvās iepirkšanās portālu skaits abās valstīs ir līdzīgs. Kamēr Polijā kolektīvās iepirkšanās portālu laurus plūc starptautiskais spēlētājs Groupon, Krievijā līderis ir vietējais spēlētājs Biglion.ru, savukārt par līderpozīcijām Latvijā noris cīņa starp vietējiem un starptautiskajiem spēlētājiem, novērojis Gemius.

Šā gada martā Perkamkopa.lv auditorijas sasniedzamība (reach) jeb proporcija no kopējās interneta auditorijas bija vislielākā no visiem Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāliem – nedaudz virs 11%. Tam uz papēžiem min portāls Zizu.lv, kura auditorijas sasniedzamība martā bija 10,5%. Savukārt portāla Citylife.lv auditorija no kopējās interneta auditorijas sasniedza 9,5%, bet Cherry.lv ar nedaudz vairāk kā 8,5% auditorijas sasniedzamību bija ceturtais apmeklētākais Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāls.

Pēdējos sešos mēnešos Latvijas iedzīvotāji kolektīvās iepirkšanās kuponiem iztērējuši 5,11 miljonus latu, liecina portāla Gudriem.lv rīcībā esošie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo 6 mēnešu periodu, pirkumu apjoms ir audzis par 29%.

Līdz 38 pieaudzis kolektīvās iepirkšanās tirgus dalībnieku skaits, bet viena kupona vidējā vērtība augusi no 6,2 līdz 6,55 latiem. Nozares pārstāvji prognozē šajā gadā 10 – 20% lielu apgrozījuma pieaugumu, kā arī tirgus dalībnieku skaita samazināšanos.

Pēc Gudriem.lv datiem, tāpat kā pirms 6 mēnešiem, lielākais apgrozījuma pieaugums ir trim galvenajiem kolektīvās iepirkšanās nozares pārstāvjiem - Zizu.lv, CityLife.lv un Cherry.lv. Katram no šiem uzņēmumiem pusgada apgrozījums pārsniedz miljonu latu, kamēr vidējais viena šīs nozares uzņēmuma apgrozījums ir 141 tūkstotis latu.

Izveidots kolektīvo iepirkšanās portālu vidējā lietotāja apraksts. Tā ir aptuveni 33 gadus jauna sieviete ar augstāko izglītību un darba vietu finanšu jomā.

To secinājis kolektīvās iepirkšanās portāls CityLife.lv.

Jaunākie dati liecina, ka vidējā kolektīvās iepirkšanās portālu lietotāja vecums ir 33 gadi - sieviešu un vīriešu vidū vidējais vecums ir vienāds. Savukārt sadalījums pēc dzimuma ir krasi atšķirīgs - kolektīvās iepirkšanās portālu pakalpojumus krietni biežāk izvēlas tieši sievietes, veidojot 83,76% no visas auditorijas, kamēr vīrieši – tikai 16,24%.

Katrs ceturtais kolektīvās iepirkšanās portālu lietotājs ir ieguvis augstāko izglītību jeb bakalauru. Savukārt gandrīz katram piektajam (18,11%) lietotājam ir maģistra grāds.

2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Pasaulē strauji attīstās savstarpējo aizdevumu tirgus un kolektīvās finansēšanas platformas. Pasaules līmenī savstarpējo aizdevumu tirgus dubultojas ik deviņus mēnešus. Pagājušajā gadā savstarpējos aizdevumos pasaulē bija ieguldīti 25 miljardi ASV dolāru (22,4 miljardi eiro). Bāzes scenārijā tiek paredzēts, ka līdz 2020.gadam visā pasaulē savstarpējos aizdevumos būs ieguldīti 300 miljardi ASV dolāru (268,7 miljardi eiro), aģentūras LETA rīkotajā diskusijā stāstīja savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece informēja, ka Eiropā strauji attīstās alternatīvais finansējums un kolektīvās finansēšanas platformas - pieaugums ir vidēji 140% gadā. Šī niša pēdējos gados strauji papildina banku finansēšanu. Arī kapitāla tirgus savienībā kolektīvās finansēšanas platformas atzīmētas kā viens no potenciālajiem finansējuma avotiem, kas varētu apmierināt pieprasījumu pēc finansējuma un aizpildīt to plaisu, kas pašlaik tirgū netiek apmierināta ar atbilstošu finansējumu.

Dravniece informēja, ka Latvijas tirgū bankas 2014.gadā no jauna kredītos izsniedza 1,2 miljardus eiro, bet nebanku kreditētāji izsniedza 387 miljonus eiro. Kopējā aizdevumu portfelī nebanku kreditētāju īpatsvars aug, šā gada otrajā ceturksnī tas sasniedza 13,3%. No jauna izsniegtajiem banku kredītiem apjoms ir svārstīgs, bet nebanku kreditētājiem līkne iet uz augšu.

Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem».

Kā akcentē CityLife.lv un Cherry.lv, šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv. CityLife.lv un Cherry.lv sasniedz gandrīz 60% no industrijas kopējā apgrozījuma.

Pēc CityLife.lv mārketinga vadītājas Ances Rancānes un Cherry.lv mārketinga vadītājas Annas Brūnas teiktā, «mazie portāli bieži kaitē industrijai kopumā, jo nespēj nodrošināt pienācīgu kvalitāti. Savukārt, piedāvājumus apkopojošajos portālos, piemēram, refresh.lv, salidzini.lv un gudriem.lv, cilvēki nezina, no kāda portāla piedāvājums tiek iegādāts».

Pieaugot interesei par alternatīvās finansēšanas veidu crowdfunding (pūļa finansēšana), strauji aug arī kolektīvās finansēšanas platformu skaits. Lai pārvaldītu un pārredzētu konkrēto nozari, Latvijā nodibināta pirmā pūļa finansēšanas platformu asociācija “Latvian Crowdfunding Association”.

“Latvian Crowdfunding Association” apvienos Latvijā strādājošās kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējus. Asociācijas galvenie mērķi ir veicināt konkrētās nozares pārredzamību un pārvaldību, kā arī nodrošināt Latvijā strādājošo kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēju interešu pārstāvību un īstenošanu nacionālā un starptautiskā līmenī.

Šī gada novembrī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tai skaitā Latvijā, sāks piemērot spēkā stājušos Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai jeb “Crowdfunding regulu”. Lai vēlreiz uzsvērtu un nostiprinātu regulā minēto, asociācija plāno izstrādāt labas prakses kodeksu. Tas palīdzēs nodrošināt labāko kolektīvās finansēšanas nozares praksi Latvijā un kalpos kā vadlīnijas visām platformām un pūļa finansēšanas profesionāļiem.

Kolektīvās iepirkšanās milzis Groupon, palielinot kompānijas akciju publisko piedāvājumu, spējis piesaistīt līdzekļus 700 miljonu ASV dolāru apmērā.

Tas ir otrs lielākais naudas apjoms, kādu ar akciju publisko piedāvājumu spējusi piesaistīt interneta kompānija. Rekords pieder interneta gigantam Google, kas šādā veidā 2004. gadā piesaistīja līdzekļus 1,7 miljardu dolāru apmērā.

Līdz ar tikko notikušo akciju publisko piedāvājumu Groupon tirgus vērtība sasniegusi 13 miljardus dolāru. Pēdējā akciju publiskajā piedāvājumā investoriem bija pieejami pieci miljoni Groupon akciju.

Jau ziņots, ka Groupon Latvijā šogad iegādājās kolektīvās iepirkšanās portālu SuperAkcijas.lv.

Groupon ir pasaules vadošais kolektīvās iepirkšanās portāls, kas vairāk nekā gada laikā izaudzis no 1 līdz 35 valstīm, no 2 miljonu piedāvājumu abonentiem līdz 50 miljonu abonentiem.

Kolektīvās iepirkšanās mājas lapa ZiZu.lv pērnā gada beigās īstenoja akciju, kas nodrošināja tās sadarbības uzņēmumam 100 tūkstošu latu pasūtījumu. Tas ir līdz šim lielākais apgrozījums, kas sasniegts vienas kolektīvās iepirkšanās akcijas laikā.

Rekordakcija divu dienu laikā piesaistījusi ZiZu.lv partnerim Doktora Solomatina Klīnikai 165 jaunus pacientus, kuri iegādājās iespēju veikt redzes korekciju 600 latu vērtībā ar 50% atlaidi. Decembrī tika īstenotas divas akcijas sadarbībā ar Doktora Solomatina Klīniku – pirmās akcijas laikā tika pārdoti 130 kuponi, bet otrās akcijas laikā par tādu pašu cenu – 300 latiem – 65 kuponi.

«Mēs nolēmām pamēģināt. Kādēļ? Vienmēr esam atbalstījuši inovatīvas metodes gan medicīnā, gan arī mārketingā, tādēļ izlēmām piedāvāt savus paklpojumus, sadarbojoties ar ZiZu,» stāsta klīnikas dibinātājs profesors Igors Solomatins.

Pirms pāris gadiem Latvijā darbojās aptuveni simt kolektīvās iepirkšanās portālu, no kuriem tagad darbu turpina ap 30, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pēdējos gados konkurence kolektīvās iepirkšanās portālu vidū bijusi ļoti asa, bet šobrīd situācija ir stabilizējusies. Latvijā ir trīs kompānijas (Cherry.lv/CityLife.lv, Pērkam kopā, Zizu), kas konkurē par lielāko daļu klientu, un aptuveni 25 mazākas un ļoti mazas kompānijas, kas konkurē savā starpā,» raksturo Andress Susi, SIA Cherry Media valdes loceklis. PerkamKopa.lv (draugiem.lv grupas projekts) vadītāja Līva Liepiņa teic – joprojām saglabājas tendence, ka tirgū uzrodas portāli viendienīši, kas mēģina nopelnīt ātri, bez iedziļināšanās tirgus izpētē. «Tagad tirgū palikuši nopietni spēlētāji ar savu klientu loku un uzticamību. Jaunam portālam ienākt tirgū būtu grūti,» viņa spriež.

Tūrisma firmām tā ir iespēja atrast jaunus klientus, taču vienlaikus šāds piedāvājums «jauc gaisu»

Tā secināms no DB tūrisma uzņēmumu aptaujas. Daļa kompāniju nevēlējās paust savu viedokli, daļa ir stipri nobažījušies par negodīgu konkurenci. Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis astoņas patērētāju sūdzības par iegādātiem ceļojumu kuponiem kolektīvās iepirkšanās portālā Cherry.lv, no tām septiņas sūdzības bija par nenotikušajiem ceļojumiem saistībā ar tūrisma operatora Plius Travel bankrotu, bet viena par nekvalitatīvu tūrisma pakalpojumu (ceļojums ar autobusu uz Lietuvu). Pērn ir saņemtas arī divas sūdzības par SIA Hot Travel par nenotikušajiem ceļojumiem saistībā ar bankrotējošo Lietuvas tūrisma operatoru UAB Fresh Travel. Pēc konsultācijām par tālāko rīcību PTAC ir vērsušies vairāki desmiti patērētāju, tāpēc iestāde savas kompetences ietvaros šobrīd veic darbības, lai patērētājiem palīdzētu atgūt naudu.

Kolektīvās iepirkšanās bums ir sasniedzis Latviju. Jau kādu laiku vai ikkatrā interneta portālā redzamas reklāmas no Latvijas kolektīvajiem iepircējiem, kur perkamkopa, citylife, cherry, kopaletak un deal24 ir tie aktīvākie, bet ir vēl virkne citu, kas izmanto to pašu vai nedaudz atšķirīgu biznesa modeli (piemēram, izmanto.lv). Tirgus vietnes savairojušās kā sēnes pēc lietus un acīmredzot ir vērts, jo, ja jau nebūtu, tad nerastos.

Par paraugu šī biznesa ienākšanai Latvijā kalpojis ASV radītā kolektīvās iepirkšanās vietne Groupon. Ja ticam The Economist, tad 2009. gadā Groupon bija «tikpat kā nekas» (acīmredzot ASV mērogiem) – uzņēmums ar 120 darbiniekiem, kas darbojās 30 ASV pilsētās, tik vien kā 2 miljoni klientu un 33 miljoni USD ieņēmumu. Savukārt gadu vēlāk, 2010. gadā, Groupon jau baudīja atzinību globālā mērogā – 4000 darbinieki, 51 miljoni klientu, 565 pilsētas visā pasaulē un 760 miljoni USD ieņēmumu. Jāpiekrīt, ka tas ir atdarināšanas cienīgs piemērs.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes kolektīvās iepirkšanās portālos, pārkāpumus konstatējis visos pārbaudītajos portālos, diskusijā par vadlīnijām godīgas komercprakses īstenošanai kolektīvās iepirkšanās jomā norādīja Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītāja Santa Skrūzmane.

Viņa norādīja, ka vadlīniju izstrādes laikā PTAC kopumā pārbaudīja 31 kolektīvās iepirkšanās portālu, no kuriem deviņi portāli bija jau pārtraukuši darbību, pirms vēl tika pabeigta informācijas apkopošana par pārkāpumiem.

Kā svarīgākos pārkāpumus PTAC fiksējis, piemēram, to, ka portālos mēdz būt maldinoši vai nepilnīgi produktu apraksti, var nebūt norādīta pilna produkta cena. Tāpat bijuši gadījumi, kad portālos pie norādītājam produktu atlaidēm nav norādīta produkta sākotnējā cena, ar ko tad pircējs varētu salīdzināt atlaidi.

Kā vēl viens būtisks pārkāpums, ko novērojis PTAC, ir tas, ka portālos mēdz nebūt informācija par atteikuma tiesībām, kas paredz to, ka patērētājs divu nedēļu laikā drīkst izmantot šīs tiesības un atkāpties no patērētāja kreditēšanas līguma, nesniedzot nekādu pamatojumu.

41,4% respondentu uzskata, ka kolektīvās iepirkšanās portālu nozarei būtu nepieciešama īpaša uzraudzība, liecina preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāla gudriem.lv pētījums.

30,9% uzskata, ka tas nav nepieciešams, bet 25,2% - ir pret papildus regulācijām, jo to ieviešana var paaugstināt preču un pakalpojumu cenas kolektīvās iepirkšanās portālos.

Lai izzinātu galvenās problēmas kolektīvās iepirkšanās portālu darbībā, portāls gudriem.lv savā pētījumā uzdeva jautājumu par to, ar kādām grūtībām saskārušies kolektīvo iepirkšanās portālu klienti vai viņu radinieki.

27,8% bija slikta preces vai pakalpojuma kvalitāte, bet 17,1% klientu pamanījuši negatīvu attieksmi no preces vai pakalpojuma pārdevēja.

14,4% aptaujāto apgalvoja, ka kuponā uzrādītā atlaide neatbilda patiesībai un patiesībā ir zemāka. 14% respondentu radusies problēma ar preces piegādi, bet 13,1% - ar bojātas preces apmainīšanu vai atdošanu.

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

Lietuvas finanšu tirgū nostiprinājusies kolektīvās finansēšanas platforma "Profitus" sāk paplašināties reģionā un uzsāks darbību Latvijā.

Lietuviešu kapitāla uzņēmums specializējas NĪ investīciju un uzņēmējdarbības finansēšanas jomā.

"Kolektīvās uzņēmējdarbības finansēšanas popularitāte Lietuvā strauji pieaug, un tā kļūst par nopietnu konkurentu bankām. Tikai mūsu platformā ir savākti 30 milj. eiro un finansēti 200 projekti," saka "Profitus" valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Viktorija Čijunskīte.

"Profitus" sevi sauc par starpnieku starp tiem, kas investē, un tiem, kas vēlas saņemt finansējumu. Atšķirība no citām līdzīga rakstura platformām – sniegtās investīciju iespējas vienmēr tiek nodrošinātas ar ieķīlātu īpašumu, norāda uzņēmums.

"Nekustamais īpašums tiek uzskatīts par vienu no pievilcīgākajām investīcijām, jo tas ir izturīgs pret inflāciju, rada papildu ieņēmumus un ir taustāms. Lietuvieši investīcijas NĪ uzskata par vienām no drošākajiem," par izvēlēto darbības modeli stāsta V. Čijunskīte.