Kolektīvās iepirkšanās bums ir sasniedzis Latviju. Jau kādu laiku vai ikkatrā interneta portālā redzamas reklāmas no Latvijas kolektīvajiem iepircējiem, kur perkamkopa, citylife, cherry, kopaletak un deal24 ir tie aktīvākie, bet ir vēl virkne citu, kas izmanto to pašu vai nedaudz atšķirīgu biznesa modeli (piemēram, izmanto.lv). Tirgus vietnes savairojušās kā sēnes pēc lietus un acīmredzot ir vērts, jo, ja jau nebūtu, tad nerastos.
Par paraugu šī biznesa ienākšanai Latvijā kalpojis ASV radītā kolektīvās iepirkšanās vietne Groupon. Ja ticam The Economist, tad 2009. gadā Groupon bija «tikpat kā nekas» (acīmredzot ASV mērogiem) – uzņēmums ar 120 darbiniekiem, kas darbojās 30 ASV pilsētās, tik vien kā 2 miljoni klientu un 33 miljoni USD ieņēmumu. Savukārt gadu vēlāk, 2010. gadā, Groupon jau baudīja atzinību globālā mērogā – 4000 darbinieki, 51 miljoni klientu, 565 pilsētas visā pasaulē un 760 miljoni USD ieņēmumu. Jāpiekrīt, ka tas ir atdarināšanas cienīgs piemērs.
Latvijā uz tirgus līdera godu šķiet pretendē pirmais no Groupon sekotājiem perkamkopa.lv, kas radās kā populārā portāla draugiem.lv apakš projekts. Otrs aktīvākais ir citylife.lv, kas sākotnēji bija pazīstams kā atlaizuklubs.lv, bet nomainījis nosaukumu uz starptautiski atpazīstamāku, jo sācis darboties arī Igaunijā un Lietuvā. Par cik šis bums tomēr Latvijā ir sācies salīdzinoši nesen, tad es vēl nekur neesmu sastapies ar tirgus kopējo novērtējumu.
Lai cik svarīga nebūtu šī produkta popularitāte patērētāju vidū, uzskatu, ka jaunā mazumtirdzniecības koncepta attīstība būs atkarīga pirmkārt no projekta dalībnieku – pārdevēju, apmierinātības (lasi – iespējas nopelnīt). Būs peļņa, būs jauni dalībnieki, kas piedāvās savu preci vai pakalpojumu ar mega atlaidēm. Ja tā nebūs – kolektīvās iepirkšanās vietnes iznīks tikpat ātri, cik saradušās.
No pirmā acu skatiena, piedāvājums kolektīvās iepirkšanās vietnē ir labs rīks biznesam, kas var palīdzēt īsā laikā piesaistīt klientus un palielināt savu atpazīstamību. Tomēr šeit uzņēmējam ir jādomā soli uz priekšu. Katrai precei vai pakalpojumam ir sava pašizmaksa. Protams, svarīgi, cik lielas ir robežizmaksas jeb cik izmaksā nevis vidēji viens produkts, bet vēl viena papildus vienība – kas tiek pārdota «kolektīvajiem pircējiem». Piemēram, izmaksas vēl viena «kameršļūcēja» apkalpošanai Mežaparka «Ziemas parkā» ir tuvu nullei, bet on-line tievēšanas programmai precīzi nulle (šie ir reāli kolektīvas iepirkšanas piemēri). Bet ne visiem biznesiem tā veicas. Ekspressmanikīram un Gelish pārklājumam (lai ko tas nenozīmētu, atkal reāls piemērs), noteikti ir arī mainīgas izmaksas, nemaz nerunājot par risku, ka kolektīvie pircēji aizņems kosmetoloģes laiku, ko varētu pārdot «pilnas cenas» klientiem. Turklāt, cik zināms, portāli par konkrēto piedāvājumu reklamēšanu prasa aptuveni 40 % no pārdoto preču vai pakalpojumu apgrozījuma. Līdz ar to, pastāv vairāk kā reāla iespēja neko nenopelnīt, piedaloties šādā akcijā.
Arī to bizness varētu pieņemt, cerībā, ka cilvēki, reiz izmēģinājuši tā piedāvājumu, kļūs par ilgtermiņa klientiem. Bet ASV prakse liecina, ka akcijās piedalās galvenokārt t.s. «atlaižu mednieki», kuri veic pirkumu tikai vienu reizi piedāvātā kupona vērtībā un nekādu ilgtermiņa lojalitāti ar pārdevēju neveido. Pie tam, piedalīšanās šādās produkta virzības akcijās var nopietni iedragāt zīmola vērtību. Pirmkārt, ja par galveno produkta īpašību izceļ cenu, tas vedina patērētāju uz domu, ka ar kvalitāti tas konkurēt nevar. Otrkārt, ja es kā pastāvīgais klients uzzinu, ka profesionālu vaksāciju zīdaini gludai ādai var nopirkt par 5Ls, ļoti grūti nākamreiz no manis dabūt «parasto cenu» 21 Ls. Šajā sakarā vietā ir kāds plaši izskanējis piemērs no Latvijas. Kāds sporta klubs, izmantojot koppirkšanas portālu, esot ieguvis pilnu trenažieru zāli ar sportot gribētajiem, kas to izmantojuši vienu reizi un pazuduši ... kopā ar līdzšinējiem pastāvīgajiem apmeklētājiem, kam akcijas radītā cilvēku burzma lika pārskatīt lojālās attiecības ar sporta klubu.
Tāpēc grūti piekrist 10. maijā db.lv rakstītajam, ka uzņēmumi pat stāvot rindā, lai tikai tiktu iekļauti kolektīvās iepirkšanās portālā. Man zināmi vairāki uzņēmēji, kurus nebeidz vajāt šo portālu reklāmas aģenti un pārdevēji, regulāri zvanot un mēģinot pārliecināt par piedalīšanos. Starp citu, iepriekš nosauktā 40% komisija tādos gadījumos mēdzot nokrist līdz pat 15% un zemāk.
