Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Pieaugot interesei par alternatīvās finansēšanas veidu crowdfunding (pūļa finansēšana), strauji aug arī kolektīvās finansēšanas platformu skaits. Lai pārvaldītu un pārredzētu konkrēto nozari, Latvijā nodibināta pirmā pūļa finansēšanas platformu asociācija “Latvian Crowdfunding Association”.

“Latvian Crowdfunding Association” apvienos Latvijā strādājošās kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējus. Asociācijas galvenie mērķi ir veicināt konkrētās nozares pārredzamību un pārvaldību, kā arī nodrošināt Latvijā strādājošo kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēju interešu pārstāvību un īstenošanu nacionālā un starptautiskā līmenī.

Šī gada novembrī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tai skaitā Latvijā, sāks piemērot spēkā stājušos Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai jeb “Crowdfunding regulu”. Lai vēlreiz uzsvērtu un nostiprinātu regulā minēto, asociācija plāno izstrādāt labas prakses kodeksu. Tas palīdzēs nodrošināt labāko kolektīvās finansēšanas nozares praksi Latvijā un kalpos kā vadlīnijas visām platformām un pūļa finansēšanas profesionāļiem.

Lietuvas finanšu tirgū nostiprinājusies kolektīvās finansēšanas platforma "Profitus" sāk paplašināties reģionā un uzsāks darbību Latvijā.

Lietuviešu kapitāla uzņēmums specializējas NĪ investīciju un uzņēmējdarbības finansēšanas jomā.

"Kolektīvās uzņēmējdarbības finansēšanas popularitāte Lietuvā strauji pieaug, un tā kļūst par nopietnu konkurentu bankām. Tikai mūsu platformā ir savākti 30 milj. eiro un finansēti 200 projekti," saka "Profitus" valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Viktorija Čijunskīte.

"Profitus" sevi sauc par starpnieku starp tiem, kas investē, un tiem, kas vēlas saņemt finansējumu. Atšķirība no citām līdzīga rakstura platformām – sniegtās investīciju iespējas vienmēr tiek nodrošinātas ar ieķīlātu īpašumu, norāda uzņēmums.

"Nekustamais īpašums tiek uzskatīts par vienu no pievilcīgākajām investīcijām, jo tas ir izturīgs pret inflāciju, rada papildu ieņēmumus un ir taustāms. Lietuvieši investīcijas NĪ uzskata par vienām no drošākajiem," par izvēlēto darbības modeli stāsta V. Čijunskīte.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Pēdējie gadi Latvijas mazumtirdzniecības tirgū bijuši aktīvi un gana raibi. Iepirkšanās centru nozarē ienāk jauni spēlētāji un nesnauž arī esošie, rūpīgi domājot, kā uzlabot un attīstīt piedāvājumu saviem klientiem.

Laikā, kad iepirkšanās internetā arvien pieaug un pircējiem ir vairāk iespēju, zīmoli nevar atļauties konkurēt tikai ar cenu. Būtiska nozīme ir spējai nodrošināt neatkārtojamu pieredzi kā klātienē, tā arī tiešsaistes platformās. Tieši pircēji ir tie, kas definē, kādā virzienā nozarei ir jāattīstās, bet konkurences līmenis nosaka attīstības tempu.

Kopumā mazumtirdzniecības tirgus (bez auto degvielas tirdzniecības) pieaugums Latvijā ir stabils, 2019. gadā sasniedzot +5,3% pieaugumu. Šis rezultāts, manuprāt, ir vērtējams kā ļoti labs, ņemot vērā to, ka ir saistīts ne tikai ar inflācijas ietekmi (2019.gadā visu preču un pakalpojumu inflācija sasniedza 2,8%), bet gan arī ar apjoma pieaugumu.

Foto: dinozoo.lv

Iespēja iepirkties tiešsaistē ir būtiski atvieglojusi mūsu ikdienu, un zoo preču nozare nav izņēmums. Plašais preču klāsts, konkurētspējīgas cenas un nesteidzīgā iepirkšanās pieredze ir galvenie iemesli, kāpēc mājdzīvnieku saimnieki arvien biežāk izvēlas nepieciešamās zoo preces saviem mīluļiem iegādāties internetā.

Arī uzņēmums Dino Zoo jau kopš 2018. gada saviem pircējiem nodrošina ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi dinozoo.lv tiešsaistes veikalā. Kāpēc zoo preču iegādei izvēlēties tieši dinozoo.lv, stāsta Dino Zoo E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova!

Mūsdienīga un ērta iepirkšanās pieredze

Iepirkšanās un izklaides centra “AKROPOLE Rīga” vadītāja amatā stājies Kaspars Popens, kurš uzņēmuma komandā strādā jau kopš 2018. gada, informē uzņēmums.

Pēdējo piecu gadu laikā K. Popens pildījis ar tehnisko nodrošinājumu saistītus pienākumus, līdztekus gūstot pieredzi iepirkšanās centra pārvaldībā.

“Mums ir svarīgi, ka jaunais “AKROPOLE Rīga” vadītājs ne vien pārzina iepirkšanās centra darbību no A līdz Z, bet ir uz attīstību orientēts un atvērts jaunām idejām, ko pieprasa arī pati nozare. Kaspars ir pierādījis, ka radošas idejas ir iespējams apvienot ar augstiem rezultātiem, tāpēc, ņemot vērā viņa līdzšinējo darba pieredzi uzņēmumā, kā arī personiskās īpašības – atsaucību, mērķtiecību un emocionālo inteleģenci –, viņš tika iecelts par “AKROPOLE Rīga” vadītāju. Priecājamies sveikt viņu ar šo jauno karjeras pakāpienu,” komentē “Akropolis Group” īpašumu pārvaldības vadītāja Rasa Kundušiene.

Pandēmijas iespaidā pašapkalpošanās kases ir piedzīvojušas līdz šim lielāko uzplaukumu.

Pēc mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātāja “StrongPoint” veiktās aptaujas datiem, 38% Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka gandrīz katru reizi izmanto pašapkalpošanās kases, bet ceturtdaļa jeb 25% – vienmēr.

Pēdējais gads ir radījis vēlmi pārtikas produktu iegādi padarīt ātrāku, ērtāku un arī drošāku, lai pasargātu sevi un citus no iespējamiem inficēšanās riskiem. Taču mazumtirdzniecības tehnoloģiju sektoram attīstoties, arī pašapkalpošanās kases gaida interesanti jaunumi, kas atvieglos līdzšinējās grūtības.

Jaunumi pašapkalpošanās kasu sektorā

Kaimiņvalstī Lietuvā ir ieviests jauns pašapkalpošanās kases veids, kas atpazīst produktus bez svītrkoda vai manuālas ievades. Šāds risinājums nozīmē mazāku cilvēku kontaktu ar skārienjutīgā ekrāna virsmu, tādējādi veicinot drošāku iepirkšanās procesu no pandēmijas skatupunkta, un ātrāku iepirkšanos kopumā. Produktu manuāla meklēšana ekrānā trešdaļai Latvijas aptaujāto iedzīvotāju ir sagādājusi grūtības, tāpēc šāds risinājums būtu tieši laikā arī Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības veikalos.

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Jaunu inovāciju ienākšana tirgū ir būtisks nosacījums ekonomikas attīstībai, kā arī sabiedrības labklājības pieaugumam. Pandēmijas izraisīto ekonomisko aktivitāšu samazināšanās rezultātā, uzņēmēji meklē jaunus risinājumus uzņēmējdarbības veicināšanai.

Lai Latvijā arī turpmāk sekmīgi attīstītu uzņēmējdarbību, it īpaši mazie un vidēja izmēra uzņēmumi, nepieciešama papildus finansējuma piesaiste. Klasiskais finansējums ar kreditēšanas instrumentiem no kredītiestādēm zaudē savu aktualitāti un nav uzņēmējiem draudzīgs – sarežģīts un laikietilpīgu process, kura laikā bankas ilgi vērtē visus iespējamos riskus saistībā ar aizdevuma izsniegšanu, aizsargājot sevi no nevēlamiem tirgus un finanšu riskiem, kas var rasties aizdevuma dzīves cikla laikā, papildus vēl nāk klāt augstas procentu likmes. Kā rāda pasaules tendences, tad alternatīvam finansējuma – profesionālo investoru piesaiste, Crowdfunding platformas, inovāciju centri, valsts finansiālās un nefinansiālās atbalsta programmas, Regulatīvās smilškastes instrumenti, FinTech pakalpojumi u.c. – ir daudzsološa perspektīva nākotnē, tikai joprojām Latvijā tā potenciāls ir nepietiekami novērtēts.

Capitalia ir saņēmusi Latvijas Bankas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju, kas turpmāk ļaus piesaistīt investorus visā Eiropā, nodrošinot plašāku un pieejamāku finansējumu Baltijas valstu uzņēmumiem.

Capitalia ir pirmā Latvijas aizdevumu finansēšanas platforma, kas saņēmusi šādi licenci.

Kā stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs: “Darbs pie atļaujas saņemšanas ir bijis ļoti svarīgs un apjomīgs, kopumā prasot aptuveni vienu gadu. Mēs esam pateicīgi par Latvijas Bankas atsaucību licensēšanas procesa gaitā. Tuvākajos mēnešos aktīvi strādāsim pie tā, lai mūsu platformas darbība atbilstu visiem vienotā regulējuma noteikumiem un informācijas publicēšanas prasībām. Tāpat drīzumā plānojam nozīmīgi paplašināt platformas investoru mērķauditoriju, samazinot minimālo ieguldījumu slieksni un piedāvājot viekāršus un automātiskus rīkus, ar kuru palīdzību jebkuršs investors var veikt ieguldījumus mūsu reģiona uzņēmumu attīstībai.”

«Ja prece ir pieprasīta, mēneša laikā var uztaisīt gada apgrozījumu,» stāsta interneta veikalu preču piegādātājs Ruslans Straķis. «Pirms trīs gadiem lielas perspektīvas šeit neredzēju, bet, tad mums izdevās atrast tā saucamo bestseller preci, kura pirmajā mēnesī vien apgrozīja 20 000 eiro, otrajā ap 30 000 eiro! Tā sākās mana ticība šim biznesam. Nekas nevar tā pārliecināt kā nauda kontā!» savā pieredzē dalās jaunais uzņēmējs.

«Internetā stundas laikā ir redzams, vai precei ir pieprasījums, protams, tas vislabāk redzams mēneša sākumā vai vidū, kad ir algas dienas. Mūsu uzdevums ir skaidrs – atrast pēc iespējas kvalitatīvāku un iepirkumā lētāku preci. Jāorientējas pieprasījumā, kādā sezonā vai svētkos, kas ir visvairāk cilvēkiem vajadzīgs, un jāturas pie tā gadu no gada, jo pirkšanas paradumi mainās reti. Lielu uzmanību pievēršam arī tam, ko kultivē vai reklamē televīzijā un žurnālos.»

Savu uzņēmumu SIA Online Trade Ruslans dibināja 2013. gadā ar mērķi no investora pārņemt kolektīvās iepirkšanās portālu Starday.lv, idejas pamatā bija, ka Latvijā pazīstami cilvēki iesaka iegādāties preces, pretī saņemot peļņas daļu no katra darījuma.

Tradicionāli e-komercijā vasaras mēneši tiek asociēti ar tirdzniecības apjomu samazināšanos, jo pircēji dodas tuvākos un tālākos ceļojumos, kā arī rēķinās ar papildu izdevumiem, piemēram, vasaras nometnēm.

Tomēr jaunākie dati par patērētāju iepirkšanās paradumiem vasaras mēnešos rāda kontrastējošu ainu, atklājot uzņēmumiem jaunas iespējas izmantot mainīgās patēriņa tendences savā labā un mazāk sāpīgi pārdzīvot vasaras lejupslīdi.

Jaunas vēsmas patērētāju iepirkšanās paradumos

Nesen veiktā “TRY Dig Latvia” aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju vasaras laikā tiešsaistē iepērkas tikpat bieži, kā citos mēnešos, bet teju katrs desmitais – un jo sevišķi jaunieši – tiešsaistē iepērkas pat biežāk . Šāda tendence ir sastopama ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Piemēram, ASV pētījums par iepirkšanās paradumiem vasarā atklāja, ka 22 % aptaujāto vasaras iepirkšanās vajadzībām plāno atvēlēt lielāku budžetu kā pērn . Redzam arī interesantas tendences patērētāju uzvedībā ar acīmredzamu spontanitātes un stratēģiskas iepirkšanās sajaukumu. 8 % respondentu norādījuši, ka vasaras izpārdošanu laikā bieži veic pirkumus, ko citādi neveiktu, bet katrs trešais izmanto vasaras izpārdošanu periodus, lai veiktu jau iepriekš plānotus pirkumus ar mērķi ietaupīt. Turklāt vairums respondentu atzīst, ka viņu pirkumi, salīdzinot ar citiem gadalaikiem, būtiski nemainās.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa otrdien apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) ASV tehnoloģiju kompānijai "Google" piemēroto 2,4 miljardu eiro naudassodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nodrošinot priekšrocību savam salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumam, paziņoja tiesa.

Ar šo nolēmumu ES Tiesa noraidījusi "Google" un mātesuzņēmuma "Alphabet" iesniegto apelācijas sūdzību.

2017.gadā EK noteica "Google" aptuveni 2,4 miljardu eiro naudas sodu par to, ka tas ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli vairāku valstu interneta meklēšanas tirgos, nodrošinot priekšrocību savam salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumam salīdzinājumā ar tā konkurentu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumiem. Tā kā ES Vispārējā tiesa būtībā apstiprināja šo lēmumu un atstāja spēkā šo naudas sodu, "Google" un "Alphabet" iesniedza apelācijas sūdzību ES Tiesā, kura to noraidījusi un tādējādi apstiprinājusi ES Vispārējās tiesas spriedumu.

Ar 2017.gada 27.jūnija lēmumu EK konstatēja, ka trīspadsmit Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs "Google" savā vispārējās meklēšanas rezultātu lapā ir nodrošinājis priekšrocību sava salīdzinošās iepirkšanās pakalpojuma rezultātiem salīdzinājumā ar konkurējošo salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu rezultātiem. Tā, Google sava salīdzinošās iepirkšanās pakalpojuma meklēšanas rezultātus prezentēja pirmajā vietā un izcēla tos "boxes", papildinot tās ar pievilcīgu vizuālo un tekstuālo informāciju. Turpretim konkurējošo salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu meklēšanas rezultāti tika rādīti tikai kā vienkārši vispārējas meklēšanas rezultāti (zilu saišu formā), un šī iemesla dēļ – pretēji "Google" salīdzinošās iepirkšanās pakalpojuma rezultātiem – tie "Google" vispārējās rezultātu lapās ar pielāgojumu algoritmiem varēja tikt ierindoti zemāk.

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

AS "Olainfarm" akcionāru vairākums pieprasa Kārlim Krastiņam un Haraldam Velmeram nekavējoties atkāpties no "Olainfarm" padomes locekļu amatiem saistībā ar uzticības zaudēšanu un jauniem apstākļiem saistībā ar iespējamo krāpšanas lietu ar "Olainfarm" akcijām, informē SIA "OLMAFARM".

Akcionāri jau maija sākumā bija nosūtījuši rakstveida pieprasījumu abiem padomes locekļiem atkāpties, taču saņēmuši atbildi, ka ne K.Krastiņš, ne H.Velmers neplānojot to darīt. Kā zināms, Padomes locekļi ir akcionāru uzticības personas, kuras pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikos un pārvalda uzņēmumu akcionāru interesēs, līdz ar to Krastiņa un Velmera rīcības dēļ ir radusies situācija, ka padomē turpina darboties divi padomes locekļi, kuriem nav akcionāru vairākuma uzticības un kuriem līdz ar to vajadzētu nekavējoties pamest vēlēto amatu.

Padomes locekļa amats ir vēlēts amats, un tieši tie akcionāri, kas Krastiņu un Velmeru iepriekš ievēlēja padomē, šobrīd, pēc saņemtās informācijas par viņu iesaisti iespējamā krāpšanā, uzticības zaudēšanas dēļ ir pieprasījuši viņu nekavējošu atkāpšanos.

Reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmums Setupad izstrādājis reklāmu automātisku pārdošanas sistēmu, kuras mērķis ir palīdzēt medijiem nopelnīt vairāk no reklāmām

«Palīdzam portāliem nopelnīt vairāk naudas no reklāmām. Mums ir dažādas tehnoloģijas, lai varētu pārdot par augstāku cenu un efektīvāk ne tikai cenas ziņā, bet, ātrāk piegādājot reklāmu, mudīgāk veicot izsoli u.tml. Ir daudz nianšu, kas maķenīt uzlabo ātrumu, efektivitāti un cenu, tādējādi tiem palīdzam nopelnīt par 70% vairāk, nekā portāli spēj paši saviem spēkiem,» stāsta Toms Panders, SIA Setupad īpašnieks.

Vaicāts, uz kā rēķina Setupad var palīdzēt nopelnīt vairāk, viņš skaidro, ka uzņēmuma izstrādātā tehnoloģija ļauj izsolei notikt ātrāk, tā objektīvāk pieņem solītāju cenas. «Pirmkārt, mūsu tehnoloģija stādā ātrāk, precīzāk, pareizāk. Otrkārt, mums ir daudz partneru. Lai cik liels būtu portāls Latvijā vai kaut vai Polijā, tam vienam pašam būs grūti iegūt tik daudz partneru. Liela daļa no mūsu klientu portālu papildu peļņas nāk no jauniem reklāmdevējiem, ko tie paši citādā veidā nevarētu sasniegt,» teic Toms.

“Provendi Asset Management” pārvaldītais nekustamo īpašumu fonds “Indexo Real Estate Fund” noslēdzis līgumu ar norvēģu investoru holdingu LATPRO 2 AS par iepirkšanās centru “RIMI Gaiļezers” un “RIMI Tukums” iegādi.

Abu īpašumu iegādes kopējā darījuma summa sasniedz 25 miljonus eiro. Tukumā esošā iepirkšanās centra iegāde ir viens no pēdējo gadu lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem ārpus Rīgas. Darījums finansēts ar ilgtermiņa aizdevumu no BluOr Bank.

2019. gadā rekonstruētais iepirkšanās centrs Mežciemā atrodas blakus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai. Ēkā 7987m2 lielajā platībā atrodas vairāk nekā 50 nomnieku, no kuriem galvenais nomnieks ir veikals RIMI.

Tukuma centrā esošā iepirkšanās centra kopējā platība ir 4210m2 un tajā atrodas gandrīz 40 nomnieku.

“Abu iepirkšanās centru pārliecinoša priekšrocība ir to stratēģiski izdevīgās atrašanās vietas un plaši pieprasītie nomnieki, kas nodrošina stabili lielu apmeklētāju plūsmu. Iepirkšanās centrs Tukumā ir pirmais un noteikti ne pēdējais “Indexo Real Estate Fund” investīciju projekts ārpus Rīgas. Mēs esam pārliecināti par nekustamo īpašumu investīciju potenciālu Latvijas reģionos, un šobrīd mēs aktīvi izskatām arī citus piedāvājumus,” stāsta “Provendi Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Pandēmijas ietekmē iepirkšanās internetā ir kļuvusi par teju pašsaprotamu ikdienas paradumu. Pulcēšanās ierobežojumi un vēlme pasargāt savu un apkārtējo veselību ir radījusi labvēlīgu augsni pircēju paradumu maiņai, tādējādi paātrinot e-komercijas attīstību divas līdz pat piecas reizes.

Pagājušais gads ir iezīmējis paliekošas mazumtirdzniecības tendences, kas arī turpmāk būtiski attīstīs e-komercijas nozari un radīs jaunus pircēju paradumus.

Pircēji sagaida aizvien ātrākas piegādes

“E-komercija jau ir kļuvusi par plaši zināmu un apspriestu tematu un teju katrs uzņēmums meklē iespējas, kā attīstīt savu tirdzniecības platformu. Taču, pirkumiem internetā kļūstot aizvien populārākiem, pieaug arī pircēju vēlmes. Lielu pieprasījumu ir guvusi ātrā piegāde jeb q-komercija (quick commerce) – pircēji ne tikai vēlās saņemt savus pirkumus tajā pašā dienā, bet jau tuvāko stundu laikā,” stāsta Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs.

Sākot no šā gada oktobra, ikvienam, kurš iepirksies lidostas “Rīga” izlidošanas zonas “ATU Duty Free” veikalos, būs pieejams inovatīvs pakalpojums - nosūtīt pirkumu uz jebkuru sevis izvēlēto “Omniva” pakomātu kādā no Baltijas valstīm, informēja tirdzniecības uzņēmuma vadītājs Latvijā Tamers Džigeroglu (Mr. Tamer Cigeroglu).

Pakalpojums būs pieejams tiem ceļotājiem, kas dodas uz kādu no galamērķiem Eiropas Savienībā (ES).

Džigeroglu uzsvēra, ka par labu šādam pakalpojumam lemts, analizējot jaunos iepirkšanās paradumus, ko ietekmēja gan pandēmija, gan arī paaudžu atšķirīgās pieejas.

“Mūsdienās iepirkšanās neattiecas tikai uz preci, kuru iegūstam. Jaunajā laikmetā klienti pērk iepirkšanās pieredzi, un personalizēti pakalpojumi izceļas ar savu kvalitāti. Šajā jomā mēs piedāvājam saviem klientiem priviliģētu pakalpojumu ar daļējas piegādes iespēju, kas ietilpst mūsu pakalpojumā “Shop & Collect” jeb “Iepirkties & saņemt”. Pēc iepirkšanās mūsu beznodokļu veikalos viņu iegādātie produkti tiek nosūtīti uz saņemšanas punktiem, kas atrodas vistuvāk viņu dzīvesvietai, lai ceļojuma laikā viņiem nebūtu jānēsā produkti līdzi,” saka Džigeroglu.

Akropolis Group, kas pārvalda iepirkšanās un izklaides centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, kā arī Akropole Rīgā, pabeidzis tirdzniecības centra Alfa iegādi Rīgā.

Latvijas galvaspilsētā bāzētā tirdzniecības centra iegādes darījums tika noslēgts 30. novembrī, iegādājoties 100% kapitāla daļu uzņēmumā SIA Delta Property, kas ir t/c Alfa īpašnieks.

“Iepirkšanās un izklaides centru paplašināšana pandēmijas laikā ir izaicinājums, tāpēc esam gandarīti, ka veiksmīgais darījums Rīgā vēl vairāk nostiprina mūsu vadošās pozīcijas Baltijas valstīs šajā jomā. Alfa ir ļoti spēcīgs un populārs tirdzniecības centrs Rīgā, kas šogad svin savu 20 gadu jubileju,” stāsta Manfredas Dargužis (Manfredas Dargužis), Akropolis Group izpilddirektors.

Pārmaiņas tiks īstenotas arī tirdzniecības centra Alfa pārvaldībā – par t/c vadītāju ir iecelta Zane Kaktiņa, kura divus iepriekšējos gadus ir bijusi Akropole Rīga vadītāja.