Jaunākais izdevums

«Ja prece ir pieprasīta, mēneša laikā var uztaisīt gada apgrozījumu,» stāsta interneta veikalu preču piegādātājs Ruslans Straķis. «Pirms trīs gadiem lielas perspektīvas šeit neredzēju, bet, tad mums izdevās atrast tā saucamo bestseller preci, kura pirmajā mēnesī vien apgrozīja 20 000 eiro, otrajā ap 30 000 eiro! Tā sākās mana ticība šim biznesam. Nekas nevar tā pārliecināt kā nauda kontā!» savā pieredzē dalās jaunais uzņēmējs.

«Internetā stundas laikā ir redzams, vai precei ir pieprasījums, protams, tas vislabāk redzams mēneša sākumā vai vidū, kad ir algas dienas. Mūsu uzdevums ir skaidrs – atrast pēc iespējas kvalitatīvāku un iepirkumā lētāku preci. Jāorientējas pieprasījumā, kādā sezonā vai svētkos, kas ir visvairāk cilvēkiem vajadzīgs, un jāturas pie tā gadu no gada, jo pirkšanas paradumi mainās reti. Lielu uzmanību pievēršam arī tam, ko kultivē vai reklamē televīzijā un žurnālos.»

Savu uzņēmumu SIA Online Trade Ruslans dibināja 2013. gadā ar mērķi no investora pārņemt kolektīvās iepirkšanās portālu Starday.lv, idejas pamatā bija, ka Latvijā pazīstami cilvēki iesaka iegādāties preces, pretī saņemot peļņas daļu no katra darījuma.

«Žurnālā Forbes izlasīju par kolektīvās iepirkšanās portāliem un nolēmu pamēģināt. Uzsāku sadarbību ar Latvijas slavenībām, kas reklamēja manu interneta veikalu starday.lv un preces. Biznesa partneris projektu izlēma pamest, kad pēc divu mēneša darba sapratām, ka projektā iecerētais apgrozījums nav sasniegts. Diemžēl viņš bija tas, kurš nodrošināja finansiālo pusi šajā biznesā.»

Šī neveiksme Ruslanu veiksmīgi noveda pie līdzšinējā biznesa, kas nu strauji attīstās. «Kāds draugs no Tukuma ieteica preces savam interneta veikalam iegādāties nevis no starpniekiem Latvijā, bet piegādāt pašiem tieši no Polijas. Tā nu aizņēmos naudu, un devāmies uz Poliju. Nopirkām vairākas paletes preču, un ātri vien tās izdevās realizēt, tiesa, citās interneta vietnēs. Sapratām, ka šī vēl ir brīva niša veiksmīgam biznesam. Aizvēru ciet savu interneta veikalu un sāku piegādāt preces citiem interneta veikaliem. Pateicoties plašajam piegādātāju lokam no Vācijas, Polijas, Francijas, Spānijas un Nīderlandes un noslēgtiem ekskluzīviem distributoru līgumiem ar preci nodrošinu interneta veikalus ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un nedaudz arī Skandināvijas valstīs. To es daru jau trīs gadus un esmu atvēris arī pirmo preču noliktavu.»

«Reinvestējot peļņu uzņēmuma attīstībā, nevis greznās automašīnās, gada laikā esmu aprīkojis noliktavu ar jaunām noliktavu plauktu sistēmām, modernu noliktavas programmatūru OnlineTrader, datu termināļiem, skeneriem, videonovērošanu un daudz ko citu. Bijām aizgājuši pat tik tālu, ka izskatījām iespēju ieviest biometrijas datu apstrādes sistēmu, kura noliktavā ļautu iekļūt tikai pēc pirkstu nospieduma, bet mūsu mērogam tas būtu par agru. Esam izstrādājuši divus interneta veikalus ar dažādu konceptu – KumKvat.lv palaidīsim ziemā, Witmart.lv pavasarī. Kā arī pagājušajā gadā sākām starptautiskas tirdzniecības platformas EuropeWholesales.com izstrādi. Tirdzniecība un internets ir tās jomas, kurās vēlos attīstīties,» ar paveikto lepojas Ruslans.

«Investējam arī attiecībās ar piegādātājiem, cenšamies ar visiem tikties personīgi, apskatīties, ar kādiem cilvēkiem strādājam un kādas kvalitātes preci iepērkam. Šī iemesla dēļ pēdējos gadus sanācis pabūt daudzās Eiropas valstīs. Pēdējais veiksmīgākais noslēgtais distributoru līgums ar ekskluzīvām tiesībām izplatīt to produkciju Latvijā un Igaunijā ir ar lielāko Polijas biopārtikas vairumtirgotāju. Decembrī veiksmīgi pabeidzām bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmuma sertifikācijas procesu, tagad Latvijas tirgū varam realizēt biopārtiku, un jau ir iesākts darbs pie biopārtikas veikala atvēršanas gan Rīgā ielās, gan internetā būs pazīstams ar nosaukumu BioBio.lv. Arī iepriekš esam tirgojuši pārtiku internetā un reģistrējām uztura bagātinātājus, kaut gan peļņas marža nav liela, pārtikas produkti vienmēr ir pieprasīti.»

Ruslans Straķis ir jaunu ideju pārpilns, nepilnus 30 gadus vecs uzņēmējs, kurš paspējis apēst pudu sāls. Varbūt pat vairāk. Būdams neatlaidīgs, guvis sāpīgas dzīves mācības, taču spēja piecelties un sākt visu no sākuma. Tagad Ruslans, veiksmīgi apvienojot studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, vada augošu uzņēmumu, kas piegādā preces interneta veikaliem un lolo vēl vairākas biznesa idejas, bet tā nebija vienmēr.

Dzimis un audzis Tukumā, Ruslans jau agrā jaunībā spēja izlauzties biznesa pasaulē lielpilsētā Rīgā. Jau deviņpadsmit gadu vecumā Ruslans ar tēvu dibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar celtniecību. Tad pēc gada ar savu draudzeni, kuru šogad Jaungada naktī bildināja, dibināja vēl vienu uzņēmumu, kas centās konkurēt ar visiem plaši zināmo bezmaksas avīzi Rīgas Santīms, un tad pavisam nejauši ienāca pasta pakalpojumu jomā.

«Bezmaksas avīzi vajadzēja izplatīt iedzīvotāju pastkastītēs. Vajadzēja atrisināt divas lietas, kā tikt visās kāpņu telpās un kas nodarbosies ar izplatīšanu. Mums paveicies, ka viens no privātā pasta uzņēmumiem saviem pastniekiem piešķīra telefonus ar numuriem, kuriem atšķīrās tikai divi vai trīs pēdējie cipari. Apzvanot visus pastniekus, ieguvām gan izplatītājus, gan durvju kodus komplektā. Tā bija veiksme. Piegādājot savu bezmaksas avīzi, sākām saņemt zvanus no uzņēmumiem ar lūgumu izplatīt viņu reklāmas materiālus.»

Strauji plaukstošais uzņēmums 2007. gadā apkalpoja lielākos veikalu tīklus Latvijā, piegādājot neadresētos sūtījumus visā Latvijā. Tolaik uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 200 pastnieku.

Sekoja sāpīgs kritiens, kad 2009. gadā uzņēmums sāka izjust krīzes sekas – lielie sadarbības partneri kavēja maksājumus vai vispār atteicās apmaksāt rēķinus, bet Ruslans iekrita mūsdienu «populārākās» slimības veģetatīvās distonijas apkampienos. Dzīve mazpilsētā turpināja savu ierasto gaitu, bet Ruslans nebija gatavs padoties. Pēc atveseļošanās gada tika pieņemts lēmums pārcelties uz lielpilsētu un atsākt pasta biznesu, bet diemžēl šis mēģinājums cieta neveiksmi.

«Tajā brīdī biju zaudējis visu – gan darbu un biznesu, gan īpašumu un reputāciju, palika tikai kredīti un parādi. Bet es joprojām nebiju gatavs padoties,» stāsta Ruslans. «Principiāli nolēmu, ka nekad nestrādāšu pie kāda cita. Jūs droši vien zināt slaveno Rokfellera teicienu: «Ja tev ir maz naudas – uzsāc biznesu. Ja naudas nav nemaz – bizness jāuzsāk nekavējoties!» Tā es arī darīju. Turpināju meklēt jaunu biznesa ideju, līdz vienā brīdī savu principu dēļ burtiski atrados Rīgā uz ielas, jo nespēju samaksāt par īrēto dzīvokli.» Tā nu Ruslans bija spiests pārvākties uz Tukumu pie māsas, kur turpināja meklēt jaunas idejas.

«Ko es varu ieteikt citiem? Kad esi dzīves zemākajā punktā, un es tādā biju 25 gadu vecumā, ir jāsaprot, ka zemāk nav kur krist. Tāpēc ir tikai viens virziens – augšup. No katra kritiena tu vari kaut ko iegūt. Es personīgi daudz lasīju. Kādas toreiz lasītās grāmatas Bagātākais vīrs Babilonā ietekmē pēc vairāk nekā 6 gadiem joprojām turpinu kārtot gan savas parādsaistības, gan attiecības ar pagātni. Daudzi bijušie sadarbības partneri ir pārsteigti par manu rīcību, kad piezvanu, vēlos satikties vai atdot naudu. Bet tā ir mana pārliecība – gribu sakārtot savu pagātni, lai varētu virzīties uz priekšu,» pārliecināts ir jaunais uzņēmējs.

«Neskatoties uz manu pārliecību, ka katram jāiegūst sava rūgtā pieredze, lai kļūtu stiprāks, vēlos dalīties ar jauniem uzņēmējiem savā pieredzē, lai nesanāk uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, kuriem savulaik biju pats uzkāpis. Šīs atziņas noteikti noderēs arī ar biznesu nesaistītiem cilvēkiem. Protams, 10 padomos nevar iekļaut visu, bet centos apkopot, manuprāt, svarīgāko! Lai jums veicas biznesa ideju realizēšanā, domājiet pozitīvi!»

Paldies par sadarbību Ruslanam Straķim

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Lai izskaustu «sezonālo bezdarbu», pagarina kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalstam

Lelde Petrāne,23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. To paredz izmaiņas likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas ārkārtas sēdē, deputātiem lemjot par nākamā gada valsts budžetu.

Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima nosaka pārejas periodu jaunajai bezdarbnieka pabalsta kvalifikācijas kārtībai

Zane Atlāce - Bistere,08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017.gada 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas ir spēkā līdz šī gada beigām. Tādējādi šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Šādu grozījumu likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam Saeima ceturtdien pieņēma divos lasījumos kā steidzamu, informē Saeimas preses dienestā.

Lemjot par 2017.gada valsts budžetu, parlaments 23.novembrī grozīja attiecīgo likumu, nosakot ilgāku kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai –personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Taču šajā likumā jauno noteikumu piemērošanai netika paredzēts pārejas periods.

Vienlaikus secināms, ka ir personas, kuras paļāvās, ka gadījumā, ja tai nebūs iespējas ātri atrast citu darbu vai ienākuma avotu, bezdarbnieka pabalsts tuvākajos mēnešos nodrošinās ar nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem. Šie cilvēki rēķinājās ar līdzšinējo kārtību, ka sociālās iemaksas bezdarbnieka pabalsta saņemšanai jāveic 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācijas ietekmē tapis priekšlikums, ka personas, kurām piešķirtā bezdarbnieka pabalsta periods beidzas laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. augustam un kuras nebūs atradušas darbu, varēs pretendēt uz valsts palīdzību kopumā 12 mēnešu garumā, informē Labklājības ministrijā.

Priekšlikums paredz, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", ir tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nav atradusi darbu un neveic saimniecisko darbību un joprojām atrodas bezdarbnieka statusā.

Plānotais bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs būs iepriekš piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmērā (kāds tika maksāts bezdarbnieka pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos), bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī un ne ilgāk kā 4 mēnešus.

Pabalstu izmaksās par periodu no 2020. gada 12. marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem izmaksās īpašu terminētu pabalstu

LETA,05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja jauna pabalsta ieviešanu Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem, paredzot to 500 eiro apmērā pirmos divus mēnešus un 375 eiro apmērā vēl divus turpmākos mēnešus.

Saeima šodien izskata priekšlikumus jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumam.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienojās piedāvāt likumā paredzēt jaunu pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredzēs, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons,11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, būs jāstrādā par trešdaļu ilgāk, darba devēji jauninājumu slavē, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

1. aprīlī stāsies spēkā pērn Saeimā akceptētie grozījumi «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam», kas faktiski bezdarbnieka pabalstus liegs tiem, kuri sezonu strādā un pēc tam pāris mēnešus «atpūšas,» izmantojot bezdarbnieka pabalstu. Proti, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, turpmāk būs jānostrādā 12 mēneši (līdzšinējo 9 vietā) pēdējo 16 mēnešu (līdzšinējo 12) laikā. Tiek prognozēts, ka jauninājums mazinās gan reģistrēto bezdarbnieku skaitu, gan arī valsts izmaksas šo cilvēku pabalstos. CSP dati liecina, ka 2016. gadā 95,3 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bezdarbnieku pabalsts nav dāvana grūtdieņiem

Valts Stūrmanis, AS BDO Latvia nodokļu jurists,03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spējam, nespējam, drīkstam, nedrīkstam. Ko valdības lēmums samazināt bezdarbnieka pabalstu nozīmē no nodokļu teorijas skatupunkta?

Veidojot jauno valsts budžetu un vērtējot dažādas izmaksas, tiek lemts par to, vai samazināt bezdarbnieka pabalstu izmaksu apmēru un ilgumu. Motīvs pietiekami vienkāršs: izmaiņas motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū; tiks ietaupīti 12 miljoni eiro.

Šobrīd izskatās, ka lēmums tiks pieņemts ar vieglu roku, uzskatot, ka tā drīkst un tā vienkārši būtu pareizi, jautājumam pieejot tīri matemātiski, ignorējot sociālās apdrošināšanas būtību, darbības pamatprincipus un mērķus, pakalpojuma saņēmēja un sniedzēja attiecību elementu.

Bezdarbnieka pabalsts nav vis valsts dāvana vai kāds citāds labvēlības žests grūtdieņiem. Tas ir viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu iegūst tikai tie, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas (ik mēnesi speciālajā budžetā iemaksā 1,84 % no savas algas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv,27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Maksā vairāk, bet sociālās apdrošināšanas nav

Anda Asere,16.03.2017

Tomēr realitātē, neskatoties uz veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, cita starpā apdrošinoties pret bezdarba risku, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, skaidro Alisa Leškoviča, ZAB Sorainen zvērināta advokāte.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pakļaujoties sabiedrības spiedienam, minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekiem tika atceltas. To vietā valdība lēma palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi, bet niecīgo mikrouzņēmuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu jautājumu risināt, palielinot procentuālo daļu, kas no aprēķinātā MUN jānovirza valsts sociālās apdrošināšanas kontā. Proti, ar 2017. gada 1. janvāri MUN likme ir 15%, bet apgrozījumam līdz 7000 eiro – 12% (iepriekš esošo 9% un plānoto 5% vietā), bet valsts sociālās apdrošināšanas kontā 2017. gadā tiks novirzīti 70,4% no aprēķinātā MUN, bet ar 2018. gadu – 80% (iepriekšējo 65% vietā). Tātad no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk. Attiecīgi būtu tikai loģiski pieļaut, ka, iestājoties, piemēram, bezdarba gadījumam, mikrouzņēmuma darbinieki pabalstos saņems lielākas naudas summas. Tomēr realitātē, neskatoties uz veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, cita starpā apdrošinoties pret bezdarba risku, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu,» skaidro Alisa Leškoviča, ZAB Sorainen zvērināta advokāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 nevakcinētām personām varētu būt grūti uzturēt bezdarbnieka statusu, jo Covid-19 sertifikāta neesamība nebūs attaisnojums, lai nepieņemtu atbilstošu darba piedāvājumu, atzīmēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Protams, iegūt bezdarbnieka statusu nevakcinētai personai neviens neliegs, bet uzturēt statusu varētu būt grūtības. Mēs jau tagad saņemam paziņojumus un norādes no darba devējiem par atbilstošiem kandidātiem uz vakancēm atzīt cilvēkus, kuriem ir sertifikāts, ja darba specifika to pieprasa. Ja cilvēkam ir atbilstoša iepriekšēja pieredze, izglītība, bet viņš nav vakcinējies vai nevar uzrādīt derīgu pārslimošanas sertifikātu, tas nebūs iemesls tam, lai atteiktos no piemērota darba piedāvājuma un uzturētu bezdarbnieka statusu," sacīja Simsone, piebilstot, ka izņēmums būs gadījumā, ja ir ārstu konsilija lēmums, ka cilvēks nevar vakcinēties.

Vienlaikus NVA vadītāja atzīmēja, ka cilvēkiem, protams, būs iespēja pašiem meklēt atbilstošus darba piedāvājumus, kur ir iespējams strādāt bez vakcinācijas sertifikāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunija plāno bezdarbnieka pabalsta ilgumu pielāgot darba tirgus situācijai

LETA--BNS,12.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība apstiprinājusi un iesniegusi izskatīšanai parlamentā regulējuma projektu, kas paredz noteikt, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums automātiski mainīsies atkarībā no darba tirgus situācijas.

Regulējuma projekts paredz, ka bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts ilgāku laika periodu tad, kad darba tirgus situācija ir slikta un bezdarbs pieaug. Savukārt periodos, kad darba atrašanas iespējas ir vieglākas un bezdarba līmenis ir zems, pabalsts tiks izmaksāts tā dēvēto bāzes laiku, informēja Igaunijas Sociālo lietu ministrijā.

Laikā, kad ekonomika stagnē, bezdarba pabalsta izmaksas periods tiks pagarināts par 60 dienām sociāli apdrošinātai personai, liecina regulējuma projekts. Sliktā ekonomikas situācijā, kad bezdarba līmenis ir augsts un vakanču nav daudz, pabalsta izmaksa automātiski tiks pagarināta par ne ilgāk kā 120 dienām.

Cilvēkiem, kuru bezdarba apdrošināšanas periods nepārsniedz piecus gadus, pabalsts tiks izmaksāts 180 kalendārās dienas un laikā, kad bezdarbs ir ierastā līmenī, pabalsta termiņš netiks pagarināts. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, pabalsta termiņš šādām personām tiks pagarināts par 60 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien pārsvarā kritās, investoriem mēģinot novērtēt Covid-19 gadījumu skaita palielināšanās ietekmi uz ekonomiku.

Lai gan Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaita ASV negaidīts kāpums pagājušajā nedēļā pastiprināja pesimistisku noskaņojumu Volstrītā, un indekss "Dow Jones Industrial Average" noslīdēja zem 30 000 punktu atzīmes, kuru tas otrdien bija pirmoreiz pārsniedzis.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā palielinājās līdz 778 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 748 000 apmērā.

Šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 730 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 742 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā ceturtdien pārsvarā pieauga, jo jauni dati liecināja par spēcīgu ASV ekonomikas atkopšanos no Covid-19 pandēmijas.

Vakcīnu ražotāju akciju cenas turpināja kristies pēc tam, kad ASV, vairākas Eiropas valstis un Krievija atbalstīja patentu atcelšanu Covid-19 vakcīnām, tomēr šis kritums bija mazāks nekā trešdien.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" sasniedza jaunu rekordu, un ievērojami pieauga arī indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite".

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 92 000 līdz 498 000, kas ir jauns zemākais līmenis kopš 2020.gada marta, turklāt pieprasījumu skaits sarucis ceturto nedēļu pēc kārtas.

Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 540 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 553 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas pārsvarā pieaug, neraugoties uz eirozonas ieslīgšanu recesijā

LETA/AFP,09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, atspoguļojot lielāku optimismu par ASV ekonomiku un uzskatu, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ nepacels procentlikmes.

Akciju cenas lielākoties kāpa arī Eiropas biržās, neraugoties uz datiem par eirozonas ieslīgšanu recesijā pēc negatīvas izaugsmes pirmajā ceturksnī.

Analītiķi uzskata ASV rūpniecības uzņēmumu akciju cenu kāpumu kā liecību par akciju tirgus paplašīnāšanos. "B. Riley Financial" analītiķis Ārts Hogans arī saskata augošu investoru pārliecību par to, ka FRS nepacels procentlikmes.

ASV Nodarbinātības ministrijas dati liecina, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts lielāks kāpums par prognozēto. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 261 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 28 000 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 233 000. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā palielināsies līdz 235 000 salīdzinājumā ar sākotnēji lēstajiem 232 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un lielākoties arī Eiropā ceturtdien kritās pēc tam, kad bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaita kāpums ASV pirmoreiz 16 nedēļu laikā norādīja uz atjaunoto sociālās distancēšanās pasākumu nelabvēlīgu ietekmi uz ASV ekonomikas atveseļošanos.

ASV Nodarbinātības ministrija informēja, ka šo pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā palielinājies līdz 1,416 miljoniem salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļās koriģētajiem datiem 1,307 miljonu apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā veidos 1,30 miljonus, tam saglabājoties nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēsto apjomu.

"[Ekonomikas] atveseļošanās šķiet apstājusies, jo bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pieaudzis pirmoreiz kopā marta," sacīja grupas "Oanda" analītiķis Edvards Moja, nosaucot šos ASV datus par "pesimistiskiem".

Viņš gan atzina, ka šādi dati padara ticamāku jaunu ASV valdības līdzekļu piešķiršanu ekonomikas stimulēšanai, par ko notiek sarunas starp Balto namu un Senātu. ASV dolāra vērtība pēc šo datu publicēšanas samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Saeima sāka skatīt budžeta jautājumus trešdien no rīta plkst.9, tomēr sēde ieilga, opozīcijas deputātiem prasot balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Koalīcija arī noraidīja vairākus opozīcijas piedāvājumus pārtraukt sēdi un turpināt budžeta izskatīšanu ceturtdienas rītā, izvēloties strādāt naktī. Kopumā deputāti pieņēma 59 likumus - nākamā gada budžetu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 57 saistīto likumu grozījumus.

Parlamentārieši debatēja par pretrunīgākām iecerēm un ierosinājumiem par papildu finansējumu dažādiem projektiem. Opozīcija kritizēja tā dēvētās "deputātu kvotas", kā arī lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, ieceri ļaut darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam tikai līdz 2019.gadam un citas ieceres. Koalīcijas deputāti un ministri mēģināja atspēkot kritiku un pamatot ieceres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru