Lai gan no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
«Pakļaujoties sabiedrības spiedienam, minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekiem tika atceltas. To vietā valdība lēma palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi, bet niecīgo mikrouzņēmuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu jautājumu risināt, palielinot procentuālo daļu, kas no aprēķinātā MUN jānovirza valsts sociālās apdrošināšanas kontā. Proti, ar 2017. gada 1. janvāri MUN likme ir 15%, bet apgrozījumam līdz 7000 eiro – 12% (iepriekš esošo 9% un plānoto 5% vietā), bet valsts sociālās apdrošināšanas kontā 2017. gadā tiks novirzīti 70,4% no aprēķinātā MUN, bet ar 2018. gadu – 80% (iepriekšējo 65% vietā). Tātad no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk. Attiecīgi būtu tikai loģiski pieļaut, ka, iestājoties, piemēram, bezdarba gadījumam, mikrouzņēmuma darbinieki pabalstos saņems lielākas naudas summas. Tomēr realitātē, neskatoties uz veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, cita starpā apdrošinoties pret bezdarba risku, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu,» skaidro Alisa Leškoviča, ZAB Sorainen zvērināta advokāte.
Tas galvenokārt skars tos, kam bezdarbnieku pabalsta pieprasīšanas brīdī būs saglabājies mikrouzņēmuma darbinieka statuss. Praksē tās visbiežāk būs sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kas izvēlējušās maksāt MUN, kapitāldaļu īpašnieki, kas MUN likuma izpratnē ir uzskatāmi par mikrouzņēmuma darbiniekiem.
Mikrouzņēmuma darbinieka statuss būs šķērslis pabalsta saņemšanai arī tad, ja mikrouzņēmums vairs neveic nekādu saimniecisko darbību vai veic to reti. Piemēram, persona, strādājot algotu darbu kādā iestādē, brīvajā laikā sniedz grāmatvedības pakalpojumus, izmantojot sev piederošu mikrouzņēmumu – SIA. Beidzoties darba tiesiskajām attiecībām iestādē, bezdarbnieka statusu un attiecīgi arī pabalstu nevarēs saņemt tik ilgi, kamēr tai pieder kapitāldaļas šādā SIA vai tik ilgi, kamēr SIA saglabāsies mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statuss. Proti, bezdarbnieka pabalsta aprēķinā netiks ņemtas vērā ne vien mikrouzņēmuma veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet arī tās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuras šī persona veica, atrodoties darba tiesiskajās attiecībās citā uzņēmumā, kas nav mikrouzņēmums, norāda A. Leškoviča.
Visu rakstu Maksā vairāk, bet sociālās apdrošināšanas nav lasiet ceturtdienas, 16.marta laikrakstā Dienas Bizness!