Saeima 2.decembrī galīgajā lasījumā apstiprināja 2021. gada valsts budžetu un nodokļu izmaiņas, ignorējot uzņēmējus, kuri praktiski būs spiesti Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos tikt galā arī ar valdības mestajiem izaicinājumiem.
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība nav sadzirdējusi 84%* Latvijas uzņēmēju viedokli krīzes laikā nodokļu reformu neveikt. Saeimas apstiprinātās nodokļu izmaiņas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 vīrusa izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā.
Saeima ilgstošajās diskusijās nav sadzirdējusi LTRK iebildumus, ka šobrīd nav īstais brīdis ieviest minimālo VSAOI un noteikt, ka tā apmēra nodrošināšana ir darba devēja pienākums. Likums arī nenodrošina iespēju iemaksu veicējam paredzami plānot savu darbību attiecībā uz minimālā VSAOI kopējo slogu uzņēmumā, kā arī nepiedāvā minimālo VSAOI ieviest pakāpeniski gan attiecībā uz spēkā stāšanās termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru.
LTRK vērš uzmanību, ka katrai personai pašai ir jānodrošina minimālo VSAOI veikšana, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību. Tāpat Saeimas apstiprinātajā likumā nav piedāvāts risinājums, lai sociālās apdrošināšanas sistēmā iesaistītos arī tās personas, kuras ir darbspējīgā vecumā un uz kurām nebūtu attiecināma neviena no likumā paredzētajām izņēmumu kategorijām. Tas veicinās darba vietu neuzrādīšanu un nokļūšanu ēnu ekonomikā, un tādējādi pašreizējie aplokšņu algu saņēmēji paliks ēnā un nepiedalīsies nodokļu nomaksā un sociālā budžeta veidošanā.
“Nav atbalstāms, ka minimālo sociālo iemaksu ieviešana notiek šobrīd – pašā krīzes epicentrā un ar tādu steigu. Tāpat nav skaidrs, kādēļ krīzes laikā jālikvidē mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms, kas sevi pierādīja kā teicamu mehānismu, lai cilvēkiem krīzes laikā būtu vieglāk iesaistīties biznesā un pelnīt naudu sev pašiem. Saeima un valdība cenšas “apkarot” MUN režīmu, argumentējot ar nodokļu optimizēšanas shēmu iespējamību. Vai tādēļ ir jānoliek zem sitiena aptuveni 37 000 uzņēmēju, kam šis nodokļu maksāšanas režīms palīdz gūt ienākumus? Šis valdības teorētiski uz papīra izstrādātais un Saeimas apstiprinātais eksperiments dzīvē var beigties ar lielāku ēnu ekonomiku, samazinātiem ienākumiem valsts budžetā un lielāku bezdarbu,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Arī darba devēji norāda, ka augstas nenoteiktības un nedrošības apstākļos, nevajadzēja veikt grozījumus VSAOI un nodokļu sistēmā. Šīm izmaiņām bija jānotiek pakāpeniski un jāstājas spēkā tikai pēckrīzes periodā. Tāpat darba devēji ir neizpratnē, kāpēc netika ņemti vērā LDDK priekšlikumi IIN likuma grozījumiem par to izdevumu kompensēšanu, kas rodas strādājošajiem par attālināto darbu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, darba devēji no visām tautsaimniecības nozarēm – gan lielie un vidējie, gan arī mazie uzņēmumi – arvien vairāk sāk ieviest elastīgākas darba formas, tostarp attālināto darbu, tāpēc darba devējiem bija svarīgi, lai valsts nāktu pretī un budžeta paketē ietvertu lielāku kompensācijas apmēru. Šobrīd sanāk, ka valsts uzņēmējiem uzliek par pienākumu veicināt attālināta darba iespējas, bet nesniedz darba devējam palīdzību to nodrošināt.
“Nav pieļaujams, ka Saeima krīzes laikā neieklausās darba devējos un darba ņēmējos, kas sniedz kvalitatīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības uzlabošanai,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LDDK uzskata, ka šobrīd jo īpaši svarīgi ir gudri un saskaņoti izmantot visas pieejamās investīciju iespējas un finansējuma avotus, jo īpaši – Eiropas atjaunošanas un noturības mehānisma, lai Latvijas ekonomikas varētu nostāties uz stabila izaugsmes un attīstības ceļa.
LTRK savukārt atgādina, ka Covid-19 vīrusa izplatības laikā, kad valdība ar saviem lēmumiem ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību un aicina uzņēmumus un iedzīvotājus strādāt attālināti, valdība un Saeima neatbalstīja LTRK priekšlikumus palielināt ar iedzīvotāja ienākuma nodokli neapliekamos limitus darbinieku ēdināšanas izdevumu segšanai un ar attālināto darbu saistīto izdevumu kompensēšanai. Šie priekšlikumi sniegtu atbalstu gan uzņēmumiem, kuru darbība ir ierobežota, gan tiem, kas atbildīgi seko valdības aicinājumam īstenot attālināto darbu un pilnā apmērā kompensē savu darbinieku papildu izdevumus.
LTRK uzskata, ka piedāvātās izmaiņas MUN režīmā, īpaši ievērojot ar Covid-19 vīrusa izplatību saistītos riskus tautsaimniecībai, var sekmēt pretēju efektu sākotnēji iecerētajam mērķim. Nesabalansēta piedāvājuma rezultātā, nepiedāvājot režīma lietojamības uzlabojumus, straujas MUN režīma izmaiņas var sekmēt ēnu ekonomikas palielināšanos un iesaistes nodokļu nomaksā samazināšanos.
Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – samazinot VSAOI likmi par 1%.Taču biedrība vienlaikus vēlas norādīt, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.
