Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu, šiem uzņēmumiem plānots noteikt vienu nodokļa likmi 25 procentu apmērā.

To paredz Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2024.gada valsts budžetu.

25 procentu likmi plānots noteikt neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma.

Patlaban mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā ir līdz 25 tūkstošiem eiro, nodokļa likme ir 25 procenti, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedz 25 tūkstošus eiro, likme noteikta 40 procentu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022.gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 tūkstošus eiro, kam piemēroja likmi 40 procentu apmērā.

Izmaiņas rosinātas, jo, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, mikrouzņēmumu nodokļa piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta, kā arī neveicina pirms diviem gadiem ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu konta - izmantošanu, anotācijā norādījuši grozījumu autori.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

No nākamā gada paredzēts noteikt vienu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi 25% apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajos un saskaņošanai iesniegtajos grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz valdības 26.septembra sēdē uzklausīto nformatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību", un uzdevumu FM grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Pašlaik saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, - 40%.

Savukārt iegūstot MUN maksātāja statusu ar taksācijas perioda otro ceturksni vai vēlāk, apgrozījums, kam piemēro 25% likmi, tiek proporcionāli samazināts.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Tostarp lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā lielo uzņēmumu grupā pagājušajā gadā bija "Accenture" Latvijas filiāle, vidējo uzņēmumu grupā - SIA "EIS Group Latvia", savukārt mazo uzņēmumu grupā Rīgas reģionā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs bijis SIA "ALSO Cloud Latvia", bet lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā bija AS "Antares Venture Capital".

Kurzemes reģiona lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji 2023.gadā lielo uzņēmumu grupā bija AS "UPB", vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Niedrāji MR", mazo uzņēmumu grupā - SIA "Algoritms L", bet mikrouzņēmumu grupā - SIA "Digi-INK".

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ilgus gadus cīnījies ar ēnu ekonomiku ar represīvajiem pasākumiem, vairāk kontrolējot, prasot vairāk informācijas, vairāk sodot, bet līdz šim tas ēnu ekonomiku ir mazinājis lēnāk, nekā būtu gribēts, intervijā sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

"Tādēļ varbūt mēģinām no otras puses, mēģinām no pozitīvā? Parādām mazajam biznesam, arī lielajam biznesam, ko dod administratīvā sloga mazināšana, kas mazina patērēto laiku saistību izpildei pret valsti. Tad tie, kas varbūt tagad strādā ēnu ekonomikā, nelegalizējas, nemaksā nodokļus, sapratīs, ka darboties godīgi ir vieglāk un ērtāk, naktīs var mierīgāk gulēt, nekā slēpt, slapstīties un meklēt, kur dabūt skaidru naudu, lai izmaksātu darbiniekiem algas aploksnēs," pauda Šmite-Roķe.

Jautāta, kāpēc attiecībā uz mazo biznesu Latvija tik ilgi iet uz Igaunijas piemēru, kur nodokļu nomaksa automātiski notiek caur bankas kontu, Šmite-Roķe norādīja, ka Latvijā jau ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konts mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču tam ir maz lietotāju, un šādu kontu atvērt piedāvā tikai vienā bankā.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Latvijā būtu jāapsver atsevišķu dabas resursu nodokļa (DRN) un akcīzes nodokļa (AN) likmju palielināšanas iespējas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā dabas resursu un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Darba grupa iesaka izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem, indeksēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes visiem transportlīdzekļiem, jo pēdējā TEN pārskatīšana tika veikta 2021.gadā, ieviešot TEN aprēķināšanu, ņemot vērā CO2 izmešus pēc WLTP metodes.

Tiek ieteikts izvērtēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atvieglojumus komersantu īpašumā esošajiem elektrotransportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos.

Nodokļu darba grupa rosina dīzeļdegvielai un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo, paaugstināt AN pakāpeniski - sākot no 2025.gada un atkārtoti no 2027.gada, jo AN likme kurināmajam nav pārskatīta kopš 2021.gada 1.jūlija.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija rosina apspriest iespēju samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi, 17.septembrī vienojās apakškomisijas deputāti.

Apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS) norādīja, ka vērsīsies Finanšu ministrijā (FM) ar lūgumu veikt aprēķinus par samazinātas likme ietekmi uz MUN maksātāju sociālo nodrošinājumu.

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asociācijas pārstāve Aiva Diknere komisijas sēdē sacīja, ka no šī gada ieviestā vienotā 25% MUN likme ir vērtējama pozitīvi. "Šī ir pirmā valdība 15 gadu laikā, kura pieņem kaut cik loģisku lēmumus, un labo iepriekšējo valdību sastrādātās muļķības," teica Diknere.

Vienlaikus Diknere vērsa uzmanību, ka 25% likme ir izdevīga pakalpojumu sniedzējiem, taču tā vairs nav izdevīga ražotājiem, kuriem ir materiālu izmaksas. Diknere gan atzina, ka tagad individuālie komersanti MUN režīmā var droši strādāt, zinot, cik būs jāmaksā nodoklī. Strādājot vispārējā nodokļu režīmā to esot grūti pateikt.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais likumprojekts valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Valdība plāno budžeta projektu izskatīt ārkārtas sēdē pirmdien, 14.oktobrī.

Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026.gadā (3,5% no IKP 2025.gadā, 3,7% no IKP 2026.gadā un 2027.gadā). Uz funkciju "Aizsardzība" daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.