No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Nespējot vienoties par nodokļu izmaiņu scenāriju, pareizāk šobrīd būtu neaiztikt lielo nodokļu likmes, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš uzsvēra, ka nodokļi nav galvenais faktors, kas nosaka valsts un ekonomikas konkurētspēju. Rutkaste skaidroja, ka, piemēram, darbaspēka nodokļi Latvijā ir nedaudz augstāki kā Baltijas kaimiņvalstīm, taču vienas darba stundas izmaksas darba devējiem ir zemākās Baltijā.

Laikā, kad darbaspēka piedāvājums nespēj apmierināt pieprasījumu, darbaspēka nodokļu izmaiņām nav piemērots brīdis, jo ar nodokļiem vairāk darbinieku nav iespējams radīt, skaidroja Rutkaste.

Eksperts norādīja, ka darbaspēka nodokļu mazināšanu kā instrumentu var izmantot dziļas ekonomiskās recesijas apstākļos, kāda patlaban nav vērojama.

Rutkastes ieskatā, var sagatavot iespējamo izmaiņu scenāriju, taču tā izmantošanai būtu jāsagaida apstākļi, kad izmaiņas var ieviest.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnījušās ne mazums kritiku.

No vienas puses ir pozitīvi, ka paaugstināsies minimālā alga un valdība domā par risinājumiem darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai, bet no otras puses – izvēlētie risinājumi nav vērtējami kā optimālākie, kas tiešām radītu viennozīmīgus ieguvumus visiem darba ņēmējiem, uzlabotu situāciju darba tirgū un palīdzētu arī eksportspējīgajām nozarēm uzlabot savu konkurētspēju.

Jāatgādina, ka septembra sākumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, paaugstināt minimālo algu un veikt pārdali starp 1. un 2. pensiju fondu. Lai gan teorētiski tas izklausās pozitīvi, ne viss ir tik labi un rožaini, kā sākumā varētu šķist. Patiesībā piedāvātās reformas darbaspēku nodokļos drīzāk vērtējams kā koks ar diviem apdegušiem galiem, kas ar laiku var sāpīgi atspēlēties gan darba ņēmējiem, gan pensionāriem, gan arī Latvijas uzņēmumu konkurētspējas kritumā.

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Tostarp lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā lielo uzņēmumu grupā pagājušajā gadā bija "Accenture" Latvijas filiāle, vidējo uzņēmumu grupā - SIA "EIS Group Latvia", savukārt mazo uzņēmumu grupā Rīgas reģionā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs bijis SIA "ALSO Cloud Latvia", bet lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā bija AS "Antares Venture Capital".

Kurzemes reģiona lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji 2023.gadā lielo uzņēmumu grupā bija AS "UPB", vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Niedrāji MR", mazo uzņēmumu grupā - SIA "Algoritms L", bet mikrouzņēmumu grupā - SIA "Digi-INK".

Šodien plkst.10.30 Finanšu ministrijā (FM) notiks preses konference par panākto vienošanos starp valdības koalīcijas un sociālajiem partneriem darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā, pavēstīja FM pārstāvji.

Preses konferencē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Saeimas deputāts, partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns informēs par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanas pamatprincipiem un atbalstīto scenāriju.

Ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Ašeradens sacīja, ka no plānotajām izmaiņām darbaspēka nodokļos iegūs 97% strādājošo.

"Kopumā 97% Latvijas iedzīvotāju iegūs no šīs reformas - viņu ienākumi palielināsies," sacīja Ašeradens, tostarp atzīmējot, ka ir plānots palielināt minimālo algu, kā arī ir paredzēts noteikt fiksētu neapliekamo minimumu visiem.

Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumā.

Ministrs norāda, ka šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām, un, kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu.

"Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa," pauž Valainis.

EM ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035.gadam dubultot valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% apmērā.

Valainis norāda, ka valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir atvērts diskusijām un kompromisiem par nodokļu politikas izmaiņām, vienlaikus saglabājot fokusu uz valsts drošību kā valdības noteikto galveno prioritāti un jau sākotnēji nospraustajiem mērķiem - veicināt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi un mazinās sociālo nevienlīdzību, aģentūrai LETA pavēstīja Ašeradens.

Ministrs skaidroja, ka, ņemot vērā nevienprātību par piedāvāto nodokļu pārskatīšanas scenāriju, tiek turpinātas gan politiskās diskusijas, gan sarunas ar valdības sociālajiem partneriem, lai savstarpējo redzējumu tuvinātu.

Jebkādas nodokļu izmaiņas tiek skatītas kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, un, pēc budžeta izstrādes grafika, tas ir jāizskata Ministru Kabinetā 17.septembrī, savukārt 15.oktobrī jāiesniedz Saeimā, līdz ar to šie arī ir nozīmīgākie gala termiņi, kad nonākt pie lēmuma par nodokļu pārskatīšanu, uzsvēra Ašeradens.

Finanšu ministrs atzina, ka katrai sabiedrības grupai - darba devējiem, darba ņēmējiem un dažādu nozaru pārstāvjiem - ir savas prioritātes un savas intereses, taču priekšroka būtu dodama tiem risinājumiem, kas ļautu mazināt izdevumus, turpretim risinājumi, kas radītu izdevumus, tiktu uzklausīti nelabprāt.

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas biznesam nekādu izrāvienu nedos, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pēdējais Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kurš ir pārrunāts un izdiskutēts gan ar darba devējiem, gan koalīcijas partneriem, ir, varētu teikt, tāds kompromisa veidojums. Tas gan nav tik slikts kā iepriekšējie priekšlikumi, bet nevar teikt, ka tas dos biznesa izrāvienu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm," teica Šure.

Viņa uzsvēra, ka kopumā veids, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemams. "Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš," stāstīja Šure.

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Zinātniski tehniskais progress, inovācijas, digitalizācija, robotizācija, Zaļais kurss mainīs darba tirgus pieprasījumu, kā rezultātā virknē profesiju tiek prognozēts pamatīgs speciālistu trūkums, vienlaikus saruks vienkāršo darbu darītāju darbavietu skaits.

Šādu ainu rāda gan vairāku nozaru uzņēmēju aptauja, gan arī Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai arī Ekonomikas ministrija ir lūkojusi savās prognozēs aptvert nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam, tomēr uzņēmēji lielākoties raugās dažu gadu perspektīvā. Uzņēmēju ieskatā pēdējos gados aizsākto vērienīgo pārmaiņu apmērs ir tik iespaidīgs, ka pašlaik tik tālā 15 gadu perspektīvā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, teju neiespējami, jo prognozes vairāk varot atgādināt vīzijas, kuras balstītas uz vieniem pieņēmumiem (šodienas izpratni, zināšanām), uz kuru pamata tiek veikti nākamie pieņēmumi, kas tad arī kļūst par prognožu pamatu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir par 8 miljardiem eiro mazāks, jo kopš 2008. gada mums ir par 169 tūkstošiem strādājošo mazāk un kā iedzīvotāju skaits, tā arī strādājošo skaits ik gadu valstī samazinās.

Cilvēku daudzums rūk

Latvija ir pasaules mēroga rekordiste iedzīvotāju zaudēšanā un pirmajā vietā, ja salīdzinām ar 1990. gadu. Šī cilvēku iztrūkuma dēļ valsts budžetā neienāk aptuveni 2,5 miljardi eiro, kas ir šo Latvijā neesošo strādājošo nesamaksātie nodokļi. Latvijā ir visnotaļ populāri runāt par to, ka galvenais un noteicošais ekonomikā ir produktivitāte un pievienotā vērtība. Proti, jo cilvēks strādā vairāk un saražo labāk, jo lielāks labums. Diemžēl, par iekšzemes kopproduktu runājot, tā domāt gluži nevar, jo nozīme ir arī cilvēku kopskaitam ekonomikā. Nozīme ir arī mazāk produktīviem darbiem, jo visi nevar būt programmētāji, kādam ir jākaplē bietes.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.

Tādas nozares kā zivju un gaļas apstrāde, kokrūpniecība vai pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas nodarbina lielu skaitu cilvēku maiņās, mēdz pat attiekties no papildu pasūtījumiem, jo nevar nodrošināt to pienācīgu izpildi. Vienlaikus liels skaits atbilstošas kvalifikācijas darbinieku vienkārši atrodas ģeogrāfiski tālu un abu pušu “satikšanās” mēdz būt sarežģīta. Trīs ceturtdaļas Latvijas lielo uzņēmumu, kas nodarbina 250 un vairāk cilvēkus, atrodas Rīgas reģionā, kur bezdarba līmenis ir vairāk nekā uz pusi zemāks nekā citos Latvijas reģionos. Piemēram, Latgalē 2023. gadā tas bija 9,8% un līdzīgi rādītāji vērojami arī citos reģionos ¹.

Protams, arī citviet pasaulē lielie uzņēmumi atrodas ostu un galvaspilsētu tuvumā. Tomēr Eiropas attīstīto ekonomiku prakse ir šī reģionālā darbaspēka mobilitātes veicināšana. Šajā ziņā būtisku lomu spēlē personāla nomas aģentūras. Piemēram, Vācijā pērn pēc oficiālajiem datiem 800 000 iedzīvotāju, kas ir apmēram 1% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita, darbu ieguvuši tieši ar aģentūru starpniecību. Arī Nīderlandē 850 000 jeb apmēram 4,9% no kopējā iedzīvotāju skaita nodarbināti tieši šādā formātā. Ja salīdzinām Nīderlandes un Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad, attīstot nodarbinātību pēc līdzīga scenārija, Latvijā varētu atrast darbu 88 tūkstošiem cilvēku. Un tas savukārt nozīmētu piepildītas maiņas un augstākas ražošanas jaudas vietējiem uzņēmumiem, līdz ar to lielāku pienesumu ekonomikai un konkurētspējas pieaugumu ne vien Baltijas, bet Eiropas mērogā.

Valsts maku var papildināt uz patēriņa nodokļu — dabas resursu un akcīzes nodokļa, kā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa - likmju paaugstināšanu, kā arī ar jaunu apliekamo objektu atrašanu, vienlaikus pārmaiņas var skart gan pievienotās vērtības, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādu ainu rāda Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli, kuros veikta analīze un izvērtējums par pievienotās vērtības nodokli, dabas resursu un klimata nodokli, mazo nodokļu režīmu, darbaspēka izmaksu, uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmi, nekustamā īpašuma objektu aplikšanu un piedāvāts tālākās rīcības scenārijs. „Šajos dokumentos ir rakstīts: „Priekšlikumi diskusijām”, bet nekur nav teikts, ka ir jāpalielina esošās nodokļu likmes, kaut arī šos priekšlikumus var de facto uzskatīt par konkrētiem priekšlikumiem nodokļu sistēmas izmaiņām,” situāciju vērtē nodokļu eksperts, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi piedāvājumu gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā - lai līdzsvarotu šīs sabiedrības grupas nodokļu piemērošanu ar pārējiem strādājošajiem, FM rosina no 2025. gada noteikt pensionāra neapliekamo minimumu 1000 eiro apmērā.

Līdz šim pensionāra neapliekamais minimums bija 500 eiro mēnesī. Nodokļu izmaiņu piedāvājuma sagatavošanas laikā tika piedāvāts to palielināt līdz 650, bet pašreizējais piedāvājums paredz to noteikt 1000 eiro apmērā. Līdz ar to 93% vecuma pensiju saņēmēju nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņa ieguvums būs papildu 50 eiro mēnesī.

Savukārt, ja pensija ir 1000 eiro, tad no 2025. gada persona “uz rokas” saņems par 100 eiro mēnesī vairāk.

Tāpat no 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027. gadā uz 570 eiro mēnesī. Ar šo soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu ar mērķi sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% apmērā no minimālās algas. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī.

Mēs dzīvojam laikā, kad šķiet – digitālo transformāciju vēlas ikviens uzņēmums. Tomēr Latvijā, lai gan uzņēmējiem ir motivācija, finansējums un dažkārt arī reālas ieceres un mēģinājumi ieviest izmaiņas savā uzņēmumā, līdz pozitīvam rezultātam nonāk vien retais. Kādēļ tā?

Svarīgākais, kas šajā jautājumā jāsaprot – digitālā transformācija nav galamērķis. Ir ierasts domāt — kaut ko izdarīsim, mainīsim un uzņēmumā, tā teikt, iestāsies vai notiks digitālā transformācija, no tā radīsies inovatīvi IT risinājumi un tiks pieņemti tikai datos balstīti lēmumi. Šāds domāšanas veids un skatījums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārmaiņas neizdodas. Digitālā transformācija ir process, kas notiek tad, kad uzņēmuma vide tam ir pielāgota. Lai pie tā nonāktu, uzņēmumiem vērts virzīt fokusu uz divām jomām, kas spēj pozitīvi ietekmēt ceļu uz pārmaiņām.

IT un biznesa sadarbība, kas uzlabo vērtību

Lai veidotu labu un vērtību nesošu saikni starp uzņēmuma darbību un IT risinājumiem, vispirms vērts izvērtēt pretrunīgāko terminu, kas biznesā pastāv – biznesa vērtība. Šī frāze uzņēmumos tiek izmantota ļoti bieži – katrs uzņēmums ar savu darbību rada kādu vērtību saviem klientiem. Bet vai visi uzņēmumi var skaidri atbildēt, kas ir šī viņu radītā vērtība? Tā patiesībā var būt teju jebkas, piemēram, produktivitāte, inovācija, peļņa, brīvais laiks. Lai veiksmīgi ieviestu pārmaiņas, uzņēmumam ir jāzina, kas ir viņu radītā vērtība un vai plānotās izmaiņas nesīs jaunus biznesa labumus – tikai tad ir vērts uzsākt pārmaiņu plānošanu un eksperimentēšanu.

Latvijā situācija ēdināšanas nozarē ir kritiska, tostarp daļa ēdinātāju ir palielinājuši cenas, lai pielāgotos situācijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka, veicot LRB biedru aptauju, 20% atzinuši, ka ir paaugstinājuši cenas par 10%, vēl 22% cenas kāpinājuši līdz 10%, kamēr 58% LRB biedru pēdējā laikā cenas nav mainījuši vai ir pat samazinājuši.

"Galvenie iemesli, kurus minējuši LRB biedri cenu palielinājumam, ir augstais nodokļu slogs," sacīja Jenzis, piebilstot, ka Latvijā ēdināšanas jomā vēl aizvien ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī augstākais darba spēka nodokļu slogs Baltijā.

Vienlaikus Jenzis skaidroja, ka ēdināšanas pakalpojumu cenas ietekmē arī darbaspēka trūkums un ar to saistītais algu kāpums, kā arī klientu, īpaši tūristu, trūkums. "Situācija ir ļoti bēdīga. Turklāt situāciju ar tūrismu Latvijā un Rīgā var novērot ar neapbruņotu aci - izejot nelielā pastaigā pa Vecrīgu var ātri saskaitīt daudzus slēgtus restorānus un izklaides vietas," teica Jenzis.

Piedāvātās izmaiņas pensiju otrā līmeņa uzkrājumu samazināšanā, daļu no tiem pārnesot uz pirmo līmeni, tika plaši izdiskutētas Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, un panāktais gala piedāvājums ir kompromisa rezultāts, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

Premjere noliedza, ka valdības sadarbības partneri būtu izrādījuši neizpratni par Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu pensiju sistēmas izmaiņām. "Viņi bija šokā par pirmo neizdiskutēto variantu, un šis gala rezultāts ir kompromisa rezultāts. Mēs jau esam to apsprieduši NTSP, un tieši viņi ir tie, kas uzskata, ka nodokļu reforma bija vajadzīga," apgalvoja premjere.

Jautāta, vai to var uzskatīt par nodokļu reformu, viņa atzīmēja, ka šis ir labs risinājums, kā uz laiku rast papildu iespējas valsts budžetā, neceļot nevienu nodokli, turklāt pozitīvi esot vērtējams tas, ka līdz ar iemaksu pārdali par labu pensiju pirmajam līmenim valsts uzņemas lielāku atbildību par iedzīvotāju pensijām.

Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS "RB Rail" un par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) ir apkopojusi līdz šim vērtētos variantus pilnvērtīgam Rīgas savienojumam ar "Rail Baltica" dzelzceļa trasi gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tostarp nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu, informē SM pārstāvji.

Piedāvātus priekšlikumus SM virza izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) lēmuma pieņemšanai par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam.

SM informē, ka atbilstoši "RB Rail" veiktajai izmaksu-ieguvumu analīzei lielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā galveno ieviešanas prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju.

Tāpat rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem, tostarp daļējas kravu kustības nodrošināšanai, Rīgas posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta. SM plāno to paveikt līdz šā gada septembra beigām.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.