Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumā.
Ministrs norāda, ka šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām, un, kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu.
"Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa," pauž Valainis.
EM ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035.gadam dubultot valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% apmērā.
Valainis norāda, ka valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums.
Lai to panāktu, ir divi galvenie virzieni, kuros jāiet nodokļu izmaiņu kontekstā - jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs un jāpalielina finanšu pieejamība Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Vienlaikus ir arī vairāki citi virzieni, kur paralēli jāpievērš uzmanība izvirzīto mērķu sasniegšanai - ES fondu programmu finansējums, ārvalstu investīciju piesaiste, cilvēkkapitāla attīstība, birokrātijas mazināšana.
Ministrs norāda, ka vairāki pētījumi, tostarp OECD un Eiropas Komisijas veiktie, liecina, ka Latvijā ir salīdzinoši augsts darbaspēku nodokļu slogs, jo īpaši attiecībā pret mūsu tuvākajām ES kaimiņvalstīm, un jo īpaši mazo un vidējo algu segmentā. Tas rada divas lielākās problēmas - Latvijas uzņēmumi ir nekonkurētspējīgāki attiecībā pret saviem lietuviešu un igauņu konkurentiem, bet Latvijas strādājošie "uz rokas" saņem mazākas algas. Kas tālāk ietekmē darba devēju spēju piesaistīt kvalitatīvus speciālistus, palielināt produktivitāti, eksportspēju.
Latvijas sabiedrībai kopumā esošā situācija nozīmē augstāku nevienlīdzību un zemākus ienākumus, jo uz mazo un vidējo algu saņēmēju pleciem tiek uzlikts proporcionāli lielāks nodokļu slogs, pauž Valainis.
Viņš norāda, ka ap 80% strādājošo Latvijā saņem bruto algu jeb algu pirms nodokļu nomaksas līdz 2000 eiro mēnesī, un tieši šajā algu segmentā Latvijai iepretim Lietuvai un Igaunijai ir proporcionāli krietni lielāki darbaspēka nodokļi. Piemēram, pie neto jeb "uz rokas" ienākuma mēnesī 1000 eiro, Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir 41%, Lietuvā - 36%, bet Igaunijā 33%.
Tādēļ ir jādomā, kā mazināt darbaspēka nodokļu slogu, lai Latvija sāktu pietuvoties Igaunijas un Lietuvas neto algu līmenim, norāda ministrs.
No tā iegūtu Latvijas eksportējošie uzņēmumi, kuru konkurētspēja ārējos tirgos palielinātos. Eksporta pieaugums ir būtiskākais elements spējā sasniegt izvirzītos ekonomiskās izaugsmes mērķus. Darbaspēka nodokļu samazināšana būtu svarīgs solis arī ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā, akcentē Valainis.
"Risinājumi, kā to panākt, var būt dažādi - diskusijas par to vēl turpinās, taču viennozīmīgi skaidrs, ka nodokļu sloga samazināšana jāvērtē kontekstā ar nākamā gada valsts budžeta iespējām, kā arī potenciāli sasniedzamo izmaiņu rezultātu," norāda Valainis.
Ministra ieskatā, ieviešot dažādus kompensējošos mehānismus, ir arī iespējams panākt, ka valsts budžets no darbaspēka nodokļu samazinājuma neciestu, bet fiskālā ietekme uz to būtu pat pozitīva.
Kā viens no šiem potenciālajiem kompensējošajiem mehānismiem teorētiski varētu kalpot virspeļņas jeb ārkārtējas peļņas nodoklis komercbankām, pauž ministrs.
Valainis uzsver, ka mērķis šajā gadījumā drīzāk ir panākt banku lielāku iesaistīšanos tautsaimniecības kreditēšanā, nevis Valsts kases ieņēmumu palielināšanu.
Banku šī brīža politika, kas veidojusies dažādu iemeslu dēļ, nekalpo tautsaimniecības izaugsmei. Kā liecina Latvijas Bankas dati, kopējais uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums Latvijā 2023.gadā bija vēsturiski zemā līmenī - 27,1% no IKP - jeb aptuveni trīs reizes mazāks nekā eirozonas valstīs vidēji.
Latvijā kreditēšanas līmenis ir zemākais Baltijas valstīs. Valainis akcentē, ka 2014.gadā Latvijā kopumā izsniegto kredītu atlikums bija 14,62 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 14,76 miljardi eiro. Igaunijā šajā laikā izsniegto kredītu apjoms pieauga no 15 miljardiem līdz 27,33 miljardiem eiro, Lietuvā - no 15,16 miljardiem līdz 27,87 miljardiem eiro.
Neraugoties uz zemo kreditēšanas aktivitāti, banku pelnītspēja Latvijā ir bijusi augstākā eirozonas valstīs. Pagājušajā gadā Latvijā komercbankas kopā nopelnīja 570,5 miljonus eiro.
"Skaidrs, ka pēdējos gados gūt neraksturīgi lielu peļņu bankām palīdzēja Eiropas Centrālās bankas augsto procentu likmju politika," norāda Valainis.
Vienlaikus krasas atšķirības starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm vērojamas izsniegto mājokļu kredītu ziņā. Pagājušā gada beigās Latvijā izsniegto mājokļu kredītu atlikums bija 5,77 miljardi eiro, Igaunijā - 12,17 miljardi eiro, Lietuvā - 14,40 miljardi eiro, turklāt ap puse Latvijā izsniegto mājokļu kredītu ir valsts garantēti.
"Mēs ilgstoši esam risinājuši sarunas ar Latvijas komercbanku pārstāvjiem par labprātīgu iesaistīšanos ievērojami lielākā tautsaimniecības un iedzīvotāju kreditēšanā," pauž ministrs.
Viņš norāda, ka komercbanku kopējā peļņa šī gada pirmajos sešos mēnešos joprojām bija ļoti augsta - 286 miljoni eiro, savukārt rezidentiem izsniegto kredītu atlikums iepretim pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem bija pieaudzis tikai par 3,7%.
Šāds pieauguma temps ir daudz par maz, ņemot vērā ilgstošo atpalicību no Lietuvas un Igaunijas. Valainis pauž, ka ir jāatrod motivējoši mehānismi komercbankām pāriet no šī brīža drošās peļņas modeļa, kas balstās uz Eiropas Centrālās bankas augsto procentu likmju politiku, uz nedaudz riskantāku modeli, kas iekļauj aktīvāku iesaistīšanos Latvijas tautsaimniecības finansēšanā.
EM ieskatā komercbanku izsniegto kredītu atlikumam gadā būtu jāaug par vismaz 8-10%. "Un mēs esam gatavi ieviest individuālu pieeju - ja konkrētas komercbankas izsniegto kredītu apjoms pieaug par konkrētiem procentiem, virspeļņas nodoklis (kura likmes apjoms vēl būtu jāizvērtē) tai nebūtu jāmaksā," stāsta Valainis.
Ministrs pauž, ka nodokļu izmaiņas un Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju aktīvāka kreditēšana ir tikai divi pasākumu kopumi mūsu valsts ekonomikas iekustināšanai, kurus plānots īstenot jau tuvākajā laikā - nākamā gada valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu ietvaros.
"Detaļas plānotajos pasākumos diskusiju gaitā vēl var mainīties, bet par šiem virzieniem es iestāšos visiem spēkiem," akcentē Valainis.
