Nekustamā īpašuma pārvaldītāja un konsultatīvo pakalpojumu sniedzēja SIA "Akropole Rīga" ģenerāldirektora un valdes locekļa amatā iecelts Kaspars Beitiņš, kurš iepriekš bija atbildīgs par iepirkšanās centra "Akropole Rīga" projektēšanu, būvniecību un atklāšanu laika posmā no 2012. līdz 2019.gadam, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pēdējos piecus gadus K.Beitiņš vadīja nekustamo īpašumu attīstības uzņēmumu SIA "Galio Development", kuru viņš turpinās vadīt arī turpmāk.

K.Beitiņš valdē strādās bijušā valdes locekļa Andra Urnika vietā, kā arī valdē strādā "Akropolis Group" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Nerijus Maknevičs.

N.Maknevičs norāda, ka ieviešot izmaiņas "Akropole Rīga" vadības struktūrā, mērķis ir spēcināt uzņēmuma vietējo vadības komandu, piebilstot, ka pieredze, ko Beitiņš guvis, strādājot pie iepirkšanās centra būvniecības un īstenojot citus plaša mēroga projektus, būs būtiska pievienotā vērtība kompānijas Latvijas komandai.

Viņš akcentē, ka šīs pārmaiņas stiprinās komandas stratēģisko redzējumu un zināšanas par tirgus specifiku.

Tirdzniecības centra "Akropole Alfa" īpašnieks un pārvaldītājs SIA "Delta Property" pagājušajā gadā strādāja ar 19,706 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 98,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānija guva peļņu 9,585 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Tostarp pērn "Delta Property" no nomas pakalpojumiem guva ieņēmumus 18,7 miljonu eiro apmērā, bet no citu pakalpojumu sniegšanas - vienu miljonu eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn Covid-19 krīze būtiski neietekmēja "Delta Property" darbību. Tikmēr Krievijas sāktā karadarbība Ukrainā kompāniju galvenokārt ietekmēja caur elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugumu, kur lielākais cenu lēciens bija 2022.gada jūlijā-septembrī, taču vēlāk cenas nedaudz samazinājās un stabilizējās.

Tāpat pārskatā minēts, ka atbilstoši neatkarīgā īpašuma vērtētāja SIA "CPB Real Estate Services" datiem 2022.gada 31.decembrī "Akropole Alfa" īpašuma patiesā vērtība bija 198 miljoni eiro.

No 1. jūnija, iepirkšanās un izklaides centra “AKROPOLE Alfa” vadītāja amatā stājas Artūrs Bernhards, kuram ir vairāk nekā 10 gadu starptautiska pieredze mazumtirdzniecības nozarē un nekustamo īpašumu uzturēšanā.

“Tirdzniecības centru pārvaldības nozare ir dinamiska un plaša, tāpēc esam gandarīti mūsu komandā sveikt Artūru Bernhardu, kura ilggadējā pieredze un redzējums palīdzēs vadīt iepirkšanās centru, lai sasniegtu grupas mērķus. Mēs vienmēr meklējam cilvēkus, kuri ar savu unikālo un radošo skatījumu uz nozari var bagātināt mūsu grupas panākumus, tāpēc saskatām lielu potenciālu kopīgam darbam un vēlam jaunajam vadītājam panākumus,” saka “Akropolis Group” īpašumu pārvaldības vadītāja Rasa Kundušiene.

“Daudziem “AKROPOLE Alfa” asociējas ar atmiņām, kā vienu no pirmajiem lielajiem iepirkšanās centriem Latvijā. Arī man šis iepirkšanās centrs ir bijis ikdienā ļoti iemīļots un vienmēr pa ceļam, braucot gan uz, gan dodoties ārpus Rīgas. Man ir patiess prieks, ka varēšu pielietot savu ilggadējo pieredzi mazumtirdzniecības nozarē, lai vēl vairāk attīstītu šī vēsturiskā centra potenciālu un saglabātu lojālo klientu uzticību. Manas un “Akropolis Group” vērtības sakrīt, tāpēc, ieņemot jauno amatu, īpašu uzmanību pievērsīšu grupas ilgtspējas stratēģijas īstenošanai, lai ne tikai mazinātu oglekļa pēdas nospiedumu, bet arī veicinātu vēl labvēlīgākas vides attīstību ģimenēm ar bērniem,” dalās Artūrs Bernhards, “AKROPOLE Alfa” vadītājs.

Latvijas uzņēmējdarbības vide pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Uzņēmēji arvien biežāk meklē jaunus veidus, kā finansēt sava biznesa attīstību, un tradicionālais banku kredīts vairs nav vienīgā iespēja. Kapitāla tirgus finanšu instrumenti, īpaši obligāciju emisijas, piedāvā daudzsološas alternatīvas uzņēmumiem, kuri vēlas diversificēt finansējuma avotus un izmantot jaunas izaugsmes iespējas.

“Obligācijas uzņēmumu vidū kļūst populārākas, ko veicina vairāki faktori – banku piesardzīgā kreditēšanas aktivitāte un strauji augošs investoru pieprasījums par vietējo uzņēmumu obligācijām. Latvijas uzņēmumu vidū nostiprinās pārliecība, ka obligācijas var būt reāla finansējuma alternatīva. To veicina citu uzņēmumu veiksmīgā pieredze un pieaugošā finanšu pratība uzņēmumu un investoru vidū. Būtiski pieaugusi arī vietējo uzņēmumu informētība un izpratne par obligācijām kā finansējuma avotu”, uzsver Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja.

Kas ir obligāciju emisija

Obligāciju emisija ir finanšu instruments, kas ļauj uzņēmumam piesaistīt kapitālu, emitējot obligācijas jeb parādzīmes, ko iegādājas investori. Tas ir viens no stabilākajiem uzņēmuma finansējuma veidiem, jo tiek noteikti konkrēti procenti un atmaksas termiņi. Kad obligāciju termiņš beidzas, uzņēmums atgriež aizdoto naudas summu (obligāciju nominālvērtību) un veic procentu maksājumus. Obligācijas ļauj plānot un prognozēt savu finansiālo nākotni ilgtermiņā, tādējādi palīdzot novērst riskus un izvairīties no neparedzamām izmaiņām procentu likmēs, , kas pastāv īstermiņa banku aizdevumu gadījumos u.c.

Bagātākais cilvēks Lietuvā ir aviācijas nozares uzņēmējs Ģedimins Žiemelis, liecina žurnāla "Top" izveidotais 500 bagātāko valsts iedzīvotāju saraksts.

Kā liecina izdevuma apkopotā informācija, aviācijas uzņēmumu grupas "Avia Solutions Group" valdes priekšsēdētāja Žiemeļa aktīvu vērtība sasniedz 2,8 miljardus eiro.

Otrs bagātākais cilvēks Lietuvā ir investīciju kompānijas "Willgrow" vadītājs Mindaugs Raila, kura aktīvu vērtība ir 2,4 miljardi eiro.

Ar 2,3 miljardu eiro turību trešajā vietā ierindojas Nerijus Numa, kurš kontrolē holdingu "Vilniaus prekyba" (VP). Tajā ietilpst mazumtirdzniecības tīkls "Maxima grupe", aptieku tīkls "Euroapotheca", būvniecības un mājas preču veikalu tīkls "Ermi Group", kā arī iepirkšanās un izklaides centru apsaimniekotājs "Akropolis Group".

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Tālāk Lietuvas turīgāko iedzīvotāju sarakstā ir kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kuru turība sasniedz 1,2 miljardus eiro, savukārt koncerna "MG grupe" prezidenta Darjus Mockus aktīvu vērtība sasniedz 1,02 miljardus eiro.

Zinātnieka un uzņēmēja Vlada Alģirda Bumeļa, kurš kontrolē kompāniju "Biotechpharma", turība tiek lēsta 720 miljonu eiro apmērā, mazumtirdzniecības grupas "Kesko Senukai Group" prezidenta Artūra Rakauska aktīvu vērtība sasniedz 710 miljonus eiro, lietoto automašīnu tirdzniecības platformas "Openlane" īpašnieka Vitolda Tomaševska aktīvi ir 700 miljonu eiro vērti un mazumtirdzniecības tīkla "Norfos mažmena" valdes priekšsēdētāja Daiņus Dunduļa aktīvu vērtība ir 640 miljoni eiro.

Lietuvas turīgāko cilvēku saraksta 19.vietā ar 300 miljonu eiro vērtiem aktīviem ir Vilhelms Germans, kurš iesaistīts skandālā par tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā nonākušo finanšu tehnoloģiju kompāniju "Foxpay".

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Lietuvā divkāršojies miljardieru skaits, liecina Lietuvas žurnāla "Top" publicētais jaunākais valsts bagātāko cilvēku saraksts.

Tajā ir trīs jauni miljardieri - kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kā arī koncerna "MG grupe" prezidents Darjus Mockus.

Okmana un Sabaļuska aktīvu vērtība katram ir 1,05 miljardi eiro, bet Mockum - viens miljards eiro, norāda žurnāls.

Uzņēmumam "Tesonet" pieder VPN pakalpojumu sniedzējs "Nord Security", kura vērtība tiek lēsta trīs miljardu ASV dolāru apmērā. 2023.gadā "Nord Security" piesaistīja 100 miljonu dolāru investīcijas no ASV privātā kapitāla fonda "Warburg Pincus".

Savukārt Mockus ir ražošanas, tirdzniecības, nekustamā īpašuma un plašsaziņas līdzekļu grupas "MG grupe" vienīgais īpašnieks.

Šī ziemas sezona būs izaicinājumu pilna, pauda tirdzniecības centra "Akropole Alfa" vadītāja Zane Kaktiņa.

Viņa norādīja, ka patlaban kompānijā notiek fokusēšanās uz iespēju amortizēt izmaksu pieaugumu, kā arī atbildīgu un pārdomātu energoresursu izmantošanu, pēc iespējas mazinot patēriņu abos "Akropole" iepirkšanās centros Rīgā. Tostarp veiktas izmaiņas grupas tirdzniecības centru darba laikos, to saīsinot.

"Lūgumu par darba laika saīsināšanu vēl pirms lēmuma pieņemšanas saņēmām arī no vairākiem mūsu nomniekiem, kuri kā vienu no prioritātēm izvirza izmaksu optimizēšanu," piebilda tirdzniecības centra vadītāja.

Taujāta par turpmākiem taupīšanas pasākumiem, Kaktiņa minēja, ka izskatītas tiek dažādas iespējas, piemēram, jau patlaban abos iepirkšanās centros optimizēta āra apgaismojuma intensitāte, kā arī naktīs tirdzniecības centra telpās tiek regulēta temperatūra. Tāpat plānots pielāgot apkures iekārtu darbību, ņemot vērā temperatūras svārstības, gan iepirkšanās centru veikalu darba laiku.

Iepirkšanās un izklaides centra “AKROPOLE Rīga” vadītāja amatā stājies Kaspars Popens, kurš uzņēmuma komandā strādā jau kopš 2018. gada, informē uzņēmums.

Pēdējo piecu gadu laikā K. Popens pildījis ar tehnisko nodrošinājumu saistītus pienākumus, līdztekus gūstot pieredzi iepirkšanās centra pārvaldībā.

“Mums ir svarīgi, ka jaunais “AKROPOLE Rīga” vadītājs ne vien pārzina iepirkšanās centra darbību no A līdz Z, bet ir uz attīstību orientēts un atvērts jaunām idejām, ko pieprasa arī pati nozare. Kaspars ir pierādījis, ka radošas idejas ir iespējams apvienot ar augstiem rezultātiem, tāpēc, ņemot vērā viņa līdzšinējo darba pieredzi uzņēmumā, kā arī personiskās īpašības – atsaucību, mērķtiecību un emocionālo inteleģenci –, viņš tika iecelts par “AKROPOLE Rīga” vadītāju. Priecājamies sveikt viņu ar šo jauno karjeras pakāpienu,” komentē “Akropolis Group” īpašumu pārvaldības vadītāja Rasa Kundušiene.

Par iepirkšanās un izklaides centra “AKROPOLE Alfa” jauno vadītāju iecelta Sanita Krīgere, kurai ir 20 gadu pieredze mazumtirdzniecībā un nekustamo īpašumu pārvaldībā.

“Mēs uzskatām, ka iepirkšanās centra vadītājam ir jābūt drosmīgam pieņemt izaicinājumus, ar plašu redzesloku un jāspēj mainīties līdzi laikam, lai apmierinātu pircēju vēlmes un vajadzības, kā arī palīdzētu noturēt centra konkurētspēju. Iepirkšanās centrs “AKROPOLE Alfa” ir daudzpusīgs un uz attīstību vērsts objekts, kas prasa lielu profesionālo ieguldījumu. Tieši tādēļ esam patiesi priecīgi mūsu komandā uzņemt Sanitu – viņai ir bagātīga pieredze un pārliecinošs redzējums par nozares attīstību. Novēlam jaunajai vadītājai izdošanos un ar nepacietību gribam redzēt, kas “AKROPOLE Alfa” sagaida nākotnē,” pauž “Akropolis Group” īpašumu pārvaldības vadītāja Rasa Kundušiene.

Nebanku kreditētājs "Capitalia" pagājušajā gadā uzņēmumu attīstībai Baltijas valstīs izsniedzis gandrīz 23 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2022.gadā, informē "Capitalia" pārstāvji.

Savukārt vidējā darījumu summa pērn samazinājusies līdz 87 000 eiro.

"Capitalia" vadītājs Juris Grišins skaidro, ka augstā inflācija un tai sekojošais Euribor likmju kāpums, kā arī ģeopolitiskā situācija pērn ietekmēja uzņēmumu noskaņojumu attiecībā uz aizdevumu piesaisti. Lai arī augstās kredītu likmes, kas sadārdzināja aizņemšanos bankās, radīja lielāku uzņēmumu interesi meklēt aizdevuma iespējas ārpus bankām, iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās un nenoteiktība ekonomika arī uzņēmējus darīja piesardzīgākus.

Viņš arī atzīmē, ka aktīvākais kredītu pieprasījums pagājušajā gadā novērots no ražošanas, celtniecības un tirdzniecības uzņēmumiem.

Grišins arī prognozē, ka pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma uzņēmumu izaugsmei pieaugs.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.