Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Kolektīvās iepirkšanās tirgū Latvijā patlaban valda piesardzība, norāda kolektīvas iepirkšanās portālu kopaletak.lv pārvaldošā uzņēmuma SIA Modern Fashion Group īpašnieks Aldis Kaļiņins.

Viņš sacīja, ka tas ir skaidrojams ar tirgu pametušo kolektīvās iepirkšanās portālu Citylife un Cherry darbības pārtraukšanu.

«Pēc pagājušā gada notikumiem, kad kolektīvās iepirkšanās portālu tirgu ar diezgan lielu troksni un nekārtībām aiz sevis pameta divi ļoti lieli spēlētāji - Citylife un Cherry, sekas ir jūtamas vēl šodien. Gan sadarbības partneri, gan pircēji pēc šiem notikumiem uz kolektīvās iepirkšanās portāliem skatās daudz uzmanīgāk un ir piesardzīgāki. Uzņēmumi lēmumu, sadarboties ar kolektīvās iepirkšanās portāliem, pieņem piesardzīgi un ar apdomu,» situāciju nozarē raksturja Kaļiņins.

Šobrīd Eiropas uzņēmumi finansējuma saņemšanai joprojām salīdzinoši lielā mērā ir atkarīgi no bankām, bet mazāk – no kapitāla tirgiem, tajā skaitā arī Latvijā, norāda Finanšu ministriju.

Tieši alternatīviem finansējuma avotiem ir svarīga nozīme, jo īpaši jaunizveidotu, kā arī mazu, bet strauji augošu uzņēmumu novatoriskās nozarēs izaugsmes veicināšanā. Viens no alternatīvā finansējuma avotiem, kas šobrīd strauji attīstās visā Eiropas Savienībā (ES), ir kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Arī Latvijā šobrīd darbojas atsevišķas kolektīvās finansēšanas platformas.

Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi ES dalībvalstu pieredzi par kolektīvās finansēšanas normatīvo regulējumu nacionālā līmenī. Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams pilnveidot regulējumu tādiem platformu modeļiem kā savstarpējo aizdevumu platformām un uz investīcijām balstītas kolektīvās finansēšanas platformām. Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu un attīstīt savstarpējo aizdevumu platformas.

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Pasaulē strauji attīstās savstarpējo aizdevumu tirgus un kolektīvās finansēšanas platformas. Pasaules līmenī savstarpējo aizdevumu tirgus dubultojas ik deviņus mēnešus. Pagājušajā gadā savstarpējos aizdevumos pasaulē bija ieguldīti 25 miljardi ASV dolāru (22,4 miljardi eiro). Bāzes scenārijā tiek paredzēts, ka līdz 2020.gadam visā pasaulē savstarpējos aizdevumos būs ieguldīti 300 miljardi ASV dolāru (268,7 miljardi eiro), aģentūras LETA rīkotajā diskusijā stāstīja savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece informēja, ka Eiropā strauji attīstās alternatīvais finansējums un kolektīvās finansēšanas platformas - pieaugums ir vidēji 140% gadā. Šī niša pēdējos gados strauji papildina banku finansēšanu. Arī kapitāla tirgus savienībā kolektīvās finansēšanas platformas atzīmētas kā viens no potenciālajiem finansējuma avotiem, kas varētu apmierināt pieprasījumu pēc finansējuma un aizpildīt to plaisu, kas pašlaik tirgū netiek apmierināta ar atbilstošu finansējumu.

Dravniece informēja, ka Latvijas tirgū bankas 2014.gadā no jauna kredītos izsniedza 1,2 miljardus eiro, bet nebanku kreditētāji izsniedza 387 miljonus eiro. Kopējā aizdevumu portfelī nebanku kreditētāju īpatsvars aug, šā gada otrajā ceturksnī tas sasniedza 13,3%. No jauna izsniegtajiem banku kredītiem apjoms ir svārstīgs, bet nebanku kreditētājiem līkne iet uz augšu.

Pieaugot interesei par alternatīvās finansēšanas veidu crowdfunding (pūļa finansēšana), strauji aug arī kolektīvās finansēšanas platformu skaits. Lai pārvaldītu un pārredzētu konkrēto nozari, Latvijā nodibināta pirmā pūļa finansēšanas platformu asociācija “Latvian Crowdfunding Association”.

“Latvian Crowdfunding Association” apvienos Latvijā strādājošās kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējus. Asociācijas galvenie mērķi ir veicināt konkrētās nozares pārredzamību un pārvaldību, kā arī nodrošināt Latvijā strādājošo kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēju interešu pārstāvību un īstenošanu nacionālā un starptautiskā līmenī.

Šī gada novembrī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tai skaitā Latvijā, sāks piemērot spēkā stājušos Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai jeb “Crowdfunding regulu”. Lai vēlreiz uzsvērtu un nostiprinātu regulā minēto, asociācija plāno izstrādāt labas prakses kodeksu. Tas palīdzēs nodrošināt labāko kolektīvās finansēšanas nozares praksi Latvijā un kalpos kā vadlīnijas visām platformām un pūļa finansēšanas profesionāļiem.

2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Liela daļa no skaistumkopšanas salonu apmeklētājiem reiz ir iegādājušies atlaižu kuponus kolektīvās iepirkšanās portālos, tomēr tikai neliela daļa no tiem kļūst par pastāvīgiem klientiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Studija Mona Beauty ar kolektīvās iepirkšanās portāliem sadarbojas vairāk nekā četrus gadus. «Pēdējo gadu laikā ir izveidojusies tāda situācija, ka liela daļa skaistumkopšanas pakalpojumu izmantotāju meklē informāciju par jauniem pakalpojumiem nevis uzņēmumu mājas lapās, bet tieši šajos portālos. Īpaši izdevīgi ir piedāvāt kuponus jauniem pakalpojumiem, tā ir laba reklāma,» atzīst studijas Mona Beauty valdes locekle Viktorija Lazareva. Tiesa, tikai aptuveni 5% no kuponu izmantotājiem kļūst par pastāvīgiem klientiem.

«Kad atvērām daiļuma studiju, piedāvājām skaistumkopšanas pakalpojumus kolektīvās iepirkšanās portālos, taču lielas jēgas no šīm aktivitātēm nebija,» savukārt pauž daiļuma studijas Estra īpašniece Eva Strautmale. Pēc viņas domām, šādas akcijas nepalīdz piesaistīt pastāvīgu klientūru, jo cilvēki, kuri izmanto kuponus, reti kad atgriežas. Varētu pat teikt, ka tā ir īpaša publika, kas izķer lētos piedāvājumus un staigā uz visām iespējamajām procedūrām pēc kārtas. «Tie ir kuponu cilvēki, no kuriem bizness neko neiegūst. Labums no sadarbības ar kolektīvās iepirkšanās portāliem bija atpazīstamības veicināšana, – kas mēs tādi esam un ko piedāvājam,» konstatē E. Strautmale. Viņai piekrīt salona SPA Debess vadītāja Anna Lastovska. Trīs gados salons SPA Debess ar kuponu palīdzību ir piesaistījis aptuveni 4000 klientu, tomēr tikai kādi pieci cilvēki ir kļuvuši par pastāvīgiem klientiem.

Lietuvas finanšu tirgū nostiprinājusies kolektīvās finansēšanas platforma "Profitus" sāk paplašināties reģionā un uzsāks darbību Latvijā.

Lietuviešu kapitāla uzņēmums specializējas NĪ investīciju un uzņēmējdarbības finansēšanas jomā.

"Kolektīvās uzņēmējdarbības finansēšanas popularitāte Lietuvā strauji pieaug, un tā kļūst par nopietnu konkurentu bankām. Tikai mūsu platformā ir savākti 30 milj. eiro un finansēti 200 projekti," saka "Profitus" valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Viktorija Čijunskīte.

"Profitus" sevi sauc par starpnieku starp tiem, kas investē, un tiem, kas vēlas saņemt finansējumu. Atšķirība no citām līdzīga rakstura platformām – sniegtās investīciju iespējas vienmēr tiek nodrošinātas ar ieķīlātu īpašumu, norāda uzņēmums.

"Nekustamais īpašums tiek uzskatīts par vienu no pievilcīgākajām investīcijām, jo tas ir izturīgs pret inflāciju, rada papildu ieņēmumus un ir taustāms. Lietuvieši investīcijas NĪ uzskata par vienām no drošākajiem," par izvēlēto darbības modeli stāsta V. Čijunskīte.

Pirms pāris gadiem Latvijā darbojās aptuveni simt kolektīvās iepirkšanās portālu, no kuriem tagad darbu turpina ap 30, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pēdējos gados konkurence kolektīvās iepirkšanās portālu vidū bijusi ļoti asa, bet šobrīd situācija ir stabilizējusies. Latvijā ir trīs kompānijas (Cherry.lv/CityLife.lv, Pērkam kopā, Zizu), kas konkurē par lielāko daļu klientu, un aptuveni 25 mazākas un ļoti mazas kompānijas, kas konkurē savā starpā,» raksturo Andress Susi, SIA Cherry Media valdes loceklis. PerkamKopa.lv (draugiem.lv grupas projekts) vadītāja Līva Liepiņa teic – joprojām saglabājas tendence, ka tirgū uzrodas portāli viendienīši, kas mēģina nopelnīt ātri, bez iedziļināšanās tirgus izpētē. «Tagad tirgū palikuši nopietni spēlētāji ar savu klientu loku un uzticamību. Jaunam portālam ienākt tirgū būtu grūti,» viņa spriež.

Valsts policijas (VP) izmeklētajā kriminālprocesā par piesavināšanos kolektīvās iepirkšanās portālā Cherry figurē 15 cietušās personas.

Pagājušā gada vasarā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņoja, ka ir saskatījis noziedzīga nodarījuma pazīmes kolektīvās iepirkšanās portāla SIA Cherry Media darbībās un vērsies VP.

Pēc darbības pārtraukšanas Cherry Media PTAC sniegusi ziņas par 221 pakalpojumu sniedzēju, kuru kuponi kopš 2015.gada decembra pārdoti kolektīvās iepirkšanās portālos cherry.lv un citylife.lv. No uzņēmuma sniegtās informācijas izriet, ka apmēram par 4452 kuponiem par kopējo summa 113 118 eiro Cherry Media nav pārskaitījusi pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem no patērētājiem saņemto naudu.

VP preses pārstāvis Dairis Anučins apstiprināja, ka pēc informācijas pārbaudes tika sākts kriminālprocess aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā, un šobrīd policija turpina izmeklēšanu. Patlaban šajā kriminālprocesā par cietušajām atzītas 15 personas, taču aizdomās turētā statuss nevienai personai nav noteikts.

Igaunijas parlamentā šobrīd tiek izstrādāts regulējums, kas iekļautu jaunākos finanšu tirgus pakalpojumu sniedzējus – kolektīvās finansēšanas (crowdfunding) un savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer lending) platformas. Paredzams, ka jaunais likums tiks pieņemts jau tuvāko nedēļu laikā, informē zvērinātu advokātu birojs Fort.

Igaunijas pieredze ar modernajiem finanšu pakalpojumiem ir diezgan plaša – pirmās kolektīvās finansēšanas platformas valstī savu darbību uzsāka 2008. gadā. Kopš tā laika šo uzņēmumu darbību faktiski nav regulējusi neviena valsts institūcija un tie veiksmīgi turpinājuši darboties ārpus regulējošo institūciju lauka. Pašlaik, lai izstrādātu labāko nozares regulējumu, Igaunijas parlaments tā izstrādes procesā ir piesaistījis arī nozares uzņēmumus.

«Fakts, ka kolektīvās finansēšanas un savstarpējo aizdevumu platformu darbību neregulē Igaunijas likumi, nav bijis iemesls tam, lai to darbību ierobežotu vai slēgtu. Tieši pretēji, parlaments kopā ar nozares pārstāvjiem šobrīd strādā pie jauna regulējuma izstrādes,» skaidro Kristi Pent, zvērinātu advokātu biroja Fort partnere Igaunijā, un uzsver, ka, pētot savstarpējo aizdevumu regulējumu citās Eiropas Savienības valstīs, nav saskārusies ar precedentiem, ka šāda veida pakalpojumus vēlētos ierobežot vai aizliegt, jo Eiropas Komisija kā vienu prioritātēm ir izvirzījusi attīstīt alternatīvus, ārpus banku sektora esošus finansējuma veidus.

Kolektīvās finansēšanas popularitāte Latvijā un citviet Eiropā nenoliedzami pieaug, līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt speciālu regulējumu kolektīvās finansēšanas nozares darbībai, kas būtu pielāgots tās specifikai, portālam db.lv sacīja Finanšu ministrijas pārstāve Maija Straupmane.

Šobrīd Latvijā ieguldījumu platformas darbojas esošā regulējuma ietvaros, tai skaitā, saskaņā ar Civillikumu un patērētāju kreditēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Finanšu ministrijā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju notiek darbs pie sākotnējā likumprojekta izstrādes, padziļināti izvērtējot citu valstu pieredzi un to izstrādātos modeļus kolektīvās finansēšanas platformu darbības regulēšanai normatīvā līmenī, un tiek meklēti risinājumi Latvijas tirgum atbilstošākā tiesību akta modeļa izstrādei, kas regulētu kolektīvās finansēšanas nozares darbību. Vienlaicīgi Eiropas Komisija strādā pie Eiropas Savienības normatīvā regulējuma izstrādes kolektīvās finansēšanas nozares attīstīšanai kopējās Eiropas Savienības Kapitāla tirgus savienības iniciatīvas ietvaros.

Finanšu tirgi kā mehānisms, kas saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora, un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā (ES) ir kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

ES kolektīvās finansēšanas platformas kopumā ir piesaistījušas finansējumu no 487 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 2,957 miljardiem eiro 2014. gadā, ar vidējo ikgadējo pieaugumu 146% apmērā, tādējādi apliecinot to straujo attīstību.

Kolektīvās finansēšanas platformas ir alternatīvs finanšu starpniecības mehānisms, kuras var iedalīt gan tādās, kas nes finansiālo atdevi, gan tādās, kas ir ar sociālu mērķi. Savstarpējo aizdevumu platformā aizdevumi tiek veikti, aizdevuma ņēmējam (klientam) saņemot aizdevumu no vairākiem individuāliem aizdevējiem (investoriem) caur kopēju platformu. Platforma savukārt nodrošina aizdevuma izvērtējumu un nodošanu klientam, kā arī maksājumu saņemšanu no aizdevuma ņēmēja un nodošanu investoram. Savukārt kapitāla finansēšana tiek veikta, aizdevuma ņēmējam (parasti tie ir mazie un vidējie uzņēmumi vai uzņēmējdarbības uzsācēji) emitējot vērtspapīrus (piemēram, akcijas vai obligācijas) un piesaistot finansējumu no investoriem ar platformas starpniecību.

Tūrisma operators SIA "Impro ceļojumi" iekļauta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu patērētājai 400 eiro apmērā par atceltu ceļojumu.

Komisijas lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī patērētāja iegādājās pie tūrisma aģenta tūroperatora "Impro ceļojumi" organizētu ceļojumu uz Toskānu un Elbas salu no 2020.gada 29.marta līdz 5.arpīlim. Patērētāja samaksāja tūrisma aģentam 400 eiro avansu. Tā kā ceļojums tika atcelts, patērētāja vēlējās atgūt samaksāto naudu. Ņemot vērā, ka nauda netika atmaksāta, patērētāja vērsās PTAC.

Patērētāju tiesību uzraugi pieprasīja skaidrojumu no aģenta, kurš PTAC informēja, ka ir panākta vienošanās ar patērētāju, ka nauda tiks atmaksāta pa daļām. Tomēr tūrisma aģents nepildīja savu solījumu, tādējādi tika iesniegts iesniegums PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijā.

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

Foto: dinozoo.lv

Iespēja iepirkties tiešsaistē ir būtiski atvieglojusi mūsu ikdienu, un zoo preču nozare nav izņēmums. Plašais preču klāsts, konkurētspējīgas cenas un nesteidzīgā iepirkšanās pieredze ir galvenie iemesli, kāpēc mājdzīvnieku saimnieki arvien biežāk izvēlas nepieciešamās zoo preces saviem mīluļiem iegādāties internetā.

Arī uzņēmums Dino Zoo jau kopš 2018. gada saviem pircējiem nodrošina ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi dinozoo.lv tiešsaistes veikalā. Kāpēc zoo preču iegādei izvēlēties tieši dinozoo.lv, stāsta Dino Zoo E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova!

Mūsdienīga un ērta iepirkšanās pieredze

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada pirmajā pusgadā guvis ieņēmumus 91,3 miljonu eiro apmērā. Tas atspoguļo kritumu par 9,9% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgajā periodu, kad ieņēmumi bija 101,4 miljonu apmērā.

Neskatoties uz to, stratēģiskais mērķis saglabāt reģionālo vadību dinamiskā vidē ir sasniegts.

“Novaturas” grupa laika periodā no janvāra līdz martam visās trijās Baltijas valstīs kopumā apkalpoja 112 tūkstošus klientu kas ir samazinājums par 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā. Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pirmajā pusgadā bija negatīva, sastādot 1,6 miljonus, savukārt neto zaudējumi bija 2,3 miljoni eiro.

Turklāt lielu daļu no 2023. gada pirmā ceturkšņa peļņas noteica “Novaturas” efektīva aviācijas degvielas cenas krituma izmantošana. Tikmēr šā gada janvārī - martā tik labvēlīgu apstākļu tirgū nebija, kas raisīja peļņas kritumu.

Jau ceturto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un mācību programmu TOPu. Tas skolu absolventiem sniedz ieskatu pieprasītākajās profesijās potenciālo darba devēju redzējumā. Šogad vislielāko kāpumu piedzīvojusi tūrisma speciālista profesija. Taisnības labad gan jāsaka, ka tūrisma nozare jau gadiem saskaras ar profesionālu ceļojumu konsultantu trūkumu. Kvalificētu speciālistu deficīts tūrisma nozarē nav jaunums, tādēļ neparedzu, ka nākamais gads būs citāds.

Topošie darbinieki augstskolas absolvē ar diviem būtiskiem trūkumiem

Šobrīd lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Ja vēlamies, lai no augstskolas sola absolventi taisnā ceļā nonāktu labā darba vietā, izvēlētajā nozarē, augstskolām jāveido preventīva sadarbība ar darba devējiem. Pretējā gadījumā mācību iestādes ražo ceļojumu konsultantus ar teorētiskām zināšanām, kam bieži vien ir ļoti attāla saistība ar veicamo darbu. Kamēr šāds jauns cilvēks kļūst par profesionāli, paiet vairāki gadi, un arī tad, kad cilvēks ir sagatavots, jādomā kā viņu noturēt un motivēt, jo karjeras plāni var mainīties, pieaugot profesionālajām spējām.

Pēdējie gadi Latvijas mazumtirdzniecības tirgū bijuši aktīvi un gana raibi. Iepirkšanās centru nozarē ienāk jauni spēlētāji un nesnauž arī esošie, rūpīgi domājot, kā uzlabot un attīstīt piedāvājumu saviem klientiem.

Laikā, kad iepirkšanās internetā arvien pieaug un pircējiem ir vairāk iespēju, zīmoli nevar atļauties konkurēt tikai ar cenu. Būtiska nozīme ir spējai nodrošināt neatkārtojamu pieredzi kā klātienē, tā arī tiešsaistes platformās. Tieši pircēji ir tie, kas definē, kādā virzienā nozarei ir jāattīstās, bet konkurences līmenis nosaka attīstības tempu.

Kopumā mazumtirdzniecības tirgus (bez auto degvielas tirdzniecības) pieaugums Latvijā ir stabils, 2019. gadā sasniedzot +5,3% pieaugumu. Šis rezultāts, manuprāt, ir vērtējams kā ļoti labs, ņemot vērā to, ka ir saistīts ne tikai ar inflācijas ietekmi (2019.gadā visu preču un pakalpojumu inflācija sasniedza 2,8%), bet gan arī ar apjoma pieaugumu.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Pandēmijas iespaidā pašapkalpošanās kases ir piedzīvojušas līdz šim lielāko uzplaukumu.

Pēc mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātāja “StrongPoint” veiktās aptaujas datiem, 38% Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka gandrīz katru reizi izmanto pašapkalpošanās kases, bet ceturtdaļa jeb 25% – vienmēr.

Pēdējais gads ir radījis vēlmi pārtikas produktu iegādi padarīt ātrāku, ērtāku un arī drošāku, lai pasargātu sevi un citus no iespējamiem inficēšanās riskiem. Taču mazumtirdzniecības tehnoloģiju sektoram attīstoties, arī pašapkalpošanās kases gaida interesanti jaunumi, kas atvieglos līdzšinējās grūtības.

Jaunumi pašapkalpošanās kasu sektorā

Kaimiņvalstī Lietuvā ir ieviests jauns pašapkalpošanās kases veids, kas atpazīst produktus bez svītrkoda vai manuālas ievades. Šāds risinājums nozīmē mazāku cilvēku kontaktu ar skārienjutīgā ekrāna virsmu, tādējādi veicinot drošāku iepirkšanās procesu no pandēmijas skatupunkta, un ātrāku iepirkšanos kopumā. Produktu manuāla meklēšana ekrānā trešdaļai Latvijas aptaujāto iedzīvotāju ir sagādājusi grūtības, tāpēc šāds risinājums būtu tieši laikā arī Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības veikalos.