Igaunijas parlamentā šobrīd tiek izstrādāts regulējums, kas iekļautu jaunākos finanšu tirgus pakalpojumu sniedzējus – kolektīvās finansēšanas (crowdfunding) un savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer lending) platformas. Paredzams, ka jaunais likums tiks pieņemts jau tuvāko nedēļu laikā, informē zvērinātu advokātu birojs Fort.
Igaunijas pieredze ar modernajiem finanšu pakalpojumiem ir diezgan plaša – pirmās kolektīvās finansēšanas platformas valstī savu darbību uzsāka 2008. gadā. Kopš tā laika šo uzņēmumu darbību faktiski nav regulējusi neviena valsts institūcija un tie veiksmīgi turpinājuši darboties ārpus regulējošo institūciju lauka. Pašlaik, lai izstrādātu labāko nozares regulējumu, Igaunijas parlaments tā izstrādes procesā ir piesaistījis arī nozares uzņēmumus.
«Fakts, ka kolektīvās finansēšanas un savstarpējo aizdevumu platformu darbību neregulē Igaunijas likumi, nav bijis iemesls tam, lai to darbību ierobežotu vai slēgtu. Tieši pretēji, parlaments kopā ar nozares pārstāvjiem šobrīd strādā pie jauna regulējuma izstrādes,» skaidro Kristi Pent, zvērinātu advokātu biroja Fort partnere Igaunijā, un uzsver, ka, pētot savstarpējo aizdevumu regulējumu citās Eiropas Savienības valstīs, nav saskārusies ar precedentiem, ka šāda veida pakalpojumus vēlētos ierobežot vai aizliegt, jo Eiropas Komisija kā vienu prioritātēm ir izvirzījusi attīstīt alternatīvus, ārpus banku sektora esošus finansējuma veidus.
Līdz šim Igaunijas patērētāju aizsardzības institūcijas, reaģējot uz jauno pakalpojumu popularitāti, veica aktīvu darbu patērētāju informēšanā un izglītošanā, skaidrojot ar pakalpojumu izmantošanu saistīto specifiku un izrietošos riskus.
«Kolektīvās finansēšanas un savstarpējo aizdevumu pakalpojumu nodrošinātājiem tāpat ir jāpakļaujas jau esošajām likumu normām – jāsniedz patiesa un izsmeļoša informācija par saviem pakalpojumiem, kā arī jāievēro visi tie regulējumi, kuri jebkādā veidā attiecās uz viņu darbībām. Tāpat patērētāju aizsardzības institūcijas uzraudzīja savā pārziņā esošās reklāmas aktivitātes, lai pārliecinātos, ka jaunie tirgus spēlētāji iekļaujas jau esošo likumu normās,» komentē Kristi Pent.
Ne tikai Igaunija, bet lielākā daļa Eiropas valstu jau sākušas darbu pie līdzīgu regulējumu izstrādes, pielāgojoties moderno finanšu pakalpojumu straujajai ienākšanai tirgū un to augošajai popularitātei.
Db.lv jau rakstīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot AS Mintos darbību secinājis, ka šī gada sākumā plašsaziņas līdzekļos Mintos publicējis informāciju par izstrādātu kolektīvās finansēšanas jeb tā saukto crowdfunding pakalpojumu, par ko PTAC netika informēts, informē PTAC, izsniedzot licenci patērētāju kreditēšanai.
Tādēļ PTAC pieprasījis nekavējoties pārtraukt trešo personu jeb Latvijas vai ārvalstu fizisku vai juridisku personu piesaisti ieguldījumu veikšanai. Tāpat PTAC pieprasa pārtraukt patērētāju savstarpējās finansēšanas, tai skaitā cesijas līgumu slēgšanu ar ieguldītājiem. Vienlaikus PTAC vērš patērētāju uzmanību, ka šāda veida investīciju pakalpojumi netiek īpaši regulēti ar konkrētiem normatīviem aktiem, un var ietvert dažādus finanšu riskus.
Mintos šonedēļ paziņoja, ka darbu turpinās un nosūtījis skaidrojumus PTAC.