Santas Mazūres un Matīsa Vaišļa zāles galvas sākumā tapa pašu vajadzībām

«Ģimene liela, ir krīze, Ziemassvētki nāk, visiem vajag dāvanas – tātad jātaisa pašiem, ar minimālām izmaksām, bet ar ideju un izskatīgu,» atminas Matīss.

Atgādina par sevi

Ar galvām ir apdāvināti visi bērni, radi, draugi un kolēģi. «Ja mums neizdotos iecerētais un galvas negūtu popularitāti, mums būtu ap 1000 dāvanu,» atceras Matīss. Tomēr dāvana bijusi tāda, ko nebija kauns pasniegt, tagad to jau iegādājas draugi, lai dāvinātu tālāk.

Zāģskaidu ģīmis ar zaļo frizūru ir samērā vienkāršs produkts, interesants, ilgi paliek atmiņā, vismaz tik ilgi, kamēr audzē. Pirmās galvas, kā atceras abi tās autori, bijušas visai primitīvas, produkta dizains tapis vēlāk. Apmēram pusgadu pēc zāles galvu debijas Ziemassvētkiem Santa nolēma pievērsties nopietnāk dizaina izstrādei, radot tēlus, noformējumu un iepakojumu, pašus apmierinošu gala rezultātu sasniedzot vēl apmēram pusgada laikā. Nebija tik viegli ģīmīšus uztaisīt. «Viens no mūsu personāžiem ir meitenīte – plikpaurainu meitenīti padarīt sievišķīgu – tas bija izaicinājums,» saka Matīss.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgi veikuši Latvijā unikālu operāciju, kuras laikā pacientei plaša galvas kausa defekta novēršanai tika pārstādīts trīsdimensionāls implants, lai aizvietotu trūkstošo pieres kaulu.

Tik smagas komplikācijas 30 gadus vecā sieviete ieguva pēc tam, kad pirms trim gadiem, strādājot Vācijā, viņai plīsa galvas asinsvada aneirisma. Neskatoties uz invazīvās radioloģijas iespējām, kas ļauj šādas patoloģijas ārstēt ar saudzīgām metodēm un ievērojami mazāku traumatismu, Vācijas klīnikā pacientei tika veikta plaša ķirurģiska operācija, kuras laikā, lai piekļūtu patoloģijai galvas smadzenēs, tika atvērts galvas kauss, noņemot pieres kaulu. Diemžēl pēc operācijas atliktā kaula fragments veiksmīgi nepiedzija.

Jau esot Latvijā jaunā sieviete ar sūdzībām par ilgstošiem izdalījumiem no brūces vērsās pie Rīgas Austrumu slimnīcas neiroķirurgiem.

Latvijas start-up uzņēmums SIA Padhat izstrādājis tehnoloģiju, kā bērniem, valkājot cepures ikdienas sadzīves apstākļos, ir iespēja samazināt risku gūt galvas traumas.

Uzņēmums jau ir izstrādājis pirmos cepuru modeļus ar iestrādātu aizsardzības tehnoloģiju un plāno tuvākajā laikā arī uzsākt eksportu, informē Padhat dibinātāja Kristīne Līpiņa.

"Ņemot vērā to, ka statistiska ir diezgan bēdīga un, kā Brain Injury Association of America (BIAA) statistiska liecina, tad ASV vien bērniem ir vairāk nekā pusmiljons galvas traumu gadā, bet vairāk nekā 10% no šiem bērniem pēc traumām nepieciešama hospitalizācija. Turklāt šī statistika ir augoša un tas ir satraucoši. Tāpēc šī cepure būs unikāls risinājums, kā samazināt risku bērniem gūt galvas traumas," teic K.Līpiņa

Padhat bērnu aizsargcepuru tehnoloģija ir izstrādāta no Latvijā radītas unikālās tehnoloģijas - BAT (Body adjust technology). Šī tehnoloģija dod iespēju aizsargam pieņemt galvas formu, tādā veidā nodrošinot gan ļoti augstu komforta līmeni, gan aizsardzību.

Jaunais Grand Scenic ir kļuvis par divpadsmito Renault modeli, kas neatkarīgajos EuroNCAP drošības testos ieguvis augstāko novērtējumu – piecas zvaigznes.

Renault drošību ir izvirzījis par vienu no prioritātēm, un šobrīd Renault ir vienīgais autoražotājs, kurš neatkarīgajos EuroNCAP drošības testos maksimālo vērtējumu ir ieguvis 12 modeļiem. Jaunā Renault Grand Scenic virsbūve veidota tā, lai tā absorbētu enerģiju, samazinot virsbūves deformēšanās pakāpi un pasargājot pasažieru dzīvības. Tas apvienojumā ar trešās paaudzes Renault ierobežojuma un aizsardzības sistēmu (SRP3) garantē ļoti augstu drošības līmeni.

Trešās paaudzes Renault ierobežojuma un aizsardzības sistēma (SRP3) sevī ietver dubultos priekšējo drošības jostu aizsargmehānismus (neļauj ķermenim strauji kustēties uz priekšu), sēdvietu svara kontrolētājus (samazina drošības jostu radīto spiedienu uz ķermeni), kā arī jaunākās paaudzes drošības spilvenus.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) izsolīs kopumā divdesmit ER2 un ER2T sērijas elektrovilcienu vagonus, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsoles noteikumos norādīts, ka tiks izsolīti ER2 un ER2T sērijas elektrovilcienu vagoni - motorvagoni, galvas vagoni un piekabes vagoni (pavisam 20 vienības), kuriem ir izbeigta ekspluatācija.

Izsoles otrajā pielikumā norādīts, ka tiek izsolīti pieci ER2 sērijas elektrovilcienu piekabes vagoni, kur mazākā izsoles sākumcena piekabes vagonam ir 15 510 eiro, bet lielāka - 24 446 eiro.

Tāpat tiek izsolīti 11 ER2 sērijas elektrovilcienu motorvagoni, kur mazākā izsoles sākumcena motorvagonam ir 15 406 eiro, bet lielākā - 51 997.

Papildus tiek izsolīti arī divi ER2 sērijas elektrovilcienu galvas vagoni, kur mazākā izsoles sākumcena galvas vagonam ir 37 896 eiro, bet lielākā - 49 739 eiro.

Jaunākās tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un tehniskā jaunrade ir nonākusi 21.gadsimta ekonomikas un biznesa vadības uzmanības centrā teju visur pasaulē. Zinātnieki un pētnieki, entuziasti un uzņēmēji ir būtiskākais stūrakmens, uz kā balstās pētījumi un jaunie izgudrojumi, kas palīdz sasniegt vēl nepieredzētas virsotnes tehnoloģiju pasaulē. Jaunākās tehnoloģijas tiek iepazīstinātas ar biznesa pasauli, kurā tiek pārdoti tādi produkti, kuru mērķis ir atvieglot ikdienas dzīvi ne tikai mūsu mājās, bet gandrīz jebkurā nozarē, un šajā procesā nozīmīga loma ir tehnoloģiju pārnesei.

Taujāts par tehnoloģiju pārnesi biznesa vidē un to nozīmi mūsdienās, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors un vadošais pētnieks, Dr.sc.comp. Modris Greitāns skaidro, ka pētniecība ir naudas pārvēršana zināšanās, t.sk. tiek radītas jaunas tehnoloģijas, kas parāda potenciālās iespējas, ko ar tām var izdarīt. No tā izriet, ka tehnoloģiju pārnese ir process, kurā šīs zināšanas, tehnoloģiju potenciālās iespējas tiek izmantotas jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanā, līdz ar to faktiski radot pamatu zināšanu pārvēršanai naudā, kur bizness tiek balstīts uz jaunajiem produktiem un pakalpojumiem. Visstraujāk tehnoloģiju ienākšanas process notiek tieši elektronikas, informācijas tehnoloģiju, ka arī farmācijas, mašīnbūves, autobūves, medicīnas, u.c. nozarēs, kuras kalpo kā veiksmīgi tehnoloģu pārneses piemēri.

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija sākusi divas pārbaudes lietas par gadījumiem, kad darba vietās strādājošajiem uz galvas uzkrituši un traumas radījuši priekšmeti, portālu zz.lv informējis inspekcijas vadītājs Valdis Dūms.

Pirmdien Jelgavas pilī kāds 39 gadus vecs darbinieks ar lauzni veicis remontdarbus, kuru laikā izāķējusies un viņam uz galvas uzkritusi viena no trim netālu no ēdnīcas esošajām lielformāta gleznām.

Viņam radīts smadzeņu satricinājums, vīrietis ik palaikam zaudējis samaņu, un sākotnēji ātrās palīdzības mediķi pieļāvuši, ka strādniekam galvā radies asinsizplūdums.

LLU direktors Andrejs Garančs notikušo apstiprinājis, bet piebildis, ka darbinieks, kam tikusi pārsista galva, šodien tikšot izlaists no slimnīcas. Viņš izdevis rīkojumu pārbaudīt notikušā apstākļus. Pēc LLU skaidrojuma saņemšanas, izvērtējot arī negadījuma seku nopietnību, darba inspekcija, savukārt, lems, vai tai jāveic izmeklēšana.

Nesagaidījis banku atsaucību, lai pabeigtu un pilnveidotu izklaides parku «Avārijas brigāde» (ABpark), tā idejas autors Mārtiņš Brezauckis apsver iespēju izsludināt publisku investīciju piesaisti, tādejādi dodot iespēju jebkuram ar brīvu kapitālu to ieguldīt parka projektā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Mārtiņam ir pilna galva ideju, kā izvērst savu darbību atpūtas biznesā. Par jau paveikto viņš jūtas gandarīts, kritiku pieņem zināšanai un uzskata, ka ar «Avārijas Brigādi» trāpījis kā naglai uz galvas.

Fragments no intervijas, kas šodien publicēta laikrakstā Dienas Bizness:

Ir skaidrs, ka pelnāt, pārdodot ieejas biļetes. Kas vēl ienes naudu?

Bez ieejas biļetēm tā vēl ir ēdināšana un suvenīru, rotaļlietu tirdzniecība.

Cik ilgā laikā plānota investīciju atpelnīšanās?

Viss ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas investīcijas tiek ieguldītas. Pakārtoti tam aug parka spēja piesaistīt ārzemju tūristus. Pēc šā brīža plāna tie ir seši līdz septiņi gadi.

Atbildīgās institūcijas pagaidām nezina, kā cīnīties ar skaistumkopšanas salona 24 Karat agresīvo mārketingu. Sūdzības par šī salona darbinieku mēģinājumiem ietekmēt psihi, lai klients iegādātos pakalpojumu par vairākiem tūkstošiem eiro, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ienāk arvien biežāk. Lai pārbaudītu, kādā veidā uzņēmumam izdodas panākt, ka sievietes piekrīt maksāt tik milzīgu naudas summu, Diena devās eksperimentā.

Iesākumā jānorāda, ka skaistumkopšanas salonā tiek ielaisti tikai tie, ar kuriem uzņēmuma pārstāvji iepriekš ir sazinājušies. Tālruņa numurus viņi iegūst ļoti vienkārši - iepriekšējiem apmeklētājiem pateicībā par bezmaksas procedūru ir jāiedod to savu draugu un paziņu numuri, «kurus viņš gribētu iepriecināt».

Tā nu Dienai trešdienas vakarā zvana kāds kungs un teic - kāds draugs mani vēlējies iepriecināt, uzdāvinot skaistumkopšanas procedūru pēc izvēles vai nu sejai, vai matiem. Jāierodas jau rīt.

Ienākot salonā, paveras daudz pārspīlēti laipnu seju. Obligāti ir jāuzrāda pase vai ID karte un jāparakstās. Vismaz piecas smaidīgas darbinieces aicina uzgaidīt, līdzīgi kā to dara vēl vairākas pozitīva satraukuma pārņemtas klientes. Pēc īsa brīža salona darbinieces sāk saukt vārdā klientes, aicinot uz procedūru. Esmu otrā. «Labdien, mani sauc Marija. Cik jums skaisti auskari!» izsaucas friziere, kas norīkota man veikt matu procedūru. Paralēli tam, ka visi darbinieki smaida, vairākas reizes atvainojas pat par to, ka, garām ejot, mani aizskārusi viņu radītā vēja pūsma, Marijas jautājumi rada sajūtu, it kā es atrastos cukurvatē. Viņa prasa, kā esmu atbraukusi un kā man patīk laiks ārā.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Ar lakatu zīmolu "Eve Birdy Headwraps" Ieva Putniņa vēlas dot alternatīvu cilvēkiem, kam kādu iemeslu dēļ ir nācies atvadīties no matiem; lakati šobrīd ir prototipa stadijā.

Viņa vēlas atbalstīt cilvēkus ar alopēciju un mainīt sabiedrības skaistuma standartus, ar savu piedāvājumu dodot izvēles brīvību – nēsāt parūku, lakatu vai staigāt ar pliku galvu.

Ideja par lakatu zīmolu I. Putniņai radās no pašas pieredzes un nepieciešamības pēc kvalitatīvām, elpojošām un dizaina ziņā skaistām galvas segām, kas viņai kalpoja kā alternatīva parūkai. "Man 15 gadus ir ļoti reta autoimūna diagnoze. Kopumā esmu vesela un jūtos ļoti labi, bet mana imunitāte apmaldījās un sāka uzbrukt manām matu folikulām un līdz ar to sākās matu izkrišana, jo baltie asinsķermenīši liedz matu folikulām barības vielas, un matu sakne ieiet miega jeb telogēnā fāzē. Tās var aizmigt pat uz vairākiem gadiem, manā gadījumā tas ilgst 15 gadus – pusē galvas mati ataug, bet pusē vēl guļ. No malas izskatās, ka cilvēks ir izgājis cauri vairākiem ķīmījterapijas seansiem, jo citiem izkrīt arī skropstas un uzacis. Alopēcija nav nāvējoša slimība, bet tā lēnām nogalina pašapziņu," viņa dalās pieredzē.

Lai gan adīto cepuru sezona ir teju beigusies, siltās galvassegas katru ziemu ir viens no interesantākajiem aksesuāriem. «Man patīk skaistums pasaulē,» saka Greta Knits idejas autore Greta Žilinska, kura cer ar saviem adījumiem to vairot.

Ideja par adītām cepurēm Gretai radās pirms diviem gadiem: «Tas bija eņģeļa pieskāriens, spārna vēziens manā virzienā. Tas notika negaidīti, bija pēcpusdiena, es gāju no darba uz mājām un izdomāju, ka man jāieiet dzijas veikalā, jānopērk dzija un adatas. Nezinu kāpēc, es tā arī izdarīju. Pēc tam es aizgāju uz mājām un nolēmu uzadīt cepuri. Tā bija vasara, man pat nebija vajadzība pēc cepures, bet vienkārši gribējās pamēģināt.»

Neskatoties uz to, Greta izjutusi arī robu cepuru nišā: «Es mēģināju sev atrast cepuri Rīgas veikalos un nekur nevarēju atrast tādu, kādu es vēlējos - darinātu ar rokām, speciāli man, ar manām krāsu izvēlēm.»

Trīspadsmit latu par galvas magnētisko rezonansi – tādu rēķinu pēc nokļūšanas Stradiņa slimnīcā saņēmusi kāda sieviete, kura ceturtdien vakarā cieta Maxima veikala traģēdijā Zolitūdē, vēsta lsm.lv.

Narvesen veikala darbiniece stāstīja, ka nelaimes brīdī bija stāvējusi pie veikala un smēķējusi, kad pa galvu bija trāpījis kāds brūkošā jumta fragments. Viņa aizvesta uz slimnīcu, kur ārsti pārbaudījuši sievietes veselību, veikuši galvas magnētisko rezonansi, palaiduši mājās un piestādījuši rēķinu. Ņemot vērā notikušā apstākļus, sieviete par šādu rīcību ir šokā.

«Cilvēkam uzkrīt jumts uz galvas, bet izrādās, ka mums Latvijā par to ir jāmaksā. Tā mūsu medicīnā ir neatliekamā palīdzība. Mani izlaida ārā un piestādīja rēķinu,» sūdzējusies sieviete.

Viņa uzsvērusi, ka bankas karte un visi pārējie dokumenti ir zem gruvešiem, tāpēc sieviete šobrīd nav spējīga samaksāt par Stradiņos sniegto palīdzību.

Vai virtuāla briļļu uzlaikošana ir tikpat uzticama, kā īstu, sataustāmu rāmju uzlikšana uz acīm?

Pāris mēneši izolācijā krietni pamainījuši cilvēku paradumus. Lietas, kas vēl ziemā šķita neiedomājamas, pavasara nogalē jau ir pašsaprotamas. Kāds sācis pasūtīt uz mājām pārtiku, kāds attālināti apmeklējis dakteri un vēl kāds virtuāli trenējas sporta klubā, nepārkāpjot mājas slieksni. Šajā jaunumu plūdumā iespēja internetā piemērīt un pasūtīt brilles vairs pat nešķiet ievērības cienīga, lai gan vēl pērn tika drīzāk uztverta kā eksperiments uz neikdienišķāku rīcību tendētajiem.

Cik "dzīvotspējīga" ir šāda ideja tagad? To nolēmām pārbaudīt, notestējot uzņēmuma "Smart Vision" piedāvāto virtuālās 3D briļļu piemērīšanas platformu. Tā darbojas kopš pagājušā gada, solot palīdzēt pircējiem piemeklēt piemērotus briļļu rāmjus un lēcas, un saņemt tās, neejot uz veikalu.

2012. gadā bez rakstveida līguma 841 uzņēmumā strādāja 2928 darbinieku, veicot pārbaudes, konstatējusi Valsts darba inspekcija (VDI).

Atkārtoti tika apsekoti 252 jeb 8,3% uzņēmumu, un atkārtota personu nereģistrēta nodarbināšana konstatēta 39 kompānijās.

2011. gadā VDI atklāja aptuveni tikpat nereģistrētās nodarbinātības gadījumu, tomēr 2011. gadā tika veikts par aptuveni diviem simtiem vairāk pārbaužu nekā pērn.

Pēdējo piecu gadu laikā zemākais ēnstrādnieku skaits tika reģistrēts 2009. gadā – 1211 ēnstrādnieki. 2009. gadā tika veikts arī lielākais VDI pārbaužu skaits – teju pieci tūkstoši.

Lielākais nereģistrētās nodarbinātības risks reģistrēts būvniecības nozarē, kur 2012. gadā atklāti 706 ēnstrādnieki. Salīdzinājumam – 2011. gadā būvniecības nozarē tika atklāti 713 nereģistrētās nodarbinātības gadījumi.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Palicis teju mēnesis līdz Latvijas Futbola federācijas (LFF) kongresam, kurā notiks arī LFF prezidenta vēlēšanas. Šoreiz izmaiņas būs, jo ilggadējais prezidents Guntis Indriksons savu kandidatūru nav pieteicis un būs jāizšķiras starp trīs kandidātiem: bijušo Latvijas Nacionālās futbola izlases spēlētāju Kasparu Gorkšu, Krišjāni Kļaviņu un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidentu Vadimu Ļašenko, kurš DB norāda, ka viņam ir skaidra vīzija, kā un kurā virzienā futbols Latvijā ir jāattīsta.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Ko konkrēti ir nepieciešams izdarīt, lai situāciju uzlabotu?

Viss sākas no galvas, tāpēc LFF ir nepieciešams aktīvs prezidents, kurš grib strādāt. Lai gan šobrīd esmu tikai vēl kandidāts, man ir tikšanās ar biedriem un mēs runājam par futbola attīstību, jo katram ir savas problēmas, kuras vajag risināt. LFF preizdenta amata kandidātiem bija jāizstrādā sava programma par futbola attīstību. Man ir piecas galvenās vīzijas, proti, caurredzamība un godīgums, infrastruktūra un attīstība, apmācība visos līmeņos, spēlētāju, treneru, menedžeru konkurētspēja starptautiskā līmenī un reģionu nostiprināšana. Tas ir tas, uz ko es lieku akcentu, lai palīdzētu izmanīt situāciju futbolā Latvijā.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.