Jaunākais izdevums

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Mēs visi trīs piederam pie specifiskas grupas – labi izglītoti, nekautrēšos teikt – inteliģenti, pārzinām savu specialitāti, ar dzīves un darba pieredzi, vēl spēka gados. Visiem mums ir vismaz viena augstākā izglītība, bet atrodamies svešumā!

Kāpēc mēs satikāmies Londonā pie alus kausa? To ir grūti pateikt, jo normālā ekonomiskā situācijā tādiem cilvēkiem nav problēmu atrast darbu un viņus pat cenšas pārpirkt nākošais darba devējs. Amerikas indiāņiem esot teiciens: arī gudrs bebrs kādreiz iekrīt lamatās! Varbūt, ka mēs atstrādājam kādu savu karmisko uzdevumu. Varbūt, ka iepriekš ir domātas ne tās domas.

Mēs viens otru pūlī ātri atpazīstam – kaut kāda netverama uzvedība, kustības, bet pats galvenais – īpašs acu skatiens. Sarokojamies, pāris jautājumu un viss ir skaidrs – savējais. Humora pilns jautājums – nu kāds tad ir tavs bēdu stāsts? Dažādu iemeslu dēļ ir zaudēts iepriekšējais darbs (štatu samazināšana, bankrots u.t.t.) un te nu es esmu.

Divi no mums pamazām krāj naudiņu, lai uzsāktu jaunu savu biznesu. Tam būs vajadzīgs laiks, bet nekas, svarīgi ir sapņot, nospraust mērķus un uzsākt to īstenošanu. Viss sākas ar domu un mazu solīti.

Protams, var teikt, ka bezdarba apstākļos vajag sūtīt savus CV uz visām iespējamajām vakancēm un cerēt, ka n-tajā piegājienā viss veiksmīgi atrisināsies. Tā tas notiek, ja vienā konkrētā virzienā pieliek noteiktu enerģiju. Reālajā dzīvē šāda CV sūtīšana ir kā mazu raķešu sūtīšana kosmosā - tā tiek palaista un pazūd bezgalīgajā visumā....un neraida atpakaļ vairs signālus (atkal sabojājās barošanas bloks!)...... ilgu laiku sūtot šādas raķetītes, gan jau kādreiz trāpīsim kādai komētai. Tā tam vajadzētu notikt pēc dzīves likumsakarībām, vienīgā nelaime, ka parasti nav tik daudz laika resursa, jo ir jāpabaro ģimene. Tad paliek iespēja braukt strādāt uz ārzemēm.

Loģiski, ka šādā situācijā ir lietderīgi reģistrēties dažādās personāla atlases kompānijās, cerībā uz piemērota darba piedāvājuma saņemšanu. Esmu izmantojis šo iespēju un reģistrējies 11 dažādās kompānijās. Divu gadu laikā vienīgā informācija no šīm kompānijām ir piedāvājums par augstu samaksu mani apmācīt, kā pareizi rakstīt CV!

Mana paša situācija ir tipiska «intelbeņķu» grupai. Man ir divas augstākās izglītības, tajā skaitā MBA, esmu baudījis speciālas cilvēkvadības, psiholoģijas apmācības pie ASV speciālistiem, esmu pat divu zinātnisko publikāciju autors. Man ir pietiekama dzīves un profesionālā pieredze, vēl spēka gadi, tikai ar to algoto darbu Latvijā ir tā kā ir. Mana iepriekšējais darba devējs - uzņēmums Rīgā – bankrotēja rupju vadības kļūdu dēļ.

Šajā rakstā gribētos padalīties iespaidos par nodarbinātības problēmām Latvijā , tikai skatoties no «apakšas». Masu medijos parādās informācija no darba devēju redzes viedokļa. Varbūt, ka lasītājam būs vērtīgi ieklausīties citādā skatījumā uz nodarbinātības problēmām.

Presē regulāri parādās darba devēju skatījums uz nodarbinātības problēmām, nocitēšu dažus no tiem;

«Aptuveni 50% Baltijas valstīs strādājošu Vācijas uzņēmumu atzīst, ka viņu uzņēmumā ir jūtams speciālistu trūkums, secināts Vācijas un Baltijas valstu Ārējās tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujā.

Visvairāk šo problēmu uzsver Igaunijā strādājošie vācu uzņēmumi - 57%, Latvijā - 42%, bet Lietuvā - 40%. Latvijā un Lietuvā strādājošie vācu uzņēmumi kā galveno profesionālu darbinieku trūkumu iemeslu min vispārēju izceļošanu no valsts...»

«Mums jau esošajiem uzņēmumiem trūkst darbinieku. Tā ir mīta veicināšana, ka mums ir bezdarbs un nav kur strādāt. Nu parunājiet ar uzņēmējiem!.»

«Diemžēl ne vienmēr cilvēki, kuri ir deklarējuši savu interesi meklēt darbu, ir gana konsekventi un neatlaidīgi savā rīcībā un vēl arvien jāsastopas ar tādiem gadījumiem kā neierašanās uz sarunātu darba interviju, pavirši sagatavotu CV vai ar nepatiesu faktu sniegšanu potenciālajam darba devējam.»

Tāds ir skatījums no «augšas» – no darba devēju puses. Ir arī cits skatījums – no «apakšas». Tātad, es atstāstīšu to autentisko informāciju, ko man ir nācies piedzīvot pašam un dzirdēt no maniem kolēģiem:

- Kāda liela Vidzemes pilsētas pašvaldība sarīkoja konkursu uz projektu menedžera vakanto posteni. Protams, pieteicās daudz pretendentu. Vadoties no CV informācijas, uz otro kārtu tika atlasīti perspektīvākie. Tik tālu it kā viss būtu pēc klasiskās shēmas. Tālākais gan izraisa izbrīnu: īstā kandidāta atrašanai tika izveidota 12 cilvēku komisija, kas katram pretendentam uzdeva četrus vispārīgus jautājumus. Intervijas ilgums esot bijis 10 minūtes. Un viss!! Katrs komisijas loceklis izteica savu vērtējumu par pretendentu punktos, šos vērtējumus apkopoja, «izvilka» vidējo un tādējādi uzzināja, kurš pretendents ir savācis visvairāk punktu – tas arī tika atzīts par uzvarētāju!!! Domāju, ka komentāri ir lieki.

- Kāda simpātiska, spēcīga un intelektuāla sieviete (36 g.v.) ar divām augtākajām izglītībām ( viena no tām – ļoti prestiža!), kad pieteicās darbā par lielveikala kasieri, sastapās ar izbiedētu acu skatienu – mums tik gudrus cilvēkus nevajag!! Kāpēc viņa pieteicās lielveikalā? – tāpēc, ka potenciālais darba devējs (vakances izsludinātājs) viņas specialitātē nekādi nevarēja noformulēt savu nostāju par darba uzsākšanu un viņas kandidatūru. Pašlaik viņa tirgo avīzes „Narvesena” kioskā.

- Kāds paziņa ar nedaudz specifisku, bet prestižu Francijā iegūtu augstāko izglītību ilgi un izmisīgi meklējis sev darbu. Viņš vairāk kārt sajutis intervētāja bailes no tāda pretendenta. Acīmredzot pastāv psiholoģiskais moments – uzņēmuma nozīmētais intervētājs baidās veicināt spēcīga darbinieka parādīšanos uzņēmuma nomenklatūrā, jo tas var vājināt viņa paša pozīcijas vadības acīs.

- Kāds liels valsts uzņēmums regulāri izsludina vakances, uz dažām esmu reaģējis un pieteicis savu kandidatūru. Centīšos būt objektīvs, bet uzskatu, ka manu profesionālo zināšanu līmenis un pārējās prasmes vajadzēja nodrošināt stabilu līdzdalību «finālā», bet netiku nekur tālāk virzīts. Zinot šādas parādības «aizkulises», pārņem neliela rezignācija. Mehānisms ir ļoti vienkāršs – pirmās atlases kārtas menedžeris tīšām nepalaiž spēcīgus pretendentus uz nākošajām kārtām, lai neradītu nevajadzīgu konkurenci. Savs – «vajadzīgais» cilvēks uz vāja fona izskatīsies pietiekoši labi.

Tāds pats piegājiens tiek īstenots, izsludinot dažādus iepirkumus – viss it kā atbilst visādiem priekšrakstiem un normatīvajiem aktiem, bet pēc būtības – viss ir sarunāts, protams, par zināmu atlīdzību. Skumji, ka tas notiek valsts uzņēmumā. Kontraktori to zina, un pieņem kā neizbēgamu dzīves sastāvdaļu.

- Nesen interneta vidē, darba sludinājumu portālā, ieraudzīju sekojošu vakances sludinājumu: tiek meklēts mārketinga speciālists.

Darba pienākumi:

• pakalpojumu mārketinga stratēģijas izstrāde;

• mārketinga projektu plānošana, vadīšana un koordinēšana;

• Pārdošanas nodaļas koordinēšana.

Tātad, šīs vakances darba pienākumos ietilpst visa uzņēmuma mārketinga stratēģijas izstrāde, tās īstenošana, veselas pārdošanas nodaļas uzraudzība un vadība. Nopietns postenis un liela atbildība! Šis ir viens no galvenajiem administratīvajiem posteņiem, kas nodrošina visa uzņēmuma eksistenci un attīstību. Kādas tad prasības uzņēmuma īpašnieki vēlas redzēt:

Profesionālas prasmes nav definētas.

Valodu prasmes.

Papildus prasības:

• Vēlama , bet nav obligāta augstākā izglītība;

• Vēlme apgūt jaunas zināšanas;

• Vēlama darba pieredze mārketinga projektos;

• Vēlamas, bet nav obligātas mārketinga projektu vadīšanas prasmes;

• Pozitīvisms;

• datorprasmes Word, Excel, PowerPoint, Outlook, Internet Explorer.

Liekas, ka šī uzņēmuma vadītāji kaut ko nav sapratuši!!

- Viens kolēģis stāstīja par savu darba interviju ar finanšu operācijām saistītā uzņēmumā: par intervētāju no uzņēmuma puses bijusi nozīmēta direktora sekretāre. Saista meitenīte ar ģimnāzijas izglītību. Viņa spēja komunicēt savu iespēju robežās – nezinoša, neapmācīta, bez pilnvarām. Ko tas izsaka par pašu uzņēmumu – viņi meklē cilvēku, kuram gatavojas uzticēt finansu operācijas ar uzņēmuma līdzekļiem un to dara tādā līmenī? Es šim uzņēmumam neparedzu pārāk spožu biznesa perspektīvu. Pašam ir nācies izbaudīt šādas situācijas, kad es jūtu sava intervētāja vājumu, neprofesionalitāti un nepārliecinātību. Tad nākas tā ļoti toleranti vadīt šo interviju, lai viss noritētu ārēji «kā vajag». Parasti viņi (intervētāji) paši to nejūt. Visu izsaka acu skatiens, precīzāk sakot, tā enerģija, ko nes šis skatiens. No īsta vadītāja, līdera strāvo miers, spēks un pārliecība. Ja cilvēks ir attiecīgā «līmenī», tad var nolasīt šādus signālus un pats tos ģenerēt.

- Ir iznācis saskarties ar darba devēju organizēto pretendentu «mazākumsolīšanu». Par vienu no galvenajiem pretendenta izvēles kritērijiem tiek vērtēta viņa nosauktā iedomātā darba samaksa. Kad intervētājs uzdod šo jautājumu darba meklētājam , tad nostrādā psiholoģiskais moments - cilvēks saprot, ka lai viņa piedāvājums izskatītos pievilcīgs darba devēja acīs un izceltos uz citu fona, viņam ir jānosauc pievilcīgi zems atalgojuma līmenis. Tā sākas «mazākumsolīšana». Zemāko darba samaksas slieksni nosaka iztikas minimuma lielums un darbaspēka atražošanas izmaksas. Kā jutīsies darbinieks, kas saņem atalgojumu tuvu šim slieksnim? Kādā emocionālā līmenī viņš atradīsies, cik lojāls viņš būs uzņēmumam? Vai viņš būs enerģētiskā optimumā un ar degsmi strādās savu darbu? Vērtīgs darbinieks zina savu cenu un spēj to ar uzviju atpelnīt. Uzņēmumam tikai ir jāmāk ieraudzīt šādu cilvēku. Diemžēl «mazākumsolīšanas» piegājiens ir vēl ar vien ir ļoti plaši izplatīts darba devēju vidū.

- Nesen, krīzes maksimumā, darba devēju vidū bija izplatīts paņēmiens daļu ražošanas izdevumu uzlikt darbiniekiem. Tas notika sekojošā veidā: vakances komplektā ietilpa pretendenta līdzdalība ar savu personīgo automašīnu, datoru u.t.t. Labi, ja benzīna izmaksas solīja segt, bet par automašīnas amortizācijas izdevumiem neko nerunāja. Tendence reizēm aizgāja tik tālu, ka pat direktoram posteņa izpildītājam vajadzēja ierasties darbā ar savu krēslu un tualetes papīra rullīti (ironizēju!). Kāda tur var būt cieņa pret tādu uzņēmumu?

-Vēl Latvijas darba devēju vidū ir plaši izplatīta prakse pārāk detalizēti formulēt sava meklējamā kandidāta prasmes. Viņam ir jābūt:

- jāzina nozares specifiskie termini angļu valodā ( tas nekas, ka pretendents ekselenti zina šo valodu un vajadzīgos terminus iemācītos 3 dienu laikā),

- jābūt ar pieredzi aizpildīt muitas deklarācijas blanku KU339/001 (arī to var iemācīties dažu dienu laikā)

- Jābūt ar darba pieredzi grāmatvedības programmas MS lietošanā,

- u.t.t.

Darba devēji starp pretendentiem meklē tieši tādu cilvēku, ne citādu, un visi citi viņam neder! It kā jau virspusēji lūkojoties ir efektīvi – jaunais darbinieks apsēžas jaunajā krēslā un tūlīt jau ir «iebraucis» darba specifikā. Jebkurš intelektuāli spējīgs cilvēks īsā laikā apgūtu šos darba specifikai vajadzīgos elementus un ar savu radošumu dotu īpašu pienesumu uzņēmuma attīstībā. Kas tad uzņēmuma vadībai ir vajadzīgs? – specifiku zinošs, bet potenciāli vājš darbinieks, vai viegli apmācāms un spēcīgs, perspektīvs darbinieks? Diemžēl visa atlases sistēma ir pavērsta nepareizā virzienā!

Daudzos gadījumos neattaisnojas mazo, vidējo un daļēji lielo uzņēmumu piekoptā personāla vadības politika nozīmēt par darbinieku atlases atbildīgo personu nespeciālistu – kas nu «pagadās pa rokai» ofisā, vai kas nav pārslogots ar darbiem. Tad pie šī vitāli nozīmīgā uzdevuma strādā lietvedis, projektu vadītājs vai kāds cits speciālists. Rezultātā tiek pieļauts milzums kļūdu un uzņēmums nesaņem vislabāko potenciālo darbinieku, kas savukārt būtu devis jūtamu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Bez vajadzīgās kompetences šo vitāli svarīgo jomu – kadru komplektēšanu – nav iespējas veikt! Ja uzņēmumam pašam nav vajadzīgo speciālistu, un ja uzņēmuma vadītājs to apzinās, tad labākais risinājums būtu pieaicināt algotus speciālistus no personāla vadības firmām.

Kaut kas te «neklapē» – uzņēmēji raud, ka nav īstie darbinieki, bet ārzemēs gadījuma darbus dara augsti izglītoti cilvēki. Ne es, ne mani kolēģi nevarējām atrast sev darbu Latvijā un te nu mēs esam – Anglijā! Jā, pat darot primitīvu darbu, šeit var saņemt daudz vairāk, nekā Latvijā, bet domāju, ka ikviens no maniem paziņām labprāt atgrieztos mājās, pat uz mazāku atalgojumu. Varbūt, ka šeit paveras nelielas biznesa iespējas – veidot sasaisti – informatīvo starpniecību, starp potenciālajiem «repatriantiem» un Latvijas biznesa vidi.

Dažreiz šausmās jāsaķer galva - kāda līmeņa vadītāji ir pie «teikšanas»! Viņu vadītie uzņēmumi tomēr eksistē, ekonomikā mazie ritentiņi griežas, tie iegriež lielākos un kaut kas notiek. Valstī kopumā viss notiek, makroekonomikas rādītāji lēnām uzlabojas. Acīmredzot atsevišķa uzņēmuma maksimālā potenciāla neizmantošana īstermiņā neizraisa kritiskas sekas. Sekas izpaudīsies ilgākā laika posmā. Konkurences faktoru vēl neviens nav atcēlis! Mēs visi dzīvojam laikmetā, kad galvenā uzņēmuma vērtība ir tā ražīgais, radošais darbaspēks. Vajadzētu pievērst lielāku un galvenais – profesionālāku vērību kadru komplektēšanas jautājumam. Pēckrīzes laiks būs īpašs, vairs nebūs tā kā agrāk. Izmainīsies vadītāja – padotā, īpašnieka – darba ņēmēja attiecības. Ikvienam nāksies izmainīt savu attieksmi pret daudzām dzīves un biznesa jomām.

Pastāstiet, kas ir jūsu stiprās un vājās rakstura iezīmes! – Šādu jautājumu uzdod daudzi Latvijas uzņēmumu darba intervētāju, es arī nesen šo trafareto frāzi dzirdēju. Darba meklētāji to zina un ir noslīpējuši «vajadzīgās» atbildes, tādējādi darba devējam šādas atbildes nedod būtisku izziņas materiālu. Nopietni darba meklētāji ir kļuvuši sagatavotāki un ir gatavi standarta jautājumiem, visas atbildes ir psiholoģiski izsvērtas. Darba intervija ir kļuvusi par savdabīgu psiholoģisku boksa cīņu – kurš kuru pārsteigs, atstās iespaidu, ietekmēs, kura enerģētika būs spēcīgāka. Nelaime ir tāda, ka Latvijas darba devēji masveidā pielieto klasisko aptaujas sistēmu. Uzņēmuma atlases darbinieki pretendentu atlasi veic balstoties uz viņu CV atspoguļotajām zināšanām un prasmēm, panākumiem. Izglītības līmeni raksturo beigtās biznesa augstskolas un citas apmācības – reizēm tiek piestādīts vesels sertifikātu komplekts!

Subjektīvu faktoru dēļ, tas, ko cilvēki domā un saka par saviem motīviem vai prasmēm, nav adekvāts īstenībai! Vadītāja vissvarīgākās kompetence – motivācija, saskarsmes prasmes, ietekmēšanas spējas un citas, neparādās CV, un tieši tās būtu jāidentificē personāla atlasēs procesā.

Diemžēl Latvijas darba devēji masveidā vadās pēc trafaretas shēmas! Tas tikai raksturo viņu pašu kompetences līmeni. Reizēm man pašam ir iznācis nokļūt neērtā situācijā, kad es saprotu pielietotās metodes kļūdainību un greizumu, bet es zinu, ka man nav iespēju par to pateikt intervētājam, jo nojaušu, ka netikšu saprasts. Tad nākas nopūsties un «spēlēt pēc vispārējiem likumiem»...

Teorētiski ir vairāki veidi, kā organizēt darbinieku atlasi un izvēli. Ikdienā lieto klasisko «konkursu pēc CV», dažādu testu pielietošanu, tomēr vislabākos rezultātus dotu apzinātas intuīcijas pielietošana. Pareizo izvēli tad izdara ieklausoties zemapziņas signālos. Tādas prasmes var apgūt Maskavā, Cilvēka iespēju institūtā. Tā jau ir biznesa un dzīves vadības «augstākā pilotāža».

No parastajām metodēm labākus rezultātus dod vairāku pakāpju speciālie psiholoģiskie, zināšanu un prasmju testi, tad jau var iegūt daudz precīzāku un pietuvinātu informāciju par potenciālo darbinieku. Darba devējiem vajadzētu iepazīties ar nesen iznākušo pasaules līmeņa personāla vadības grāmatu: Laila Spensera un Signes Spenseres «Darba kompetences. Izcila darba snieguma veidošana». Autori ir izstrādājuši instrumentu, kā novērtēt pretendenta svarīgākās kompetences, izmantojot uzvedības interviju. Tradicionālajās darba intervijās cilvēki parasti stāsta to, ko viņi domā, kas viņiem liekas, vai to, ko, viņuprāt, vēlas dzirdēt intervētājs. Pareizi vadītā uzvedības intervijā viņi atklās to, ko reāli darīs savā darbībā. To , ko nākotnē darīs, kā rīkosies konkrētais cilvēks, pateiks viņa izdarītais pagātnē. Un tikai tas! Nekāda prestiža augstskolas izglītība un sertifikāti to negarantē. Uz šo tēzi ir balstīta kompetenču vērtēšanas sistēma. Vērtīga darbinieka dziļākās personības iezīmes ir tās vērtības, ka tik nepieciešamas uzņēmuma attīstībai: tā ir spēja pašmotivēties, pašuztvere, uzdrīkstēšanās nospraust ambiciozus mērķus u.c. Ir jāmāk šīs īpašības atklāt!

Jāsecina, ka lielais vairums Latvijas darba devēju nav spējīgi identificēt cilvēkus, kas ir spējīgi «aiznest vēstuli Garsijam»!

Alus kauss pabā ir izdzerts, apspriestas daudzas lietas, laiks ir uzsliet augstāk apkakli – līņā - un iet uz māju pusi, rīt atkal ir darba diena....

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smadzeņu pētījumi šodien palīdzēs risināt daudzas rītdienas problēmas.

«Kad cilvēki saka – dari, kā vēlies, mēs nekad nezinām, ko tas nozīmē. Vai nebūtu lieliski, ja varētu ieskatīties otra smadzenēs?» konferencē BrainTech Israel 2013 vaicā Rafi Gidron, Israel Brain Technologies dibinātājs. Izraēlas inovāciju nedēļas ietvaros šajās dienās (14.-15.10.) notiek pirmā BrainTech Israel konference, lai meklētu iespējas izprast noslēpumus, kā viņš saka – šai brīnišķīgajai ierīcei starp mūsu ausīm.

Šodien daudzi saskaras ar dažādiem smadzeņu bojājumiem un slimībām, kas katrai valstij dārgi izmaksā. R. Gidron uzskata, ka smadzeņu pētījumi palīdzēs atrisināt daudzas problēmas un ārstēt dažādas smadzeņu saslimšanas un traucējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā vadītājam kliedēt neziņu un nedrošību stresa situācijās

Arta Biruma, SIA "Domenikss" valdes locekle,01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēlas padarīt cilvēkus laimīgākus

Anda Asere,08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Niks Haļavins izstrādājis aplikāciju "Happy Brain" ar mērķi palīdzēt cilvēkiem piefiksēt savus paradumus un kļūt laimīgākiem.

Viņa skatījumā šī mobilā lietotne palīdz mērīt laimes līmeni, balstoties uz to, kas tiek darīts ikdienā, un kļūt laimīgākam, analizējot, kā to ietekmē konkrētas nodarbes, laiks, kad tās tiek veiktas, un cilvēki, ar ko tiek pavadīts laiks. "Ievietojot lietotnē visas ikdienas aktivitātes un piefiksējot, kā cilvēks jūtas pēc tām, uzklikšķinot uz divām pogām aplikācijā, viss var tikt pārvērsts neirozinātniskos datos. Balstoties uz šo informāciju, var redzēt, kas konkrētajam cilvēkam nāk par labu un kas ne. Tā nav kā dusmīgs skolotājs, kas saka, ka šī lieta tika izdarīta nepareizi un tā vietā vajag darīt ko citu un vairāk. Nē, cilvēku motivē aktivitātes, kas sniedz labsajūtu ilgtermiņā. Atslēgas vārds ir ilgtermiņš," norāda N.Haļavins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

23 miljonus reižu lejupielādēta aplikācija ar saknēm Latvijā

Anda Asere,24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere,31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalviņš: jūtos šokēts, ka AirBaltic pārvalda priekšnieki ar miljonu eiro lielu atalgojumu

Raivis Bahšteins,15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cukurs ir kaitīgs un var izsaukt aptaukošanos, bet dzīvot vispār ir kaitīgi,» nosmej latviešu ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Ivars Kalviņš, aicinādams baudīt kafiju. Tomēr 40% no visas enerģijas patērē smadzenes, viņš stāsta, un tās patērē tikai cukuru! «Gribi vai negribi, smadzenes ar cukuru ir jānodrošina,» secina viens no spilgtākajiem viedokļa līderiem zinātnes jomā Latvijā. Tāpat ir ar zinātni Latvijā – lai valsts «smadzenes» pienācīgi funkcionētu, tās attiecīgi ir jābaro, viņš salīdzina.

Sprēgājot par finansējumu, esat izteicies par reņģēdāju tautas likteni, neinvestējot zinātnē un pētniecībā.

To teicienu es aizņēmos no ekspremjera Krištopana. Augšas ļoti priecājas, ka tas izdodas. Varbūt mēs nemaksājam pietiekami lielas algas, lai mezglu pozīcijās noturētu labākos speciālistus? Es jūtos šokēts, ka AirBaltic pārvalda priekšnieki ar miljonu eiro lielu atalgojumu. Jāvaicā, kur ir tā samērība sistēmā?

Nesen runājāt par zinātnes apbērēšanu, ņemot vērā paredzamo Eiropas Savienības fondu finansējuma pārrāvumu. Vai paliekat pie šī spēcīgā apgalvojuma?

Zinātnes kapraču loma aizejošajai valdībai ir. Vai to kāds atcerēsies pēc tam, kad 2017. gadā notiks nākamais starptautisko ekspertu zinātnes audits? Tad konstatēsim, ka mums vairs nav 15 augstas raudzes zinātnisko institūciju, bet gan puse no tām. Ar visiem it kā pielikumiem zinātnes finansējums attiecībā pret 2008. gadu ir par 33% mazāks. Augstākās izglītības finansējums – pat par 65% mazāks. Par kādu zināšanās balstītu ekonomiku mēs gan varam runāt? Tad auditā konstatēsim, ka zinātnieki ir slikti strādājuši, jo viņiem veselu gadu būs bijis pārrāvums finansējumā, kura laikā liela daļa no jauniem un spējīgiem zinātniekiem šo valsti būs pametuši. Izdzīvos tie zinātnieki, kuri ir docētāji augstskolu sistēmā, jo viņi tiek finansēti ne tikai no zinātnes, bet arī no augstākās izglītības finansējuma. Tiesa, atgriežoties pie OSI, iepriekšējā plānošanas periodā, ļoti efektīvi investējot Eiropas naudu, esam uzbūvējuši laboratorijas, kas ir līdzvērtīgas citām labākajām pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Intervija: Maratons kā svētki

Kristīne Stepiņa,27.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimondam Soopargam maratonu skriešana ir gan maizes darbs, gan hobijs

Ar sporta preču mazumtirdzniecību Raimonds nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu, bet šopavasar viņš izveidojis veikalu pareizai skriešanai 42 km 195 m, kas apzīmē klasiskās maratona distances garumu. Kopš 2008. gada viņš pieveicis vairākus maratonus, tostarp Ņujorkā un Berlīnē, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā viņam jau ir ieradums.

Jums pieder veikals ar ambiciozu saukli Veikals pareizai skriešanai. Ko tas ietver?

Mana pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā ir aptuveni 20 gadi. Padziļināti ar skriešanas lietām nodarbojos kopš 2009. gada, kad atvēru tajā laikā pirmo specializēto veikalu Baltijas valstīs – Maratons. Kopš 2008. gada pats esmu pieveicis vairākus klasiskos maratonus Ņujorkā un Berlīnē, kā arī katru gadu par normu ir kļuvis noskriet vairākus pusmaratonus, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā jau ir tradīcija. Ņujorkas un Berlīnes maratonos tiku pirmajā 10 tūkstošniekā, tos noskrienot attiecīgi 3 h 45 min un 3 h 47 min. Maratons ir tāda distance, kurai īpaši nesagatavojoties, līdz galam tikt nevar. Garās distances skrien ļoti dažāda publika, daudz tādu cilvēku, kuri ikdienu pavada pie datoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē Andris Rasiņš. Viņš Jāņos iesaka cilvēkiem labāk izvēlēties nevis kvantitāti, bet kvalitāti un to arī baudīt

Ko tad nozīmē būt alus someljē?

Man daudzi cilvēki prasa, vai tas nozīmē kādu diplomu, kādu īpašu papīru. Ja godīgi, tā nav. Tā nav problēma – dabūt papīru.

Man tas ir dzīvesveids, hobijs un, paldies Dievam, arī darbs. Neatceros, kad pēdējo reizi esmu bijis kādā izbraucienā, kas nav saistīts ar alu. Mani tuvākie cilvēki un mani draugi dabū ciest, ka jebkurā pilsētā pirmā vieta, kas tiek apmeklēta, ir kāda alus darītava vai labs craft alus bārs. Kopumā man viss dzīvesveids ir pakārtots alum.

Kā līdz tam nonācāt?

Es ar alu sāku strādāt pirms deviņiem gadiem. Pirms tam darbojos labā uzņēmumā vadošā amatā, bet tad atnāca krīze un es pazaudēju savu darbu. Tai pašā dienā, kad mani atlaida, aizgāju uz savu mīļāko alus bāru. Jau tad tur bija virs 15 alus veidiem – no Beļģijas, Anglijas un citām valstīm, un es zināju, ka alus nav tikai tumšais un gaišais. Bāra īpašnieks man piedāvāja darbu – teica, ka vajag cilvēku, kurš var strādāt alus veikalā. Tā tas mani ievilka. Gluži kā bērnībā jebkurš bērns gribēja kļūt par saldējuma veikala īpašnieku vai tirgotāju, es savukārt piepildīju sapni un sāku strādāt alus veikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrs ir piedzīvojis brīdi, kad, aizstāvot savu ideju vai projektu, zūd pamats zem kājām. Balss tembrs kļūst skaļāks, tiek pārtraukti kolēģa mēģinājumi ko iestarpināt, un jūs pārņem vēlme tos izlabot. Īsāk sakot - jūs iedegaties, cenšoties pārliecināt pārējos par savu taisnību tik ļoti, ka, šķiet, situācija kļūst nekontrolējama. Lielā mērā tā arī ir - Džudita Gleizere blogā Harvard Business Review (HBR) raksta, ka aizsvilšanās iemesls nudien ir ķīmiski procesi mūsu smadzenēs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs,21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv,27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte,29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka,24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Db.lv viesojas strausu fermā Nornieki

Monta Glumane,06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas novada Snēpeles pagasta «Norniekos» audzē strausus un kazas, uzņem tūristus un tuvākajā laikā turpat plānots atvērt arī restorānu, biznesa portālam db.lv pastāstīja saimniecības īpašnieki Pēteris Gobzemis un Anda Šīmane.

Strausu audzēšana «Norniekos» uzsākta 2011. gadā ar sešām strausu ģimenēm jeb 18 strausiem. Vienu strausu ģimeni veido viens tēviņš un trīs mātītes. Eiropas cena vienam vaislas strausam ir 1500 eiro, bet strausu ģimenei ap 6000 eiro.

Jautāts, kāds ir strausu raksturs, «Nornieku» saimnieks atbild: «Strausi ir ļoti skaisti, ļoti spēcīgi un ne īpaši gudri. Šo putnu acis sver 60 gramus, bet smadzenes - tikai 40 gramus. Tas arī visu izskaidro- katrs jauns rīts viņiem ir kā jauns piedzīvojums. To, kas redzēts dienā, smadzenes pa nakti nespēj apstrādāt,» joko saimnieks.

«Strausi ir arī ļoti ziņkārīgi, taču vienlaicīgi- ļoti bailīgi. Jebkura jauna situācija vai troksnis putnos rada stresu, un tas ātri var pārņemt visu baru. Šajā haosā simts strausi viegli var salauzt žogus, kuriem ikdienā viņi cauri nelaužas.» Tā kā strausiem nav arī mājās atgriešanās instinkta, parasti putni iet tur, kur acis rāda- īpaši nealkstot atgriezties fermā. «Pēc pēdējās izlaušanās viens putns bija aizstaigājis gandrīz līdz Skrundai,» stāsta P. Gobzemis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārvalstu studenti — iespēja augstskolām un biznesam

Māris Ķirsons,18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits Latvijā turpinās pieaugt, vienlaikus ir vajadzīgs pasākumu plāns, kurā savi uzdevumi jāveic gan valstij, gan augstskolām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā, ko Dienas Bizness rīkoja sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība. Nenoliedzami, ka Latvijā ir augstskolas ar atbilstošu infrastruktūru un kapacitāti, kas ļauj piesaistīt studentus no ārzemēm, tostarp arī no tā dēvētajām trešajām valstīm, tomēr vienlaikus šajā jomā ir sīva konkurence. Latvijai ir savas priekšrocības, taču vienlaikus mūsu piedāvājums ļoti līdzinās konkurentu piedāvājumam citās valstīs. Turklāt ārvalstu studenti, īpaši specialitātēs, kurās ir kvalificētu darbinieku trūkums, tiek saredzēti kā iespēja vakanču aizpildīšanai. Vienlaikus ir jautājums, cik daudz studiju laikā vajadzētu (drīkstētu) strādāt trešo valstu studenti, kuri mācās Latvijas augstskolās, lai šis darbs netraucētu sekmīgām studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošums nav tikai mārketinga nodaļu vai aģentūru «lauciņš», tas ir nepieciešams jebkurai biznesa vienībai, jo radošums šodien ir galvenais organizāciju konkurētspējas avots. Tā uzskata biznesa psihologs Tonijs Krebī (Tony Crabbe).

Ir pagājis gan agrārais, gan industriālais laikmets, kad konkurētspēja balstījās sākumā uz zemes īpašumu, tad - uz tehnoloģijām, un ir pienācis arī informācijas laikmeta noriets, kad galvenais konkurences ierocis bija informācija. Pašlaik iestājies konceptuālais jeb radošuma laikmets, kad ar informāciju un zināšanām vien nepietiek. «Informācija ir kļuvusi aizvien sadrumstalotāka un specializētāka, turklāt tās ir arvien vairāk un vairāk. Rezultātā ekspertīze ir tik šaura, ka pazūd kopsakarību saprašana. Tieši tas bija viens no iemesliem Lehman Brothers sabrukumam un 2008. gada krīzei,» uzskata T. Krebī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājies

Žanete Hāka,28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru