Valsts darba inspekcija 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Klasiskās nereģistrētās nodarbinātības rādītājiem Latvijā ir tendence pamazām, bet samazināties, informē Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Tā tas ir noticis pēdējos piecus gadus un 2015.gadā Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2014.gadā. Ņemot vērā, ka arī pēc Finanšu ministrijas datiem ēnu ekonomika Latvijā samazinās, tad arī nereģistrētās nodarbinātības statistika to apliecina. Kaut arī būvniecība kā nozare 2015.gadā ir palikusi nemainīga antilīdere pēc konstatēto ēnstrādnieku skaita, kopējā tendence ir tāda, ka visās nozarēs konstatēto ēnstrādnieku skaits ir samazinājies pret iepriekšējo periodu, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kas tagad ieņem otro vietu uzreiz aiz būvniecības. Acīmredzot šai nozarei 2016.gadā vajadzēs pievērst papildu uzmanību nereģistrētā nodarbinātības kontekstā, uzsver eksperts.

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Iecerētais akcīzes nodokļa pieaugums par 3% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nedos ievērojamu pienesumu valsts budžetam, bet kārtējo reizi sekmēs nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) valdes priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs. Plānotos ienākumus nodrošinātu vienlīdzīga akcīzes nodokļa likmes piemērošana visām alkohola grupām, kas balstītos uz absolūtā alkohola daudzumu produktā. LANA vērtējumā ir jāpārskata nodokļu likmju atlaides piešķiršana alus darītavām, tādējādi valsts budžetā gadā rodot vēl vismaz piecus miljonus eiro.

«Svarīgi veidot tādu akcīzes politiku, kas būtu sinhronizēta ar pārējo Eiropas Savienības valstu - īpaši Lietuvas, Igaunijas akcīzes nodokļa likmju kontekstu, tā apzināti nekropļojot alkohola tirgu. Akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem kopš 2009. gada nenesa cerēto ienākumu pieaugumu. Ja arī tiek palielinātas akcīzes nodokļu likmes alkoholam, tad tām ir jābūt pārdomātām ilgtermiņā, bet tagad plānotās likmes pārdotā stiprā alkohola daudzumu samazinās par aptuveni 2.5%. Svarīgi veidot vienlīdzīgu pieeju attiecībā pret visa veida alkoholisko dzērienu kategorijām! Ilgtermiņā jāvirzās uz vienotu akcīzes nodokļa likmi alum un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas balstītos uz absolūtā alkohola daudzumu produktā,» norāda G. Kļepikovs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Mūsu inspektori veica pārbaudes apmēram 15 restorānos. Galvenās problēmas, kas tika identificētas, bija nelegālā nodarbinātība, ieņēmumu neuzrādīšana,» teica Cīrule, piebilstot, ka pārbaudes ēdināšanas uzņēmumos vēl turpinās.

Vienlaikus viņa arī informēja, ka pārbaudēs sodi piemēroti tikai tajos gadījumos, ja konstatēta darbinieku nelegāla nodarbināšana, bet par pārējiem pārkāpumiem uzņēmēji nav sodīti. «Sodi tika likti tikai par nelegālo nodarbinātību. Par visiem pārējiem konstatētajiem pārkāpumiem tika sagatavots apkopojošs materiāls, un ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki tika aicināti uz sarunām VID, lai pārrunātu situāciju un vienotos, kādā veidā situāciju uzlabot,» teica VID vadītāja.

Darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, pērn ir bijis mazāks nekā 2015. gadā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz daudzus. Domas par to, vai tie ir trauksmes zvani nodarbinātībā, sociālā nodokļa maksāšanā vai arī pārrāvums ES struktūrfondu programmās, atšķiras.

«Te vairāk jautājumu, nekā atbilžu,» situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš norāda, ka sociālā nodokļa maksātāju skaita sarukšanai var būt dažādi cēloņi. «Vissliktākā situācija ir tad, ja kaut kādu iemeslu – nodokļu politikas, normatīvo aktu prasību vai lielās ģeopolitikas dēļ – darba vietas no Latvijas «tiek pārceltas» uz citām valstīm, bet strādājošo daļa no Latvijas tām seko,» norāda A. Lasmanis. Viņu gan mulsinot citi dati – jaunu uzņēmumu skaita, samaksāto nodokļu un IKP pieaugums. «Ja jau valstī ir ekonomiskā izaugsme - kaut vai neliela, bet sociālā nodokļa maksātāju darbinieku skaits sarūk, tad kaut kas īsti kārtībā nav,» secina A. Lasmanis. Viņš īsti nespējot noticēt, ka tieši pērn cilvēki būtu sākuši pāriet uz pelēko sektoru. «Dati par to, ka nelegālā nodarbinātība pēkšņi būtu uzplauksi, nav manīti,» prāto A. Lasmanis. Viņš piemetina, ka publiskajā telpā visu laiku tiek «rullēts sauklis – trūkst darbinieku», bet realitātē sociālā nodokļa maksātāju skaits sarūk. «Te kaut kas nav saprotams, vēl jo vairāk, ja šis nodokļu maksātāju kritums var atsaukties arī uz izmaksām,» norāda A. Lasmanis.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izteikusi vairākus būtiskus iebildumus pret Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.-2022.gadam projektu.

Sniedzot savu atzinumu pat minēto projektu, LBAS izteikusi vairākus būtiskus iebildumus saistībā ar arodbiedrību lomu šī plāna izstrādē un realizācijā, informēja LBAS.

LBAS savā atzinumā jau atkārtoti vērsusi uzmanību, ka būtisks instruments ēnu ekonomikas ierobežošanai ir arodbiedrību kustība un darba koplīgumu slēgšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Uzņēmumos, kuros ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomika, jo īpaši aplokšņu algas un neformālā nodarbinātība, ir būtiski zemāka nekā uzņēmumos, kuros koplīgumi nav noslēgti.

Lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, sociālie partneri vairākkārt ir rosinājuši ieviest atbalsta mehānismus darba devējiem. Līdz šim šādi mehānismi ir ieviesti Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu formā par ēdināšanas izdevumiem un veselības izdevumiem, kas atrunāti koplīgumā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Būtu nepieciešami grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas pašlaik paredz, ka VID drīkst nepiedzīt parādus, kas ir mazāki par 15 eiro, kas mūsdienās ir ļoti maza summa, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa atzina, ka VID pat nepietiek darba roku to visu izdarīt, un iestāde mērķē uz lielākiem parādiem. "Lai nebūtu tā, ka kāds skrupulozs uzraugs var mums uz to norādīt, tad sāksim ar to, ka arī likumā pasakām, ka šim slieksnim ir jābūt lielākam. Taču lielie parādnieki noteikti ir primārie, ar ko mēs strādājam," sacīja Šmite-Roķe.

Attiecībā uz mazo biznesu Šmite-Roķe skaidroja, ka, ja VID iziet no ēkas Talejas ielā un iet pie kāda, tas noteikti nav viens mazs pārkāpums konkrētā brīdī. Tikai tad, ja uzņēmumam sakrājas daudz mazu pārkāpumu vai divi trīs lieli pārkāpumi, tas ir, izveidojas būtiski riski, tikai tad viņš nonāk VID uzraugu redzeslokā.

Augļkopības un dārzkopības nozarē dominē nelegālā nodarbinātība, kas nesamaksātu nodokļu veidā rada aptuveni 1,75 miljonu latu lielus zaudējumus valsts budžetam, secinājusi Finanšu ministrija (FM).

Lai situāciju mainītu, piedāvāts ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, nosakot 15% nodokļa likmi. Uzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli varēs piemērot ienākumam, kuru izmaksās personai, kas tieši nodarbināta augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, sējumu kopšanā, ražas novākšanā u.c.

Minimālais sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksājums būs 0,5 lati (0,7 eiro) par katru nostrādāto dienu, liecina sagatavotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Apkopojot datus par augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas nozarē sezonas darbos (sēja, stādīšana, stādījumu kopšana, ražas novākšana un šķirošana) nodarbinātajām personām, FM secinājusi, ka 2011.gadā minētajos darbos 32 uzņēmumos legāli nodarbinātas 232 personas un darbaspēka aprēķināti aptuveni 86,4 tūkst. latu. «Līdz ar to var secināt, ka 2011.gadā legāli nodarbināts nesamērīgi mazs sezonas darbinieku skaits (attiecīgi maza ir samaksāto nodokļu summa),» skaidro FM. Tāpat ministrija secinājusi, ka augļkopības un dārzkopības nozarē ir augsts administratīvais slogs, kas saistīts ar tai raksturīgo specifisko nevienmērīgo darbinieku plūsmu, piemēram, ražas novākšanai bieži vien neregulāri tiek izmantoti skolēni vai pensionāri. Atbilstoši normatīvajiem aktiem šīs personas dienā, kad tās ieradušās darbā, ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), tādējādi darba devējam sezonas laikā mēneša ietvaros gandrīz katru dienu būtu jādodas uz VID.

Ņemot vērā augsto nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū, valdība nolēmusi ieviest atsevišķu nodokli.

Tadējādi lauksaimniecībā sezonāli strādājošie cilvēki, kuru ienākumi pārsniegs 70 eiro mēnesī, būs sociāli apdrošināti pensijai, informē Labklājības ministrija (LM).

Nostrādātā darba periodi veidos apdrošināšanas stāžu vecuma pensijai un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai palielinās pensijas kapitālu.

Tāpat sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam (darba devējam) būs pienākums par saviem līdzekļiem apdrošināt lauksaimniecībā strādājošos pret nelaimes gadījumiem.

Katru cilvēku, kas maksās sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, darba devējs reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī iesniegs ziņas par viņa ienākumiem un aprēķināto nodokli.

Saeima konceptuāli atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz, ka sezonas laukstrādnieki kļūs sociāli apdrošināti, ja no visiem darba devējiem saņemtie ienākumi mēnesī pārsniegs 70 eiro (49,2 latus).

Par grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas likumā pirmajā lasījumā balsoja 77 deputāti, bet seši tautas kalpi atturējās.

DB jau rakstījis, ka, ņemot vērā augsto nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū, valdība nolēmusi ieviest atsevišķu nodokli. Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ko Saeima konceptuāli atbalstīja pagājušajā nedēļā, paredz kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,5 lati (0,7 eiro) par katru nostrādāto dienu. Darba devējs, kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli varēs piemērot ienākumam, kuru izmaksās darbiniekam, kas nodarbināts augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, kā arī ražas novākšanā un šķirošanā.

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Aptuveni 40 vīrieši pulcējas Madrides laukumā, gaidot, ka tiks nolīgti uz dienu, lai strādātu būvlaukumos Spānijas galvaspilsētā, par novēroto raksta thelocal.es.

Tā katru dienu sešos no rīta Karloss Gonzalezs, kurš no Peru uz Spāniju pārcēlās 2004. gadā, ierodas Plaza Eliptica Madrides dienvidrietumdaļā, kas ir tikšanās vieta elektriķiem, santehniķiem un citiem celtniecības darbos iesaistītajiem, kuri meklē darbu Spānijas tā sauktajā ēnu ekonomikā.

«Daudziem no mums bija līgumi labos uzņēmumos, bet tagad šis ir viss, kas atlicis,» stāstījis 35 gadus vecais vīrietis, kurš stabilu darbu neesot spējis atrast kopš Spānijas nekustamā īpašuma «burbuļa» plīšanas 2008.gadā.

Piebrauc busiņš, un to aplenc darba meklētāji. Pēc īsas sarunas divi vīrieši iekāpj transportlīdzeklī, stāsta thelocal.es.

Traģiskais stāsts par Zviedrijā notikušo avāriju, kas vienai latviešu ģimenei atņēmusi apgādnieku, otrai – padarījusi viņu darbnespējīgu un abas atstājis faktiski bez jebkādas palīdzības, rosinājis diskusiju par OCTA likumā nepieciešamajām izmaiņām, raksta laikraksts Neatkarīgā.

(Papildināts ar LTAB komentāru.)

Latvijas Auto moto biedrība (LAMB) apņēmusies sagatavot un konsultatīvajā padomē piedāvāt grozījumus, kas apdrošināšanas polises garantijas attiecinās vismaz uz sadursmēs ar meža dzīvniekiem cietušajiem pasažieriem. Pat, ja polišu cena pieaugtu par diviem trim santīmiem, tas būtu tā vērts. Jo nav taisnīgi, ka negadījumā cietusī zviedriete un viņas ģimene saņem dāsnu savas valsts un Latvijas apdrošināšanas kompānijas ERGO atbalstu vairāk nekā ceturtdaļmiljona latu vērtībā, kamēr tajā pašā avārijā cietušiem un apdrošināšanas polisi nopirkušajiem latviešiem atliek paļauties vien uz līdzcilvēku atbalstu, norāda laikraksts.

Ministru kabinets (MK) otrdien akceptēja jaunos noteikumus par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanu, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Noteikumi regulē informācijas uzskaiti sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma piemērošanai un citas darbības, kas saistītas ar sezonas laukstrādniekiem.

Kā liecina ZM dati, 2011.gadā legāli nodarbināts nesamērīgi mazs sezonas darbinieku skaits (attiecīgi maza ir samaksāto nodokļu summa). Nozarē dominē nelegālā nodarbinātība, kura nesamaksātu nodokļu veidā rada aptuveni 2,5 miljonu eiro lielus zaudējumus valsts budžetam.

Noteikumu projekts nosaka, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāji tiek reģistrēti sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmā, sniedzot tiem piekļuvi reģistrēties informācijas sistēmā, ja tie ir izpildījuši noteiktus kritērijus.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē, tiekoties ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, saņēmis "uzņēmēju mandātu" virzīt Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un vakcinācijas sertifikātu darbības apturēšanu, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem pārrunāta EM sagatavotā stratēģija izejai no ārkārtējās situācijas, uzklausot uzņēmēju priekšlikumus par Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu.

EM sagatavoto stratēģiju un uzņēmēju paustos viedokļus ministrs pirmdien prezentēs arī koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē.

"Līdz šim Latvijā Covid-19 izplatības mazināšana tika pārvaldīta ar ierobežojumu metodi. Taču virknē Eiropas valstu, jo īpaši, mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tiek atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kā rezultātā mūsu uzņēmumi būtiski zaudē savu konkurētspēju. Uzņēmēji atzīst - darbu negatīvi ietekmē ne tikai šīs būtiskās atšķirības ar kaimiņvalstīm, bet arī pastāvīgā neprognozējamība, neziņa un nenoteiktība," norāda Vitenbergs.

Joprojām ir jautājums, vai statistika ir valsts spogulis vai zinātkāres apmierināšanas materiāls, šobrīd tā vairāk der vidējās temperatūras mērīšanai nekā patiesās situācijas rādīšanai .

Statistika ir joma, kura kuru mēdz izmantot gan valsts, gan privātkompāniju budžeta veidotāji, tirgotāji un ražotāji, zinātnieki un pētnieki, ekonomisti un studenti, pat blēži. Katram no minētajiem ir savas intereses, kāpēc statistika tiek izmantota. Statistikai būtībā jāatspoguļo reālā aina, lai kā tas nepatiktu kādam no tās izmantotājiem. Tomēr, kā liecina vēsturiskā pieredze, statistiku savtīgām interesēm var izmantot arī valsts vara.

Padomju varas gados bieži vien, ieejot veikalā un ieraugot tukšos plauktus, cilvēki secināja tikai to, ka statistika, maigi izsakoties, neatspoguļo patieso ainu, lai neteiktu, ka tā vienkārši bija lieli meli, jo bija taču pierakstījumi. Bieži vien, vēloties parādīt sasniegumus, tika izmantota salīdzināšanas metode ar 1913. gadu vai Pirmo pasaules karu un revolūcijām un apvērsumiem bagāto, bet ekonomiski bēdīgo 1917. gadu. Diemžēl šķiet, ka kādā brīdī statistikas datus spēja uzspodrināt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Grieķija, tāpēc ir saprotama Briseles priekšnieku un kontrolētāju vēlme pārliecināties, vai ar kaut ko līdzīgu nenodarbojas arī citas dalībvalstis. ES kontrolētāji pabija arīdzan Latvijā un vērtēja mūsu pašu Centrālo statistikas pārvaldi.