Valsts darba inspekcija ir sākusi slēpta nelaimes gadījuma izmeklēšanu būvniecības uzņēmumā.

Darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudi kādā Jūrmalā esošā būvobjektā, radušās aizdomas par iespējami slēptu nelaimes gadījumu. Veicot pastiprinātu pārbaudi, apstiprinājies, ka šā gada 4. jūlijā šajā būvobjektā 48 gadus vecam vīrietim uzkritusi ķieģeļu siena. Ārstniecības iestāde pēc Darba inspekcijas pieprasījuma atzinusi, ka darbinieka veselībai nodarīti smagi bojājumi. Vīrietim konstatēts kreisās kājas apakšstilba abu kaulu lūzums. Cietušajam jau veiktas divas operācijas.

Darba inspekcija no darba devēja līdz šim nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat darba devējs pārbaudes laikā nav ieradies sniegt paskaidrojumus par nelaimes gadījuma apstākļiem. Iespējams, darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu. Par darba devēja vēlmi slēpt notikušo nelaimes gadījumu darbā Darba inspekcijai nav ziņojis arī cietušais vīrietis.

Valsts darba inspekcija šodien kādam darba devējam piemērojusi 400 latu lielu naudas sodu par pirmās palīdzības nesniegšanu nelaimes gadījumā darbā cietušam darbiniekam.

Veicot metināšanas darbus no pārvietojamā portāla, darbinieks nokrita un guva smagas traumas. Darba devējs pēc notikušā nelaimes gadījuma cietušajam vīrietim nenodrošināja pirmo palīdzību, bet nogādāja viņu mājās.

Kā izriet no nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem, cietušā darbinieka kolēģis aizvedis viņu mājās un pateicis, lai divas dienas paguļ, bet pēc tam dodas atpakaļ uz darbu. Vēlāk vīrieša ģimenes locekļi pamanīja, ka cietušajam vīrietim ir lauzta roka. Tikai tad izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo nogādāja slimnīcā.

Darba inspekcija norāda, izdarītais pārkāpums nodarījis reālu ļaunumu darbiniekam, jo viņam savlaicīgi netika sniegta pirmā palīdzība. Darba devējs ar savu rīcību faktiski centies noslēpt nelaimes gadījuma faktiskos cēloņus.

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma apstākļu noskaidrošanu, kurā smagi cietusi nepilngadīga meitene konditorijas uzņēmumā Rīgā.

Aizvakar konditorijas uzņēmumā Rīgā nepilngadīga meitene, šobrīd neskaidros apstākļos, zaudējusi kreisās rokas vairākus pirkstus pēc tam, kad bija darbojusies pie uzņēmumā esošās malšanas iekārtas. Pēc sākotnējās informācijas, nepilngadīgā meitene uzņēmumā bija ciemojusies pie savas radinieces, taču Darba inspekcija izmeklēs notikušā apstākļus saistībā ar iespējamo nereģistrētās nodarbinātības faktu. Vakar apsekojuma laikā inspektoriem radās aizdomas arī par citu vairāku personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma, tādēļ papildus nelaimes gadījuma izmeklēšanai Darba inspekcija uzsākusi arī administratīvo lietvedību par, iespējams, vēl trīs personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

Valsts darba inspekcija šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2011. gadā, atklājusi par 10% vairāk ēnstrādnieku. Šogad atklāti 1 127 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie, savukārt pērn to bijis 1 011, liecina inspekcijas operatīvie dati.

Pieaudzis arī uzņēmumu skaits, kuros cilvēki tiek nodarbināti, neslēdzot rakstveida darba līgumu. Šogad par darba līguma nenoslēgšanu tika piemēroti 342 administratīvie sodi, pērn – 289. Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, par 74 procentiem pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2012. gada piecos mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 432 643 (pērn šajā pašā laika periodā - Ls 249 275).

Vienlaikus Valsts darba inspekcijā šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu. Pērn piecos mēnešos inspekcija saņēmusi 321 sūdzību par nenoslēgtu darba līgumu, savukārt šī gada attiecīgajā laika periodā – 332 sūdzības.

Iestājoties karstiem laika apstākļiem, Valsts darba inspekcija (VDI) atgādina, ka darba devējam darba telpās ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats.

Darba inspekcija aicina darba devējus karstā laikā rūpēties par veselībai nekaitīgu darba vidi, nodrošinot atbilstošu gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai. Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.

Palielinoties ar gripu un citām vīrusu slimībām saslimušo skaitam, Valsts darba inspekcijā pieaug saņemto telefona zvanu un iesniegumu skaits no nodarbinātajiem par to, ka darba devēji pieprasa viņiem pildīt darba pienākumus, lai gan ārsts ir noteicis ārstēšanās režīmu mājās, izsniedzot par to darba nespējas lapu.

Darba inspekcija aicina ikvienu darba devēju organizēt darbu tā, lai saslimušie darbinieki varētu ievērot ārstējošā ārsta noteikto ārstēšanās režīmu. Lai samazinātu saslimšanas riskus, iespēju robežās ieteicams izmantot attālinātā darba metodes, kā arī pārņemt labās prakses piemērus no vairākiem Latvijas uzņēmumiem – darba vietās izvietot papildus roku dezinfekcijas līdzekļus, bet sadzīves un atpūtas telpās – dabiskos vitamīnus (piemēram, dzērvenes un medu).

Darba inspekcija aicina ikvienu darbinieku, kuram ir izdota darba nespējas lapa, bet darba devējs liek viņam pildīt darba pienākumus, par to ziņot Darba inspekcijai. Šādos gadījumos tiks veikts uzņēmuma apsekojums, darbinieks tiks nosūtīts mājās ārstēties, bet darba devējam var tikt piemērotas administratīvās sankcijas. Arī gadījumos, ja darba devējs atsakās apmaksāt darba nespējas lapas, Darba inspekcija aicina darbiniekus vērsties pēc palīdzības reģionālajās inspekcijās.

Sākoties būvsezonai, Valsts darba inspekcija uzsāk ikgadējo būvniecības objektu pārbaudi. Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm saistībā gan ar nereģistrēto nodarbinātību, gan arī darba aizsardzības pārkāpumiem.

Tematiskajā pārbaudē, kas sāksies šodien, 14. maijā, un ilgs mēnesi, tiks kontrolēta gan darba aizsardzība objektos, gan arī tas, vai strādājošie ir nodarbināti legāli.

Satraucoša esot statistika par 2011. gadu, kad būvniecības nozarē reģistrēti 134 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem – 29 smagi un 9 letāli. Letālo negadījumu skaits būvniecības nozarē pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaudzis par 80%. Letālie nelaimes gadījumi 2011. gadā visbiežāk ir saistīti ar krišanu no augstuma un sastatnēm, veicot demontāžas darbus, kā arī strādājot nenostiprinātās tranšejās. Pērn nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietuši nodarbinātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar darba stāžu līdz 1 gadam. Šī gada četros mēnešos būvniecības nozarē izmeklēti 27 nelaimes gadījumi, no kuriem 3 smagi un 1 letāls. Divi smagie nelaimes gadījumi ir saistīti ar nodarbināto krišanu no augstuma.

Valsts darba inspekcija pabeigusi nelaimes gadījuma, kas notika š. g. 18. janvārī un kurā dzīvību zaudēja divi uzņēmuma Liepājas metalurgs nodarbinātie, izmeklēšanu.

Notikumi elektrotēraudkausēšanas ceha (turpmāk – ETKC) ražotnē 2012. gada 18. janvārī risinājušies sekojoši. Pēcpusdienā ETKC vadītāja vietniekam piezvanījis 4. brigādes maiņas vadītājs un informējis par tehnisku problēmu ar elektrokrāsns erkera vāku. Plkst. 13:50 ETKC vadītāja vietnieks piezvanījis ETKC elektrokrāsns, kausa krāsns iecirkņa mehāniķim (turpmāk – mehāniķis) un devis uzdevumu noskaidrot vāka konstruktīvās nepilnības. Konkrēti norādījumi par uzdevuma izpildes laiku mehāniķim netika doti.

Pēc plkst. 14.00 mehāniķis kopā ar elektrotēraudkausēšanas ceha konstruktoru (turpmāk – konstruktors) bija gājuši garām metālkonstrukciju atslēdzniekam, kurš tai brīdī atradies uz darba laukuma, netālu no elektroloka krāsns vadības pults.

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) šā gada 4. septembrī sāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Pārbaudes laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā, ziņo Darba inspekcija.

Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja.

Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrētu nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja.

Valsts darba inspekcija lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumu tematiskās pārbaudes laikā secinājusi, ka situācija darba aizsardzībā lauksaimniecības uzņēmumos ir sliktāka nekā būvniecības uzņēmumos. Tas tiek skaidrots ar to, ka šāda veida preventīvā pārbaude lauksaimniecības nozarē notika tikai otro gadu, kamēr būvobjekti pārbaudīti jau piekto gadu.

Darba inspekcija kopumā apsekojusi 219 uzņēmumus, no kuriem 138 darbojas lauksaimniecības nozarē, bet 81 – būvniecības nozarē. Kopumā inspektori piemēroja 24 administratīvos sodus, kuros konstatēts 101 pārkāpums. Lauksaimniecības uzņēmumiem piemēroti 18, bet būvniecības uzņēmumiem – 6 administratīvie sodi. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 152 lauksaimniecības un būvniecības nozaru uzņēmumiem izsniegti rīkojumi 749 pārkāpumu novēršanai. Tātad katrā uzņēmumā, kas neievēro darba aizsardzības prasības, atklāti vidēji 5 pārkāpumi.

Papildus tam Darba inspekcija izsniegusi 6 brīdinājumus (5 būvniecības un 1 lauksaimniecības uzņēmumam) par objekta darbības apturēšanu, jo darbs tajos varēja apdraudēt nodarbināto drošību un veselību.

Valsts darba inspekcija uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu kādā būvniecības uzņēmumā Daugavpilī, kurā no 3 stāvu ēkas jumta nokrituši divi darbinieki.

Šodien ap plkst. 11.00 Daugavpilī būvniecības objektā traumas guvuši 2 nodarbinātie – 1959. un 1984. gadā dzimuši vīrieši. Minētajā objektā darbi tika veikti uz 3 stāvu ēkas jumta, kur ticis izmantots auto pacēlājs būvmateriālu pacelšanai uz ēkas jumta. Nodarbinātie traumas guvuši, nokrītot no ēkas jumta. Cietušie nogādāti ārstniecības iestādē. Pēc sākotnējās informācijas nodarbinātie nokrituši no jumta, jo, iespējams, no jumta atdalījušās ēkas jumta margas.

Darba inspekcija nekavējoties apsekojusi būvniecības objektu un izdevusi rīkojumu par objekta darbības apturēšanu līdz pārkāpumu novēršanai. Ir uzsākta arī nelaimes gadījuma izmeklēšana, kuras gaitā tiks noskaidroti nelaimes gadījuma cēloņi un tas, vai veicot darbus, nodarbinātiem bija izsniegti un viņi izmantoja individuālās aizsardzības līdzekļus – pretkritiena drošības sistēmu un ķiveres.

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Valsts darba inspekcija (VDI) pirmdien uzsāks darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos, informē VDI.

Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiks pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā.

Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā – jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits – smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā.

Valsts darba inspekcija, apkopojot tematiskās pārbaudes rezultātus būvniecības nozarē, nolēmusi turpināt pastiprināti pārbaudīt darbu veikšanu tranšejās, pārliecinoties, vai to sienas ir nostiprinātas tā, lai neradītu nogruvuma risku.

Tranšeju sienu nogrūšanas rezultātā visbiežāk tiek laupīta nodarbinātā dzīvība, turklāt būvniecības pārbaudes laikā nedrošs darbs tranšejās bija viens no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem. Šādos gadījumos Darba inspekcija arī turpmāk apturēs darbu objektā, jo būvniecības nozarē pieaug smago un letālo nelaimes gadījumu skaits. Tā, piemēram, 20. jūnijā Aknīstē, veicot kanalizācijas montāžas darbus gandrīz 3,5 metrus dziļā tranšejā, zemes nogruvuma rezultātā gāja bojā 41 gadu vecs vīrietis.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: «Būvniecība ir joma, kuru Darba inspekcija pastiprināti kontrolē katru gadu jau vairāku gadu garumā. Pirms tematiskajām pārbaudēm uzņēmējiem tiek nosūtīta informācija ar aktuālākajiem jautājumiem darba aizsardzībā, kā arī nelaimes gadījumu darbā cēloņi, īpaši akcentējot riskus, strādājot augstumā un tranšejās. Tomēr joprojām apziņa un spēja ievērot nodarbināto dzīvībai svarīgās normas bieži atnāk tikai pēc Darba inspekcijas inspektoru apmeklējuma. Ņemot vērā letālo nelaimes gadījumu statistiku būvniecības nozarē, Darba inspekcija objektos, kuri bīstamības dēļ tiks apturēti, uzņēmējiem piemēros arī bargas soda sankcijas. Arī šajā tematiskajā pārbaudē kādam uzņēmumam tika piemērots 1200 latu liels administratīvais sods par rupjiem darba aizsardzības prasību pārkāpumiem.»

Valsts darba inspekcija (VDI) sāk lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumu tematisko pārbaudi. Lauksaimniecība un būvniecība ir augsta riska nozares, kurās notiek liels skaits nelaimes gadījumu darbā.

Lauksaimniecībā 2012. gada pirmajā pusgadā nelaimes gadījumos darbā cietuši 18 darbinieki, tai skaitā 4 nodarbinātie guvuši smagas traumas. Pērn visa gada laikā šajā nozarē noticis 31 nelaimes gadījums, tostarp 1 nodarbinātais gāja bojā, bet 6 guva smagas traumas. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba aizsardzības noteikumu vai instrukciju neievērošana, neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

Lai gan šā gada pavasarī Darba inspekcija preventīvi pārbaudīja 216 būvobjektus un tur strādājošos 362 apakšuzņēmumus, būvniecības nozarē 2012. gada pirmajā pusgadā smago nelaimes gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 47%. Uz šo brīdi izmeklēti trīs letāli nelaimes gadījumi. Biežākie nelaimes gadījumu cēloņi ir nedrošs darbs augstumā un darbs nenostiprinātās tranšejās.

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Agresīvs darba devējs, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Valsts darba inspekcijas amatpersonām, kuras veica nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas pasākumus, liecina inspekcijas sniegtā informācija medijiem.

Kurzemes reģionālās Darba inspekcijas amatpersonas apsekojušas uzņēmumu, kurā, iespējams, būvniecības darbos tika nodarbinātas personas bez rakstveida darba līguma. Darba inspekcijas amatpersonas veikušas objektā strādājošo aptauju, noskaidrojot viņu personību. Tikmēr viens no strādājošajiem sazinājās ar uzņēmuma vadītāju un informēja par Darba inspekcijas amatpersonu ierašanos. Drīz objektā ieradās, iespējams, uzņēmuma īpašnieks un, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Darba inspekcijas amatpersonām mēģinot iznīcināt arī inspektora dienesta tālruni.

Darba inspekcija par uzbrukumu valsts amatpersonām vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, saucot viņu pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Šodien ap plkst.12, krītot no astoņu līdz desmit metru augstuma, darba vietā smagi savainojušies pieci vīrieši, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola un Valsts darba inspekcija.

(Papildināts viss teksts.)

Cietušie ir vecumā no 21 līdz 58 gadiem. Divi no viņiem guvuši smagas politraumas, bet vēl divi vidēji smagas politraumas, tostarp galvas traumas, ekstremitāšu lūzumus un krūšu kurvja traumas.

Būvuzņēmuma Arčers pārstāve Vita Noriņa Nozare.lv paskaidroja, ka negadījums noticis būvlaukumā Rīgā, Vaiņodes ielā 1, kurā tiek būvēta biroja ēka.

Viņa stāstīja, ka Vaiņodes ielā 1, kur notiek jaunbūves būvniecība, šodien ap plkst.12.15 noticis nelaimes gadījums - veicot betonēšanas darbus nokrita un ar dažādām traumām, kuru raksturojumu Noriņa neatklāja, cieta pieci cilvēki - četri apakšuzņēmēja SIA Abora betonētāji un viens materiālu piegādātājs. Valsts darba inspekcijā biznesa portālam db.lv sacīja, ka jaunceltnē noticis nogruvums.

Uzņēmums ADUGS Production ir neizpratnē par Valsts Darba inspekcijas (VDI) vadītāja paziņojumu, jo kopš šāgada maija, kad VDI veica pēdējās pārbaudes uzņēmumā, nekādi norādījumi par pārkāpumiem netika saņemti, norāda uzņēmuma advokāte Viktorija Jarkina.

Savukārt pēc Valsts policijas skaļajiem paziņojumiem inspekcija pieprasīja sniegt rakstisku paskaidrojumu.

Darba inspekcija: Uzņēmumā Adugs konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts" 

Konditorejas uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", intervijā Latvijas...

V.Jarkina uzsver, ka kopš šā gada maija nekādas citas klātienes VDI pārbaudes "Adugā" nav notikušas, inspekcija nav prasīju arī nekādu citu informāciju kā vien iepriekš norādīto. Ja VDI paustā informācija balstīta uz policijas publiskajiem paziņojumiem, tad uzņēmums tos kategoriski noraida, bet, ja to konstatējusi šī institūcija pati, tad uzņēmuma rīcībā detalizētas informācijas par šī apgalvojuma būtību nav.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

V.Jarkina uzsver, ka "atbilstoši attiecīgam pieprasījumam, 3.decembrī VDI esam vērsušies ar saviem skaidrojumiem par pieprasīto situāciju uzņēmumā. Sēde, kurā dokuments tiks izskatīts, ir nozīmēta 11.decembrī".

Ja uzņēmumā būtu konstatēti pārkāpumi, bet par tiem no institūcijas puses pusgadu neseko nekādas norādes, tad būtībā atbildība jāuzņemas arī attiecīgajai iestādei, pretējā gadījumā šīsdienas paziņojums izskatās pēc rīcības imitācijas. Tāpat nav saprotams, vai savas kompetences ietvaros pārkāpumus konstatējusi tieši Valsts Darba inspekcija vai Valsts policija, secina V.Jakrina.

SIA ADUGS Production attīstības vadītāja Anna Lencberga uzsver, ka uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem Latgalē, kas nodrošina darbu 270 cilvēkiem, maksājot algu, kas atbilstoša vidējai algai Latgales reģionā. Uzņēmums arī nodrošina transportu uz darbu un mājup, tiek piešķirti dažādi pabalsti, piemēram, operāciju gadījumā, tiek nodrošinātas veselības pārbaudes, darbiniekiem tiek nodrošināta dienesta viesnīca. Uzņēmums regulāri veic investīcijas darba vides uzlabošanā, pagājušajā gadā veiktās investīcijas - modernizētas arī ražošanas līnijas, kas samazina darbinieku fizisko slodzi, izbūvēta ventilācijas sistēma un uzstādītas ērtas garderobes.

Šogad septīto gadu Valsts darba inspekcija veiks preventīvu kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumu pārbaudi.

Tās mērķis ir izvērtēt faktiskos darba apstākļus uzņēmumos, pievēršot uzmanību biežajiem nelaimes gadījumiem darbā un nereģistrētās nodarbinātības problēmai, kā arī informēt darba devējus par būtiskākajām prasībām darba aizsardzības jomā. Preventīvās pārbaudes ilgs no 4. līdz 28. februārim.

Pēc Darba inspekcijas operatīvās informācijas 2012.gadā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē reģistrēti 153 nelaimes gadījumi, kuros 2 darbinieki gāja bojā, bet 22 guva smagas traumas, bet mežizstrādes nozarē notikuši 24 nelaimes gadījumi, kuros 4 darbinieki gāja bojā, bet 6 guva smagas traumas.

Darba inspekcija preventīvo pārbaužu laikā secinājusi, ka darba vide kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumos mēdz būtiski atšķirties. Ir uzņēmumi, kuros ir modernas tehnoloģijas un sakārtota darba aizsardzības sistēma, bet tāpat ir darba devēji, kas darbiniekiem nenodrošina veselībai un dzīvībai drošus darba apstākļus, ar viņiem neslēdzot arī rakstveida darba līgumus.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.