Aptuveni 40 vīrieši pulcējas Madrides laukumā, gaidot, ka tiks nolīgti uz dienu, lai strādātu būvlaukumos Spānijas galvaspilsētā, par novēroto raksta thelocal.es.
Tā katru dienu sešos no rīta Karloss Gonzalezs, kurš no Peru uz Spāniju pārcēlās 2004. gadā, ierodas Plaza Eliptica Madrides dienvidrietumdaļā, kas ir tikšanās vieta elektriķiem, santehniķiem un citiem celtniecības darbos iesaistītajiem, kuri meklē darbu Spānijas tā sauktajā ēnu ekonomikā.
«Daudziem no mums bija līgumi labos uzņēmumos, bet tagad šis ir viss, kas atlicis,» stāstījis 35 gadus vecais vīrietis, kurš stabilu darbu neesot spējis atrast kopš Spānijas nekustamā īpašuma «burbuļa» plīšanas 2008.gadā.
Piebrauc busiņš, un to aplenc darba meklētāji. Pēc īsas sarunas divi vīrieši iekāpj transportlīdzeklī, stāsta thelocal.es.
«Mums ir jāizdzīvo, jo mums ir bērni un jāmaksā par dzīvokļiem,» sacījis Gonzalezs.
Oficiālajai ekonomikai grimstot un bezdarba līmenim sasniedzot 26 procentus, valstī arvien vairāk plaukst ēku ekonomika. Saskaņā ar ekonomistu aplēsēm tā līdzinās 25 procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta.
Paralēlā ekonomika Spānijā diemžēl ir ilgtermiņa problēma, bet ekonomikas krīzes iespaidā tā ir samilzusi, teicis Santos Nogales, kurš pārstāv valsts otru lielāko arodbiedrību.
Viorels Draghici, 40 gadus vecs rumāņu flīzētājs, sacījis, ka nesen saņēmis 50 eiro «aploksnē» par četru stundu darbu kāda vannasistabā. Iepriekš viņam piederējusi pašam sava būvkompānija, un par šādu samaksu viņš nebūtu pat acis mirkšķinājis.
«Parasti viņi maksā no 25 līdz 30 eiro par dienas darbu,» pieredzē dalījies 40 gadus vecais Gani Sarojs no Marokas.
Kā novērojis thelocal.es, kāds izmanīgs darbonis tiem, kuri laukumā sapulcējušies, lai iegūtu nelegālu darbu, cenšas pārdot kafiju. Par 50 eirocentiem.
Nelegālā nodarbinātība valstī ir liels atbalsts ģimenēm, kuras cenšas «savilkt galus», izmantojot labdarības organizāciju un radinieku atbalstu, kā arī sarūkošos sociālos pabalstus.