Traģiskais stāsts par Zviedrijā notikušo avāriju, kas vienai latviešu ģimenei atņēmusi apgādnieku, otrai – padarījusi viņu darbnespējīgu un abas atstājis faktiski bez jebkādas palīdzības, rosinājis diskusiju par OCTA likumā nepieciešamajām izmaiņām, raksta laikraksts Neatkarīgā.
(Papildināts ar LTAB komentāru.)
Latvijas Auto moto biedrība (LAMB) apņēmusies sagatavot un konsultatīvajā padomē piedāvāt grozījumus, kas apdrošināšanas polises garantijas attiecinās vismaz uz sadursmēs ar meža dzīvniekiem cietušajiem pasažieriem. Pat, ja polišu cena pieaugtu par diviem trim santīmiem, tas būtu tā vērts. Jo nav taisnīgi, ka negadījumā cietusī zviedriete un viņas ģimene saņem dāsnu savas valsts un Latvijas apdrošināšanas kompānijas ERGO atbalstu vairāk nekā ceturtdaļmiljona latu vērtībā, kamēr tajā pašā avārijā cietušiem un apdrošināšanas polisi nopirkušajiem latviešiem atliek paļauties vien uz līdzcilvēku atbalstu, norāda laikraksts.
Tas arī raksta, ka desmitiem cilvēku Latvijā atsaukušies lūgumam palīdzēt un savu iespēju robežās ziedojuši naudu avārijā bojāgājušā vīra atraitnei Oksanai Backānei un viņu trīsgadīgajai meitiņai. Kopā saziedots aptuveni 300 latu, un vismaz uz brīdi atvieglota viņu dzīve. Sieviete stāstījusi: «Katru reizi, kad kontā ienāk naudiņa, man ir jāraud, par katru latiņu. Grūti pat aprakstīt izjūtas, kad tev palīdz pilnīgi svešs cilvēks. Nekad mūžā nebūtu domājusi, ka nokļūšu šādā situācijā. Milzīgs paldies visiem, kas palīdz man un manam bērniņam tik grūtā brīdī!»
Palīgu vidū gan neesot kompānijas ERGO, kuras pakalpojumus bija izvēlējies bojāgājušais. Pagaidām tā apņēmusies kompensēt ķermeņa transportēšanu uz Latviju un bēru izdevumus. Pabalsts bez apgādnieka palikušajai Milanai, visticamāk, ies secen, jo, strādājot nelegāli Zviedrijā, viņas tēvs sociālās iemaksas neveica, informē laikraksts.
Naudu nesaņems arī otra cietušā (bet izdzīvojušā) latvieša ģimene, jo viņš sadursmes brīdī bijis pie stūres. Tādējādi lauvas tiesa no izmaksai rezervētajiem 280 000 latu ārstēs trešās avārijā cietušās – zviedrietes un viņas ģimenes – bēdas.
Kā vēstīts, divi jauni vīrieši Aigars un Ivars no Latvijas bija devušies uz Zviedriju strādāt būvniecībā, nelegāli. Liktenīgajā vakarā viņi kaut kur braukuši kopā ar zviedru meiteni – paziņu.
Pie stūres sēdēja Aigars. Piepeši uz nožogotā autobāņa, kur atļautais braukšanas ātrums ir 120 kilometri stundā, izlēcis alnis. Pēc trieciena pa auto buferi dzīvnieks uzlidoja gaisā un uzgāzās uz jumta.
Saistībā ar Neatkarīgās publikāciju komentāru šodien izplatījis arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB):
«Uz šo konkrēto negadījumu Zviedrijā par Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa sadursmi ar alni darbojas tās valsts likumi, kur CSNg ir noticis, respektīvi, Zviedrijas likumi. Tie tiek vienlīdz tiesiski piemēroti attiecībā uz visiem CSNg cietušajiem, neatkarīgi no to pilsonības un dzīves vietas, dzimuma un vecuma. Zviedrijas likumi, atšķirībā no citām valstīm, klasificē sadursmi ar meža zvēriem kā ceļu satiksmes negadījumu un OCTA apdrošināšanas gadījumu, kā arī paredz zaudējumu atlīdzināšanu par personai nodarītajiem zaudējumiem visām transportlīdzeklī esošajām personām.
Jāņem vērā, ka arī Latvijas iedzīvotājam, kas liktenīgajā brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs, un kura rīcībā saskaņā ar Zviedrijas tiesībsargu institūciju atzinumiem nav saskatāmi sodāmi pārkāpumi, tiek piemērots cietušā statuss un var tikt izmaksāta zaudējumu atlīdzība. Jāievēro gan, ka šajā gadījumā lēmumu par atlīdzību izmaksu un tās apmēru nosaka Zviedrijas Garantijas fonds.
Šāda veida atlīdzība transportlīdzekļa vadītājam netiek paredzēta absolūtā vairumā valstu OCTA apdrošināšanas seguma nosacījumos, un ir paredzēta tikai atsevišķās valstīs, tostarp Zviedrijā.
Šajā gadījumā apdrošināšanas sabiedrība rīkojusies atbilstoši kārtībai, kādā tiek aprēķinātas un piešķirtas zaudējumu atlīdzības CSNg cietušajiem. Vissvarīgākais iemesls zaudējumu atlīdzību starpībai pamatojas uz atšķirībām sociālajās iemaksās, kas veiktas par attiecīgo personu pirms negadījuma (neatkarīgi no tā, kurā valstī šīs iemaksas veiktas). Nelegālā nodarbinātība un algas aploksnēs ir ievērojams sociālās drošības risks, kas jāņem vērā ikvienam, kas piekrīt strādāt uz šādiem nosacījumiem.
Līdz ar to Latvijas likuma normu izmaiņas neko nemainītu šī konkrētā negadījuma kompensāciju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtībā, jo tās attiektos tikai uz tiem CSNg, kas notikuši Latvijā un atlīdzības apmērs tāpat tiek saistīts ar cietušo personu veiktajām nodokļu iemaksām.»
