Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,7 eiro katrā nodarbināšanas dienā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu.

EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Lai lauksaimnieks varētu piemērot sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem - lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā jābūt lauksaimniecībā izmantojamai zemei, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, lauksaimnieks 2021.gadā bija pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros, kā arī lauksaimnieks nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Visas Eiropas Savienības valstis laikā no 2021. līdz 2023. gadam piedzīvojušas katastrofālu dzimstības samazinājumu.

2023. gadā vidēji Eiropas Savienībā (ES) piedzimuši par 10% mazāk bērnu nekā 2021. gadā, bet Latvija ar 16,82% kritumu ierindojas piektajā vietā ES pēc jaundzimušo skaita samazinājuma.

Ierobežojumi maina paradumus

Ne reizi vien, sludinot Covid-19 pandēmijas ierobežojumus visā ES, tika pieminēts fakts, ka šis laiks mainīs cilvēku paradumus, turklāt paradumu maiņa apstiprinājās daudzās jomās. Piemēram, uzplauka interneta tirdzniecība, attīstījās pakomātu tīkls, cilvēki mazāk apmeklēja veikalus, jo tajos nebija ieteicams iet, bija jālieto maskas un jāievēro citi ierobežojumi. Mainījās izglītības kultūra – daudz vairāk cilvēku aprada ar iespēju bērnus mācīt attālināti. Un vēl šobrīd, kad par Covid-19 runā tikai garāmejot, lai arī saslimstība ir ne mazāka kā 2020. gada martā, attālināto apmācību, mājmācību cilvēki izvēlas daudz biežāk nekā iepriekš. Izglītība, starp citu, ir pirmais indikators, ka ne visas paradumu maiņas bijušas pozitīvas, jo kopumā izglītības kvalitāte pasliktinājās, un vēl nav skaidrs, vai izdosies atgūt 2019. gada līmeni.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Pieprasījums pēc tekilas arvien aug, bet tās ražošanā joprojām tiek izmantotas senas metodes.

Tekila ir Meksikas vislabāk pazīstamais dzēriens visā pasaulē. Tekilas industrijas saknes meklējamas Halisko ielejā, no kuras dzēriens ir ieguvis arī savu nosaukumu - tur atrodas Tekilas ciems.

Šajā vietā jau paaudžu paaudzēs tekila tiek gatavota no zilās agaves sulas.

«Jimador», meksikāņu lauksaimnieka, galvenais darba rīks ir coa de jima vai vienkārši coa. Tie ir plakani, asi naži, kas līdzinās kaplim. Coa tiek izmantots, lai apstrādātu augu, atsājot tikai pašu centru, kas pēc tam tiek sasmalcināts.

Ar augu novākšanu un aso lapu noņemšanu, kas ir roku darbs un prasa lielu fizisku spēku, nodarbojas lietpratēji - «jimandor», kuri dienā spēj apstrādāt vairāk par tonnu ražas.

Restorāniem varētu tikt piemērota samazinātā 12% nevis kā šobrīd 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Tāda konceptuāla vienošanās trešdien panākta Finanšu ministrijā (FM), taču ar nosacījumu, ka ēdināšanas uzņēmumi pārtrauc maksāt aplokšņu algas, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Ja nozare panāk ģenerālvienošanās noslēgšanu, kur ir paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām profesijām, tad mēs varētu atbalstīt konceptuāli arī samazinātā PVN ieviešanu šādā komplektā. Lai valsts nav zaudētāja un arī nozarei būtu labums,» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ēdināšanas uzņēmumi jau ilgstoši nesekmīgi centušies panākt nodokļu atvieglojumus. Nozares pārstāvji vērš uzmanību uz nesamērīgi augstajiem nodokļiem. Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis stāsta, ka nepanesamā nodokļu sloga dēļ nupat darbību pārtraucis kāds iecienīts Rīgas centra restorāns, kura nosaukums publiski netiek atklāts. «Gribot strādāt godīgi, restorānam tas nav iespējams. Tas nevar pastāvēt,» stāsta Latvijas Restorānu biedrības prezidents.

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Turpmāk pensijai apdrošināti būs arī sezonas laukstrādnieki, paredz ceturtdien, 13.martā, Saeimā pieņemtie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, būs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja pie viena vai vairākiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro.

Tāpat grozījumi paredz darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem apdrošināt sezonas laukstrādniekus pret nelaimes gadījumiem.

Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas likumā saistītas ar jauna nodokļa režīma ieviešanu sezonas laukstrādniekiem.

Saeima šā gada 6.martā pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, nosakot, ka turpmāk augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku ienākumam tiks piemērots samazināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis 15 procentu apmērā. Jaunais nodoklis attieksies uz personu, kas no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kura ienākums nepārsniedz trīs tūkstošus eiro.

Veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pauda atbalstu veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumam neuzsākt iepriekš iecerētās divu pakalpojumu grozu sistēmas ieviešanu, kur pilnais grozs būtu paredzēts tikai sociālā nodokļa maksātājiem.

Vienlaikus atzīts, ka saglabājama obligātā veselības apdrošināšana un paplašināms to personu loks, kuras pakļautas apdrošināšanai. Saskaņā ar I. Viņķeles ieceri neapdrošinātām personām būtu nosakāms obligāts neliels līdzmaksājums – 50 eiro apmērā no 2021. gada, taču tas nebūs priekšnoteikums veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Proti, visā valstī tāpat kā līdz šim būs viens kopīgs pakalpojumu klāsts, kas būs pieejams visiem iedzīvotājiem. Cita lieta, ka līdz 2021. gadam jāveic grozījumi nodokļu politikā, lai strādājošiem ārpus tradicionālā nodokļu režīma nodokļu likmes tiktu paaugstinātas par 1%, kas tiktu novirzīts veselības aprūpei.

Ārstniecības iestādes nevienam pacientam neprasīs, vai tas ir apdrošināts.

Kopš 2020. gada, kad pasaulē sāka plosīties Covid-19 pandēmija, pārmaiņas ikviens no mums izjutis visdažādākajās dzīves jomās, un darba vide daudziem nav izņēmums.

Pandēmija cita starpā mudināja pievērst lielāku uzmanību darba un atpūtas līdzsvaram, rūpēties ne tikai par fizisko, bet arī emocionālo veselību, un uz šo abu elementu līdzsvaru sāka tiekties arvien vairāk uzņēmumu arī Latvijā. Šobrīd skaidri redzam, ka darbinieki kļūst prasīgāki pret dažādiem motivācijas instrumentiem jeb tā sauktajiem “labumu groziem” un sagaida ne tikai tūlītējus ieguvumus, bet arī ilgtermiņa risinājumus.

Lai gan darbinieku veselības apdrošināšana joprojām ir viens no populārākajiem papildu labumiem, gan mazie, gan lielie uzņēmumi nereti izvēlas darbiniekiem veidot arī ilgtermiņa uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Diezgan bieži darba devēji pašiem darbiniekiem dod iespēju izvēlēties, kurā no abiem krāšanas instrumentiem viņi vēlas novirzīt savu naudu.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot, atzina "SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

"Pensiju sistēma Latvijā ir izveidota ļoti ilgtspējīga, tikai problēma ir tajā, ka ilgtspēja balstās uz pensiju apmēra samazināšanu atbilstoši sociālā nodokļa ieņēmumiem," minēja Čulkstēns.

Viņš arī atzīmēja, ka atbilstoši OECD pētījumam tuvākajos 30 gados strādājošo paliks par 30-40% mazāk, turklāt cilvēki dzīvos piecus sešus gadus ilgāk. Tas nozīmē, ka strādājošo proporcija pret pensionāriem un attiecīgi arī sociālā nodokļa iemaksas mainīsies trīs četras reizes.

"Ja šobrīd valsts pensijas pirmais līmenis nodrošina 60-70% no pēdējās algas, tad pēc 30 gadiem proporcija būs 25%. Pensiju sistēma būs ilgtspējīga, bet tas, ko tā dos cilvēkam - ar to nevarēs izdzīvot. Tas nozīmē, ka cilvēki ir jāmotivē vairāk uzkrāt otrajā pensiju līmenī, maksājot sociālo nodokli, kā arī uzkrāt papildu līdzekļus pensiju trešajā līmenī," teica Čulkstēns.

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Ministru kabinets ir atbalstījis jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu - vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma. Piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tostarp doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.

Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Kopš pavasara Latvijā datorus pērk vairāk un labākus, un pirms mācību gada interese par tiem pieņemas spēkā

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija īsā laika sprīdī iemācīja mūs strādāt, komunicēt un izklaidēties citādāk. Un tā arī mainīja mūsu skatījumu uz vajadzību pēc dažādām tehnoloģijām, laužot gadiem iesīkstējušus uzskatus. Tomēr, iespējams, nozīmīgākais neparastās situācijas pienesums ir pragmatisma pamodināšana lielā sabiedrības daļā, kas uzskatāmi izpaudās iepirkšanās paradumos.

Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, kolektīvajā apziņā bija izveidojies priekšstats, ka dators jau nu noteikti ir katram darbīgam cilvēkam. Pandēmijas izraisītā sociālā izolēšanās lika pamosties no šī maldu miega, jo izrādījās, ka daudzās mājsaimniecībās ir labi ja viens dators uz visiem. Dažkārt tas bija kādam no vecākiem darba devēja izsniegts. Strādājot un mācoties mājās, ar to vairs nepietika, tādēļ pavasarī Latvijā strauji pieauga pieprasījums pēc personālajiem skaitļotājiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija rosina apspriest iespēju samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi, 17.septembrī vienojās apakškomisijas deputāti.

Apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS) norādīja, ka vērsīsies Finanšu ministrijā (FM) ar lūgumu veikt aprēķinus par samazinātas likme ietekmi uz MUN maksātāju sociālo nodrošinājumu.

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asociācijas pārstāve Aiva Diknere komisijas sēdē sacīja, ka no šī gada ieviestā vienotā 25% MUN likme ir vērtējama pozitīvi. "Šī ir pirmā valdība 15 gadu laikā, kura pieņem kaut cik loģisku lēmumus, un labo iepriekšējo valdību sastrādātās muļķības," teica Diknere.

Vienlaikus Diknere vērsa uzmanību, ka 25% likme ir izdevīga pakalpojumu sniedzējiem, taču tā vairs nav izdevīga ražotājiem, kuriem ir materiālu izmaksas. Diknere gan atzina, ka tagad individuālie komersanti MUN režīmā var droši strādāt, zinot, cik būs jāmaksā nodoklī. Strādājot vispārējā nodokļu režīmā to esot grūti pateikt.

Uzņēmēju organizācijas nodokļu reformas diskusijās ir veiksmīgi aizstāvējušas savas intereses, tomēr uzņēmējiem vajadzētu sniegt savu ieguldījumu vēl kādu nozīmīgu pārmaiņu – veselības reformas – sekmīgā īstenošanā, jo politiķi vieni paši nav spējuši atrisināt veselības aprūpes finansēšanas jautājumus.

Latvijas sabiedrības veselības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā. Tas rada nopietnas problēmas arī ekonomikas attīstībai un valsts budžetam. Iedzīvotāju sliktais veselības stāvoklis ir viens no iemesliem straujam darba nespējas pabalstu izmaksu pieaugumam – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2016. gadā pabalstos izmaksāja 139 miljonus eiro, kas bija par 18,6% vairāk nekā 2015. gadā. Apmaksāto slimības dienu skaits 2016. gadā sasniedza 7,5 miljonus – par 8,2% vairāk nekā pirms gada.

Ar darba nespēju saistīto izdevumu kāpums negatīvi ietekmē uzņēmumu darbību, arī ārvalstu investoriem tas nav pozitīvs signāls. Šo iemeslu dēļ veselības aprūpes finansēšanai būtu jākļūst arī par biznesa organizāciju dienas kārtības jautājumu.

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas darba devēji, kuri spējuši piesaistīt 132 aizbraukušos iedzīvotājus, informē kustības autori.

Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atbraukušo cilvēku skaitu plānots dubultot.

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators Tele2, kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

Satiksmes ministrija (SM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem prasa 1,935 miljonus eiro, lai apmaksātu valsts autoceļu un dzelzceļa ārkārtas uzturēšanas darbus 2017.gada augusta lietavu un plūdu skartajās teritorijās, liecina valdības 10.oktobra sēdes darba kārtība.

SM skaidro, ka valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbiem piešķirtais finansējums ir nepietiekams un 2017.gada mitrā vasara un spēcīgās lietusgāzes augustā izraisīja ārkārtas situāciju Latgales reģionā un tā apkārtnē. Plūdu seku rezultātā radās valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras bojājumi, tostarp ceļu iebrukumi un pārrāvumi, caurteku nostiprinājumu izskalojumi. Plūdu seku likvidācijas darbu tāmes kopējās izmaksas ir 1,345 miljoni eiro.

Tāpat 23. un 24.augustā ilgstošu un intensīvu lietavu iespaidā iecirkņa Valsts robeža-Kārsava-Rēzekne dzelzceļa posmos Kārsava-Pureņi, Mežvidi-Ilzēni, Ilzēni-Burzava un iecirkņa Rēzekne-Daugavpils dzelzceļa posmā Malta-Krāce izveidojās ārkārtas situācija.

Saeimā galīgajā lasījumā pieņemta virkne būtisku izmaiņu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), kā arī likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas no nākamā gada 1.janvāra skars arī autoratlīdzību saņēmējus un izmaksātājus. Nodokļu reformas ietvaros mainītas ne tikai autoratlīdzības saņēmēju attaisnoto izdevumu kategorijas un paaugstināts to procentuālais slieksnis, bet arī ieviesta darba pasūtītāja sociālā nodokļa iemaksa un veikti citi nozīmīgi likuma grozījumi. Kas jāņem vērā autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem, turpinot darbu saskaņā ar jaunajām likuma normām, skaidro «Swedbank» Finanšu institūta eksperti.

«Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Turpmāk tās būs jāveic ne tikai autoratlīdzības saņēmējam, bet arī darba pasūtītājam. Iemaksas apjomam, ko no saviem līdzekļiem veic autordarba pasūtītājs un kas paredzēts autoratlīdzības saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, vajadzēs sastādīt 5% no autoratlīdzības līguma summas,» norāda «Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Arī autoratlīdzības saņēmējam jārēķinās ar pārmaiņām – proti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme pēc jaunā gada pieaugs par 1%, sasniedzot 32,13% no līguma summas. Likmes pieaugumu ietekmēs veselības aprūpes finansēšanas likums, kuram stājoties spēkā, tiks piemērots jauns sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana. Plānots, ka tās ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tiesa, autoratlīdzības saņēmējs arī turpmāk varēs izvēlēties neveikt sociālās iemaksas, ja autoratlīdzības saņemšanas brīdī vienlaikus būs nodarbināts pie darba pasūtītāja, kur saņem vismaz minimālo darba algu.

«Maxima Latvija» un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības (LTDA) arodorganizācija parakstījušas jauno darba koplīgumu. Tas paredz lielāku atbalstu darbiniekiem, veicina karjeras izaugsmes un amata maiņas iespējas, kā arī precizē citus savstarpējās sadarbības nosacījumus.

«Jaunā koplīguma izstrādes laikā, papildus jau esošajiem darbinieku labumiem, esam vienojušies par jaunām darbiniekiem būtiskām atbalsta iniciatīvām. Tās ietver gan plašākas elastīga darba laika iespējas, gan papildus pabalstus būtiskos dzīves notikumos - bērna piedzimšanas, tuvinieku zaudējuma gadījumā, kā arī citas iespējas un labumu,» komentē «Maxima Latvija» valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

«Šis koplīgums paredz darbiniekiem labvēlīgākus nosacījumus summētā darba laika organizācijā un sociālo garantiju piešķiršanā. Sadarbība turpināsies, īpaši jau aktuālajā darba samaksas jautājumā,» norāda LTDA priekšsēdētāja Maira Muceniece.

Darba koplīgumā tiek noteiktas arī sociālās drošības garantijas, piemēram, veselības apdrošināšana, darbinieku nodrošināšana ar pusdienām un citi papildu labumi. Jaunā koplīguma redakcija paredz arī darbinieku priekšrocības, piesakoties uz vakantajām vai jaunajām darba vietām.