Santas Mazūres un Matīsa Vaišļa zāles galvas sākumā tapa pašu vajadzībām
«Ģimene liela, ir krīze, Ziemassvētki nāk, visiem vajag dāvanas – tātad jātaisa pašiem, ar minimālām izmaksām, bet ar ideju un izskatīgu,» atminas Matīss.
Atgādina par sevi
Ar galvām ir apdāvināti visi bērni, radi, draugi un kolēģi. «Ja mums neizdotos iecerētais un galvas negūtu popularitāti, mums būtu ap 1000 dāvanu,» atceras Matīss. Tomēr dāvana bijusi tāda, ko nebija kauns pasniegt, tagad to jau iegādājas draugi, lai dāvinātu tālāk.
Zāģskaidu ģīmis ar zaļo frizūru ir samērā vienkāršs produkts, interesants, ilgi paliek atmiņā, vismaz tik ilgi, kamēr audzē. Pirmās galvas, kā atceras abi tās autori, bijušas visai primitīvas, produkta dizains tapis vēlāk. Apmēram pusgadu pēc zāles galvu debijas Ziemassvētkiem Santa nolēma pievērsties nopietnāk dizaina izstrādei, radot tēlus, noformējumu un iepakojumu, pašus apmierinošu gala rezultātu sasniedzot vēl apmēram pusgada laikā. Nebija tik viegli ģīmīšus uztaisīt. «Viens no mūsu personāžiem ir meitenīte – plikpaurainu meitenīti padarīt sievišķīgu – tas bija izaicinājums,» saka Matīss.
Arī ballīšu karaliene
Jau no sākuma abi galvu «vecāki» lēma, ka būs trīs personāži, iepakoti ērtās kastītēs – lai būtu izvēles iespēja un, tie neapniktu. Sākās ilgas izstrādes lietas – Santa datorā gan zīmēja sejas, gan projektēja iepakojumu, kā paši atzīst, nebija viegli. «Sākumā uztaisījām un tad domājām vārdus,» stāsta Matīss, atceroties, ka sākotnēji bijušas arī diskusijas, vai tas būs produkts pieaugušajiem vai tomēr bērniem, vienojušies, ka bērniem būs piemērotāks – tā radās Žaks, Hugo un Betija.
Tāpat tika izmēģinātas visdažādākās graudzāļu un mauriņa sēklas, kamēr atrada labākās. «Uzzinājām par lielām materiālu noliktavām – mums bija jaunums, ka Latvijā tādos kvantumos ieved papīru, iepazinām tipogrāfijas. Gatavais produkts tapa viscaur no Latvijā ražotiem vai iegādājamiem materiāliem – zāģu skaidām, zāles, Auroras zeķēm, kartona, vienīgās divas sastāvdaļas, ko neražo Latvijā, bet ieved vietējie uzņēmēji, ir plastikāta trauciņš un gumijas,» atklāj autori.
Svarīgs preces faktors ir cena. Santa atzīst, ka, raugoties uz pašmāju amatnieku darinājumiem, vienmēr pārņem divējas sajūtas – pirmkārt, prieks par skaistām, interesantām un kvalitatīvām lietām, otrkārt, kreņķis par dārdzību. Latviešu amatniecības izstrādājumi, pēc viņas domām, ir ļoti skaisti, taču neesot «pa kabatai». Tāpēc paši ļoti rēķināja, lai neierindotos nenopērkamo dizaina lietu sarakstā. «Sākumā pārdošanas cena bija 3,50 lati, pēc pārejas uz jauno valūtu – 5 eiro, esam godīgie eiro ieviesēji. Būdami uzņēmēji – iesācēji, nezinājām, kā veikali nosaka savu cenu, redzējām, ka mūsu cena varētu būt 3 lati un veikala uzcenojums mūsuprāt varēja būt 50% no cenas, izrādījās, ka veikals reizina vismaz ar 2, » pieredzē dalās Matīss.
Sezonālais «tomaguči»
Santa un Matīss savu lolojumu vairāk pozicionē kā attīstošu rotaļlietu, nevis palodzes puķu podu. Tā ir ieteicama bērnu radināšanai pie rūpēm par kādu, pirms nes mājās zivtiņas vai kaķi. Galva kļūstot aktīva, kad to samitrina, tai komplektā ir trauciņš ūdenim, ja mīlulis jāatstāj uz pāris dienām, bet, protams, tas jālaista no augšas. «Mati» sāk dīgt apmēram trešajā dienā, tad kļūst interesanti un ģīmis tiek uzmanīts un kopts, tad pirmais rīta skrējiens ir līdz palodzei paraudzīties, cik gari tie pastiepušies. Arī pieaugušajiem kā joku var dāvināt – sevišķi tiem, kam nav pašiem sava dārziņa, viņi spriež. Vislabāk tas aug, sākot no marta līdz rudenim. Latvietis ir nepacietīgs, viņam vajag, lai ātri augtu, tāpēc ziemā, kad gaismas mazāk un augšanas procesi norit lēnāk un uz palodzes ir vēss, zāles galvas netiek piedāvātas tirdzniecībā, lai neliktu vilties. Pašiem mājās tās augot apmēram divus mēnešus, pirmos eksemplārus ir gadījies arī pārlaistīt. Iepriekšējā sezona bija pirmā, bija pašiem jāmeklē auditorija, jāiepazīstina ar produktu, šogad tas ir kļuvis populārāks, arī veikali paši interesējas – katrā Latvijas reģionā ir vismaz pa veikalam, kur zāles galva ir pārstāvēta.
Darbs pēc darba
Gan Santai, gan Matīsam ir pilnas slodzes darbs, zāles galvas pagaidām viņiem ir hobijs – tām var pievērsties vakaros un brīvdienās, arī rūpīgu statistiku viņi pagaidām neveic – lēš, ka apgrozījums veikalos varētu būt kādas 80–100 kastītes mēnesī. Tas neesot liels apjoms, bet hobijam apmierinoši. «Ja mēs pievērstos šim darbam pilnu darba dienu, būtu citi rezultāti. Pašlaik vēl baudām vasaru, aktīvais darba periods ir ziema, tad var arī pakot – pēc janvāra, tuvojoties pavasarim un dabas atmodai, mostamies darbam arī paši, tad ir tāds uzrāviens ar produkcijas pakošanu un aktivitātēm tirdziņos, tajos attīstām savas pārdošanas prasmes, mācāmies komunicēt, iepazīstam pārdošanas knifus,» pārliecināti stāsta Matīss. Visu darot paši, pagaidām – bez palīgiem. Šobrīd produkcija ir pieejama tikai Latvijā, bet tiek domāts arī par eksportu – sākumā par interneta veikalu. Zāles galvas jau ir aizceļojušas uz Dubaiju, Ķīnu, Austrāliju. Vācieši ir sajūsmā, un tas varētu būt labs tirgus, domā Matīss. Viņš novērojis, ka vāciešiem vispār patīk viss ekoloģiskais un jancīgais – zāles galvas ir abu apvienojums, interesantas tās varētu būt arī Zviedrijā. «Pagaidām esam pavisam latviski – iepakojums un apraksts ir tikai latviešu valodā, sākumā īsti neinteresēja tālāk virzīties, tagad redzam, ka būtu labi aizsūtīt arī ārzemniekiem,» viņš prāto. Nākotnē Santa un Matīss domā radīt arī citas attīstošas spēles vai produktus. Šajā segmentā ir gana daudz koka rotaļlietu un grāmatu, zāles galvas ir viņu bērnības atskaņas, ietērptas jaunā veidolā, tagad viņus interesē, kā varētu modernizēt arī citas bērnības spēles.
#1/12
#2/12
#3/12
#4/12
#5/12
#6/12
#7/12
#8/12
#9/12
#10/12
#11/12
