Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā

SIA Latvia Packing piedāvā industriālā iepakojuma risinājumus. Uzņēmums ražo koka paletes, kastes u.tml. «Vairāk koncentrējamies uz nestandarta risinājumiem. Šī niša Latvijā bija brīva, tajā es pats agrāk darbojos Nīderlandē. Mēģinu šo biznesa ideju no ārzemēm atvest uz Latviju un te iedzīvināt,» stāsta Kaspars. Nīderlandē viņš dzīvoja un strādāja astoņus gadus. Brīdī, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, Kaspars bija tikko pabeidzis augstskolu un gribēja uz gadu kaut kur aizbraukt izvēdināt galvu. Vēlāk, domājot par karjeru Nīderlandē, viņš sāka strādāt kompānijā Meilink BV, kas ir 145 gadus vecs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar industriālo iepakošanu. «Sāku no pašas apakšas, kā parasts strādnieks. Laikam darba devējs saskatīja manī mērķtiecību un sūtīja mācīties. Tā es pakāpos pa karjeras kāpnēm līdz pārdošanas un iepirkšanas daļas vadītāja amatam, jau sāku vadīt sarunas ar vietējām kompānijām holandiešu valodā. Taču jutu, ka pēdējos gados savā veidā stagnēju. Pēc rakstura esmu tāds, kam vajag visu laiku augt un kaut ko jaunu,» teic Kaspars. Līdz ar to viņam radās doma par savu biznesu – Latvijā.

Pēc ikgadējās akcionāru sapulces šā gada 5. maijā kompānijas Philip Morris International (PMI) izpilddirektora amatā apstiprināts Jaceks Olčaks (Jacek Olczak), informē uzņēmums.

J. Olčaks, kurš līdz šim pildīja PMI rīkotājdirektora pienākumus, ir iecelts arī kompānijas Direktoru padomē. Jau pirms akcionāru sapulces par PMI valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Andrē Kalantzopulus (André Calantzopoulos), kurš no 2013. gada līdz 2021. gada 5. maijam bija PMI izpilddirektors.

Stājoties amatā, J. Olčaks apņēmās turpināt un paātrināt 2016. gadā paziņoto uzņēmuma transformācijas procesu virzībā uz inovatīvo bezdūmu produktu ieviešanu, kas pārskatāmā nākotnē aizstās tradicionālās cigaretes un tabakas produktus. PMI koncentrējas uz mazāk kaitīgu bezdūmu produktu izstrādi, balstoties uz zinātnisko izpēti un atbildīgu uzņēmējdarbību, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu izvirzīto mērķi – aizstāt parastās cigaretes ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Vegan Fox ienāk tirgū ar kosmētiku, kas piemērota vegāniem – tā nesatur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; produkcija un sastāvdaļas netiek arī testētas uz dzīvniekiem

«Nosaukums vēsta, ka mūsu mērķauditorija ir vegāni. Es gribēju skaidri norādīt, ka tā ir viņiem piemērota,» saka Maija Millere, kosmētikas zīmola Vegan Fox (SIA Amber Cosmetics) īpašniece. Ideja radusies pēc sarunas ar paziņu Polijā, kura iedvesmoja domāt šajā virzienā. Viņa ir vegāne un ķīmiķe, un viņai draugi bieži vien prasa, vai konkrēto kosmētikas produktu drīkst pirkt, jo nepazīst ķīmiskos nosaukumus. Maijai šķita – šai problēmai ir iespējams risinājums un tam ir labs biznesa pamatojums.

Mana pieredze: Cukurvates ražošanu paceļ citā līmenī

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Lietuvai nav oficiāli apstiprinātas informācijas par to, kad Baltkrievija plāno iedarbināt netālu no abu valstu robežas uzcelto Astravjecas atomelektrostaciju (AES), trešdien paziņojis Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Daiņus Gaižausks, komentējot neoficiālas ziņas, ka šī spēkstacija varētu tikt iedarbināta jau piektdien.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija otrdien paziņoja, ka Astravjecas AES pirmā reaktora "fiziskas iedarbināšanas operācijas plānots sākt jau tuvākajās dienās".

Lietuva iepriekš paudusi bažas, ka šo spēkstaciju, ko tā uzskata par nedrošu, paredzēts iedarbināt, "apzināti pieskaņojoties vēlēšanu kalendāram" pirms svētdien, 9.augustā, gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.

"Šobrīd nevaram teikt, ka Astravjecas AES netiks iedarbināta piektdien. Varu tikai sacīt, ka viss tiek darīts steigā. Nav veikti visi izmēģinājumi, kas saistīti ar drošību, kā arī stresa testi," Gaižausks norādījis pēc komitejas sēdes, kurā apspriesta Lietuvas sagatavotība kodolspēkstacijas iedarbināšanai kaimiņvalstī.

Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai (IAEA) būtu jāieņem atbildīga nostāja attiecībā pret Baltkrievijas centieniem iedarbināt Astravjecas atomelektrostaciju (AES), paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, raksturojot šos centienus kā politiski motivētus.

"Kodoldrošība ir IAEA galvenā prioritāte; tādēļ tai jānodrošina, ka nav nekādu šaubu par Astravjecas atomelektrostacijas drošību un mums ir atbildes uz jautājumiem, kas palikuši neatbildēti," paziņojumā presei ceturtdien pēc sarunas ar IAEA vadītāju Rafaelu Grosi norādījis Vaičūns.

"Nepārtraukti un aktīvi centieni panākt kodoldrošību ir IAEA atbildība pret Lietuvu un visu reģionu," uzsvēris ministrs.

Sarunā ar Grosi viņš norādījis, ka Baltkrievija 30.jūlijā mainījusi AES licencēšanas procesu, ļaujot sākt ielādēt kodoldegvielu pirmajā reaktorā.

"Tas raisa jautājumus, vai pret Baltkrievijas regulatoriem netiek izdarīts politiskais spiediens," sacīja Vaičūns, piebilstot, ka Konvencijā par kodoldrošību skaidri teikts, ka jānodrošina regulatora neatkarība lēmuma pieņemšanā.

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta loģisko, algoritmisko un analītisko domāšanu, kā arī uzmanību, pacietību un spēju ieraudzīt kopsakarības. Programmēšana attīsta arī bērnu lasītprasmi.

No skolas ar trīs datoriem līdz programmēšanai tālmācībā

Mana pieredze darbā ar bērniem pirms deviņpadsmit gadiem sākās skolā, kurā bija trīs datori. Pirmajās nodarbībās mācījāmies lietot peli un meklējām burtus uz tastatūras, mūsdienu skatījumā strādājām ļoti vienkārši, tomēr bērniem bija lielas acis un šajās stundās pat divnieku karaļi bija uzmanīgi un ar interesi apguva visu jauno.

Šobrīd, kad gandrīz ikviens bērns lieto kādu viedierīci, programmēšanas stundās acis izbrīnā vairs tik bieži netiek ieplestas, ir sarežģītāk piesaistīt uzmanību, taču, runājot tieši par programmēšanu, jāsaka, ka tas nekad nav bijis viegli. Tas ir līdzīgi kā brīvprātīgi pildīt matemātikas uzdevumus. Tomēr daudz kas ir atkarīgs tieši no pedagoga un viņa prasmes ieinteresēt bērnus. Katrs bērns lieto telefonu un, ja mācību stundā ir iespēja izveidot nelielu programmiņu savam telefonam, tas var kļūt par āķi lūpā.

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 5.augustā Mežaparka Lielajā estrādē atklāja pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss 2021”.

“Ik gadu redzam, kā konkursa laureāti no biznesa idejas nonāk līdz dzīvotspējīgam biznesam un pilnvērtīgam produktam. Šogad esam palielinājuši gan balvu fondu, gan finālistu skaitu, lai no pandēmijas posma izietu vēl spēcīgāki. Turklāt pētījumā par uzņēmējdarbības uzsākšanu secinājām, ka aptuveni katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam savs bizness ir sapnis, kamēr nerealizēta biznesa ideja kopumā – 39% cilvēku,” akcentē LIAA Tehnoloģiju departamenta direktore Lauma Muižniece.

LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursu “Ideju kauss”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem ir aicināts piedalīties, organizē 13. reizi. Ņemot vērā šī gada konkursa konceptu “Domā skaļi!”, par atklāšanas pasākuma norises vietu simboliski tika izvēlēta Mežaparka Lielā estrāde, iedrošinot sabiedrību aktīvi ģenerēt savas biznesa idejas un izteikt tās skaļi.

Pētot un salīdzinot Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes un Polijas inovāciju ekosistēmas, nonācu pie secinājuma, ka ir trīs galvenie iemesli, kāpēc mūsu valsts vēl joprojām atpaliek no citām valstīm vairākos rādītājos.

Pirmais iemesls, protams, ir saistīts ar ekonomisko situāciju. Vienkāršojot ir jāsaka, ka tā ir nabadzība, kas neļauj Latvijai pilnībā attīstīt inovatīvo potenciālu, kas mūsu valstī neapšaubāmi ir. Ar to domāju ne tikai finansējuma nepietiekamību jaunuzņēmumu sākuma fāzēs (pēdējo gadu laikā dažādu Eiropas Savienības fondu klātesamība situāciju ir krietni uzlabojusi), bet arī kopējo nabadzības līmeni valstī, kas neļauj daudziem talantīgiem bērniem tikt tālāk par sava pagasta slieksni un sapņot par ko vairāk nekā viesstrādnieka statusu Īrijā.

Interesanti ir tas, ka Latvijā, pēc SKDS aptauju datiem, aizvien pieaug cilvēku daļa, kas uzskata, ka nabadzības iemesls ir slinkums un cilvēku neuzņēmība. Šķietami loģisks uzskats, taču bieži vien netiek ņemts vērā tas, ka no nabadzības apburtā apļa ir ļoti grūti izrauties. Nesen lasīju interesantu pētījumu par to, ka ilglaicīga dzīvošana ierobežotu iztikas līdzekļu situācijā samazina IQ līmeni par 12 līdz 14 punktiem, kas salīdzināms ar alkoholisma vai bezmiega ietekmi uz mūsu spriestspēju.

Vācijas pilsēta Dortmunde ir atzīta par 2021.gada Eiropas inovācijas galvaspilsētu, savukārt Somijas pilsēta Vantā ir Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne, lēmusi Eiropas Komisija (EK).

Šodien un rīt Briselē notiekošajā Eiropas Inovācijas padomes samitā EK paziņo septītā konkursa "Eiropas inovācijas galvaspilsēta" uzvarētājus. Pēc spraigas izvērtēšanas divas neatkarīgu ekspertu augsta līmeņa žūrijas izraudzījās uzvarētājus un finālistus divās balvu kategorijās.

Otrā vieta Eiropas Inovācijas galvaspilsētas kategorijā ir piešķirta Dublinai Īrijā un Malagai Spānijā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ieguvusi trešo vietu.

Balvu kategorijā "Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne" otrā un trešā vieta tika piešķirta Kaškaišai Portugālē un Tronheimai Norvēģijā.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela pauda, ka konkursa finālistu veikums ir patiešām ievērojams. "Man ir gods izcelt šīs pilsētas, kas ir īstas inovācijas izmēģinājumu laboratorijas. Tās kopīgi veido augšupējas iniciatīvas, kas ļauj sasniegt pilsētu attīstības ilgtspēju," norādīja Gabriela.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness: