Jaunākais izdevums

Vācijas pilsēta Dortmunde ir atzīta par 2021.gada Eiropas inovācijas galvaspilsētu, savukārt Somijas pilsēta Vantā ir Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne, lēmusi Eiropas Komisija (EK).

Šodien un rīt Briselē notiekošajā Eiropas Inovācijas padomes samitā EK paziņo septītā konkursa "Eiropas inovācijas galvaspilsēta" uzvarētājus. Pēc spraigas izvērtēšanas divas neatkarīgu ekspertu augsta līmeņa žūrijas izraudzījās uzvarētājus un finālistus divās balvu kategorijās.

Otrā vieta Eiropas Inovācijas galvaspilsētas kategorijā ir piešķirta Dublinai Īrijā un Malagai Spānijā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ieguvusi trešo vietu.

Balvu kategorijā "Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne" otrā un trešā vieta tika piešķirta Kaškaišai Portugālē un Tronheimai Norvēģijā.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela pauda, ka konkursa finālistu veikums ir patiešām ievērojams. "Man ir gods izcelt šīs pilsētas, kas ir īstas inovācijas izmēģinājumu laboratorijas. Tās kopīgi veido augšupējas iniciatīvas, kas ļauj sasniegt pilsētu attīstības ilgtspēju," norādīja Gabriela.

Šie apbalvojumi apliecina pilsētu ilgtermiņa centienus radīt vidi, kas veicina un pieņem inovāciju. Pilsētas ir izstrādājušas un ieviesušas inovatīvas koncepcijas, izveidojot procesus, rīkus un pārvaldības modeļus, kas palīdz sasniegt izcilus rezultātus. Šīs pilsētas varētu būt spilgts piemērs tām Eiropas un pasaules pilsētām, kuras ir cietušas no pandēmijas un kurām nepieciešama pārveide.

Papildus prestižajai atzinībai kategorijas "Eiropas inovācijas galvaspilsēta" uzvarētājs saņems 1 miljona eiro naudas balvu, savukārt katrs no pārējiem diviem finālistiem tiks atalgots ar 100 000 eiro (Dublina un Malaga dalīs šo naudas balvu uz pusēm). Kategorijas "Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne" uzvarētājs saņems 500 000 eiro, un abi finālisti katrs saņems 50 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Wallester paplašina savu darbību ar jaunu biroju Rīgā

Sadarbības materiāls,03.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Wallester paziņo par sava jaunā biroja atklāšanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Filiāle atrodas prestižajā Rietumu rajonā, Vesetas ielā 7. Šis stratēģiskais solis atspoguļo Wallester apņemšanos augt un paplašināt savu klātbūtni Baltijas valstīs un Centrāleiropā un Ziemeļeiropā.

Jauns solis ceļā uz panākumiem finanšu tehnoloģiju nozarē

Wallester ir viens no vadošajiem Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas piedāvā virkni inovatīvu produktu — “balto” karšu izsniegšanas risinājumu un gatavu izdevumu platformu uzņēmumu un algu karšu izsniegšanai. Uzņēmums Wallester tika dibināts Igaunijā 2016. gadā. 2023. gadā uzņēmums atvēra otru biroju Valbonnā, Francijā. 2024. gadā uzņēmumam tika piešķirts Eiropas lielākā zinātnes un tehnoloģiju parka Sophia Antipolis platīna partnera statuss, un tas ieguva pārrobežu darbības licenci, lai turpinātu paplašināties Apvienotajā Karalistē.

Jaunā biroja atvēršana Rīgā ir aizraujoša jauna sadaļa Wallester darbībā, kas vēl vairāk atbalsta tā misiju nodrošināt modernākos finanšu produktus un pakalpojumus. Šis solis arī ļauj uzņēmumam palielināt savu klientu loku Latvijā un plašākā reģionā Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Wallester uzskata, ka Rīga ir atspēriena punkts turpmākai izaugsmei, nodrošinot elastību un resursus, kas nepieciešami, lai gūtu panākumus uzņēmējdarbībā, vienlaikus radot jaunas inovāciju iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav darba, nebūs cilvēku

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons,17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem ir darba vietas. Strādājošie ne tikai pelna savai un ģimenes iztikai un maksā nodokļus, bet arī vienlaikus rada pieprasījumu pēc valsts pakalpojumiem – izglītības, veselības aprūpes, drošības, kā arī pēc infrastruktūras – ceļiem, tiltiem un sakariem.

SIA Lursoft pētījuma dati rāda satraucošu ainu – uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 strādājošo jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas – laikā.

Protams, pēdējo gadu laikā arī ir sarucis kopējais iedzīvotāju skaits valstī, taču strādājošo skaita kritumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst un dzimstība ir maza. Nederēs arī atruna, ka zinātniski tehniskais progress paplašina jomas, kurās cilvēka iesaiste ir arvien mazāk nepieciešama un tas ar vajadzīgo investīciju palīdzību ļauj būtiski paaugstināt darba ražīgumu, vienlaikus dodot iespēju maksāt darbiniekam ievērojami augstāku atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai jāturpina piešķirt jaunuzņēmumu vīzas ārvalstniekiem?

Annija Mežgaile, jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences “TechChill” vadītāja,19.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zaļo un atjaunojamo enerģētikas projektu attīstība Latvijā

Jānis Goldbergs,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Komentāri

Pievienot komentāru