Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) no 2011. līdz 2015.gada sākumam radušies 23,7 miljonu eiro zaudējumi, otrdien informēja slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa stāstīja, ka slimnīca šādā situācijā nav nonākusi pēkšņi, tā radusies jau 2011.gadā, kad veselības aprūpes pakalpojumu tarifi slimnīcai tika samazināti par 26% un tika pielīdzināti reģionālo slimnīcu tarifiem, kā arī slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas. Vairākus gadus situācija tika risināta uz iekšējo rezervju rēķina, tika veikta optimizācija.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka tarifu samazināšana ietekmē slimnīcas darbību, jo Austrumu slimnīcā nonāk pacienti ar smagām veselības problēmām un viņu ārstēšana izmaksā dārgāk, tomēr bāzes maksājums, ko slimnīca saņem par šiem pacientiem, ir nepietiekams.

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Jāizmanto visas iespējas vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 jau pirms jaunā gada, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Es ceru, ka mēs tiešām jau 28.decembrī vakcinēsimies un medicīnas personāls noteikti ar pilnu jaudu, jo saslimstība tiešām ir ļoti augsta," viņš uzsvēra, paužot arī cerību, ka slimnīcas uz to ļoti "sasprings".

Viņš uzsvēra, ka vakcīna ir efektīva un tas ir pierādīts pētījumos.

EK apstiprina apstiprina Covid-19 vakcīnu 

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās...

Vaicāts, cik ātri varētu atgriezties pie normālas dzīves, veicot vakcināciju teicamos tempos, speciālists uzsvēra, ka to ir grūti pateikt, jo distancēšanās būs jāievēro vēl kādu laiku. Tomēr, jo vairāk cilvēki būs vakcinēti, sevišķi "atslēgas vietās", piemēram, pansionātos, vakcinējot to darbiniekus, izglītības iestādēs vakcinējot skolotājus, kā arī ar vakcīnu nodrošinot medicīnas darbiniekus, jo mazāk būs uzliesmojumu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 lielākā vai mazākā mērā problēmas sagādās visu nākošo gadu.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas sākšanai tuvākajās dienās. Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

"Pfizer" un "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka "atrodas gatavībā" piegādāt vakcīnas, tiklīdz to lietošanu būs apstiprinājusi EK.

EK ir noslēgusi līgumus ar kopumā septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Plānots, ka pirmajā piegādē Latvijā nonāks 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devas, norādīja Zāļu valsts aģentūrā.

Tikmēr Veselības ministrija publiskojusi laika grafiku pirmo vakcīnu nonākšanai Latvijā. Ministrija norāda, ka pēc šī brīža plāna Latvija vakcīnas saņems 26.decembrī. Ministrija skaidro, ka tās tiek uzglabātas sasaldētā veidā mīnus 75 grādos.

Savukārt 28.decembra rītā zāļu lieltirgotavas piegādās šo vakcīnu desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kur to plus 2 līdz plus 8 grādos var uzglabāt līdz piecām dienām.

Plānots, ka šajā pašā dienā sāksies vakcinācija, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 sākotnēji plānots veidot desmit kabinetus, kas atradīsies slimnīcās. Plānots, ka slimnīcas, kurās tiks sākta personāla vakcinācija, ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Pētera Avena labdarības fonds Paaudze Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai uzdāvinājis medicīnisko monitoru, kas būtiski uzlabo veikto operāciju standartus, jo tagad par operācijas veiksmīgumu var spriest tās norises laikā, nevis tikai pēc pacienta atmošanās. Primāri monitors ir pielietojams neiroķirurģijā – kad tiek ārstētas problēmas, kas radušās galvas vai muguras smadzeņu, mugurkaula vai perifēro nervu bojājumu dēļ.

Šāds monitors esot modernākais Latvijā, tā cena ir 72 600 eiro. Pašlaik ir veiktas pirmās operācijas ar neiromonitorēšanas palīdzību. Vienas operācijas laikā tika veikta iedzimtas muguras smadzeņu trūces plastika, kurā tika novērsts nopietns bojājums muguras smadzenēm, kura rezultātā var attīstīties abu kāju paralīze un mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi. Otrā operācija bija skoliozes korekcija. Abiem minētajiem pacientiem pēc operācijām jaunus neiroloģiskus bojājumus nenovēro.

«Jaunā iekārta Bērnu slimnīcas darbā ir ļoti nozīmīga, jo tā veic svarīgas funkcijas, lai nodrošinātu pacientu drošību un kvalitatīvu ārstniecību,» uzsver Anda Čakša, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" (ARS) 30.maijā atklās vēsturiskās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas rekonstrukcijas pirmo kārtu, verot durvis stacionāram un konsultāciju nodaļai, informē ARS biroja vadītāja Dita Tomsone.

Bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas galvenā korpusa rekonstrukcija ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē. Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus. Ēka ir kļuvusi par vietu, kurā medicīnas māksla satiekas ar arhitektūras mākslu un tēlotājmākslu.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank.

Vakar, 9. novembrī, tika parakstīts līgums starp AS Olainfarm un SIA Klīnika DiaMed līdzīpašniekiem komandītsabiedrību Otrais Eko fonds, Kārli Kupču un Tomu Baumani par privātās ārstniecības iestādes SIA Klīnika DiaMed 100% kapitāla daļu iegādi, informē uzņēmums.

Atbilstoši līguma konfidencialitātes noteikumiem darījuma summa netiek izpausta, tuvākajās dienās tas tiks reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. SIA Klīnika DiaMed turpinās strādāt līdzšinējās direktores Lienes Cipules vadībā.

Klīnika DiaMed iegāde ir pirmais Olainfarm solis veselības aprūpes pakalpojumu jomā. Līdz ar to mēs koncernā nodrošinām ne tikai kvalitatīvus medikamentus, ar kuriem cilvēkiem ārstēties, kad jau skārusi slimība, bet arī produktus un pakalpojumus, ar kuriem iespējams sevi pasargāt no saslimšanas. Mēs rūpējamies par cilvēku veselību visaptveroši – gan ar ārstēšanu, gan profilaksi. Tuvāko gadu laikā plānojam paplašināt Olainfarm veselības iestāžu skaitu Rīgā un reģionos, kuros nodrošināsim ārstēšanu, rehabilitāciju, atveseļošanos un ievadu veselīgā dzīvesveidā augstas raudzes speciālistu uzraudzībā, piebilst Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Valdības lēmumam ierobežot medicīnas tūrismu būs ilgtermiņa sekas, jo pacientu plūsmu atjaunot būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process, pauda AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

"Mūsu valsts ir īpaši akcentējusi vēlmi attīstīt medicīnas tūrismu Latvijā, tam vairākās medicīnas nozarēs ir labs potenciāls un jau izveidojušās ilgstošā laika posmā iedibinātas tradīcijas augstas konkurences apstākļos ar citu valstu pakalpojuma sniedzējiem. Ja tagad šos pakalpojumus piedāvās un nodrošinās citās Eiropas valstīs, pacientu plūsmu pagriezt atpakaļ uz Latviju būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process," skaidroja Lapiņa.

Viņa minēja, ka "Veselības centru apvienības" struktūrvienība "Aiwa Clinic" nodrošina valsts finansētos un maksas ķirurģiskos pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, bariatrijā, vispārējā ķirurģijā, proktoloģijā, ginekoloģijā, neiroķirurģijā, oftalmoloģijā, LOR, pēdas ķirurģijā un bērnu ķirurģijā. Tieši šajā klīnikā ir plaši attīstīta maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšana medicīnas tūrisma ietvaros personām no Eiropas Savienības valstīm, kā arī no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem, Medicīnas sabiedrība “ARS” vēra durvis jaunajām stacionāra telpām un konsultāciju nodaļai renovētajā Sarkanā Krusta slimnīcā Grīziņkalnā.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank. Tas ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē.

Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka, kurai piešķirts Reģionālas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus.

Piektdien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers atklāts jaunais daudzfunkcionālais Operāciju bloks, informē slimnīcas pārstāvji.

Saskaņā ar statistikas datiem, katrs ceturtais Latvijā hospitalizētais pacients saņem palīdzību Rīgas Austrumu slimnīcā, tāpēc īstenotais projekts iegūst nozīmi visas valsts mērogā.

Slimnīcas galvenais ķirurgs doc. Haralds Plaudis: «Jaunizveidotā operāciju bloka koncepcija paver ārkārtīgi plašas iespējas attīstībai arī nākotnē. Mūsdienīgi raugoties, operāciju bloks vairs nav tikai vieta, kurā tiek izpildītas ķirurģiskas operācijas. Sākotnējā vīzija, ko nu esam spējuši realizēt, ir dinamiska dažādu ārstniecības dienestu un struktūrvienību sadarbība, lai paaugstinātu pacientu drošību, kas, pieaugošas ķirurģiskā darba intensitātes apstākļos, ir izaicinājums ikvienam daudzprofilu stacionāram. Mūsdienīgu tehnoloģiju racionāla pielietošana un koordinēta dažādu specialitāšu ārstu sadarbība sakārtotā vidē ir liels solis pretim standartizētai un pacientam draudzīgai medicīnai, kas neapšaubāmi uzlabos uzticību medicīnas sistēmai kopumā.»

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

2025. gada janvārī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) uzsāks vērienīgu slimnīcas paplašināšanas projektu – jauna apvienota infekciju un tuberkulozes un plaušu korpusa būvniecību Rīgā, Hipokrāta ielā 2, nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Tas nozīmē, ka no 2027. gada sākuma zem viena jumta strādās un pakalpojumus centralizēti nodrošinās vairāki līdz šim dažādās vietās atsevišķi funkcionējoši stacionāri, tādējādi būtiski uzlabojot pacientu pieredzi. Jauno ēku projektu izstrādājis Somijas arhitektu uzņēmums “AW2 Architects Oy”, kurš specializējies tieši ārstniecības iestāžu projektēšanā.

Jau salīdzinoši tuvā nākotnē Austrumu slimnīcā gaidāmas vērienīgākas pārmaiņas, ko nesīs jauna ārstniecības korpusa izbūve Hipokrāta ielas teritorijā, Rīgā, apvienojot vairākus stacionārus, tādējādi nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Slimnīcas vēsturē līdz šim visapjomīgākā projekta rezultātā Hipokrāta ielas teritorijā tiks uzcelta jauna moderna ēka, uz kuru pārcelsies stacionāri “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”, kas patlaban ārstniecības pakalpojumus sniedz ārpus galvaspilsētas robežām Stopiņu pagastā, un “Latvijas Infektoloģijas centrs”, kas darbojas Linezera ielā 3, Rīgā.

Puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas mīnusos, turklāt tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš .

Skaidrojums zaudējumiem no gada uz gadu nemainās – nepietiekams valsts finansējums. Vai nākamgad naudas būs vairāk, šobrīd vēl pāragri spriest. Veselības ministrija gan ir viena no četrām ministrijām, kam nākamgad solīts līdzekļus palielināt nevis samazināt, taču neticama ir iespēja, ka atrastos visi 159 milj. eiro, ko tā papildu prasījusi dažādiem mērķiem, tostarp ārstniecības pakalpojumu apmaksas tarifa paaugstināšanai. Pagājušās nedēļas beigās valdība vienojās Veselības ministrijai neatliekamajiem pasākumiem piešķirt 12 milj. eiro, tomēr jāņem vērā, ka darbs pie nākamā gada valsts budžeta vēl turpinās, līdz ar to vēl nav iespējams precīzi lēst, kā tiks sadalīti ministrijai papildu solītie līdzekļi.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Veselības ministrija palielinājusi tai piederošās SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pamatkapitālu par 1 587 743 eiro līdz 29 998 245 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim slimnīcas pamatkapitāls bija 28 410 502 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 18.decembrī.

Šis ir otrs šogad reģistrētais SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pamatkapitāla palielinājums. Par tieši tādu pašu summu kā tagad decembrī slimnīcas pamatkapitāls tika palielināts šī gada janvārī un attiecīgās izmaiņas tika reģistrētas 8.februārī.

SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» reģistrēta 2007.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Veselības ministrija. Slimnīcas apgrozījums 2017.gadā bija 99,460 miljoni eiro un tā strādāja ar zaudējumiem 5,426 miljonu eiro apmērā. SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pērn nodarbināja 4236 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 22,527 miljonus eiro.

Jaunu Covid-19 izplatības pieauguma viļņu parādīšanos nevar izslēgt, tāpēc jācer uz augstāku vakcinācijas aptveri saslimstības pieauguma novēršanā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

RAKUS vairāk nekā gadu bija vadošā Covid-19 slimnīca valstī, ārstējos vairāk nekā 4000 Covid-19 pacientu, skaidroja Paeglītis. Patlaban situācija ir daudz labāka un šādu pacientu ir teju četras reizes mazāk nekā ziemā un pavasara sākumā, kad bija sasniegts stacionēto skaita pīķis.

"Izskatās, ka kaujā pret Covid-19 patlaban mūsu pusē ir pārsvars, bet nevar teikt, ka uzvarēts viss karš," brīdināja Paeglītis.

Paeglīti akcentēja, ka nedrīkst izslēgt jauna Covid-19 viļņa parādīšanos. "Ļoti ceram, ka rudenī situācija nepasliktināsies, bet nevar izslēgt, ka nāk vēl viens Covid-19 vilnis. Jācer, ka vakcinācijas aptvere būs lielāka un dos savu artavu, novēršot jaunu Covid-19 vilni," norādīja RAKUS vadītājs.

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas finanšu direktori konkursa kārtībā izraudzīta finansiste Ieva Jauģiete, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu vadībā starptautiskos uzņēmumos gan Latvijā, gan ārzemēs, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Uz Austrumu slimnīcas finanšu direktora amatu pretendēja 33 kandidāti.

I. Jauģiete ir ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā un biznesa administrācijā Rīgas Ekonomikas augstskolā, pēc tam mācījusies maģistrantūras programmā Oksfordas starptautisko finanšu institūtā Lielbritānijā.

Ieva Jauģiete četrus gadus bijusi finanšu un administrācijas vadītāja tehnoloģiju uzņēmumā Ericsson Latvia. Pēc tam vairāk nekā 10 gadus strādājusi vadošos amatos starptautiskajā datortehnoloģiju uzņēmumā Microsoft, uzņemoties aizvien jaunus izaicinājumus. Bijusi Microsoft finanšu un administrācijas vadītāja Baltijas reģionā, pēc tam darba gaitas turpinājusi Minhenē kā Centrālās un Austrumeiropas finanšu kontroliere, vēlāk bijusi Microsoft finanšu kontroles vadītāja Krievijā un Nīderlandē. Pēdējā Ievas Jauģietes darba vieta bijis finanšu direktores amats uzņēmumā Bombardier Transportation Sweden AB Zviedrijā.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) ārkārtas dalībnieku sapulcē ceturtdien valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Imants Paeglītis, kurš pašlaik ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis, informē Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Undīne Šulca.

Atklātā konkursā uz RAKUS valdes priekšsēdētāja amatu tika iesniegti deviņi pieteikumi. Ņemot vērā nominācijas komisijas locekļu sniegtos kandidātu izvērtējuma rezultātus, komisija vienbalsīgi nolēmusi izvirzīt valdes priekšsēdētāja amatam Paeglīti, kurš ieguva augstāko punktu skaitu.

«Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums būs nodrošināt uz iedzīvotāju vērsta pakalpojumu pieejamību lielākajā valsts slimnīcā. Finanšu disciplīna, nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste un ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošana pacientiem ir galvenie izaicinājumi, ar ko I.Paeglīša kungam un viņa komandai būs jāsaskaras un jārod risinājumi,» pēc tikšanās ar I.Paeglīti norādīja veselības ministre Anda Čakša.

Salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien - 804, trešdien - 750, bet ceturtdien - 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.