Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" (ARS) 30.maijā atklās vēsturiskās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas rekonstrukcijas pirmo kārtu, verot durvis stacionāram un konsultāciju nodaļai, informē ARS biroja vadītāja Dita Tomsone.

Bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas galvenā korpusa rekonstrukcija ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē. Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus. Ēka ir kļuvusi par vietu, kurā medicīnas māksla satiekas ar arhitektūras mākslu un tēlotājmākslu.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank.

AS "Swedbank" bijušais valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis kļuvis par “Medicīnas centrs ARS” (ARS) 15% kapitāldaļu līdzīpašnieku, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. Jau pērn vasarā Rubenis pievienojās “ARS” vadības komandai. Darījuma summa netiek atklāta.

“Pēdējos gados esam izauguši un pamatīgi attīstījušies, tāpēc nākas domāt par vadības komandas jaudām. Mūsu plāni ir lieli un cēli – gribam ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt savas līderības pozīcijas. Šim uzdevumam mums nepieciešams piesaistīt ne vien labākos medicīnas speciālistus, bet arī pastiprināt uzņēmuma vadības kompetences”, saka ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

“Esmu ļoti priecīgs par iespēju tuvināties medicīnas nozarei un saistīt savu likteni ar ARS, jo šeit tiešām jūtama jomas attīstība un mājo īsta medicīna. Turklāt bez visiem labi zināmās ARS poliklīnikas Rīgā, Skolas ielā, pagājušajā gadā atklājām ARS Kodolmedicīnas centru; līdz ar to paplašinot un nodrošinot pieeju ļoti augsti attīstītai diagnostikai onkoloģijā un kardioloģijā. Citējot Māri Andersonu, tagad līdz ar to varam atrast mazos vēzīšus jau no diviem milimetriem. Esam finiša taisnē, lai atvērtu augsta apkalpošanas līmeņa privāto slimnīcu bijušās Sarkanā krusta slimnīcas telpās Jāņa Asara ielā. Tiek plānotas divas ļoti modernas operāciju zāles, kur strādās Latvijas labākie ķirurgi uroloģijā, ginekoloģijā, krūšu ķirurģijā, ortopēdijā, proktoloģijā un arī citās specialitātēs. Jūtu, ka šī ir joma, kuras galvenais mērķis ir rūpēties par kvalitatīvu iespēju ārstēšanā paplašināšanu un nodrošināšanu, un tajā esmu atradis jaunu mājvietu savai sirdij un dvēselei”, saka Reinis Rubenis

Strauji būvniecības noslēgumam tuvojas Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētās slimnīcas būvniecība, kas 6. augustā svinēja spāru svētkus.

Būve atrodas Brīvības gatvē 332, Rīgā un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā slimnīcā veiks plaša spektra rekonstruktīvās, rokas ķirurģijas un plastiskās ķirurģijas operācijas.

Jauna pieredze! Vai paspēs laikā?

Nav noslēpums, ka būvniecības nozare pēdējos gados izbaudījusi ne mazums izaicinājumu, tādēļ arī, izmantojot izdevību, Dienas Biznesa pirmais jautājums ir – vai objekts tiks pabeigts norunātajā laikā, proti, jānodod 2025. gada 1. ceturksnī. “Spāru svētki iezīmē būtisku posmu projekta izpildē, un līdz šim visi darbi ir veikti saskaņā ar plānoto grafiku. Mēs esam nodrošinājuši rūpīgu plānošanu un efektīvu resursu pārvaldību, līdz ar to paredzam, ka objekts tiks pabeigts veiksmīgi un laikā, par kuru esam savstarpēji vienojušies ar pasūtītāju,” spāru svētkos apliecināja SIA Monum valdes locekle Evita Domello, pie viena gan atklājot, ka šī slimnīca ir pirmā medicīniska rakstura būve MONUM vēsturē, lai arī uzņēmums ir daudznozaru un ar ilggadēju pieredzi.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) saredz nepieciešamību atslogot slimnīcas saistībā ar lielu būvniecības procesu vadību, aģentūrai LETA sacīja Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Komentējot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas plānus lūgt valdību atslogot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vadību no būvniecības jautājumiem, Zoldners sacīja, ka vēstule vēl nav saņemta.

Vienlaikus Ministru prezidente plānojot uzdot atbildīgajām ministrijām nākt klajā ar risinājumiem, kā uzlabot veselības aprūpes sistēmas objektu būvniecības procesus, meklēt to centralizēšanas iespējas.

"Slimnīcu pamata funkcija ir cilvēku ārstēšana, nevis lielu objektu būvniecības vadība," uzsver Siliņa.

LETA jau vēstīja, ka trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti uzklausīja slimnīcas vadības prezentāciju par PSKUS būvniecības hronoloģisko norisi un projekta attīstību.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) iesniegusi tiesā pirmo prasību pret slimnīcas A korpusa bijušo būvnieku SIA "Velve" par līgumsodu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Kā skaidro PSKUS interešu pārstāvis, zvērināts advokāts, "PwC Legal" partneris Benno Butulis, pirmās prasības pieteikumā PSKUS kā galveno pagaidām ir ietvērusi līgumsoda piedziņas prasījumu, jo tās apmērs šobrīd jau ir precīzi zināms. Tomēr viņš norāda, ka prasījums pret SIA "Velve" neaprobežosies ar līgumsoda komponenti un tā kopsumma ievērojami pieaugs.

"Stradiņa slimnīca ir stingri apņēmusies atgūt maksimāli iespējamo izdevumu un zaudējumu apjomu no būvnieka, tāpēc detalizēs un papildinās šo prasības pieteikumu ar jauniem prasījumiem vai sniegs tiesā citus prasību pieteikumus," viņš norāda.

Lai gan precīzu visu prasījumu kopsummu būs iespējams noteikt vien pēc zaudējumu aprēķinu pabeigšanas, jau šobrīd slimnīca prognozē, ka zaudējumu apmērs, ko SIA "Velve" radījusi tai, visticamāk, sasniegs vairākus desmitus miljonu eiro. Saskaņā ar līgumā noteikto izdevumu un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu SIA "Velve" ir pienākums atlīdzināt starpību starp vēl neizpildīto darbu izpildes izmaksām un izmaksām, kas nepieciešamas objekta būvniecības pabeigšanai pēc jauna būvniecības līguma noslēgšanas (sadārdzinājuma). Tāpat būvniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem segt neatliekamos objekta konservācijas izdevumus, kuru kopsumma prognozējami varētu sasniegt vairākus miljonus eiro.

2025. gada janvārī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) uzsāks vērienīgu slimnīcas paplašināšanas projektu – jauna apvienota infekciju un tuberkulozes un plaušu korpusa būvniecību Rīgā, Hipokrāta ielā 2, nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Tas nozīmē, ka no 2027. gada sākuma zem viena jumta strādās un pakalpojumus centralizēti nodrošinās vairāki līdz šim dažādās vietās atsevišķi funkcionējoši stacionāri, tādējādi būtiski uzlabojot pacientu pieredzi. Jauno ēku projektu izstrādājis Somijas arhitektu uzņēmums “AW2 Architects Oy”, kurš specializējies tieši ārstniecības iestāžu projektēšanā.

Jau salīdzinoši tuvā nākotnē Austrumu slimnīcā gaidāmas vērienīgākas pārmaiņas, ko nesīs jauna ārstniecības korpusa izbūve Hipokrāta ielas teritorijā, Rīgā, apvienojot vairākus stacionārus, tādējādi nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Slimnīcas vēsturē līdz šim visapjomīgākā projekta rezultātā Hipokrāta ielas teritorijā tiks uzcelta jauna moderna ēka, uz kuru pārcelsies stacionāri “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”, kas patlaban ārstniecības pakalpojumus sniedz ārpus galvaspilsētas robežām Stopiņu pagastā, un “Latvijas Infektoloģijas centrs”, kas darbojas Linezera ielā 3, Rīgā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Īstenojot “Latvijas Finiera” kokaudzētavas “Zābaki” attīstības projektu, tās teritorijā turpinās unikālā koka ēku kompleksa būvniecība.

Objektā ir noslēgusies ārējo inženiertīklu izbūve un pilnā apjomā pabeigtas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Šajās nedēļās aktīvi norit nesošo koka konstrukciju un jumta seguma būvniecība noliktavas–dzesētavas ēkai. Uzsākta arī koka konstrukciju montāža pārējām kompleksa ēkām. Līdz ziemai plānots pilnībā pabeigt visu ēku būvniecību un uzsākt iekšdarbus, kā arī iekšējo komunikāciju izbūvi.

FOTO: Latvijas Finieris uzsāk unikāla koka ēku kompleksa būvniecību  

Lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, "Latvijas...

Investīcijas šajā projektā ir aptuveni 5 miljoni eiro.

“Jaunā kompleksa būvniecība “Zābakos” norit plānotajā grafikā un ir gandarījums sekot līdzi, kā, sadarbojoties tik plašam iesaistīto pušu lokam, koka ēkas top dienu no dienas, teritorijā un ainavā jau iezīmējot jauno skatu un teritorijas plānojumu,” komentē AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Aigars Veitmans.

Neskatoties uz to, ka individuālo koka ēku būvniecība Latvijā pakāpeniski pieaug, rūpniecisko objektu kategorijā Latvijā šādu projektu nav daudz.

“Koksne “Zābaku” projektā tiek izmantota ne tikai konstrukcijās, bet arī ēkas iekšējās un ārējās apdarēs. Ārējās koka apdarēs mēģināts mācīties no Latvijas lauku arhitektūras iespējams aizmirstām zināšanām, ļaujot tām būt dabīgām un elpojošām. Projektēšanā ļoti svarīga bija kompleksa funkcionalitāte un iekšējā loģistika, sakārtota vide, ēku izvietojums un to plānojums, ēku un telpu savstarpējais izvietojums un teritorijas labiekārtošana, lai padarītu plānoto izmantošanu ērtāku un piemērotāku gala izmantotājam. Priecājamies par pasūtītāja vēlmi un uzdrošināšanos veidot videi atbildīgu kompleksu, kas gan būvniecībā, gan tālāk arī ēkas dzīves ciklā izmantotu atjaunojamos resursus. Novērtējam, ka “Latvijas Finieris”, kas jau ilgstoši izmantojis koksni būvniecībā, bija ieinteresēts veidot un atrast labākos risinājumus, iesaistot ekspertus un daloties ar zināšanām un pieredzi,” stāsta “Mark Arhitekti” arhitekts Jānis Gertmanis.

Koka ēku kompleksa projektēšana un būvniecība “Zābakos” notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, jo tajā tiek ieviesti jauni koka būvniecības risinājumi netradicionālam izmantošanas veidam. Viens no projekta partneriem ir Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA). Tā direktors Andrejs Domkins teic: “Lai arī pastāv uzskats, ka mēs mākam strādāt ar koku, tas tomēr mūsdienu būvniecībā ir jauns un daudziem svešs materiāls, kas rada daudz nezināmā un pat bailes projektētājiem un būvniekiem. Mēs novērtējam “Latvijas Finiera” uzdrošināšanos ne vien īstenot šādu projektu, bet darīt to kopā ar pētniekiem. “Zābakos” koks tiek izmantots neierastā vidē un apstākļos, tāpēc pētniecība šī projekta laikā sniegs būtisku pienesumu turpmākais koksnes izmantošanai būvniecības projektos Latvijā un ne tikai.Šis objekts ir unikāls ar to, ka koks tiek izmantots arī agresīvā vidē – aukstumā. Tāpat mēs pētām, kā koksne reaģēs apgrieztajā būvfizikā un kā tā “uzvedīsies” ar citiem materiāliem šajā vidē.”

Jauno kokaudzētavas ēku kompleksu plānots pabeigt 2025. gadā, un to būvē kompānija “UPB”, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem.

“Mēs esam gandarīti būt par partneriem šī unikālā koka ēku kompleksa tapšanā, nodrošinot gan nepieciešamo CLT (cross laminated timber) masīvkoka paneļu ražošanu, gan to montāžu. Šis projekts noteikti ir nozīmīgs solis Latvijas būvniecības nozares attīstībā, un mēs ticam, ka tas ne tikai parādīs koksnes potenciālu, bet arī kļūs par piemēru visai pasaulei,” dalās “CLT Profi” valdes loceklis un īpašnieks Andris Dlohi.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, “Latvijas Finieris” uzsācis vērienīgu kokaudzētavas “Zābaki” (Siguldas novadā) attīstības projektu. Jaunais koka apbūves komplekss apvienos vairākas funkcionalitātes: tā būs bērza stādu noliktava-dzesētava, kas samazinās gatavās produkcijas zudumus un nodrošinās klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veidos mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem. Taču – būtiskākais – jaunā dzesētavas ēka būs pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā.

“1 37 digital agency" ir uzņēmums, kas nodarbojas ar Rīgas vēsturisko ēku un tajos esošo dzīvokļu atjaunošanu un piedāvāšanu nekustamo īpašumu tirgū. Šobrīd esam jau atjaunojuši ap 150 vēsturisko dzīvokļu vairākās ēkās, tādēļ man šķiet, ka mēs varam pretendēt uz būtiskākā tirgus dalībnieka statusu Rīgas renovēto vēsturisko ēku un dzīvokļu tirgū. Tādēļ spējam arī izteikt viedokli par dažām šī tirgus tendencēm un iespējām.

Ja 2021. gadā pieprasījums pēc renovētiem dzīvokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā un vēsturiskajās ēkās sasniedza gandrīz 50% no visa pieprasījuma tirgū, tad šobrīd pieprasījums pēc dzīvokļiem daudzdzīvokļu ēkās atkal apsteidzis pieprasījumu pēc dzīvesvietām vēstures un labas arhitektūras apdvestajās vietās. Kādēļ tā noticis, nav liels noslēpums, jo pēdējo gadu grūtības visvairāk skārušas tieši sabiedrības viduslāni, kas ir galvenais šādu īpašumu pircējs. Pie vainas ir gan “Euribor” likme, kas sadārdzinājusi hipotekāros kredītus un gan arī pēdējo gadu inflācija, kas palielinājusi dzīves dārdzību un, tātad, samazinājusi to naudas daudzumu, kādu pircējs var novirzīt hipotekāro kredītu maksājumiem. Piemēram, ja agrāk saņemot vienādu algu pircējs varēja atļauties 120 tūkstošus eiro lielu kredītu, tad tagad vairs tikai 80 tūkstošus lielu. Nevar noliegt, ka abu šo faktoru iedarbība šobrīd mazinās – inflācija ir nokritusi zem viena procenta robežas un “Euribor” likme slīd lejup - nekustamo īpašumu tirgus tomēr pagaidām nav atjēdzies no pēdējo gadu šokiem.

Latvijas IT uzņēmums "TestDevLab" oficiāli atklājis biroja telpas, kas atrodas pašā Rīgas centrā, informē uzņēmums.

Tas ir vienīgais nams uz Vingrotāju ielas. Uzņēmums ēku iegādājās 2023. gadā par 3,75 miljoniem eiro, saņemot "Swedbank" aizdevumu investīcijām. Ēkas atjaunošanā uzņēmums ieguldīja vairāk kā 500 000 eiro. Tagad telpas pielāgotas augstākajām drošības un konfidencialitātes prasībām, lai "TestDevLab" varētu turpināt apkalpot klientus visā pasaulē.

"Ideja par savu biroja ēku "TestDevLab" bija aktuāla divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, strauji auga darbinieku skaits, kas nu jau sasniedzis 500 cilvēkus. Birojā Rīgā gan strādā trešdaļa no kopējā darbinieku skaita. Otrais iemesls bija aizvien augošās klientu prasības pēc drošības un konfidencialitātes, kas jāievēro, testējot viņu produktus un pakalpojumus. Tāpēc iegādātās ēkas telpas pārbūvētas tā, lai būtu viegli transformējamas un pielāgojamas dažādām vajadzībām,” stāsta uzņēmuma "TestDevLab" līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

A klases biroju ēkās, kas saņēmušas BREEAM vai LEED sertifikātus, nomas maksas ir vidēji par 3 līdz 5% augstākas, nekā biroju namos, kas nav sertificēti, liecina Colliers dati.

Šobrīd Baltijā sertificēti 42% jeb 1 154 000 kvadrātmetru (m2) no kopējās pieejamās biroju platības, bet Viļņā šis rādītājs sasniedz pat 56%. Tirgus eksperti atzīmē, ka nomniekiem, sevišķi starptautiskiem uzņēmumiem, mūsdienās ir augstas prasības attiecībā pret energoefektivitāti - nekustamā tirgus spēlētāji šo situāciju ļoti labi apzinās un nevēlas ierobežot sevi nomnieku izvēlē, līdz ar to pēdējo gadu laikā lielākā daļa no jauna būvēto ēku ir paredzētas sertificēšanai.

Biroji kļūst zaļāki

Pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2), liecina CBRE dati. Sevišķi aktīvi biroju ēku būvniecībā bijuši tieši pēdējie divi, trīs gadi. Lielākais šajā laika posmā realizētais projekts Rīgā ir bijis Zunda Towers, Pārdaugavā, kas ekspluatācijā nodots 2020.gada janvārī. Otrajā vietā ierindojas biroju ēku projekts Novira Plaza, bet trešajā - Hanner attīstītais komplekss Jaunā Teika III.

Latvijas farmācijas tirgū, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, zāļu vairumtirdzniecība jeb zāļu apgāde ir stingri regulēts process, kas paredz līdzvērtīgas zāļu iepirkuma iespējas visām ārstniecības iestādēm un nodrošina spēcīgu konkurenci tirgū, kas atsaucas gan fiziskā zāļu pieejamībā, gan arī konkurētspējīgās zāļu cenās.

Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča idejas veidot jaunu lielo slimnīcu kontrolētu struktūru, kas lielajām valsts slimnīcām nodrošinātu zāļu iepirkumus no ražotājiem, radīs konkurences kropļojumus zāļu tirgū, monopolizācijas riskus, vēl lielāku ražotāju ietekmi tirgū un draud ar augstākām cenām visiem citiem pacientiem un arī citām ārstniecības iestādēm, uzskata Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA).

Veselības ministrija(VM) jau uzskatāmi demonstrējusi savu nekompetenci zāļu iepirkumos, pašiem no ražotājiem iepērkot COVID vakcīnas uz valstij neizdevīgu līgumu pamata, vakcīnas turpinot iegādāties pat šogad, tās uzreiz pēc nopirkšanas norakstot zaudējumos vairāku desmitu miljonu vērtībā.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Līdz šim ir ierasts par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanu runāt kā par ieguvumu pašiem ēkas iemītniekiem. Un tas tā, bez šaubām, arī ir. Bet ne tikai.

Ēku siltināšana ir viena no Latvijas iespējām spert nozīmīgus soļus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Ieguvēji šajā procesā ir visi, galvenokārt iedzīvotāji, jo šajā jomā paveiktais nozīmē ne vien rēķinu samazināšanos, bet arī patīkamāku vidi un īpašuma vērtības celšanos. Vienlaikus siltināšanas projekti Latvijas tautsaimniecībai nozīmē pozitīvu stimulu, kura ietekme atbalsojas arī ārpus būvniecības nozares.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pašlaik ēku apsilde veido ap 40% no Latvijā radītajām siltumnīcas gāzu emisijām . Jaunākā Centrālās Statistikas pārvaldes informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā tikai 36% mājokļu īstenoti energoefektivitātes pasākumi (uzlabota siltumizolācija, logi vai apkures sistēma), tostarp vismazākā aktivitāte bijusi Rīgā .

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu 316. un 602.sēriju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas tipveida projektu izstrādei, informē EM.

Plānots, ka šo ēku iedzīvotājiem tipveida projekti ēku atjaunošanai būs pieejami nākamā gada pavasarī.

Tipveida projektu izstrādes mērķis ir veicināt sērijveida daudzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, nodrošinot izmaksu ziņā efektīvus un kvalitatīvus tipveida risinājumus, kā rezultātā pasūtītājiem ievērojami samazinātos būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laiks un izmaksas.

Konkursā aicināta piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un ir gatavi sagatavot šādus projektus.

Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai abām sērijveida ēkām. Piedāvājums jāiesniedz elektroniski EIS e-konkursu apakšsistēmā līdz šā gada 24.jūlija plkst.10.

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Izdevniecības Dienas bizness konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde izgaismoja ne tikai ar medikamentu piegādi saistītas problēmas dažādu krīžu, tai skaitā militāra apdraudējuma, gadījumos, bet arī nepieciešamību sakārtot veselības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru un izstrādāt plānu rīcībai krīzes situācijās, kad būs vajadzība pēc papildu cilvēkresursiem un ātri, ērti pieejamām, atbilstoši aprīkotām telpām.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas katedras zinātņu prodekāns un docents Kārlis Rācenis uzsvēra, ka situācijās, kad valsti piemeklē karadarbība vai kāda cita plaša mēroga krīze, piemēram, pandēmija, līdzīga Covid-19, darbojas pavisam citi principi pacientu veselības aprūpes nodrošināšanā. “Vērtējot situāciju, kāda tā ir patlaban, diemžēl jāsecina, ka visneaizsargātākā cilvēku daļa ir atstāta ļoti sliktā pozīcijā, jo medikamentu pieejamība ir apdraudēta,” teic Kārlis Rācenis.

Vienas no pirmajām ziņām par veselības aprūpes krīzi, sākoties karadarbībai Ukrainā, bija par bērniem ar epilepsiju, kuri atradās bumbu patvertnēs un kuriem nebija pieejami nepieciešamie medikamenti. Ja epilepsijas slimnieks nesaņem ikdienas zāļu devu, viņam sākas ilgstošas krampju lēkmes, kuras galu galā beidzas ar nāvi. Tādēļ izveidot plānu un sistēmu, kā krīzes apstākļos parūpēties par hronisku slimību skartajiem cilvēkiem, ir īpaši svarīgi.