Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apstiprināja uzņēmuma "Johnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret jauno koronavīrusu, un tā kļuva par ceturto ES apstiprināto Covid-19 vakcīnu.

Eiropas Komisija (EK) oficiāli deva apstiprinājumu šīs vakcīnas izmantošanai pēc tam, kad to ceturtdien bija ieteikusi Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).

Atšķirībā no pārējām trim jau reģistrētajām vakcīnām cilvēkam ir nepieciešama viena šīs vakcīnas deva.

Lēmums par J&J vakcīnas reģistrāciju dod iespēju paātrināt ES vakcinācijas programmu, kura pašlaik tiek īstenota lēni.

J&J paziņoja par mērķi sākt vakcīnas piegādes ES aprīļa otrajā pusē, bet visa 2021.gada laikā piegādāt ES, Norvēģijai un Islandei 200 miljonus vakcīnas devu.

"Tirgū ienāk vairāk drošu un efektīvu vakcīnu," tviterī paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs nupat esam apstiprinājuši "Johnson & Johnson" vakcīnas izmantošanu ES (..) Ar mūsu pasūtīto devu skaitu mēs varam [šogad] vakcinēt [ar J&J vakcīnu] līdz 200 miljonu cilvēku ES," tvītoja Leiena.

Eiropas Zāļu aģentūra trešdien apstiprināja ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES).

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka "Moderna" vakcīnas apstiprināšana ir labas ziņas EK centieniem paplašināt vakcināciju Eiropā.

Lielie pasaules farmācijas ražošanas milži jau mēnešiem ilgi visus spēkus velta Covid-19 vakcīnas izstrādei un, visticamāk, vakcīnas plašai sabiedrībai varētu būt pieejamas nākamā gada sākumā, prognozē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolevics.

Viņš stāstīja, ka augusta pirmajās dienās visā pasaulē bija 26 kandidātvakcīnas klīniskajā izpētē un 139 kandidātvakcīnas pirms klīniskās izpētes. "Atšķirība starp pirmo un otro ir tāda, ka pirmās jau tiek testētas uz cilvēkiem. Kopumā klīniskā izpēte ietver trīs posmus. Pirmajā posmā vakcīnas tiek izmēģinātas dažiem cilvēkiem, mazāk par simtu, otrajā posmā - no simts līdz tūkstotim, savukārt trešajā posmā vakcīnas izmēģinājumi jau aptver lielu skaitu cilvēku dažādās sociālajās grupās," teica Bolevics.

SIFFA direktors atzīmēja, ka šobrīd no visām kandidātvakcīnām trešajā klīniskajā izpētes līmenī, kas ir visbūtiskākais un parāda, vai vakcīna tiešām strādā, ir četras - "Pfizer" un "BioNtech" izstrādātā vakcīna, Oksfordas Universitātes un farmācijas kompānijas "AstraZeneca" vakcīna, Ķīnas "Sinopharm" vakcīna un Ķīnas kompānijas "Sinovac" vakcīna.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Līdz nākamā gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Pirmās vakcīnas pret Covid-19, pēc Līviņas prognozēm, Latvijā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vadoties pēc VM pārstāves paustā, primāri šīs vakcīnas tiks piedāvātas ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, kā arī senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.

Patlaban esot pāragri spriest, cik vakcinācija pret Covid-19 varētu izmaksāt. Līviņa norādīja, ka tāpat ir jāņem vērā, ka katram ražotājam ir savas izmaksas.Tikmēr Imunizācijas valsts padomes

priekšsēdētāja Dace Zavadska pavēstīja, ka vakcīna pret Covid-19, visticamāk, novērsīs pacientu nāvi vai smagu slimības gaitu, kā arī nepieciešamību šos cilvēkus hospitalizēt, tomēr patlaban vēl nav iespējams izteikt prognozes par to, vai vakcīna pret Covid-19 novērsīs vieglas slimības formas. Tāpat neesot zināms, vai ar šīm vakcīnām varēs veidot pūļa imunitāti.

Eiropas Komisija (EK) trešdien apstiprinājusi ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES), paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs eiropiešiem sniedzam drošas un efektīvas Covid-19 vakcīnas," tviterī pavēstīja Leiena.

EK pasūtījusi "Moderna" 160 miljonus vakcīnas devu.

Dažas stundas agrāk "Moderna" izmantošanu ES apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādījusi 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests otrdien sāk programmu iedzīvotāju vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu.

Aptuveni 70 slimnīcās visā Lielbritānijā cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, un veselības aprūpes darbiniekiem tiks injicēta ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kas izmantos šo vakcīnu, ko Lielbritānijas zāļu aģentūra apstiprināja pagājušajā nedēļā.

Pirmā, kas saņēma poti, bija 90 gadu vecā Mārgareta Kīnana, kurai injekcija tika veikta Koventrijas Universitātes slimnīcā.

Vakcinēšanās ir brīvprātīga.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks sacīja, ka beidzot redzama gaisma tuneļa galā.

"Mēs atskatīsimies uz šo dienu, V dienu, kā būtisku mirkli mūsu cīņā pret šo briesmīgo slimību," paziņoja ministrs.

Lielas cerības tiek liktas uz to, ka aktuālā pandēmija pēc iespējas drīzāk tiks atrisināta ar vakcīnas palīdzību. Tomēr jārēķinās, ka ne visiem šī vakcīna uzreiz būs pieejamas. Tāpat ne visiem tā varētu būt pa kabatai.

Katrā ziņā Covid-19 arī nākotnē var saglabāties kā visai paliels bizness. Piemēram, investīciju banku aprēķini liecina, ka ikgadējais Covid-19 vakcīnu bizness pasaulē varētu būt daudzmiljardu ASV dolāru apmērā. Attiecīgi tas nozīmēs šādu papildu ieņēmumu potenciālu vārākām lielām farmācijas kompānijām, kas izstrādā savas šādas vakcīnas.

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu 

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un...

Faktiski nostiprinās pieņēmums, ka, līdzīgi kā tas ir ar gripu, pret Covid-19 būs jāvakcinējas katru gadu. “Bāzes pieņēmums ir, ka tas būs jādara katru gadu. Covid-19 nekur nepazudīs,” sprieduši, piemēram, “Morgan Stanley” pārstāvji. Savukārt “Credit Suisse” eksperti lēš, ka ASV vien šāds Covid-19 vakcīnu tirgus gadā varētu pārsniegt 10 miljardus ASV dolārus.

Pagaidām par vienas šādas vakcīnas dozas izmaksām tās saņēmējam pieejamā informācija ir visai dažāda – tā var svārstīties no trīs līdz 30 ASV dolāriem. Valdot šādam fonam, piemēram, “Financial Times” rēķina, ka vienas šādas vakcīnas dozas vidējā cena varētu būt aptuveni 20 ASV dolāri.

Austrija: Vakcinācija pret Covid-19 ES var sākties jau janvārī 

Eiropas Savienībā (ES) imunizācija pret Covid-19 varētu sākties jau janvārī, ja izpildīti...

Šobrīd atsevišķas lielās farmācijas kompānijas, kuras turklāt bieži Covid-19 izstrādāšanai saņem arī valdību (jeb - nodokļu maksātāju) finansējumu, norādījušas, ka pandēmijas apstākļos šādu vakcīnu pārdošanu nesasitīs ar vēlmi gūt no tā peļņu. Tādējādi sākotnēji vakcīnas daudzviet varētu būt nosacīti par brīvu (jeb - par tām tāpat samaksās nodokļu maksātāji), lai gan tas tā, visticamāk, nebūs uz palikšanu. Proti, kad noplaks Covid-19, var noplakt arī valdību vēlme un varēšana šādas vakcīnas subsidēt.

“Covid-19 vakcīna farmācijas industrijai būs īsta naudas mašīna. Valdības koncentrējas uz to, lai īstermiņā dabūtu sev izdevīgu darījumu. Tomēr tās nebūt nav apliecinājušas, ka nodrošinās to, ka šīs vakcīnas visiem būs pieejamas un tās visi varēs atļauties arī ilgtermiņā,” FT skaidro ASV patērētāju tiesību bezpeļņas organizācijas “Public Citizen” pārstāvji.

Katrā ziņā Covid-19 vakcīnas tirgus pētniecība turpinās. FT piebilst, ka zinātnieki vēl pēta, vai Covid-19 imunitāte noturas gadu vai tomēr ilgāk, kas var noteikt šī tirgu apmēru. “Mēs vēl nezinām, cik ilgi cilvēki pret šo vīrusu pēc vakcinēšanās ir aizsargāti,” piebilst arī “Credit Suisse” pārstāvji.

Nav arī izslēgta situācija, kad Covid-19 vakcīna “potē” tiek savienota, piemēram, ar klasisko gripas vakcīnu. Daži eksperti brīdina, ka parasti vakcīnām nepieciešami vairāki gadi, lai tās testētu un tikai tad pārdotu. Proti, vidēji kādas vakcīnas izstrādei no tās pirmsklīniskās fāzes nepieciešami 10,7 gadi, 2013. gadā bija izpētījis zinātnes žurnāls “PLOS ONE”. Turklāt tam, ka kāda vakcīna sasniedz reālu tirgu bijusi vien 6% iespējamība. Šobrīd gan vakcīnas atrašanā rekordātrā kārtībā ieinteresēti ir faktiski visi.

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

"Mēs esam piešķīruši tirgus atļauju ar nosacījumiem "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātajai vakcīnai," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Es vienmēr esmu šīs pandēmijas laikā teikusi, ka šajā mēs esam kopā," sacīja Leiena, piebilstot, ka pirmās vakcinācijas tiks veiktas 27., 28. un 29.decembrī.

EK skaidro, ka Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

Pēc Leienas teiktā, vakcīna būs pieejama visās ES valstīs vienlaicīgi.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pirmdien paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir sākusi izvērtēt pieteikumu Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” lietošanai bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem, informē Zāļu valsts aģentūrā

Šobrīd vakcīna “Comirnaty” ir reģistrēta Covid-19 novēršanai cilvēkiem no 16 gadu vecuma.

Vakcīna satur molekulu (ziņnesi RNS jeb mRNS) ar instrukciju olbaltumvielu (S proteīna) ražošanai. Šis proteīns ir Covid-19 izraisītāja - koronavīrusa (SARS-CoV-2) - sastāvdaļa. Vakcīna “Comirnaty” darbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret šo koronavīrusu.

EZA Zāļu reģistrācijas komiteja (CHMP) veiks paātrinātu datu vērtēšanu, ko iesniedzis uzņēmums, kurš ir reģistrējis vakcīnu “Comirnaty”. Komiteja veiks pašlaik notiekoša liela mēroga klīniskā pētījuma, kurā piedalījās pusaudži no 12 gadu vecuma, rezultātu vērtēšanu, lai izlemtu, vai ieteikt indikācijas paplašināšanu.

Otrdien Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, aģentūrai LETA pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anna Karolīna Šaule.

Viņa pavēstīja, ka piegāde ienākusi šodien plkst.17.28.

Veselības ministrijas publiskotā informācija liecina, ka šo vakcīnu uzglabā saldētavā mīnus 20 grādos ar maksimālo iespējamo derīguma termiņu. Pēc atsaldēšanas to var glabāt ledusskapī plus 2 līdz plus 8 grādos 30 dienas. "Moderna" vakcīna ir paredzēta Covid-19 infekcijas novēršanai personām vecumā no 18 gadiem.

Jau ziņots, ka ražotāja "Moderna" vakcīnu pret Covid-19 uzglabāšanu un loģistiku Latvijā būs atbildīgs uzņēmums SIA "Vakcīna", aģentūrai LETA apstiprināja "Vakcīna" pārstāvis Jānis Matulis.

Viņš apliecināja, ka otrdien paredzēts saņemt "Moderna" pirmo kravu. Uz tās izvadāšanas brīdi "Vakcīna" būs saņēmusi arī Slimību profilakses un kontroles centra norādes par vakcīnu izvadāšanu uz konkrētiem vakcinācijas kabinetiem, skaidroja Matulis.

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) vakcīnu stratēģijas satvarā šodien apstiprinājusi jau sesto līgumu par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, kas šoreiz noslēgts ar ASV farmācijas uzņēmumu "Moderna", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Pēc Liepiņas paustā, līgums ļaus visu ES dalībvalstu vārdā vispirms iegādāties 80 miljonus Covid-19 vakcīnu devu un dos iespēju papildus pieprasīt vēl līdz 80 miljoniem devu, kas jāpiegādā, tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga pret Covid-19.

Pēc jau parakstītā līguma ar uzņēmumiem "AstraZeneca", "Sanofi"/"GSK", "Janssen Pharmaceutica NV", "BioNTech"/"Pfizer" un apstiprināto līgumu ar uzņēmumu "CureVac" šodienas līgums ar "Moderna" papildina krietni plašo portfeli ar vakcīnām, ko ražos Eiropā.

Diversificētais vakcīnu klāsts nodrošinās, ka Eiropa ir labi sagatavojusies vakcinācijai, ko uzsāks, tiklīdz būs pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un iedarbīgas. Dalībvalstis var nolemt arī ziedot vakcīnu valstīm ar zemākiem vai vidējiem ienākumiem vai pārvirzīt to citām Eiropas valstīm.

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un "GSK", kas paredz, ka visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus Covid-19 vakcīnu devu, aģentūru LETA informēja Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Viņa norādīja, ka rezervētās devas dalībvalstis arī drīkstēs ziedot valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Savukārt abi uzņēmumi arīdzan centīsies ievērojamu daļu no vakcīnām savlaicīgi piedāvāt valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, izmantojot mehānismu "Covax" jeb "Covid-19 Vaccines Global Access", kas ir vakcīnu pīlārs Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvā. Komisija jau ir parakstījusi līgumu ar "AstraZeneca" un turpina sarunas par līdzīgiem līgumiem ar citiem vakcīnu ražotājiem, kā, piemēram, "Johnson & Johnson", "CureVac", "Moderna" un "BioNTech", ar kuriem ir beigušās izpētes sarunas. Noslēgtais līgums tiek finansēts no Ārkārtas atbalsta instrumenta, kas piešķir līdzekļus tam, lai tiktu izveidots portfelis ar iespējamajām vakcīnām, kam ir dažādi profili un ko ražo dažādi uzņēmumi.

ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātās eksperimentālās Covid-19 vakcīnas Latvijai būs pieejamas viena laikā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai gan konkrēts laiks to piegādei nav zināms, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka jaunums par vakcīnas efektivitāti pret Covid-19 ir ļoti svaigs, tāpēc uz visiem jautājumiem arī premjeram nav atbildes, lai gan zināms, ka Eiropas Komisija (EK) ir jau noslēgusi sarunas ar uzņēmumiem par vakcīnas piegādi Eiropai.

"Tas ir viens no būtiskākajiem jaunumiem pēdējā pusgada laikā, bet vēl ir tik daudz procedūru, kas jāveic, lai vakcīna nonāktu līdz cilvēkiem. Tāpēc ir jābūt pacietīgiem un Latvija vakcīnu saņems vienā laikā ar pārējām ES valstīm, jo arī mēs kopā ar EK piedalāmies kopīgajā zāļu iegādes kampaņā," sacīja premjers.

Uz jautājumu, vai ir zināms konkrēts laiks, kad vakcīna varētu nonākt Latvijā, Kariņš atbildēja, ka tas nav zināms, jo līdz tās saņemšanai tāls ceļš ir ejams, proti, vakcīnai ir jāsaņem visi drošības sertifikāti, tad jāatrisina jautājumi par tās piegādi un uzglabāšanu, jo tā jāuzglabā mīnus 80 grādu temperatūrā. Lai gan sadales mehānisms visiem ir vienāds, nepieciešamais apjoms ir milzīgs, it sevišķi, ja zināms, ka vienam cilvēkam nepieciešamas divas jaunās vakcīnas devas.

Šīs nedēļas ceturtajā dienā poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 2392 cilvēki, no kuriem vakcīnas pirmā deva injicēta 2382 cilvēkiem, bet otrā - desmit cilvēkiem, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Līdz ar to vakcinēšanas intensitāte šajā ceturtdienā, salīdzinot ar trešdienu, ir palielinājusies vien par 69 cilvēkiem, lai gan pagājušās nedēļas ceturtdienā vakcinācijas intensitāte, salīdzinot ar trešdienu, pieauga par 1857 cilvēkiem, sasniedzot 5942 sapotētas personas.

Vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā par 11.martu gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šai nedēļai izvirzījis mērķi ik dienu sapotēt vismaz 2500 cilvēku, kas ir par 500 cilvēkiem dienā vairāk, nekā bija pagājušās nedēļas mērķis. Faktiski gan pagājušajā nedēļā vidēji ik dienu vakcīnu pret Covid-19 saņēma 2789 cilvēki, bet šonedēļ vēl nevienu dienu vakcinēto skaits nav sasniedzis 2500, liecina NVD dati.

Otrdien pret Covid-19 vakcīnas pirmo devu saņemot vismaz 5538 cilvēkiem, ar vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu sapotēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā pārsniedzis 21%, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Otrdien Latvijā poti pret Covid-19 kopumā saņēmuši 11 485 cilvēki, apmēram puse jeb 5538 no tiem vakar saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Otro poti, noslēdzot vakcinācijas gaitu, saņēmuši 5173 cilvēki, savukārt 774 cilvēki aizvadītajā diennaktī sapotēti ar "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Līdz otrdienai ieskaitot vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmuši vismaz 401 945 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēgušas 129 396 personas. Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Ir būtiski saprast, ka vakcīna pret Covid-19 vismaz tuvākajā nākotnē pilnībā neatrisinās situāciju, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs.

Viņš atgādināja, ka sākumā vakcīnu daudzums būs neliels. Latvijas gadījumā labākajā gadījumā tie būs 800 000 vakcīnu, kas tiks saņemtas nākamā gada laikā. Tādējādi vakcinēti tiktu nedaudz vairāk par 40% iedzīvotāju.

Vienlaikus attīstības valstīs līdz nākošā gada beigām vakcinēti varētu būt ap 25% iedzīvotāju. "Un tas nav pietiekami, lai mēs varētu panākt tā saucamo pūļa imunitāti. Līdz ar to ir jārēķinās, ka mums vēl pietiekami ilgi būs jāsadzīvo ar šo vīrusu un jāievēro dažādi drošības pasākumi," atzina Mitenbergs.

Vakcīna mainīs noteikumus, bet ne rīt 

Vakcīnas izstrādei šogad veltīta milzu enerģija un līdzekļi. Līdz gada beigām, iespējams,...

PVO pārstāvis domā, ka ar dažādiem ierobežojumiem jārēķinās ne tikai līdz vasaras vidum, kā to paudis Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), bet arī pēc vasaras.

Vaicāts, cik ilgs laiks varētu būt nepieciešams, līdz tiktu panākta šī pūļa imunitāte, viņš atzina, ka tas patlaban nav pilnībā skaidrs. Speciālists skaidroja, ka šobrīd arī nav skaidrs, cik procenti iedzīvotāju būtu jāvakcinē, lai sasniegtu šo pūļa imunitāti - ir izskanējuši 60% līdz 70%. Tomēr ir virkne lietu, ka vēl nav zināmas, piemēram, vai vakcīna pasargās tikai no saslimšanas vai saslimšanas smaguma vai arī no vīrusa transmisijas, tāpat nav zināms, cik ilga būs šī aizsardzība, viņš stāstīja.

Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" aizvadītajā nedēļā atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) aizvadītajā nedēļā saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 - no uzņēmumiem "BioNTech" un "Pfizer", kā arī farmācijas kompānijas "Moderna".

Rekomendāciju par "BioNTech" un "Pfizer" izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par "Moderna" vakcīnu - līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā - no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem - tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.

Šorīt Latvijā nogādātas pirmās vakcīnas pret Covid-19, liecina veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"Vakcīna ir klāt!!!" tviterī paziņojusi ministre, pievienojot četrus fotoattēlus, kuros redzams, kā no kravas automašīnas ēkā tiek nestas kartona kastes. Uzraksti uz kastēm liecina, ka tās paredzētas tādu kravu pārvadāšanai, kuras svarīgi uzturēt noteiktā temperatūrā. Kastēs temperatūras uzturēšanai tiek izmantots sausais ledus, un katra no tām sver 20,5 kilogramus, liecina uzraksti.

"Šajā kastēs ir izglābtas dzīvības, nākamie Ziemassvētki ar draugiem, koru mēģinājumi klātienē, ceļojumi, atkal normāls darbs mediķiem. Šīs kastes satur zinātnes sasniegums, daudzu cilvēku darbu. Tā ir "Pfizer" vakcīna pret SARS-CoV2. Tas nozīmē arī laimīgu Jauno gadu!" tviterī raksta Viņķele.

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.

"Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu," sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu.

Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarētājs vairāk vai mazāk varētu būt skaidrs, un gluži kā ar burvju nūjiņu sākušas birt ziņas par gandrīz gatavu un efektīvu vakcīnu pret Covid-19.

Proti, pasauli pāršalkuši jaunumi, ka Pfizer un BioNTech izstrādātajām vakcīnām esot vairāk nekā 90% iespējamība pasargāt no inficēšanās ar Covid-19.

Šādi mērījumi pozitīvi pārsteiguši daudzus finanšu tirgus dalībniekus, kuri uz šāda optimisma fona nekautrējās nodoties akciju uzpirkšanas orģijām. Valdot šādam fonam, Eiropā bija vērojams straujš šo vērtspapīru cenu lēciens, kur, piemēram, par 6% pieauga Vācijas akciju tirgu raksturojošā DAX indeksa vērtība. Pacilāta oma bija vērojama arī Atlantijas okeāna otrajā pusē, kur ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība, sākoties tirdzniecības sesijai, bija palēkusies jau par 3,5%.

Ja vakcīnas pret Covid-19 tiks reģistrētas un nonāks pie pacientiem, tās ļoti palīdzēs pat nelielos daudzumos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" izteicās Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

Viņš atzina, ka ļoti optimistiski raugās uz vakcīnu potenciālu apturēt Covid-19 radīto postu.

Vaicāts, vai nebūs tā, ka pēc vakcīnu pret Covid-19 parādīšanās daudziem sabiedriski aktīviem cilvēkiem to vienkārši nepietiks, līdzīgi, kā tas šogad ir ar vakcīnām pret gripu, Dumpis atbildēja, ka tāda iespēja noteikti pastāv, tomēr vakcīnas devu skaits neesot pats izšķirošākais.

"Ja mēs vakcinējam tajos pareizajos punktos, mēs varam gan samazināt hospitalizāciju, gan mirstību, un arī varbūt transmisiju. Piemēram, vakcinējot skolotājus, mēs varētu ievērojami uzlabot epidemioloģisko situāciju skolās," skaidroja infektologs.

Atsaucoties uz ārvalstu mediju vēstīto, Dumpis norādīja, ka ASV vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt jau no 11.decembra, bet Lielbritānijā - iespējams, pat vēl agrāk. "Mēs esam Eiropas Savienības valsts, tad droši vien mums arī varētu būt iespējas samērā drīzā laikā dabūt vismaz nelielu daudzumu vakcīnu, un tas būtu galvenais šīs problēmas atrisinājums," norādīja speciālists.

Vakcinēšanās pret jauno koronavīrusu Eiropas Savienībā (ES) sāksies 27.decembrī, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Tas ir Eiropas brīdis. 27., 28. un 29.decembrī vakcinācija sāksies visā ES," tviterī raksta Leiena.

Viņas preses sekretārs Ēriks Mamers žurnālistiem norādīja, ka vakcinācijas sākums ir atkarīgs no tā, vai Eiropas Zāļu aģentūra pirmdien apstiprinās farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānijā un ASV jau ir sākusies cilvēku vakcinēšana ar šo Covid-19 vakcīnu.

Trešdien Leiena pavēstīja, ka visas ES dalībvalstis plāno sākt vakcinēšanu pret jauno koronavīrusu vienā un tajā pašā dienā un ka tā būs vienotības zīme.

EK ir noslēgusi līgumus ar septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Latvijā konstatēts viens saslimšanas gadījums ar Covid-19 Dienvidāfrikas paveidu, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa domām tas ir ļoti bīstams, jo pret šo paveidu arī Covid-19 vakcīnas var būt mazāk iedarbīgas, tāpēc tā izplatība pēc iespējas ir jāierobežo, lai gan saslimstība ar Covid-19 Latvijā lēnām samazinās, tomēr jāuzmanās no ievestajiem jaunajiem paveidiem.

Ministrs sīkāk nekomentēja faktu par konstatēto gadījumu, bet piebilda, ka eksperti gatavo detalizētu scenāriju, kā rīkoties, ja saslimstība ar lipīgo Covid-19 paveidu palielināsies.

Jau ziņots, ka Latvijā janvāra beigās tika atrasti Covid-19 jaunā Lielbritānijas paveida gadījumi, bet 15.martā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laboratorijā atklāts Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Ugandas jeb A.23.1 paveids, kas lokāli izplatījies Liepājā.

Ogres slimnīcā ir mediķi un pacienti, kuri jau ir inficējušies ar Covid-19 vīrusa jauno paveidu, kas ir vēl lipīgāks un bīstamāks, nekā līdz šim konstatētais, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.

Viņš stāstīja, ka slimības gaita ir smaga, un tāpēc mediķi ir nobažījušies.

Vēlāk Širovs gan paziņoja, ka Covid-19 jaunais paveids slimnīcā nav laboratoriski pierādīts, taču slimības lipīgums un gaitas smagums, salīdzinot ar pavasarī konstatētajām saslimšanām, esot ļoti atšķirīgs.

"Ja pavasarī individuālie aizsardzības līdzekļi ļāva izvairīties no saslimšanas, tad tagad ir iespējams inficēties, gan tos lietojot, gan ievērojot visas piesardzības prasības," sacīja mediķis. Viņš skaidroja, ka vīruss turklāt ir ļoti viltīgs - vienu dienu tests ir negatīvs, bet pēc divām dienām - pozitīvs. "Arī mūsu saslimušie darbinieki slimo ļoti smagi, kas izpaužas kā ilgstošs nespēks, apgrūtināta elpošana, augsta temperatūra, ēstgribas trūkums," simptomus raksturoja ārsts.