Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.
Veselības ministrija neveic precīzu uzskaiti par pacientu parādiem slimnīcām, tomēr laiku pa laikam situācija tiek noskaidrota, DB saka ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Šogad pēdējo reizi informācija apkopta aprīlī, kad visos stacionāros kopā parādi bija 5,8 milj. eiro. Lielākie parādi izveidojušies lielajās slimnīcās – jo vairāk pacientu, jo lielāka iespēja, ka daļa no tiem nesamaksās. Spilgts piemērs tam ir Latvijas lielākā daudzprofilu slimnīca – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kur nonāk smagākie pacienti, kuriem citur palīdzību nevar sniegt, kā arī pacienti ar diagnozēm, kas citur netiek ārstētas. Līdz ar to ārstēšanās ir ilgāka un automātiski – arī dārgāka, tādēļ šā gada 1. aprīlī slimnīcai parādā 3,16 milj. eiro bija palikuši gandrīz 50 tūkst. pacientu. Lielākoties tie ir cilvēki, kuri nav spējuši samaksāt pat valstī noteikto pacientu iemaksu. Līdz ar to slimnīca cieš zaudējumus, bet valstij nav mehānisma, kā tos kompensēt, iepriekš norādījusi slimnīcas vadība.
Arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā visi pacienti par pakalpojumiem nespēj norēķināties. Pacientu neapmaksāto rēķinu attiecība pret izrakstītajiem rēķiniem 2013. gadā bija 7%, to kopsumma – 0,53 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2012. gadu, ir apmēram tajā pašā līmenī. «Slimnīca cieš zaudējumus, norakstot parāda summas kā šaubīgos un bezcerīgos debitorus. Jāatzīst, ka slimnīcas darbības plānošanai un attīstībai tas ir būtisks apjoms, un šobrīd nav reālu risinājumu, kā valsts varētu sniegt atbalstu šiem iedzīvotājiem, kuri nav varējuši nomaksāt pacientu iemaksas par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem,» norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits. Slimnīca, kā nu spēj, cenšas parādu kopsummu mazināt – darbinieki apzvana pacientus, lai atgādinātu par rēķinu nomaksu, taču šādi esot iespējams sasniegt vien nelielu daļu. Atsevišķos gadījumos slimnīca vienojas ar pacientu par rēķina nomaksas grafiku, tāpat tiek iesaistītas parādu piedziņas kompānijas.
Ievērojami labāka situācija ir Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Tā kā bērniem no valsts līdzekļiem tiek segtas gan ārstniecības pakalpojumu izmaksas, gan pacientu iemaksas un līdzmaksājums, nesaņemto līdzekļu daļa ir neliela, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša. Pašlaik pacientu parādi slimnīcai ir vien nedaudz lielāki par 2,5 tūkst. eiro. BKUS maksas pakalpojumi tiek piemēroti ārvalstu pacientiem, ja vecāki vēlas ārstniecības pakalpojumu saņemt ātrākā termiņā vai ja nav ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma, kā arī ja vecāki izvēlas paaugstināta komforta pakalpojumus. Šo pakalpojumu īpatsvars ir salīdzinoši neliels, t.i., 4% no visiem sniegtajiem. «Lai samazinātu parādu veidošanās risku, slimnīca ir pilnveidojusi uzskaites sistēmu, kā arī situācijās, ja pacienta vecāki nespēj nomaksāt rēķinus uzreiz, tiek slēgta vienošanās par parāda pakāpenisku nomaksu. Vienlaikus slimnīca sūta atgādinājumus par nokavētiem rēķina samaksas termiņiem. Situāciju analizējot dinamikā, redzams, ka pacientu parādiem ir tendence samazināties,» tā A. Čakša.
Visu rakstu Par ārstēšanos maksā, kas var un grib lasiet 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
