Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.
Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.
Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.
Rīgas 1.slimnīca pirms desmit gadiem bija bankrota priekšā. Šodien tā ir viena no retajām veselības aprūpes iestādēm Latvijā, kas strādā ar peļņu un attīstās. Izaugsmes atslēgas vārdi – ambīcijas, drosmīgi attīstības un reāli finanšu mērķi, precīza plānošana. Rezultāts – viena no lielākajām un stabilākajām ambulatorās un dienas stacionārās veselības aprūpes iestādēm.
Domāju, ka ir vairāki aspekti, kas svarīgi jebkurai veselības aprūpes iestādei. Pirmkārt, kvalificēts personāls. Tā ir profesionāla un kompakta administrācija, kas nodrošina procesu vadību. Rīgas 1.slimnīcas administrācijā strādā tikai 10% no kopējā darbinieku skaita, bet ārstu skaits pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis par desmito daļu. Mēs aktīvi strādājam pie jaunu ārstu piesaistes, piemēram, ārstu īpatsvars vecumā 35-45 gadi ir divas reizes augstāks nekā Latvijā caurmērā (21% pret 11%).
No personāla kompetences un spējas komunicēt ar pacientiem atkarīga viņu apmierinātība. Šā gada sākumā veiktais pētījums Pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti liecina, ka apmierinātību visvairāk ietekmē kvalitatīva komunikācija ar mediķiem. Ja cilvēks ir informēts par ārstēšanas gaitu, tad apmierinātība ar veselības aprūpes iestādi pieaug. Kvalitatīva komunikācija ir svarīga veiksmīgā ārstniecības procesā, taču, šķiet, tieši saziņā ar pacientiem mediķi mēdz grēkot visbiežāk. Tā ir problēma, kas mums visiem kopā un katram atsevišķi jārisina.
Otrkārt, mērķtiecīgas investīcijas medicīnas tehnoloģijās. Šodien nav problēmu nopirkt jaunu ierīci. Taču vispirms svarīgi izvērtēt plānoto noslodzi, efektivitāti, gaidāmos ekspluatācijas izdevumus, iespēju papildināt programmatūru. Dīkstāve un dārgi remonti pagarina rindas un pasliktina naudas plūsmu, bet augstas precizitātes modernās tehnoloģijas ietaupa gan ārstu, gan pacientu laiku, ļauj precīzāk noteikt diagnozi un nodrošina labāku ārstēšanu. Arī mediķi jūtas novērtētāki un motivētāki, strādājot ar mūsdienīgām tehnoloģijām.
Treškārt, piedāvāto pakalpojumu klāsts. Saprātīgs balanss starp valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un maksas pakalpojumiem ir aspekts, kas slimnīcai ļauj būt finansiāli stabilai, kā arī motivē pilnveidot pakalpojumu kvalitāti. Valsts finansējums veselības aprūpei palielinās, tādēļ vajadzētu samazināties pieprasījumam pēc maksas pakalpojumiem. Taču Rīgas 1.slimnīcā ienākumi no maksas pakalpojumiem pieaug. Proti, 2015. gadā slimnīca sniedza maksas pakalpojumus 5,1 miljona eiro vērtībā, bet 2018. gadā – 6,4 miljonu eiro vērtībā.
Latvijā daudzi izvēlas saņemt maksas medicīnas pakalpojumus. Daļa nespēj sagaidīt rindu uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, daļa ir gatavi maksāt, citi izmanto darba devēju iegādātas veselības apdrošināšanas polises.
Visas veselības aprūpes iestādes nav vienādas. Ambulatoros pakalpojumus un dienas stacionāru ir grūti salīdzināt ar lielām slimnīcām, kurām valsts apmaksātie pakalpojumi veido aptuveni deviņas desmitdaļas ienākumu un kur diezin vai iespējama kardināli cita aina. Taču Rīgas 1.slimnīcai pašu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem veido 38% no kopējā budžeta. Tas liecina, ka slimnīcas sniegtie pakalpojumi ir novērtēti.
Ceturtā svarīgā lieta – veselības aprūpes pakalpojumi jābalsta pacienta vajadzībās. Ikviens pacients ir individuāls un pakalpojumus vērtē no sava skata punkta. Ja slimnīca piedāvā sliktu pakalpojumu, tad cilvēkam vienalga, kāda ir pati veselības aprūpes sistēma. Pacients vēlas saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus tagad un tūlīt. Ja veselības aprūpes iestāde piedāvā precīzu diagnostiku, efektīvu ārstēšanu un kompetentu personālu, tad pacients saņem saprotamu un kvalitatīvu pakalpojumu. Un tas ir ieguldījums gan cilvēka veselībā un dzīves kvalitātē, gan sabiedrības veselībā un tautsaimniecībā kopumā.
