Kad mammas, tēti, onkuļi, tantes un citi pieaugušie paziņas atgriezās no saviem pirmajiem ārzemju ceļojumiem – parasti tie bija uz Poliju – tad pāris nedēļas tika nodrošinātas ar ekskluzīviem piedzīvojumu stāstiem. Parasti stāstīja par tirgiem, kur viss ir uz pusi lētāks nekā pie mums un vajagot braukt vismaz uz trīs dienām, lai visu varētu paspēt izstaigāt.

Par baismīgajiem poļu muitniekiem, kas gribēja atņemt visu, ko vien ieraudzīja, un par to, kā viņus izdevies ar atjautību un viltību apvest ap stūri. Par mašīnu dzīšanas dēkām un šausmu stāstus par paziņām, kuri pliki bija piesieti mežā pie koka, un kā viņu radinieki no Latvijas bija braukuši tos glābt. Tādi stāsti raisīja jaunākās paaudzes fantāziju ne sliktāk, kā iepriekšējās paaudzes atvērtām acīm bija sapņojušas par austrumu tirgiem no tūkstoš un vienas nakts pasakām, Timura un viņa komandas piedzīvojumiem un Montesuma meitas atbrīvošanu no džungļu gūsta.

Tomēr nekas nebija intriģējošāks par nostāstiem, kurus bērnu klātbūtnē pieaugušie nekad nepieminēja. Reizēm, vakarā sanākuši virtuvē, it īpaši – ja bija iemetuši pa glāzītei, viņi klusiņām par kaut ko ķiķināja. Vīrieši par to runāja, kad bija izgājuši uz balkona uzpīpēt. Sievietes, kamēr vīrieši pīpēja, čukstēja to viena otrai ausī. Abos galos pēc tam atskanēja nervozi smiekli. Nereti kāds arī nosarka. Bieži vien stāsts bija par to, kā drusku attaisīts kaut kāds aizkars, ieskrējuši iekšā, ātri apskatījušies un tad tikpat ātri skrējuši atkal ārā. Protams, tāda lieta klausītājam no malas likās pats intriģējošākais noslēpums pasaulē. It īpaši, kad reiz uzspīdēja laime un vai nu atbraukušie ceļotāji drusku aizmirsās vai arī bija glāzīti par daudz izmetuši, bet pie apvāršņa kā saule uzlēca maģiskais vārds – seksšops.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.

«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs «Saskaņas» izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts.

«Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās,» savā paziņojumā sociālajā vietnē «Facebook» norāda Sproģis.

Ar Sproģi aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. «Saskaņas» priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA pauda pārsteigumu par šādu paziņojumu un skaidroja, ka par to nebija iepriekš informēts.

«Saskaņas» priekšsēdētājs Nils Ušakovs pašlaik esot atvaļinājumā un uz aģentūras LETA jautājumiem vēl nav atbildējis. Tikmēr sociālajos tīklos viņš pauda: «Tas, ko pēdējo 10 dienu laikā centās izdarīt ar Sproģi, ir skaidrs signāls katram, kas vēlas pārmaiņas savā valstī. Tas ir signāls katram no esošās varas elites – nelien! Mēs tevi salauzīsim!». Ušakovs norāda, ka Sproģis šajā situācijā izvēlējās ģimeni, un «Saskaņa» viņu atbalstot šajā lēmumā. «Mūsu komanda turpinās nest tālāk viņa manifesta idejas. Tajā viss pateikts pareizi,» piebilda Ušakovs.

Latvija Pasaules Bankas (World Bank) veidotajā biznesam draudzīgo valstu sarakstā šogad nokritusies līdz 29. vietai, tādējādi esot vismazāk biznesam draudzīgā valsts Baltijas valstu reģionā.

Pasaules Bankas veidotajā biznesam draudzīgo valstu sarakstā apkopota informācija par 181 valsti, balstoties uz 10 pazīmēm, ieskaitot tādus faktorus kā uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodokļu slogu, eksporta iespējas u.c.

30 uzņēmējdarbībai labvēlīgākās valstis:

1. Singapūra

2. Jaunzēlande

3. Asv

4. Honkonga, Ķīna

5. Dānija

6. Lielbritānija

7. Īrija

8. Kanāda

9. Austrālija

10. Norvēģija

11. Īslande

12. Japāna

13. Taizeme

14. Somija

15. Gruzija

16. Saūda Arābija

17. Zviedrija

18. Bahreina

19. Beļģija

20. Malaizija

21. Šveice

22. Igaunija

23. Koreja

24. Maurīcija

Taisnīgāk būtu, ja vismaz dažiem pārtikas produktiem būtu pazemināta PVN likme, jo tā Latvijā ir ļoti augsta

Tā uzskata ātrās ēdināšanas ķēdes Hesburger īpašnieks un vadītājs Kari Salmels. No saimnieka sākotnējās sajūtas «ak vai, ko gan es esmu izdarījis nepareizi!?» desmit gados Latvijā viņa uzņēmumam ir 38 restorānu, un tuvākajā laikā tiks atvērti vēl vairāki.

Jūsu sieva ir latviete?

Jā.

Tad atļaujiet sākt ar populistisku jautājumu – jūs aizvedat mūsu skaistākās sievietes un uzņēmuma peļņu un vietā atstājat kaut kādu fast food, ātro ēdienu?

Laikam saprotu, kur tēmējat, un man jāteic, ka mēs jau kopš pirmā darbības gada nekādu Hesburger peļņu neesam pārveduši uz Somiju. Gluži pretēji – gadu gaitā esam to investējuši Latvijā, kopā apmēram 30 miljonus eiro.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Daudziem varētu šķist, ka mūsu finanšu sistēma "baigi dragā uz priekšu", taču patiesībā tā ir mazāka par vienu Luksemburgas banku. Tā intervijā Numuram atzīst a/s Latvijas Krājbanka prezidents, kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.Latvijas Krājbankas prezidents, kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars

Sarunas gaitā viņš uzsver, ka, neraugoties ne uz vispārējo finanšu krīzi pasaulē, ne arī notikumiem saistībā ar Parex banku, Latvijā vairs nav iespējama tāda situācija, kāda savulaik bija ar bēdīgi slaveno Banku Baltija. Savukārt daudz kur dzirdētie stāsti par milzīgo ASV ietekmi uz Latviju tiek nosaukti vienkārši par… slima kaķa murgiem.

Atsevišķi valdības pārstāvji ir paziņojuši, ka gaidot idejas, kas ļautu valsts budžetā ietaupīt miljonus, tādējādi mazinot valstī ekonomisko krīzi. Savukārt ASV prezidents Džons F. Kenedijs savulaik ir teicis - neprasi, ko valsts ir devusi tev, bet prasi, ko tu esi devis valstij.

Vadoties pēc šā vēsturiskā frāzējuma, Db kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ir nolēmis sākt akciju - palīdzēsim valsts budžetam atrast miljonus!

Turklāt jau tagad «uz sitiena» ir iespējams nosaukt trīs dažādas iespējas, no kurām katra ir vairākus miljonus vērta. Pirmkārt, ir būtiski jāsamazina valstī pastāvošā birokrātija, ar ko biznesam ir jāsaskaras ikdienā. Tas ļautu gan ieekonomēt naudu uz birokrātu algu rēķina, gan arī padarīt efektīvāku uzņēmēju darbu, jo viņiem nebūtu jātērē laiks (bet laiks, kā zināms, ir nauda), bezjēdzīgi skraidot no viena kabineta uz otru.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā valdība uzņēmējus spēj atbalstīt minimāli, vienīgi var apsolīt, ka nodokļi palielināti netiks.

Stimulēs ražošanu

Tomēr, kā uzsvēra gan I. Godmanis, gan Finanšu ministrijas valsts sekretārs Dāvids Tauriņš, vienlaikus ar 2009. gada valsts budžeta likumprojektu tiek virzīti grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kam vajadzētu stimulēt investīcijas kā ražošanas tehnoloģijās, tā inovācijās un jaunu produktu ražošanā. Proti, paaugstinātu amortizācijas koeficientu 1.5 no nākamā gada varēs piemērot ne tikai norakstot jauniegādātās ražošanas iekārtas, bet arī samazinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunu produktu izstrādi. Vienīgais nosacījums - ieguldījumu rezultātā jātiek reģistrētiem jauniem patentiem vai preču zīmēm. Produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, iespējams, kaut nedaudz varētu veicināt arī tas, ka no nākamā gada tiks dubultoti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par izdevumiem, kas saistīti ar izglītību. Attaisnoto izdevumu limitu plānots dubultot - tas pieaugs no 150 Ls līdz 300 Ls gadā.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam.

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam

Datu centri

Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveidošana uzņēmumā kopš pirmsākumiem prasījusi nopietnas investīcijas. Finanšu līdzekļu trūkums atturējis no viena vai otra jauna uzņēmuma izveidošanas, bet citiem nav ļāvis īstenot visus plānus iecerētajā apjomā un tempā, kavējot izaugsmi. Taču līdz ar IT infrastruktūras ārpakalpojumu jomas attīstību uzņēmumi ieguvuši noderīgu iespēju «audzēt» skaitļošanas jaudu un datu krātuves atbilstoši biznesa izaugsmes tempam jeb maksāt tikai par to infrastruktūru, kas attiecīgajā darbības periodā ir nepieciešama.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?