Foto: Paula Čurkste/LETA

Rūdītais šovu pavārs Elmārs Ronalds Tannis sarunā ar žurnālu "Dienas Bizness" restorānu īpašniekiem novēl rindas un lielu noslogojumu, kas iespējams tikai ar vēl labāku servisu un par 20% garšīgāku ēdienu

Šķiet, ka arī pats Elmārs Tannis, nemiera gara urdīts, centies dzīvot par 20% garšīgāk. Viņš, ieradies no Kanādas, izbaudījis raibu buķeti Latvijā 27 gadu garumā. Pēc plaukstoša patosa restorānu biznesā, šovos un kulinārijas raidījumos treknajos gados viņš, kā jau visi, nesaudzīgi tika iesviests krīzes melnajā caurumā, un tas, pēc paša pavāra vārdiem, kārtīgi uzšāva pa dupsi ar finansiāli un morāli graujošām sekām.

Tomēr "Pica Lulū" veiksmīgi atguvās un šo gadu aizvada savas 25 gadu jubilejas zīmē.

No citiem restorāniem gan Elmārs Tannis ir pagājis nostāk, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņa sapņotāja dabā iestājies klusums.

"Mans favorīts Rīgā šobrīd ir restorāns "The Catch"," viņš atzīst žurnālam "Dienas Bizness".

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Ilva Žaka kopā ar vīru Artūru radījuši mazo biznesu - svētku piekabi, kuru iespējams piegādāt uz jebkuru vēlamo bērnu ballītes norises vietu.

Idejas autore un iniciatore Ilva stāsta, ka bizness tapis, apvienojot aizraušanos un hobiju. Ilva pēc profesijas ir pasākumu vadītāja un organizatore, kura šajā jomā darbojas jau vairāk nekā 10 gadu. «Ideja radās ģimenei īpaši saspringtā laikā, kad mūsu meitiņa Odrija nepārtraukti slimoja. Bērna slimošanas dēļ daudz laika pavadot mājās, nācās rast veidu, kā sevi nodarbināt. Mana klusā vēlme vienmēr bijusi radīt ko inovatīvu, ko tādu, kas vēl Latvijā nav redzēts un kas sagādātu prieku man pašai un citiem. Vienu dienu vīram prātā «iešāvās» ideja, ka varētu organizēt bērnu ballītes piekabē. Es ideju papildināju, radot vīziju par to, kā pati piekabe varētu izskatīties. Sākotnēji idejas potenciālu pārbaudījām, ļaujot piekabes piedāvājumu izbaudīt Odrijai un krustbērniem, un vērojot viņu reakciju, vēlāk parādījās interese arī no kaimiņu bērniem. Redzot, cik daudz prieka un pozitīvu emociju Svētku piekabe sagādā bērniem, iebraucot ballītes norises vietas pagalmā, sapratām, ka mūsu idejai ir arī biznesa potenciāls. Šobrīd piedāvājam piekabes nomu ikvienam interesentam,» aizrautīgi stāsta I.Žaka.

Picēriju tīkla Pica Lulū īpašnieks SIA Later LTD tuvākajos divos mēnešos plāno atvērt četras jaunas picērijas Rīgā un Ādažos, kas papildinās jau esošo 7 picēriju tīklu, informē uzņēmums.

Jaunās picērijas atradīsies Rīgā Dzelzavas ielā 72 (Mēbeļu Nams telpās), Kārļa Ulmaņa gatvē 114/1 (Vincents telpās), Kurzemes prospektā 21 un Ādažos, Gaujas ielā 8. Četru jauno picēriju izveidē uzņēmums kopumā investēs ap 300 tūkstošiem eiro.

«Pica Lulū ir aizvadījusi stabilu un veiksmīgu 2016.gadu apgrozījumam saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, pie nosacījuma, ka gada vidū, beidzoties nomas līgumam, tika aizvērta viena no mūsu astoņām picērijām Šampētera ielā,» stāsta Elmārs Tannis, Pica Lulū līdzīpašnieks.

«Mēs vēlamies turpināt attīstīt Pica Lulū zīmolu. Vēl pērn Pica Lulū pievienojās jauna vadības komanda, ar kuru kopīgi izveidoti šī gada plāni, kuru ietvaros veiksim ievērojamas investīcijas četru jaunu picēriju atvēršanā Rīgā, tādējādi tīklu paplašinot līdz 11 picērijām Rīgā un Pierīgā,» uzsver Elmārs Tannis.

Ir teorija, ka uzņēmumiem trešais, ceturtais gads ir tas kritiskākais, bet SIA Weekendbox tā neesot. «Šovasar jūlijā pat esam uzstādijuši pārdošanas rekordu,» saka uzņēmuma līdzīpašnieks Elmars Romeiko. To, ka niša darbībai īstā, apliecina arī tas, ka ir radušies sekotāji, konkurenti.

Weedendbox piedāvā dāvana aizņemtiem cilvēkiem – gan dāvinātājiem, gan saņēmējiem, par savu produktu stāsta Elmars. Ideja – nelielā bukletā, kastē tiek apkopoti daudzi dažādi izklaides, skaistumkopšanas un citādu piedzīvojumu piedāvājumi vienā cenu kategorijā. Grāmatiņu tematiskais piedāvājums un cenas dažādas. Dāvinātājs iegādājas šo bukletiņu līdzīgi kā dāvanu karti un saņēmējs pats var izvēlēties sev tīkamāko variantu, sev piemērotākajā laikā. Uzņēmēji ar gandarījumu atklāj, ka no tā brīža, kad viņus iepriekš kā jaunu uzņēmumu intervēja DB, sortiments no vienas piedāvājumu grāmatiņas izaudzis līdz prāvai kaudzītei, turklāt apgrozījums katru gadu par 20–30% palielinājies. Viens no uzņēmuma īpašniekiem – Elmars ticis pie diviem maģistra grādiem – uzņēmējdarbībā un sabiedriskajās attiecībās.

"Mani hobiji vienmēr ir bijuši saistīti ar manu darbu – gatavošanu, ēšanu un jaunu restorānu veidošanu. Dizaina jautājumi un koncepcijas izstrāde mani vienmēr ir aizrāvusi. Pats pētu Pinterest idejas, meklēju detaļas, lieku to visu kopā. Tas man ļoti patīk," žurnālam Dienas Bizness atklāj uzņēmējs, "Pica Lulū" līdzīpašnieks Elmārs Tannis.

Arī šobrīd Augšlīgatnē viņš izveidojis jaunu kafejnīcu, kas nākotnē varētu pārtapt par īpaši foršu pasākumu vietu. "Pašlaik tā darbojas tikai brīvdienās, taču paredzams, ka vēlāk tā varētu strādāt arī darba dienās. Jāteic, ka jaunu restorānu veidošana man nekad primāri nav saistījusies ar naudas nopelnīšanu. Sākotnēji es parasti ieraugu vietu un vīziju par to, ko es varētu šeit izveidot. Tas mani vienmēr ir ļoti aizrāvis," atzīst E.Tannis.

Salīdzinoši nesen viņš kopā ar biznesa partneri izveidojis uzņēmumu Donkey, kas ražos īpašus dārza ratus. "Par šiem ratiem esmu runājis jau gadiem, tāpēc man ir prieks, ka beidzot šī ideja būs materializējusies. Ratu dizaina izstrāde bija ļoti interesanta, arī mēs paši iesaistījāmies šajā procesā. Ratu ražošana notiks tepat, Latvijā. Mums ir lielas cerības, ka bizness gūs panākumus gan Latvijā, gan pasaulē," neslēpj uzņēmējs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS Sadales tīkls iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu.

Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā, informē Sadales tīkls.

Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Kvinojas un griķu audzētāji Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons pirms dažiem mēnešiem tautās laiduši savu jaunāko produktu – griķu pastu

Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons saimnieko dzimtas mājās Cimbuļos, kuras Elmārs pirms 25 gadiem Signei uzdāvināja kā kāzu dāvanu. Signe, brienot pa sniegoto lauku sētu uz savu pastas «svētnīcu», smejoties teic, ka abi ar vīru ir anarhisti. Lai gan padomju gados mācīja, ka anarhisms ir slikts, patiesībā tas nozīmējot meklēt kaut ko jaunu un neiet pa iemīto taciņu. «Mēs darām to, ko nedara citi – ceturto gadu sējam kvinoju Latvijas laukos un tagad taisām arī griķu pastu. Mums nav no kā pamācīties, mēs paši ejam ceļu,» atzīst Signe, kura savu biznesu attīsta roku rokā ar vīru Elmāru, kurš kopīgo projektu dēvē par sava veida pensijas fondu. Uzņēmuma un zīmola nosaukums – Gusts Apinis – izvēlēts par godu mājas bijušajam saimniekam. Par viņu liecības atrastas kumodē, kas atradās mājā.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Korporatīvajās ballītēs nereti priekšroka tiek dota dīdžeju priekšnesumiem, nevis mūziķu apvienībām, kas spēlē dzīvajā; izmaksas nav noteicošais izvēles kritērijs

Kādreiz dīdžeji bija tikai klubos, tagad šādu muzikālu izklaidi piedāvā teju katrs sevi cienošs bārs. Visvairāk viņi tiek nodarbināti dažādos svētkos un festivālos, taču bieži vien ir manāmi arī privātos un korporatīvos pasākumos. Ar dīdžejiem strādā gandrīz visas pasākumu aģentūras, daži ir izveidojuši paši savus uzņēmumus.

Pieprasījums pēc dīdžejiem korporatīvajos pasākumos ir audzis, īpaši pieprasīti ir labi sava amata pratēji, atzīst SIA Elker īpašnieks Kaspars Erminass jeb DJ Erminass, kurš pirms pieciem gadiem savu hobiju pārvērta biznesā. «Šobrīd tiem dīdžejiem, kuri dara savu darbu labi, par pasūtījumu trūkumu nav jāsūdzas. Savulaik dīdžejošana bija sezonāls darbs, bet pašlaik pieprasījums ir izlīdzinājies, pasākumi notiek visa gada garumā,» stāsta K. Erminass. Labs dīdžejs, pēc viņa teiktā, ir tāds, pie kura mūzikas ir pilnas deju grīdas un lēkā gan tīņi, gan seniori.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

«Līdz šim darbojas deviņdesmito gadu «atrauga». Tagad jādomā, kā saglabāt to tirgus šarmu, ko pastiprina iespēja kaulēties. Jo, ja tirgū nevar kaulēties, tas vairs nav tirgus,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis tirgus valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.

Uz jautājumu: «Kā jūs plānojat panākt to, lai Centrāltirgus tēls kļūtu pievilcīgs pircējiem un arī pilsētas viesiem?» D. Liepiņš atbildējis:

Atbildot uz jautājumu: «Jau mēnesi esat tirgus vadītāja postenī. Kādi ir jūsu novērojumi?», D. Liepiņš stāstījis:

«Ir pilnīgs haoss loģistikā. Piemēram, amatnieki ir izmētāti dažādās tirgus vietās, nevis atrodas vienkopus. Par iespējām nākt un kaut ko jaunu piedāvāt tirgū interesējas arī, piemēram, pavārs un restorānu īpašnieks Elmārs Tannis. Viņš domā, ka šeit nav brīvu vietu. Taču – šābrīža tirgus noslogojums ir tikai 70%. Tātad – mēs gribam iegūt jaunus piedāvājumus. Taču šī iespēja nekādi nav reklamēta. Tādēļ esam nolēmuši individuāli strādāt ar plašsaziņu līdzekļiem, lai informētu, kas un kā ir pieejams Centrāltirgū. Taču mēs gribam izdarīt tā, lai Jelgavā, Ogrē vai Saldū, vai jebkurā citā pilsētā cilvēki zina, ka šeit var nākt un darboties. Nāc un nomā vietu, ja tev ir produkts, ko pērk.»

Gadījumā, ja starptautiskās institūcijas atteiks aizdevumu Latvijai, mums nav alternatīva turpmākās attīstības plāna. To intervijā Db atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičev­skis. Tomēr joprojām netiek sniegtas atbildes ne par to, cik īsti naudas Latvija grib aizņemties, ne arī to, cik ilgā laikā tā būs jāatdod.

Ir skaidrs, ka Latvijas valdība vēlas aizņemties vairākus miljardus eiro no SVF un citiem starptautiskajiem tirgiem. Par cik lielām summām īsti ir runa?

Esam izdarījuši pirmo darbu, uzņēmēju valodā to sauc par biznesa plānu. Esam to sagatavojuši un par to vienojušies. Naudas devēji pieņem lēmumu par to, cik liela ir šā plāna vērtība, un tikai tad, kad viņi būs pieņēmuši lēmumus par iespējamā atbalsta apjomiem un savstarpējām sakarībām starp naudas iespējamo aizdevēju listi, mēs varēsim par to runāt. Mēs esam pilnībā atvērti, ļoti labi zinām, kādas ir mūsu vajadzības, kuras no tām ir primārās, kuras - sekundārās.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?