«Līdz šim darbojas deviņdesmito gadu «atrauga». Tagad jādomā, kā saglabāt to tirgus šarmu, ko pastiprina iespēja kaulēties. Jo, ja tirgū nevar kaulēties, tas vairs nav tirgus,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis tirgus valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.
Uz jautājumu: «Kā jūs plānojat panākt to, lai Centrāltirgus tēls kļūtu pievilcīgs pircējiem un arī pilsētas viesiem?» D. Liepiņš atbildējis:
Atbildot uz jautājumu: «Jau mēnesi esat tirgus vadītāja postenī. Kādi ir jūsu novērojumi?», D. Liepiņš stāstījis:
«Ir pilnīgs haoss loģistikā. Piemēram, amatnieki ir izmētāti dažādās tirgus vietās, nevis atrodas vienkopus. Par iespējām nākt un kaut ko jaunu piedāvāt tirgū interesējas arī, piemēram, pavārs un restorānu īpašnieks Elmārs Tannis. Viņš domā, ka šeit nav brīvu vietu. Taču – šābrīža tirgus noslogojums ir tikai 70%. Tātad – mēs gribam iegūt jaunus piedāvājumus. Taču šī iespēja nekādi nav reklamēta. Tādēļ esam nolēmuši individuāli strādāt ar plašsaziņu līdzekļiem, lai informētu, kas un kā ir pieejams Centrāltirgū. Taču mēs gribam izdarīt tā, lai Jelgavā, Ogrē vai Saldū, vai jebkurā citā pilsētā cilvēki zina, ka šeit var nākt un darboties. Nāc un nomā vietu, ja tev ir produkts, ko pērk.»
Savukārt uz jautājumu: «Kā jūs panāksit, lai cilvēkā būtu pārliecība – es šajā tirgū pērku Latvijas produkciju?» tirgus valdes priekšsēdētājs atbildējis:
«Ja godīgi – tirgus galvenais uzdevums nav noskaidrot katras konkrētās preces izcelsmi. Mans uzdevums ir nodrošināt konkurenci un lai cilvēki šeit var iegādāties to, ko viņi vēlas. Taču domāju, ka to var risināt. Pašlaik apsveram iespēju ieviest tādu kā Centrāltirgus apliecību vai zīmogu Latvijas produkcijai. Tas gan arī būs koks ar diviem galiem. Mēs varam aizbraukt uz saimniecību, konstatēt, ka āboli tiešām tajā ābelē aug, un iedot šo zīmogu. Taču saimnieks ābolus var ātri izpārdot, un neviens viņam nevarēs aizliegt pa ceļam iegādāties poļu ābolus, ko vēlāk tirgos kā Latvijā augušus. Var jau būt, ka to novērst var. Taču man gan šķiet, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām.»
Laikraksts secinājis, ka, neraugoties uz Centrāltirgus interneta mājaslapā lasāmo frāzi: «Zemnieki no visas Latvijas tirgus paviljonos un atklātajā tirdzniecības teritorijā piedāvā savu produkciju - dārzeņus, ogas, augļus, gaļas un piena produktus un citus lauku labumus», realitāte ir krietni vien citādāka, jo minēto produkciju tirgū pašlaik pārsvarā pārdod uzpircēji, kas to piegādā no Lietuvas un Polijas. «Cilvēki jau neatšķir, kas Latvijā, kas Polijā vai Lietuvā audzēts. Kastē ieber poļu ķiplokus, bet pircējam saka - tie ir vietējie, Latvijas vasaras ķiploki,» Latvijas Avīzei stāstījis kāds saimnieks no Bauskas puses.