Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas Centrāltirgus (RCT) pērn strādāja ar 4,491 miljona latu apgrozījumu, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 18% – līdz 137 tūkstošiem latu, stāstīja RCT valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Viņš informēja, ka pašlaik notiek visu grāmatvedības aktu salīdzināšana ar uzņēmuma sadarbības partneriem, pēc tā veikšanas un saskaņošanas ar uzņēmuma akcionāru – Rīgas domi – būs iespējams precizēt uzņēmuma peļņas apmēru 2011. gadā. «Plānojam, ka pērnā gada peļņa pēc nodokļu samaksas nebūs mazāka par 137 tūkstošiem latu, kas ir par 11 tūkstošiem latu lielāka nekā 2010. gadā,» teica A. Abramovs.

Tomēr RCT vadītājs atzina, ka pērnais gads mazumtirdzniecībā nav bijis viegls, tādēļ RCT darbā ieviesti vairāki jaunumi. «Veicinot saimnieciskos procesus, sākām aktīvi svinēt gadskārtu svētkus – Meteņus, Lieldienas, Līgo, Miķeļdienu, Mārtiņdienu, Ziemassvētkus – ar folkloristu, amatnieku un mājražotāju piedalīšanos no visas Latvijas,» klāstīja A. Abramovs, piebilstot, ka tāpat pērn RCT mērķtiecīgi sāka strādāt ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaisti.

Pārbaudes laikā Rīgas Centrāltirgū Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki konfiscējuši vairāk nekā tonnu augļu un dārzeņu

1. jūlijā VID veica tematisko pārbaudi Rīgas Centrāltirgū. Tās laikā veiktas 11 tirdzniecības vietu pārbaudes un visos gadījumos konstatēti pārkāpumi, par ko sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli. Kopumā tika konfiscēti 921.8 kilogrami augļu un 200.8 kilogrami dārzeņu.

Lai īstenotu pārbaudi, vairāk kā 20 VID inspektori vienlaicīgi pienāca pie 11 dažādiem tirdzniecības stendiem Rīgas Centrāltirgū, un, tēlojot ierastus pircējus, aptaujāja pārdevējus par piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem un veica kontrolpirkumus.

Pēc pirkuma veikšanas VID darbinieki uzrādīja dienesta apliecību un pilnvarojumu un pārbaudīja preču pavaddokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, elektroniskā kases aparāta tehnisko pasi un žurnālu, līgumu ar apkalpojošo dienestu un citus dokumentus. Pēc tam, kad atklājās, ka pircējs ir bijis VID inspektors, divi tirgotāji devās prom un pameta savu preci. Tāpat rīkojās arī virkne tuvējo tirgotāju, kad saprata, ka tiek veikta pārbaude.

Pagājušajā nedēļas nogalē Valsts policija rīkojusi vērienīgas kratīšanas ar mērķi apkarot nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū. Kratīšanu laikā atsavināts liels daudzums tabakas izstrādājumu un noziedzīgā ceļā iegūtu finanšu līdzekļu. Aizdomās par nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū likumsargi aizturēja 15 personas, no kurām desmit ir organizētu noziedzīgu grupu dalībnieki. Septiņām aizturētajām personām ir piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros joprojām turpinās aizdomās turēto aizturēšana, informē Valsts policija.

Mērķtiecīgi cīnoties ar nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū, Valsts policija bija nonākusi pa pēdām organizētām grupām, kuru dalībnieki ir saistīti ar šo nelegālo rūpalu.

Sestdien, 4. novembrī, nolūkā tirgus teritorijā un aizdomās turēto organizēto grupu dalībnieku īpašumā esošajos objektos atrast un atsavināt nelikumīgus alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde organizēja vērienīgas kratīšanas, kurās iesaistījās arī Speciālo uzdevumu bataljons un Kinologu nodaļa ar narkotiku un tabakas izstrādājumu meklēšanā apmācītiem dienesta suņiem. Kratīšanās piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kinologi ar dienesta suņiem, kas apmācīti naudas un tabakas izstrādājumu meklēšanā, kā arī Rīgas pašvaldības policija.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Kopš 2013. gada Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā ir pieaugošs nomniekus skaits, kas liecina, ka ir palielinājusies konkurence, tajā skaitā cenu konkurence, secinājus Konkurences padome (KP) īstenojot uzraudzību par zivju un zivju produktu tirdzniecību Rīgas tirgos.

Vienlaikus KP novērojusi, ka šajā laika periodā Rīgas Centrāltirgū ir notikusi arī tirdzniecības platību koncentrēšanās. Proti, 2016. gadā ir vairāki lieli tirdzniecības platību nomnieki, kamēr 2013. gadā bija viens izteiks līderis.

«Lielākie nomnieki zivju paviljonā bieži nomā vairākas tirdzniecības platības. KP ieskatā tas pircējiem var radīt maldīgu priekšstatu, ka konkurējošo tirgotāju ir daudz vairāk nekā to patiesais skaits. Ņemot vērā, ka atsevišķās viena tirgotāja tirdzniecības vietās zivju produkti tiek tirgoti par vienādu cenu, tas var radīt arī maldīgu priekšstatu, ka ir notikusi vienošanās par cenām,» teikts VK paziņojumā presei.

Vērtējot nomas maksas piemērošanas principus, KP secināja, ka Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā tirdzniecības vietas nomas maksa ir augstāka nekā citos Rīgas tirgos, kas varētu būt izskaidrojums ar šī tirgus statusu - tā ir nozīmīga iedzīvotāju iepirkšanās vieta, kur ir pieejams plašs zivju un citu preču sortiments. Vairākumā gadījumu Rīgas Centrāltirgus nomnieki nav interesējušies par tirdzniecības iespējām citos Rīgas tirgos, jo uzskata, ka tas nav rentabli un tie nespēj konkurēt ar šo tirdzniecības vietu apkārtnē esošajiem lielveikaliem. Tajā pašā laikā KP neguva informāciju, ka uzņēmēji, kas tirgo zivju produktus mazajos tirgos, vēlētos uzsākt darbību Rīgas Centrāltirgū.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Sākusies veco koka tirdzniecības kiosku nojaukšana Rīgas Centrāltirgū, informē uzņēmums.

Šodien tiek nojaukti savu laiku nokalpojušie kioski Gaiziņa ielā, kur ar pirmo pavasara silto laiku sāks darboties zemnieku Nakts tirgus. Drīzumā tiks nojaukti arī vidi degradējošie kioski Prāgas ielā pie galvenās ieejas Rīgas Centrāltirgū no Autoostas puses, kur agrāk pārsvarā notika cigarešu tirdzniecība un šajā vietā paredzēts ierīkot pircējus un pilsētas viesus aicinošus Centrāltirgus vārtus. Vārtu svētki iecerēti jūnija mēnesī pirms Jāņiem, kad Rīgas Centrāltirgū notiks liels Līgo gadatirgus un citi tirgus 80 gadu jubilejai veltīti svētku pasākumi.

Rūpniecības preču kiosku nojaukšana Nēģu laukumā tuvākajā laikā nav paredzēta, savukārt nākotnē ir paredzēts visu rūpniecības preču tirdzniecību koncentrēt Rūpniecības preču tirgus teritorijā, uzbūvējot tur daudzstāvu tirgus ēku un autostāvvietas.

Šogad pavasaris ieskrienas kūtri – ne tikai laikapstākļu, bet arī nekustamo īpašumu darījumu ziņā. Gaidīto darījumu skaita uzplaukumu joprojām bremzē augstais Euribor, liekot nesteigties ar lēmumu par īpašuma iegādi tiem, kas plāno piesaistīt bankas finansējumu.

Tādējādi tirgū lielāko aktivitāti uztur pircēji ar saviem līdzekļiem. Arvien vairāk pircēju nekautrējas kaulēties par cenu, un arī pārdevēji šajā jautājumā kļūst elastīgāki, situācijai daļēji atspoguļojoties “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības” indeksā: aprīlī pārdevēju skaits, kas prasa tirgus situācijai nesamērīgu cenu, samazinājies līdz 49%.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par aprīli:

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.

Lai modernizētu teritoriju starp Ģertrūdes ielu un Daugavas krastu, tostarp arī Rīgas Centrāltirgu, tam būs nepieciešami vairāki miljardi latu.

To šodien pēc pirmās darba grupas pirmās sanāksmes atzina Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe. Viņš gan norādīja – ja teritorijas sakārtošana tiks veikta soli pa solim, tad sākotnēji pietiks arī ar simtiem tūkstošiem latu. Noprotams, ka projektu plānots realizēt pēc Privātās partnerības modeļa un pirmie darbi jau varētu sākties nākamgad.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers norādīja, ka paredzēts veidot vienotu ansambli, ieskaitot Centrāltirgu, Dzelzceļa staciju, Rīgas autoostu, kas jāapvieno vienotā kompleksā. Paredzēts, ka tirgus turpinās veikt savas funkcijas, pamatā realizējot vietējo ražotāju produkciju, bet importēto preču tirgotājiem paredzēts ierādīt citu vietu.

Kratīšana AS "Rīgas centrāltirgū" ceturtdien veikta saistībā ar akcizēto preču nelikumīgu apriti, informēja Valsts policijā (VP).

Policijā skaidro, ka ceturtdien VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde veica procesuālās darbības "Rīgas centrāltirgū", kas saistītas ar akcizēto preču nelikumīgu apriti. Kopumā veiktas vairāk nekā 80 kratīšanas un arī aizturētas vairākas personas. Izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus likumsargi nesniedz.

Tikmēr Latvijas Televīzija vēsta, ka kratīšana notikusi arī pie "Rīgas centrāltirgus" Iekšējās drošības daļas vadītāja Maksima Danovska, kurš pirms nedēļas uz īsu brīdi tika iecelts uzņēmuma valdē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargi "Rīgas centrāltirgū" ceturtdien ieradušies īsi pirms plkst.16 pēcpusdienā, vienuviet sapulcējuši darbiniekus un sākuši procesuālo darbību veikšanu vairāku stundu garumā.

Tirgus nerakstītie likumi nereti atstāj aiz borta vietējo zemnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju ar ēnu ekonomiku tirgū labi ilustrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jūlijā veiktās pārbaudes tirgos, akcentē dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs. 92% pārbaudīto gadījumu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi, bieži tirgotāji kaimiņvalstu produkciju uzdod par pašu audzētu. Tikmēr pašmāju zemniekiem jau otro gadu jārēķinās ar zemākām dārzeņu cenām ne tikai pelēkās produkcijas nerimstošā ieplūduma dēļ.

Prasa mainīt vadību

VID 72 pārbaužu laikā 38 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, desmit tirdzniecības vietās nakts tirgū un trīs tirdzniecības vietās Daugavpils tirgū netika uzrādīti preču izcelsmes dokumenti. VID secināja, ka tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, tātad tirgojas ar iepirkto un nezināmas izcelsmes produkciju, maldinot pircējus un radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus pašmāju zemniekiem.

Rīgas centrāltirgū atklātais gastronomijas tirgus «Centrālais Gastro Tirgus» ieviesis ēdienu piegādes, informē uzņēmums.

Kopš 29.jūlija visi Centrālajā Gastro tirgū piedāvātie ēdieni pieejami arī tiešaistē – tirgus mājaslapā centralais.lv.

Db.lv jau vēstīja, ka gastrotirgus Rīgas centrāltirgū tika atklāts februārī. Gastrotirgū kopumā ir 23 restorāni, tajā skaitā, divi bāri.

Gastrotirgus, kā vietas, kur var ne tikai iegādāties pārtikas produktus, bet arī garšīgi pavadīt brīvo laiku, idejas autors ir restorānu grupas «Restau-Rateur» valdes loceklis Viktors Ravdive.

Iekštelpu gastro tirgus būvniecības darbi Rīgas centrāltirgū tika uzsākti pērn gadā un pilnībā pabeigti šogad janvārī, kam sekoja labiekārtošanas darbi. Tā kopējā platība ir 1079,6 kvadrātmetri ar 380 sēdvietām, un tas atrodas renovētajā Rīgas centrāltirgus gastronomijas paviljonā.

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Valsts policijas (VP) darbinieki Rīgas Centrāltirgū pie kāda vīrieša atraduši vairāk nekā 26 tūkst. nelegālo cigarešu. Vīrietis policistiem piedāvāja 100 Ls lielu kukuli, lai netiktu noformēts Administratīvā pārkāpuma protokols.

Veicot apgaitu Rīgas Centrāltirgū, policijas darbinieks pamanīja kādu vīrieti, kurš agrāk jau sodīts par nelikumīgām darbībām akcizēto preču jomā. Policists vīrietim sekoja līdz tas iegāja vienā no Centrāltirgus telpām. Pēc dažām minūtēm aizdomīgais vīrietis no telpas iznāca un viņa rokās bija melns maiss.

Policists lūdzis uzrādīt maisa saturu, bet maisa īpašnieks, parādot maisā esošās cigaretes, uzreiz piedāvāja kukuli. Policistu vīrietim neizdevies pierunāt, bet vīrietis, joprojām piedāvājot 100 Ls, lūdzis, lai vismaz ļaujot viņam iet un viņš atradīs kādu, kas uzņemsies vainu viņa vietā, bet policists bijis nepielūdzams.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Centrāltirgus Sakņu paviljonā atklāts Beverīnas novada Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Beverīna AGRO tirdzniecības stends, kurā Centrāltirgus pircēji turpmāk varēs iegādāties tikai Beverīnas novada zemnieku izaudzēto un saražoto produkciju.

Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis svinīgajā uzrunā atzinīgi novērtēja Centrāltirgus vadības un darbinieku atsaucību un norādīja: «Mēs šodien atklājam ko vairāk nekā tikai mūsu zemnieku ražotās produkcijas tirdzniecības stendu. Mēs šodien atveram Centrāltirgū Beverīnas novada vēstniecību, kurā katrs rīdzinieks, katrs Latvijas iedzīvotājs, katrs tūrists varēs uzzināt visu par Beverīnas novadu, par mūsu zemniekiem, par mūsu ražojumiem, par tūrisma objektiem. Pat vēl vairāk, mēs piedāvāsim ekskursijas pie Beverīnas novada zemniekiem, lai katrs, kurš vēlas, var pārliecināties dabā, kā un kur izaug Beverīnas ābols, burkāns un ķirbis.»

Neskatoties uz vēlo pavasari, vietējās steidzinātās zemenes šogad ienākušās pat agrāk nekā pērn. Tomēr zemeņu pārdevēji lēš, ka to cenas ilgāk turēsies augstas, par to šodien informē laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas Centrāltirgū līdzās redīsiem, tomātiem, gurķiem, salātiem uz tirgus galdiem izvietotas arī zemenes no Spānijas, Polijas, Ēģiptes, Grieķijas un Ungārijas. To kilograms maksājot apmēram 2,50 latu. Vidzemes tirgū zemeņu pārdevēju vakar bijis krietni mazāk nekā Centrāltirgū, savukārt vidējā ogu cena – trīs lati kilogramā, norāda laikraksts.

Starp svešzemju augļiem un ogām vakar Rīgas Centrāltirgū pārdotas arī vietējās zemenes. Tās uz tirgu atvedusi zemnieku saimniecība Priedes no Talsu novada Valdgales pagasta. Lai gan to cena bijusi četras reizes augstāka nekā dienvidniecēm, vietējām zemenēm bijusi liela piekrišana.

Maksātspējīgie Latvijā no krīzes cietuši mazāk, tadēļ jaundibinātās lauku tūrisma saimniecības orientējas uz luksusa segmentu. Arī šogad asociācija Lauku ceļotājs savās rindās uzņēmusi 15 jaunas lauku tūrisma saimniecības, no kurām dažas ir arī pilnīgi jaunas, intervijā biznesa padomu žurnālam Saldo stāsta asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnate Ziemele.

Viņa gan norāda, ka šis gads lauku tūrismā būs vēl grūtāks nekā iepriekšējie. Nozare rēķinās ar apmēram 10% kritumu, kas galvenokārt saistīts ar iekšējā tūrisma samazināšanos.

«Pozitīvā ziņa tūristiem ir tā, ka piedāvājuma kvalitāte ir augusi, jo ir augusi konkurece,» norāda A.Ziemele. Savukārt par cenu esot jāmācās kaulēties: «Savā ziņā pie mums arī veidojas tāda kā Ēģiptes sabiedrība, kurā ir jāmācās kaulēties. Ja jūs paprasīsiet letes cenas, jums arī iedos, bet ja prasīsiet atlaidi, iespējams, varēsiet ar saimnieku sarunāt. Protams, ja viņam viss ir pilns, būs jūlijs, augusts, diez vai atlaidi dabūsiet, bet varbūt būs cits uzņēmums, kurš jums šo atlaidi iedos.»

«Šaubos, vai to dara tāds uzņēmējs, kuram patiesi rūp viņa bizness un labā slava. Ja to kāds arī mēģinājis, tas nav nekāds nopietns apdrošinātājs,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, lūgts komentēt runas, ka apdrošinātāji, izmantojot kādu ieganstu, mēģina kaulēties vai pat nemaksāt apdrošināšanas līgumā paredzēto summu, sacījis Jānis Lucaus, BTA valdes priekšsēdētājs.

«Katru dienu apdrošināšanas atlīdzībās mēs izmaksājam klientiem ap 200 000 eiro. Nevaru iedomāties, ka uzņēmumā varētu sākt kaulēties par dažiem desmitiem latu vai vispār kaut ko nemaksāt. Latvija jau ir maza. Ja kādā pilsētā vienreiz esi šādi sa­šmucējies, tad savu «bodīti» vari droši vērt ciet. Atgūt klientu uzticību jau ir daudz grūtāk un dārgāk,» skaidrojis apdrošinātāja vadītājs.

Intervijā viņš arī apliecinājis, ka Latvijā apdrošināšana kļūs dārgāka: «Pavisam noteikti kļūs dārgāka, tostarp arī OCTA. Neviens uzņēmējs nevar atļauties ilgstoši strādāt ar zaudējumiem. Tas ir bīstami arī klientiem – viņiem zūd uzticība tādam uzņēmējam.»

Latvijā gāzes tirgus atvēršanas process nebūs viegls, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Latvijā gāzes tirgus atvēršana nebūt nebūs viegls process arī šoreiz. Ja mēs atceramies, jau 2001.gadā Latvijā tika uzsākts gāzes tirgus atvēršanas process. Katru reizi, kad tika pieņemts, kāds lēmums par gāzes tirgus atvēršanu, tas bija ar atliekošu raksturu un tā mēs esam nonākuši šobrīd jau līdz 2017.gadam, kad aprīlī beigsies privatizācijas līgums. Es no savas puses to redzu, ka tā ir tā «X» stunda, un mums jau šobrīd steigšus ir jāpieņem vajadzīgie lēmumi, lai līdz tam brīdim gāzes tirgus arī praktiski tiktu atvērts, lai šeit būtu iespējama konkurence un Latvijas patērētāji varētu maksāt zemāku cenu par gāzes piegādēm,» sacīja ministre.

Diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA "Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā, atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt atlikušajos paviljonos.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Rīgas domei (RD) neesot ne resursu, ne instrumentu, ne administratīvo iespēju, lai sakārtotu tirdzniecības vietas Rīgas Centrāltirgū, tāpēc tiek apsvērta iespēja atrast investorus, kas nodarbotos ar šādām lietām, intervijā Latvijas Avīzei norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

«Otrs nosacījums, ka dome saņem atbilstošu samaksu, pārdodot savus īpašumus. Iespējamos ieguldītājus meklēsim tad, kad sakārtosim tirgus iekšējo situāciju,» bilst Rīgas mērs.

Viņš skaidro, ka tirgi nebija domes īpašums, bet 90.gados tos pārņēma pilsētas rokās. Vēsturiski RD piederējis, piemēram, Rīgas lombards, kura turēšana neietilpst pašvaldības funkcijās, bet, tā kā tas zaudējumus nerada, lai tā tas arī paliekot. Bet nodrošināt tirdzniecību – tas neesot domes pienākums, tāpat kā uzturēt viesnīcas.

DB jau rakstīja, ka Rīgas vicemērs Andris Ameriks norādījis, ka pašlaik Rīgas Centrāltirgus pārdošana pašvaldībā netiekot apspriesta.