Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.
Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.
Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?
Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.
Lai nodrošinātu paviljona rekonstrukcijas īstenošanu, tika nolemts, ka Zivju paviljons uz īstā Zivju paviljona rekonstrukcijas laiku tiks pārcelts uz Piena paviljonu, kas tika atbrīvots, nodrošinot piena produktu tirgotājiem tirdzniecības vietas atjaunotajā Gastronomijas paviljonā, saglabājot visu piena produktu sortimentu. 2019. gadā tika uzsākti arī Piena paviljona pielāgošanas darbi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pagaidu Zivju paviljona darbību. Diemžēl 2019. gada maijā tā laika Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja negaidīti pieņēma lēmumu apturēt revitalizācijas projektu īstenošanu, kas nozīmēja ne tikai to, ka kanālmalas ārtelpa paliks tādā stāvoklī, kāda tā ir tagad, bet arī to, ka netiks atjaunoti pazemes tuneļi un pagrabtelpas. Zivju paviljona rekonstrukcija bez pagrabtelpu un tuneļu atjaunošanas būtu tehniski nepamatota, bet īstenot šo projektu pašiem nozīmēja papildus ieguldīt apmēram 2 miljonus eiro, kurus mēs nebijām plānojuši un kuru piesaiste nebija iespējama. Tādējādi Zivju paviljona rekonstrukcijas projekts un tā pārcelšana uz Piena paviljonu 2019.gada vasarā tika apturēta.
Savukārt 2019. gada nogalē pēc raidījuma Aizliegtais paņēmiens un visiem notikumiem Rīgas dome deva mums rīkojumu lauzt līgumus ar tā brīža Gogoļa laukuma ilgtermiņa nomnieku, kura apsaimniekotajā teritorijā arī notika kratīšanas saistībā ar nelegālo cigarešu tirdzniecību, un uzsāka Gogoļa laukuma atbrīvošanu no 90.gadu tirdzniecības moduļiem. Bet līdz ar moduļu nojaukšanu bez savām tirdzniecības vietām palika ļoti daudzi tirgotāji, kuri nekādā veidā nebija saistīti ar cigarešu mafiju. Saņemot satrauktu tirgotāju lūgumus, izprotot situāciju, kurā bija nokļuvuši tirgotāji, un apzinoties, ka uz kādu brīdi mūsu rīcībā bija tukšs bijušais Piena paviljons, kas uz to brīdi jau bija pārejas paviljons, tika pieņemts lēmums pārcelt rūpniecības preču tirgotājus uz tukšo paviljonu, saprotot, ka tajā brīdī tas bija vienīgais pareizais lēmums un tas būs īstermiņa risinājums. Ja nebūtu Covid-19 tirdzniecības ierobežojumu, rūpniecības preču tirdzniecība bijušajā Piena paviljonā tiktu uzsākta jau 2020. gadā.
Ja tas ir īstermiņa risinājums, kas notiks ar rūpniecības preču tirgotājiem nākotnē un cik ilgi tie atradīsies bijušajā Piena paviljonā?
Ņemot vērā, ka Rīgas Centrāltirgus teritorijā atrodas kādreizējais Rūpniecības preču tirgus, kas daudzus gadus iepriekš tika nodots nomā un kuru mums izdevās atgūt tikai 2020. gada aprīlī, šobrīd aktīvi tiek strādāts, lai saprastu, vai šis Rūpniecības preču tirgus varētu tikt atjaunots, kādā veidolā un kādos termiņos. Šajā brīdī šis izskatās vislabākais risinājums - izveidot vienotu, labiekārtotu rūpniecības preču un senlietu tirgu. Uz šo teritoriju varētu tikt pārcelta arī tā daļa tirgotāju no tirgus Latgale, kas vēlētos darboties sakārtotā vidē, tādējādi attīstot vietējiem un tūristiem pievilcīgu senlietu tirgu, bet mūsdienīgā veidolā. Par termiņiem pagaidām ir grūti spriest, bet, ja mūsu ideja radīs atbalstu, tie varētu būt divi gadi.
Kas tieši notiks ar bijušo Piena paviljonu nākotnē? Vai tur atgriezīsies piena produkcijas tirgotāji?
Domāju, ka tas vairs nebūs tikai Piena paviljons. Kā esmu minējis daudzās savās intervijās, šobrīd visu produktu pieprasījums un piedāvājums Rīgas Centrāltirgū ir sabalansēts. Tie laiki, kad lielu paviljonu varēja aizņemt tikai ar kādu konkrētu preču grupu, ir pagājuši, brīvā tirgus ekonomika diktē savus nosacījumus, iedzīvotāju skaits un pircēju plūsma ir tieši tāda, kāda tā ir, un visiem tirgotājiem ir nodrošinātas tirdzniecības vietas. Ir jābūt reālistiem. Pēc kāda laika, visticamāk, tur būs pagaidu Zivju paviljons, bet vēlāk, iespējams, tiks pārcelts Gaļas paviljons.
Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc ir samazinājies pircēju skaits? Kāpēc Āgenskalna tirgus un Kalnciema tirdziņš vienmēr ir apmeklētāju pilni?
Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas un arī Rīgas iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās, šodien aiz loga nav 1980. gads, kad Latvijā dzīvoja 2,5 miljoni iedzīvotāju. Protams, ļoti negatīvu ietekmi ir atstājusi masveida lielveikalu būvniecība Rīgas pilsētā. Ģimenei ar bērniem ir ērtāk aizbraukt līdz lielveikalam, kur var iegādāties visu nepieciešamo, aiziet uz kino vai ļaut bērnam paspēlēties bērnu istabā, bet, ja mēs vēlamies saglabāt tirgu kultūru, lielveikalu jautājums ir risināms politiskā līmenī. Diskusijas par tirgus kultūras saglabāšanu esam risinājuši ar daudziem citu Latvijas pilsētu tirgu vadītājiem, un visi esam nonākuši pie secinājuma, ka tirgus kultūra var tikt saglabāta, tikai veidojot apzinātus atbalsta vai aizsardzības mehānismus. Atbildot uz jautājumu, kāpēc Āgenskalna tirgus vai Kalnciema tirdziņš vienmēr ir pilni, atbilde laikam ir vienkārša - tirgu apmēri, tirgotāju skaits un pircēju skaits nav salīdzināmi. Minētajiem tirgiem ir savi tirgotāji un savi pircēji, bet, piemēram, Āgenskalna tirgus gadījumā tas ir viens paviljons, mūsu gadījumā tie ir pieci paviljoni, un šādu nesalīdzināmu lielumu uzskaitījumu var turpināt. Liela atšķirība ir arī tajā apstāklī, kad Rīgas Centrāltirgus vienmēr ir bijusi vieta, kur iepērkas cilvēki ar dažādu pirktspēju, mēs nevaram atļauties kļūt par tikai ekskluzīvu tirdzniecības vietu. Tirgum savā ziņā vienmēr ir piemitusi sociāla funkcija. To pierāda arī pieprasījums kaut vai pēc tām pašām rūpniecības precēm. Arī pie mums var atrast vietējos produktus, vietējos ražotājus un mājražotājus, bet pie mums var atrast arī ārvalstīs audzētus dārzeņus. Tieši daudzveidībā ir Rīgas Centrāltirgus burvība.
Vai jums neliekas, ka pircējus varētu atbaidīt nesakārtotā vide, bezpajumtnieki un cigarešu tirgotāji?
Darām patiešām daudz sakārtotas vides izveidei. Šogad no vecajiem lietussargiem tika atbrīvota Prāgas iela, kur jau vasaras sākumā tiks uzstādīti jauni tirdzniecības moduļi. Plānots, ka tirdzniecības moduļi uz Prāgas ielas atradīsies aktīvajā sezonā, bet ziemas sezonā Prāgas iela tiks nodota gājēju rīcībā. Šobrīd notiek slēgtās teritorijas konstrukciju mazgāšana un skatlogu sakārtošana, tirdzniecības galdu pārkārtošana, markīžu nomaiņa un citas mazas aktivitātes, kas padara tirgu skaistāku.Ļoti aktuāla un sāpīga tēma ir bezpajumtnieki. Kamēr Sarkanā Krusta naktspatversme atradīsies Rīgas Centrāltirgus teritorijā, tikmēr bezpajumtnieki arī būs. Vairāku gadu garumā esam griezušies pie pilsētas vadības ar lūgumu rast risinājumu un ļoti ceram, ka jaunā Rīgas dome beidzot atradīs iespēju patversmi pārcelt. Šis būtu ļoti svarīgs solis eiropeiska tirgus izveidē. Arī cigarešu tirgotāju skaits Rīgas Centrāltirgū pēdējos gados ir būtiski samazinājies, un šeit, izmantojot iespēju, vēlos pateikties policijas darbiniekiem par sadarbību.
Reizēm rodas sajūta, ka Rīgas Centrāltirgū nekas nenotiek. Kādi ir Rīgas Centrāltirgus attīstības plāni tuvākajai nākotnei?
Rīgas Centrāltirgū notiek daudzas lietas, iespējams, ne pārāk globālas, tāpēc iedzīvotāji to redz mazāk, bet mēs skaidri zinām, uz kurieni virzāmies. Lielu attīstības projektu īstenošanai ir nepieciešamas lielas investīcijas, un SIA Rīgas Centrāltirgus netiek un nekad nav ticis dotēts no pašvaldības budžeta, kas nozīmē, ka attīstībā mēs varam ieguldīt tikai tos līdzekļus, ko paši esam nopelnījuši. Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma saviem nomniekiem esam snieguši vairāk nekā 200 000 eiro atbalstu nomas maksas samazinājumos. Bet, runājot par nākotni, lielākie projekti tuvākajam laikam ir Rūpniecības preču tirgus teritorijas attīstība, ēdināšanas zonas attīstība, Zivju paviljona rekonstrukcija. Gada otrajā pusē plānots uzsākt darbu pie Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādes turpmākajiem 20 gadiem, un šeit noteikti lūgsim sabiedrības iesaisti, lai kopīgi veidotu Rīgas Centrāltirgus nākotni.
