«Šaubos, vai to dara tāds uzņēmējs, kuram patiesi rūp viņa bizness un labā slava. Ja to kāds arī mēģinājis, tas nav nekāds nopietns apdrošinātājs,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, lūgts komentēt runas, ka apdrošinātāji, izmantojot kādu ieganstu, mēģina kaulēties vai pat nemaksāt apdrošināšanas līgumā paredzēto summu, sacījis Jānis Lucaus, BTA valdes priekšsēdētājs.
«Katru dienu apdrošināšanas atlīdzībās mēs izmaksājam klientiem ap 200 000 eiro. Nevaru iedomāties, ka uzņēmumā varētu sākt kaulēties par dažiem desmitiem latu vai vispār kaut ko nemaksāt. Latvija jau ir maza. Ja kādā pilsētā vienreiz esi šādi sašmucējies, tad savu «bodīti» vari droši vērt ciet. Atgūt klientu uzticību jau ir daudz grūtāk un dārgāk,» skaidrojis apdrošinātāja vadītājs.
Intervijā viņš arī apliecinājis, ka Latvijā apdrošināšana kļūs dārgāka: «Pavisam noteikti kļūs dārgāka, tostarp arī OCTA. Neviens uzņēmējs nevar atļauties ilgstoši strādāt ar zaudējumiem. Tas ir bīstami arī klientiem – viņiem zūd uzticība tādam uzņēmējam.»
«Cita starpā jāsadārdzinās, piemēram, brīvprātīgajai veselības apdrošināšanai. Šogad, spriežot pēc publiski pieejamiem finanšu pārskatiem, tikai viena apdrošināšanas sabiedrība šajā apdrošināšanas veidā strādājusi, kā saka, «pa nullēm». Pārējās, tostarp arī BTA veselības apdrošināšanā – ar zaudējumiem,» skaidrojis J. Lucaus.
Viņš arī stāstījis, ka pērn BTA par bedrēs bojātajiem spēkratiem apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāja 20 700 latu, šā gada astoņos mēnešos – 25 500 latu. «Vēršot prasību par zaudējumu piedziņu, tiesā mēģinām pārliecināt pašvaldības, ka labot ceļus tām būtu izdevīgāk nekā gadiem ilgi tiesāties. Turklāt ceļinieki kļuvuši gudri – tiklīdz bedrainā ceļa posma sākumā noliek brīdinājuma zīmi, zūd iespējas kaut ko panākt arī tiesā,» intervijā saka J. Lucaus.
