Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB,01.09.2015

Jaunākais izdevums

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Mūsu pienākums ir piegādāt elektroenerģiju katram klientam, nešķirojot, vai tā ir mājsaimniecība vai biznesa klients. Mūsu pārliecība ir tāda, ka elektrotīklam jābūt drošam un efektīvam, tāpat arī elektroenerģijas sadales pakalpojums ir jāsniedz augstā kvalitātē. Tātad drošuma, efektivitātes un kvalitātes nodrošināšana ir mūsu mērķi, kam pakārtotas visas pārējās aktivitātes. Un, protams, investīcijas elektrotīkla atjaunošanā un attīstībā. Mūsu sniegtā pakalpojuma kvalitāti faktiski raksturo divi rādītāji – elektroenerģijas piegādes pārtraukumu ilgums un biežums, kas parāda, vai procesi virzās pareizā virzienā un investīcijas dod atdevi. Šie divi rādītāji – pārtraukumu ilgums uz vienu klientu un pārtraukumu biežums – ir galvenie, ko dažādu valstu sadales tīklu operatori savā starpā salīdzina. Attiecīgi pēc tā var novērtēt elektroapgādes sistēmu un tās kvalitāti valstī.

Kā mēs pārtraukumu biežuma un ilguma rādītāju ziņā izskatāmies uz citu valstu fona?

Salīdzinot 2014. gadā šos divus rādītājus ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kā arī Eiropu, mēs secinājām, ka pret Eiropas vidējo līmeni tie mums ir par 20% lielāki. Salīdzinot ar kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas sadales sistēmas operatoriem – šie rādītāji bija krietni labāki.

Ko varam darīt, lai šos galvenos tīkla kvalitātes rādītājus uzlabotu?

Šeit faktiski ir tikai viena atbilde – elektrotīkls ir savlaicīgi un nepieciešamā apjomā jāatjauno. Tātad jāveic investīcijas. Līdz ar to 2013. gadā mēs sākām strādāt pie uzņēmuma attīstības plāna desmit gadu periodam. Tika izstrādāti galvenie kritēriji, kas mums kā sadales sistēmas operatoram jādara, lai samazinātu šos divus rādītājus – pārtraukumu ilgumu un biežumu. Faktiski mēs runājam par elektrotīkla kvalitāti un drošumu. Protams, pirms sākt kaut ko darīt, bija vajadzīgs vērtējums, kas raksturotu, kur mēs esam, tāpēc pie attīstības plāna izstrādes pieaicinājām zviedru inženieru konsultantus, kas kā neatkarīga trešā puse izvērtēja mūsu elektrotīkla stāvokli un dažādus tehniskos parametrus.

Kādi bija galvenie zviedru ekspertu secinājumi?

To bija daudz, bet galvenie bija sekojoši. Pirmais, mūsu tīkls ir novecojis, faktiski puse tīklu ir padomju laika mantojums. Otrais, šie divi rādītāji – pārtraukumu ilgums un biežums – ir lielāks kā vidējais rādītājs Eiropas valstīs. Līdz ar to tas ietekmē gan tīklu drošumu, gan mūsu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Trešais, ja mēs gribam būtiski celt elektroenerģijas piegādes kvalitāti un drošumu, elektrotīklā nepieciešamas investīcijas, jo šeit ar vienkāršu remontu nepietiek, – ilgtermiņā tas nav risinājums. Jautājums bija, no kura gala ķerties klāt, jo – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Kādu galveno investīciju virzienu jūs izvēlējāties?

Faktiski tādi ir trīs. Par pamatu ņēmām ieteikumu, ka, neskatoties ne uz ko un pie jebkuriem apstākļiem, elektrotīkls ir jāatjauno, jo tā elementi vidēji kalpo 40 – 50 gadus. Tas nozīmē, ka aptuveni 2% no elektrotīkla katru gadu ir jāatjauno un gadā jārekonstruē vidēji 1 600 kilometri elektrolīniju. Tas ir pamatnosacījums. Tas ir jādara, ja gribam noturēt un uzlabot elektrotīkla kvalitāti.

Otrkārt, viens no Sadales tīkla mērķiem ir «viedā elektrotīkla» attīstība, kas nozīmē elektrotīkla automatizāciju, pakāpeniski ieviešot viedā tīkla elementus – bojājumu vietas uzrādītājus un attālināti vadāmus jaudas slēdžus, kā arī viedās elektroenerģijas uzskaites. Viedā elektrotīkla attīstība ir nozīmīga arī Latvijas tautsaimniecības attīstībā, jo moderns un inovatīvs elektrotīkls paaugstina elektroapgādes drošumu un klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, veicina tehnoloģisko un industriālo nozares attīstību un attiecīgi arī valsts konkurētspēju. Tāpat bija nepieciešams izveidot vienotu datorizētu dispečervadības sistēmu, ar kuras palīdzību attālināti elektroniskā vidē tiek veikta elektrotīkla – elektrolīniju, apakšstaciju, sadales punktu, atsevišķu jaudas slēdžu u.c. iekārtu – uzraudzība un kontrole. Tā dod iespēju kontrolēt elektroapgādes režīmus, tehniskos parametrus, attālināti veikt pārslēgumus elektrotīklā, operatīvi lokalizēt bojājumus un maksimāli īsā laikā atjaunot elektroapgādi klientiem. Savukārt attālināti vadāmie jaudas slēdži ļauj ātrāk reaģēt un efektīvāk vadīt elektrotīklu, palielināt automātiski saņemtās informācijas plūsmu par aktuālo situāciju elektrotīklā.

Ko šeit dod tīkla automatizācija?

Mēģiniet iztēloties situāciju – divas apakšstacijas, pa vidu elektrolīnija, kas nodrošina elektroapgādi pāris tūkstošiem klientu. Ir vētra, elektrolīnijā iegāžas koks, tā tiek pārrauta. Tas nozīmē, ka visi klienti, kas ir starp šiem diviem punktiem, paliek bez elektroenerģijas.

Savukārt, ja pa vidu elektrolīnijā ieliekam šo attālināti vadāmo «slēdzi», bojājuma gadījumā neatslēdzas visa elektrolīnija. Slēdzis ir kā dalījuma vieta, un elektroenerģijas piegāde tiek pārtraukta tikai daļai klientu. Līdz ar to mēs varam panākt ātrāku bojājuma lokalizācijas laiku, tādējādi mazāk klientu paliek bez elektroenerģijas. Tas ir būtisks elektrotīkla elements, kas ietekmē pārtraukuma ilguma samazināšanu. Vēl viena lieta, ko mēs esam sākuši darīt faktiski pirmie visā Baltijas reģionā, ir bojājuma vietas uzrādītāji, kurus izvietojam vidējā sprieguma elektrotīklā. Tie ir indikatori, kas palīdz jau attālināti noteikt bojājuma meklēšanas virzienu. No pagājušā gada pakāpeniski esam sākuši ieviest viedos skaitītājus. Tas priekš mums nekas tehnoloģiski jauns nav, jo šāda veida attālināti nolasāmas elektroenerģijas uzskaites pirms tam jau izmantojām biznesa klientiem. Tātad klientam nav jāiet pie skaitītāja pašam, jānolasa, un mums jāpaziņo rādījums, bet sistēma pati nolasa rādījumu un elektroenerģijas tirgotājs uz tā pamata izveido klientam rēķinu. No pagājušā gada viedos skaitītājus sākām uzstādīt arī mājsaimniecībām – redzam priekšrocības gan mums, gan klientiem. Klientam tā vispirms ir ērtība. Lauku teritorijās to sajūt visvairāk, jo, piemēram, sliktos laika apstākļos vairs nav jāiet līdz skaitītājam, kas atrodas teritorijā.

Papildu ieguvums saistīts arī ar to, ka no šī gada 1. janvāra ir atvēries elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām. Šobrīd ir četri aktīvi tirgotāji, kas mājsaimniecībām piedāvā dažādus produktus. Viens no tiem ir elektrība par biržas cenu. Tas nozīmē, ka katru stundu elektrībai ir sava cena un uzskaites sistēma pati nolasa rādījumus un aprēķina, cik jāmaksā klientam, kas elektrību pērk šādā veidā. Ko klientam tas palīdz? Ja klients ir aktīvs un seko līdzi patēriņam, tas atmaksājas. To visvairāk, protams, sajūt klienti, kam šis patēriņš mēnesī ir liels. Parasti elektrības cena dienā ir lielāka, bet naktī tā pazeminās. Biržā elektrību tirgo pa stundām. Tas palīdz klientam plānot savu elektroenerģijas patēriņu. Ja viņam ir liela ģimene, viņš var sarēķināt un secināt, ka lētāk, piemēram, ir veļu mazgāt naktī.

Un kāds ir trešais lielais Sadales tīkla investīciju virziens?

Trešais virziens ir tīkla arhitektūra. Cilvēki, kas piedzīvojuši padomju laikus, vēl atceras kolhozus un lielās govju fermas, kam apkārt būvējās kolhozi. Tajos laikos viens no galvenajiem uzdevumiem bija nodrošināt šāda veida kompleksiem ļoti drošu elektroenerģijas piegādi. Ja bija bojājums vienā elektrolīnijā, uzreiz bija iespēja pārslēgties, lai notiek piegāde no citas elektrolīnijas. Pašlaik problēma ir tā, ka daudzās vietās šāda veida ražošana vairs nenotiek, bet elektrotīkls ir saglabājies. Ko ar to darīt? Plānojot savas investīcijas, elektrotīklu «viens pret vienu» vairs neatjaunojam. Mēs to darām atbilstoši reālajai situācijai konkrētā apvidū un tur nepieciešamajām jaudām. Kādi ir ieguvumi? Elektrotīkls kļūst mazāks. Tas nozīmē, ka mazāk elementu ir jāapkalpo un pieaug elektrotīkla efektivitāte, kā arī samazinās apkalpošanas izmaksas.

Vēsturiska problēma ir tā, ka elektrotīkls ir būvēts kampaņveidīgi. Atceramies, ka padomju laikā bija piecgades, kuru plānus centās pārpildīt. Mēs redzam lielas atšķirības, cik kurā gadā elektrolīniju ir izbūvēts. Mēs iegūstam interesantas līknes, jo vienā gadā izbūvētais apjoms ir liels, citā – niecīgs. Ja mēs problēmai pieietu matemātiski, tas nozīmētu, ka vienā gadā, tīklu atjaunojot, mums būtu vajadzīgas ļoti lielas investīcijas, bet citā gadā tās būtu nepieciešamas minimāli. Šīs lielās svārstības ilgtermiņā jālīdzsvaro. Viens no galvenajiem mērķiem, ko esam sev noteikuši, ir panākt līdzsvarotu elektrotīkla attīstību – bez lēcieniem un kritumiem. Mērķis ir nākamajām paaudzēm atstāt sakārtotu un modernu elektrosistēmu.

Ko līdzsvarota attīstība uzņēmumam nozīmē no kapitāl­ieguldījumu viedokļa?

Ja skatāmies vēsturiski, padomju laikos elektrotīklā īpaši daudz līdzekļu netika ieguldīts. Arī vērtējot investīcijas kopš 2007. gada, jāsaka, ka ir veidojušies amerikāņu kalniņi. Sakarā ar nekustamo īpašumu bumu ļoti daudz investīciju «aizgāja» tieši jaunu pieslēgumu izbūvei. Jo normatīvie akti nosaka, – ja klients ir pieprasījis jaunu pieslēgumu, tad mums tas ir jāizbūvē. 2006.–2008. gadi bija tie, kad ļoti liels finansējuma apjoms tika ieguldīts jaunu pieslēgumu izbūvei, nevis esošā elektrotīkla rekonstrukcijai, kas bija ļoti nepieciešama. Krīzes gados, investīcijas samazinājās faktiski divas reizes, jo cilvēku un uzņēmumu maksātspēja kritās, un arī mums šis stāvoklis bija jāsabalansē. Augšupeja sākās no 2011. gada, bet 2014. gadā un šogad mūsu investīciju apjoms ir apmēram 100 miljoni eiro gadā.

Vai 100 miljoni eiro finanšu ieguldījumu gadā, ņemot vērā uzņēmuma mērogu, ir lielas investīcijas?

Varam salīdzināt ar saviem kaimiņiem, sarēķināt, cik investīciju tiek veikts uz vienu kilometru. Jāsaka, – šie rādītāji ir stipri līdzīgi. Igaunijā tīkla garums, ņemot vērā teritoriju un iedzīvotāju skaitu, ir īsāks, Lietuvā – garāks. Tomēr, ņemot vērā investīcijas uz kilometru, mēs esam līdzvērtīgi. Investīciju apjoms, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, mums ir aptuveni 1000 eiro uz vienu kilometru.

Kāda ir investīciju perspektīva?

Nākamajiem desmit gadiem investīcijas esam centušies saplānot tā, lai nav kāpumu un kritumu, bet attīstība ir līdzsvarota. Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados aptuveni ir šie paši 100 miljoni eiro gadā. Minēju jau šos divus rādītājus – pārtraukumu ilgums un biežums. 2014. gadā kopējais ilgums, ņemot vērā plānotos un neplānotos pārtraukumus, bija 466 minūtes. Tas ir rādītājs, cik ilgi vidēji viens klients gadā ir bijis atslēgts no elektrības.

Atkal jājautā – vai 466 minūšu vidējais pārtraukums gadā ir salīdzinoši daudz vai maz?

Te jāskatās pēc klientu segmentiem. 466 minūtes ir apmēram astoņas stundas gadā. Mājsaimniecībai vai cilvēkam, kurš dzīvo dzīvoklī, tas ir nepatīkami, bet pieļauju, ka tas nav gluži traģiski. Savukārt biznesa klientiem ir citas prasības. Piemēram, ja kādam ir ferma, viņam ir svarīgi, lai govis ir laikā izslauktas, lopi padzirdīti un piens atdzesēts. Te astoņas stundas jau ir kritisks laiks. Līdzīgi ir ar citiem ražojošajiem uzņēmumiem – tas ir pietiekami ilgs laiks, lai ražošanā notiktu būtiska kavēšanās vai produkcija, sliktākajā gadījumā, tiktu sabojāta, jo iekārtas ir jūtīgas. Tāpēc samazināt šo pārtraukumu ilgumu un biežumu ir viens no pašiem svarīgākajiem mūsu mērķiem.

Izsverot, ko mēs gribam desmit gados sasniegt ar savu attīstības plānu, secinājums ir – pietuvoties Eiropas vidējam līmenim. Tas gan nozīmē, ka aptuveni divas reizes ir jāsamazina pārtraukumu ilgums – no 466 uz aptuveni 270 minūtēm gadā. Tas kā mērķis ir ielikts mūsu plānos.

Valstīs, kur dominē kabeļtīkls, tīkla kvalitāte ir augstāka?

Protams, ir Eiropas valstis, kur šie rādītāji ir vēl labāki. Piemēram, Vācijā, kur gandrīz viss tīkls ir kabeļtīkls, līdz ar to ir ļoti maza iespējamība, ka laika apstākļi varētu ietekmēt elektroapgādi. Mums vēsturiski elektrotīkls ir būvēts gaisvadu izpildījumā. Kabeļu tīkla īpatsvars Latvijā ir tikai aptuveni 30%. Ilgtermiņa mērķis ir palielināt kabeļu īpatsvaru, lai dažādu kolīziju un laika apstākļu dēļ būtu mazāk atslēgumu, jo Latvija ir pietiekami zaļa valsts – 53% mūsu teritorijas klāj meži. Vēl mežaināka ir tikai Zviedrija un Somija. Pie mums ir ļoti labvēlīgs klimats, lai labi augtu koki un krūmi. Tāpēc katru gadu ir jātīra elektrolīniju trases 4500 kilometru garumā. Mūsu saimniecībā ir 1,4 miljoni elektrības balstu. Līnijas, kuras šķērso mežainus apvidus, mēs prioritāri guldām kabeļos, lai mazinātu vides ietekmi uz elektroapgādi. Tomēr balstu ir daudz, apjoms ir liels. Kalpošanas aplēse liecina, ka balsts kalpo vidēji 35 – 40 gadus. Tas nozīmē, ka katru gadu mums ir jāmaina aptuveni 35 tūkstoši balstu – tas ir nopietns daudzums. Priekšrocība ir tā, ka šo pakalpojumu mēs nepērkam tirgū. Mēs iepērkam tikai koksni, un labs sadarbības partneris šajā ziņā ir Latvijas valsts meži. Jelgavas tuvumā mums ir pašiem sava koku balstu ražotne, kur šo koksni nomizo, nogludina, impregnē. Katru gadu saražojam 40 tūkstošus balstu. Esam uzsākuši arī šīs ražotnes modernizāciju, lai mēs nebūtu vairs atkarīgi no laika apstākļiem, kuri ietekmē atmosfērisko žāvēšanu. Vēlamies izbūvēt žāvēšanas kameras, lai procesu neietekmētu lietus vai sniegs. Kamēr notiek plānotie darbi, tas nav tik būtiski, bet, kad uznāk kārtīga vētra, balsti lūzt. Un ir svarīgi, ka mums balsti ir krājumos, vai arī varam tos operatīvi saražot.

Pārtraukumu ilgumu noteikti ietekmē vētru gadi, kad lielāks skaits klientu paliek bez elektrības. Tas taču ietekmē šo rādītāju valstī kopumā?

Jā, viens ir plānotie atslēgumi, kad mēs atslēdzam elektrolīniju, lai veiktu remontdarbus. Tas ir tas, ko mēs varam plānot un kontrolēt. Otrs ir neplānotie atslēgumi, tātad atslēgumi, ko izraisa dabas apstākļi, trešās personas ar savu rīcību un tamlīdzīgi. Pēdējos divos gados ir atdzīvojusies būvniecība un ceļu remonti, un diezgan liela problēma mums ir kļuvusi kabeļu netīša, neuzmanīga pārrakšana. Bet dabas apstākļi pie vainas ir 80% gadījumu.

Tāpēc viena no būtiskām investīciju programmām ir vidējā sprieguma kabeļu programma. Esam noteikuši, ka aptuveni 200 kilometru gadā vidējā sprieguma līnijas tiek izbūvētas kabeļu izpildījumā. Mēs vērtējam, kurā vietā šī līnija atrodas, jo tai ir jānodrošina elektroenerģijas piegāde pietiekami lielam iedzīvotāju skaitam. Vērtējam, cik mežaina ir teritorija, pa kuru tā iet. Bojājumi vidējā spriegumā visvairāk ģenerē šīs pārtraukuma minūtes, jo, ja elektroenerģijas piegādes pārtraukums ir vidējā spriegumā, klientu skaits, kuri to izjutīs, būs lielāks, nekā gadījumos, ja bojājums ir zemsprieguma līnijā.

Kāda ir galvenā problēma zemsprieguma tīklā?

Šeit galvenā problēma ir tīkla vecums. Elementi ir savu laiku nokalpojuši, un no tā veidojas bojājumi. Tas varbūt ne tik daudz atstāj iespaidu uz pārtraukumu ilguma statistisko rādītāju, jo tīkla galā mēdz būt viens vai, iespējams, desmit klienti.

Kā uzņēmuma investīciju struktūra sadalās atbilstoši pa prioritātēm procentuālā ziņā?

Divas trešdaļas no investīciju apjoma ir līniju atjaunošana, aptuveni 20% paredzēti klientu pieslēgumiem, pārējās investīcijas – citām vajadzībām. Piemēram, Sadales tīklā ir Remontu un celtniecības funkcija, kas galvenokārt nodarbojas ar elektrotīkla remontiem un elektrolīniju trašu tīrīšanu. Tas ir personāls, kuru mēs pirmo «paceļam augšā», ja elektrotīklos notiek masveida bojājumi. Pēdējā laikā esam veikuši nozīmīgas investīcijas speciālās tehnikas parkā, nomainot gandrīz 30 gadus veco padomju laika tehniku. Esam investējuši arī trašu tīrīšanas tehnikā, lai nebūtu atkarīgi tikai no ārējā tirgus piedāvājuma un varētu veikt savus plānotos darbus.

Viens no Sadales tīkla mērķiem ir viedā elektrotīkla attīstība, un aptuveni 4-5% no kopējā investīciju apjoma ir paredzēti viedajiem skaitītājiem. Tādu masveida ieviešanu, ka trijos gados nomainām skaitītājus visiem, mēs neplānojam. Klientam par viedo skaitītāju uzstādīšanu nekas nav jāmaksā, tie ir mūsu īpašums. Mūsu mērķis ir viedo skaitītāju uzstādīšana aptuveni 100 tūkstošiem klientu gadā. Pagājušā gadā, kad procesu sākām faktiski no otrā pusgada, viedos skaitītājus uzstādījām aptuveni 50 tūkstošiem klientu. Šogad viedie skaitītāji tiks uzstādīti aptuveni 65 tūkstošiem klientu. Ja pašlaik attālināti varam vadīt tikai vidējā sprieguma tīklu, bet zemspriegumā mums vairāk jāpaļaujas uz iedzīvotājiem, kuri paziņo, ka viņiem nav elektrības, tad nākotnē viedais skaitītājs kalpos arī kā informācijas avots par to, ka klientam ir pārtraukums elektroenerģijas piegādē. Mēs varēsim reaģēt jau daudz ātrāk. Lielu uzmanību pievēršam kiberdrošībai, lai arī no šī aspekta klienta informācija, ko nolasa viedais skaitītājs, būtu drošībā.

Vai sadarbojaties ar pašvaldībām?

Veicot investīciju plānošanu, sadarbība ar pašvaldībām ir svarīga. Jāsaka, ka ar visu līmeņu pašvaldībām tā izveidojusies ļoti laba. Pēdējos divus trīs gadus tiekamies ar katra novada pašvaldību – izrunājam par plāniem un problēmām. Ja pašvaldība plāno savus darbus, ļoti būtiski ir, ka investīcijas un darbus mēs veicam vienā laikā, lai nav tā, ka tikko uztaisītu ielu kāds pārrok atkal. Šādā sadarbībā ieguvumi ir abām pusēm. Esam atvērti sadarbībai arī masveida bojājumu gadījumos, kad pašvaldība mūs informē par tiem objektiem, kur elektroenerģijas piegāde ir jāatjauno primāri, piemēram, izglītības iestādes, attīrīšanas iekārtas u.c.

Vai klienti šodien var būtiski ietaupīt, izvērtējot savu jaudu efektīvu izmantošanu?

Mēs aicinām savus klientus izvērtēt, vai visa tā jauda, kas ir pieprasīta, viņiem ir arī nepieciešama. Protams, ja elektroenerģijas izmaksas produkcijas pašizmaksā ir kādi 10%, tas var arī īpaši neuztraukt. Taču tie, kam elektroenerģijas izmaksas ir jau trešdaļa, lieliski saprot, ka pieprasītā jauda ir ļoti būtisks aspekts, kas jāvērtē. Par šo jautājumu esam sākuši runāt arī ar pašvaldībām. Ja viņiem nav kompetences, piedāvājam, ka mūsu eksperti izvērtē, cik pašvaldības skolas, bērnudārzi, citas iestādes izmanto viņu rīcībā esošās jaudas.

Pašlaik klienti var būtiski ietaupīt, efektivizējot savu elektroenerģijas patēriņu. Šis ir jautājums, kuru vienmēr uzdodam arī jaunajiem klientiem – vai jums tiešām ir vajadzīga tik liela elektrības jauda, ko esat nolēmuši pieprasīt? Šodien mums ir stimulējošs «burkāns» – efektīvā jaudas izmantošanas kārtība.

Ja klients efektīvi izmanto pieprasīto jaudu, tad piecu gadu laikā ar rēķinam piemērotu koeficientu ir iespējams atgūt samaksāto pieslēguma maksu. Šis princips nedarbojas attiecībā uz mājsaimniecībām, bet biznesa klientiem tas ir pieejams. Jāatzīst, ka klienti kļūst gudrāki ar katru gadu un rēķina, kādas iekārtas jaudas ziņā viņam patiešām ir nepieciešamas.

Kāda ir jauno pieslēgumu tendence, vai šajā ziņā jūtat, ka valstī vērojams «ekonomikas izrāviens»?

Pēdējos trīs gadus tas apjoms, cik klientiem izbūvējam jaunos pieslēgumus, nav īpaši mainījies. Tas ir nostabilizējies un faktiski nemainās. Intensīvas būvniecības laikā bija būtisks kāpums, kad tika izbūvēti vairāk nekā 10 tūkstoši jaunu pieslēgumu gadā. Tagad tas ir aptuveni 7,5 tūkstoši klientu gadā. Nesagaidām, ka varētu būt būtisks kāpums šajā ziņā. Taču pozitīvi ir tas, ka parādās biznesa klienti, kuriem nepieciešamas jaunas jaudas. Pēc krīzes bija kritums, kad jaunu ražotņu ziņā nebija lielu aktivitāšu. Pēdējā laikā redzam, ka ir rosība. Tajā pat laikā, īpaši Zemgalē, mums nereti ir problēma, ka, veicot plānotos elektrolīniju remontdarbus, zemes īpašnieks nevēlas, ka tehniskais personāls darbus veic uz lauka, baidoties, ka tas tiks izbraukāts. Mums ir ļoti svarīga šī sapratne no sabiedrības puses. Galu galā elektrības līniju drošība ir visu mūsu interesēs. Remonta laikā lauku varbūt tiešām nedaudz izbraukā, bet diemžēl labības lauks var arī nodegt, ja tajā iekrīt elektrības vads, un tikai tādēļ, ka plānotais remonts ir ticis kavēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA,24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs,30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%

Db.lv,14.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%, informē kompānijā.

Konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra. Tostarp mājsaimniecībām ar apmēram 100 kilovatstundu (kWh) patēriņu mēnesī tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, būs 6-8 eiro apmērā.

Tarifa projekts pirmdien publicēts arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Jāņem vērā, ka pārvades un sadales pakalpojums klienta elektrības rēķinā veido nelielu daļu, tāpēc kopējais maksas par elektroenerģiju pieaugums būs daudz mazāks," pauž "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tāpat kompānijā min, ka tiks mainīta arī tarifa struktūra, padarot to lietotājiem vienkāršāku un ilgtspējīgāku, kā arī sniedzot iespēju klientiem izvēlēties patēriņa paradumiem piemērotu fiksētās - mainīgās tarifa komponentes īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsludina konkursus uz vakantajām vietām Sadales tīkla valdē

Rūta Lapiņa,23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls izsludinājis konkursus uz vakantajām valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Starp galvenajiem pienākumiem ir minēts efektīvi un laicīgi nodrošināt «Sadales tīkla» sekmīgu darbību un attīstību, tās īstenošanas ietvaros pievēršot īpašu uzmanību ilgtspējai, rentabilitātei, likviditātei, konkurētspējai un drošībai; atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai attīstīt «Sadales tīkla» saimniecisko, tehnisko, ekonomisko un sociālo darbību.

Valdes priekšsēdētājam būs jāatbild par «Sadales tīkla» valdes izvirzīto mērķu sasniegšanu, valdes uzdevumu izpildi uzņēmumā; jāvada, jāplāno un jākoordinē uzņēmuma darbs kopumā. Savukārt valdes loceklim jāatbild par stratēģisko aktīvu pārvaldību, tīkla attīstību, kapitālieguldījumu projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB,10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pagarina pieteikšanos konkursos uz vakantajām vietām Sadales tīkla valdē

Rūta Lapiņa,06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš uz vakantajām AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Iepriekš izsludinātajos konkursos pieteikšanās beigu datums bija 4. decembris, taču tas pagarināts līdz mēneša vidum - 15. decembrim.

«Sadales tīkla» akcionāra AS «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere jautāta, kas tam ir par iemeslu, norāda: «Līdz 15. decembrim atbilstošiem pretendentiem ir iespēja pieteikties konkursā uz AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Pretendentu atlases procesā ir iesaistīta personāla atlases kompānija «Amrop», kas, paralēli pašu pretendentu iniciatīvai un pieteikumiem konkursā ar dokumentu iesniegšanu AS «Latvenergo», nodrošināja tirgus izpēti, aicinājumus pieteikties konkursā un arī pieteikumu saņemšanu, kā arī veic saņemto pieteikumu apstrādi līdz 15. decembrim,».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST tarifu pieaugums Sadales tīkla klientiem kopējo pārvades maksu divkāršos

Db.lv, LETA,25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ierosinātais elektroenerģijas pārvades un jaudas maksas pieaugums AS "Sadales tīkls" klientiem veidos kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā divas reizes, informē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Ir saprotams, ka elektroenerģijas cenas pieaugums un kopējā inflācija ietekmē gan elektrības pārvades, gan sadales operatora darbības izmaksas, tāpēc jautājums par tarifa celšanu ir bijis tikai laika jautājums," teica Jansons.

Viņš arī norādīja, ka elektroapgādes sistēmas operatoriem šo soli ir izdevies atlikt ilgāk nekā, piemēram, siltumapgādes vai gāzes nozarē. Sadales tarifs nav pieaudzis kopš 2016.gada, turklāt 2020.gadā tas vēl samazināts par vidēji 5,5%, savukārt šobrīd izmaksu pieaugums vairs neļauj nodrošināt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu esošo ieņēmumu ietvaros.

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes 

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu...

Jansons pauda, ka AST iesniegto tarifa izmaksu projektu vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), bet ir skaidrs, ka tas atstās būtisku ietekmi uz "Sadales tīkla" klientiem, jo pārvades pakalpojums veido aptuveni trešo daļu no kopējām elektrības sadales pakalpojuma izmaksām. Turklāt AST jaunajā tarifa projektā lielākais izmaksu slogs skar tieši "Sadales tīklu" un tā klientus.

"AST ierosinātais maksas par elektrības pārvadi pieaugums par gandrīz 400% un maksas par jaudu pieaugums par aptuveni 50% "Sadales tīkla" klientiem veido kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā 100% apmērā," norādīja Jansons, piebilstot, ka "Sadales tīkls", izvērtējot pārvades tarifu, aicina SPRK raudzīties gan uz to, kā tas ietekmē zaļās enerģijas ražošanas veicināšanu pie pārvades sistēmas, gan visā energoapgādes sistēmā kopumā.

Pērn "Sadales tīkla" izmaksas par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu bija apmēram 70 miljoni eiro, un līdz ar jaunā elektroenerģijas pārvades tarifa ieviešanu tās gadā veidos apmēram 145 miljonus eiro. Attiecīgi šis sadārdzinājums ietekmēs gala izmaksas par sadales pakalpojumu klientiem.

Vidēji klientam izmaksas par elektrības sadales pakalpojumu pārvades tarifa pieauguma ietekmē varētu pieaugt aptuveni par trešdaļu, tomēr to ietekmē arī konkrētais tarifa plāns, skaidroja kompānijā.

"Sadales tīkla" vadītājs skaidroja, ka mazināt šādu potenciālā pārvades tarifa pieauguma ietekmi šobrīd var valdība ar lēmumiem par atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp, piemēram, jau spēkā esošais lēmums par sadales tarifa atlaidi uzņēmumiem līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Jansons pauda, ka atzinīgi vērtējams SPRK priekšlikums jauno pārvades tarifu piemērot tikai no 2023.gada 1.jūlija, jo tas ļautu saskaņot pārvades un sadales tarifu struktūru no 1.jūlija, sniedzot iespēju klientiem savlaicīgāk sagatavoties pārvades tarifa izmaiņām.

"Sadales tīkls" patlaban strādā pie aprēķiniem, lai novērtētu jaunā pārvades tarifa izmaksu ietekmi uz sadales tarifu, un attiecīgi jauna tarifa projekta.

Septembra beigās, ņemot vērā augošās izmaksas, kuru rezultātā uzņēmums jau šobrīd strādā ar zaudējumiem, "Sadales tīkls" iesniedzis pirmo versiju tarifa korekcijai SPRK. Pašlaik uzņēmums gaida komisijas vērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā to pilnveidotu. Atbilstoši kārtībai informācija par tarifa apjoma aprēķinu tiks publicēta mēnesi pirms jaunā tarifa stāšanās spēkā.

Jau vēstīts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis SPRK elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.

AST piedāvā, ka tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta, taču SPRK norādījusi, ka jaunajiem AST pārvades un "Sadales tīkla" sadales tarifiem vajadzētu stāties spēkā ne agrāk kā nākamā gada 1.jūlijā.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākais nākotnes izaicinājums enerģētikā – energoresursu portfeļa dažādošana

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs,03.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17.septembrī beidzas pilnvaru termiņš vairākiem AS Sadales tīkls valdes locekļiem, tādēļ uzņēmuma akcionāru sapulcē 29.augustā tika vēlēta AS Sadales tīkls valde, kuru turpinās vadīt Andis Pinkulis, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par valdes priekšsēdētāju iecelts Andis Pinkulis, par valdes locekli ievēlēta Inga Āboliņa, valdē darbu turpinās līdzšinējie tās locekļi Raimonds Skrebs, Rolands Lūsveris, kā arī 2016.gada maijā ievēlētā valdes locekle Baiba Priedīte.

Valde veidota tā, lai būtu pārstāvētas kompetences, kas nodrošinātu sadales sistēmas operatora AS Sadales tīkls vidējā termiņa darbības stratēģijas periodā noteikto mērķu sasniegšanu , t.i. turpināt uz digitālām tehnoloģijām balstīta viedā tīkla attīstīšanu, darbības efektivitātes uzlabošanu un elektroapgādes kvalitātes un drošuma uzlabošanu. Līdzšinējie valdes locekļi Raimonds Skrebs, Rolands Lūsveris un valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis apstiprināti uz jaunu piecu gadu termiņu, izvērtējot viņu iepriekšējo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un darbībā, kompetenču atbilstību nākotnes vajadzībām, kā arī sniegto stratēģisko redzējumu par uzņēmuma nākotnes izaicinājumiem un attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Pēc skandāla ar OIK atļaujām Sadales tīkla valdi atstājis Rolands Lūsveris

LETA,25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām no amata atkāpies AS «Sadales tīkls» valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Atbilstoši jaunākajai informācijai mainīta 6. rindkopa

Kā liecina «Sadales tīkla» mātesuzņēmuma AS «Latvenergo» paziņojums biržai «Nasdaq Riga», «Sadales tīkla» akcionāru sapulce šodien izskatīja Lūsvera iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekļa amata un nolēma viņu no attiecīgās pozīcijas atsaukt.

Lūsvera kompetencē bija uzņēmuma attīstības jautājumi, tajā skaitā elektroenerģijas pieslēgumu procesa darba organizēšana.

«Latvenergo» norāda, ka saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas, iespējams, negodīgi centušies panākt atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, «Latvenergo» valde uzdeva «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu. Tāpat «Sadales tīkls» sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās, un ir iesniedzis pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs,17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#AS «Gaso» vērsies SPRK, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu.

AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums AS «Gaso» vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem, aģentūru LETA informēja «Gaso» pārstāvji.

Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

«Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas,» uzsvēra «Gaso» valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Ašeradens rosina izvērtēt Sadales tīkla vadītāja atbildību OIK izkrāpšanas lietā

LETA,31.10.2017

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (no labās) un AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis

Foto: Ieva Lūka/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) rosina izvērtēt AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbildību lietā par iespējamu krāpniecību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) lietā.

Papildināta visa ziņa

To šodien žurnālistiem pavēstīja Ašeradens. Ministrs sacīja, ka «Sadales tīklam» ir jāuzņemas atbildība par noteikumu neievērošanu OIK lietā. Tāpat Ašeradens lūgs AS «Latvenergo» padomi izvērtēt tikai «Sadales tīkla» vadītāja, ne visas valdes atbildību šajā lietā.

«Pinkuļa atbildība ir jāvērtē, jo Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējums liecina, ka iespējami OIK krāpšanās gadījumi nebija atsevišķi, bet gan sistēmiski, kas nav pieņemami,» uzsvēra Ašeradens.

EM ziņojumā par iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai OIK secināja, ka «Sadales tīkls» ir maldinājis EM par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifs no šā gada 1.jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifs palielināsies par 36%, trešdien žurnālistiem pastāstīja kompāniju pārstāvji.

Kompāniju pārstāvji norādīja, ka izmaksu samazinājums "Sadales tīklam" bijis iespējams, pirmkārt, pateicoties Ministru kabineta lēmumam "Sadales tīkla" tarifā tikai daļēji iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, otrkārt, saistībā ar elektroenerģijas tirgus cenu kritumu. Treškārt, būtiski samazinātas pārvades tarifa izmaksas, kas automātiski samazina sadales tarifus.

Šo faktoru ietekmē sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā.

Tāpat kompāniju pārstāvji informēja, ka AST tarifā iekļaujamo izmaksu palielinājumu ir izdevies samazināt par 54 miljoniem eiro, tostarp 25 miljonu eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties elektroenerģijas cenu un to prognožu kritumam, 21 miljona eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties atļaujai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus zaudējumu segšanai, sešu miljonu eiro ietaupījums sasniegts, iepērkot jaudas rezerves, bet divu miljonu eiro samazinājums ir no citiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls: Jaunie tarifi paaugstinās energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju

LETA,20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas ieviest fiksētu maksu par elektrības pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no patēriņa

Žanete Hāka,21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls 20.janvārī vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma, informē uzņēmums.

Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem 0 pieslēgumiem. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies, uzsver uzņēmums. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies

Žanete Hāka,28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» akcionāru sapulce šodien izskatīja Anda Pinkuļa iesniegumu par atkāpšanos no amata un pieņēma lēmumu par viņa atsaukšanu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas.

A.Pinkulis iesniegumā, kas adresēts akcionāru sapulcei, savu lēmumu pamato ar atbildības uzņemšanos par trūkumiem uzņēmuma iekšējo normatīvu kontrolē un Sadales tīkla kolektīvam novēl realizēt uzsāktās programmas tīkla modernizācijā un efektivitātes paaugstināšanā.

Līdz jaunu valdes locekļu atlases procedūras noslēgumam AS «Sadales tīkls» valde strādās trīs locekļu sastāvā, darbu turpinot Baibai Priedītei, Ingai Āboliņai un Raimondam Skrebam. Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja būs B.Priedīte, kura AS «Sadales tīkls» valdē strādā kopš 2016.gada. Iepriekš B.Priedīte veica biznesa procesu vadītājas pienākumus AS «SEB banka», kur realizēja apjomīgus, bankas darbībai nozīmīgus projektus, kā arī attīstīja bankas klientu attiecību un klientu servisa vadību. Par vakantajām AS «Sadales tīkls» valdes locekļu pozīcijām tiks rīkots atklāts konkurss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS Sadales tīkls iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu.

Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā, informē Sadales tīkls.

Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru