SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.
«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.
Tādās dienās kā šodien, kad līst lietus un saule paslēpusies aiz mākoņiem, jūs, šķiet, varat berzēt rokas – solārijos var gan nosauļoties, gan sasildīties.
Man pašai ļoti patīk strādāt lietainās dienās un arī ziemā, kad snieg, jo tad labāk strādā galva. Bet cilvēki, kuri iet uz solārijiem un skaistumkopšanas saloniem, to turpina darīt neatkarīgi no laika apstākļiem.
Viņi ar sevis kopšanu ir saslimuši...
Jā, tā ir zināma atkarība, lai gan labos laika apstākļos cilvēki biežāk izvēlas pamest Rīgu – ikvienam taču vasarā patīk pavadīt laiku pludmalē, tas ir tikai normāli.
Cik mērķtiecīgs bijis jūsu ceļš kosmetoloģijas biznesā?
Godīgi sakot, tas bijis nejaušs un aizsākās pirms 12 gadiem, kad atgriezos no Amerikas.
Ko jūs tur darījāt?
Mans mērķis bija Kalifornija, biju gatava darīt jebko, lai tur nokļūtu, un man izdevās – atradu darba piedāvājumu Nacionālajā parkā, strādāju viesnīcā, tīrīju istabiņas. No darba nekad neesmu baidījusies, lai kāds tas būtu. Man turienes vide iepatikās, Amerika devusi lielu optimismu un pozitīvismu, no kā neesmu šķīrusies līdz šai dienai. Tur valda citāda attieksme pret cilvēkiem, tur cilvēki smaida un, kad tu sāc pētīt, kāpēc viņi to dara, izrādās – amerikāņi jau no bērnības ģimenē tiek mācīti otram savu slikto garastāvokli un problēmas neuzkraut. Arī man patīk, ja cilvēks savas negatīvās emocijas neizrāda. Ne velti Amerikā uz jautājumu How do you do? pretī saņem to pašu jautājumu; atzīšos, sākumā tas mani apstulbināja, visiem stāstīju, kā man iet. Bet patiesībā tas nevienu neinteresē, varbūt izņemot pašus tuvākos cilvēkus. Iespējams, turēt visu sevī nav pats labākais, bet esmu pieņēmusi šādu uzvedības modeli. Arī par biznesa lietām nekad nevienam neko nestāstu, tikai pasmaidu un – daru. Kā vienmēr saku, tēloju kurlu vardīti, kas skrien apkārt un neko neredz ne pa labi, ne pa kreisi. Man nav ne laika, ne vēlēšanās skaidrot kādam, kāpēc es ko daru vai kam tas vajadzīgs. Tā būtu lieka enerģijas izšķiešana. Amerika manī tiešām ir ielikusi pamatīgus pamatus. Es tur nodzīvoju veselu gadu un atgriezos tagadējā vīra dēļ (Ģirts Ģederts, 42 g.). Mēs jau agrāk bijām pazīstami, es vienkārši pieņēmu viņa piedāvājumu.
Uzsākt kopīgu solāriju biznesu?
Tā gluži nebija, vīrs šajā biznesā bija jau trīs gadus – viņa firma BG šogad svinēs 15. jubileju. Savā laikā mēs abi strādājām uz vienas - Teātra - ielas, es darbojos Dienvidāfrikas konsulātā. Man Rīgā vispār bijušas ļoti labas darba vietas, un ikdienas saskarsme ar ārzemniekiem mani mainīja, deva mazliet naivumu un ticību. Gan saviem spēkiem, gan cilvēkiem. Patiesībā man vienmēr paticis tas, ko daru, es visā metos iekšā ar sirdi un dvēseli. Ģirts man piedāvāja strādāt kopā, tā mēs no 1996. gada attīstām katrs savu biznesa nišu: es vairāk kosmetoloģiju, mans vīrs – solārijus. Viņš savā nozarē Latvijā ir līderis.
Darbs un personiskā dzīve jums ir brīnišķīgi savijusies, vai ne?
Protams, mēs esam ļoti labs tandēms. Esmu pētījusi horoskopu, kāpēc cilvēki tik ilgi spēj būt kopā. Mums ir laba savienība, esmu dzimusi Vērša, bet vīrs – Mežāža zīmē, tie ir praktiski un nopietni cilvēki. Savukārt es esmu radoša. Analizējot cilvēkus, kuri visilgāk nostrādājuši pie mums uzņēmumā, atklājās, ka arī viņi dzimuši vai nu Vērša, vai Mežāža zīmē.
Eiropā vienu brīdi cilvēki staigāja bāli, solāriji tika uzskatīti par kaitīgiem, tagad vairākums dzenas pēc iedeguma; mainās ne tikai mode, bet arī medicīniskie pētījumi un sauļošanās tehnika. Kas īsti notiek solāriju biznesā?
Iedegums ir modē jau veselu gadsimtu - pirmā sieviete, kura uzdrošinājās publiski demonstrēt savu Rivjēras iedegumu, bija Gabriela Šanele. Viņa visai pasaulei pierādīja, ka nosauļots ķermenis izskatās daudz labāk par baltu. Zināms, mode ir kaprīza, ja pēkšņi aktuāls būs aristokrātisks bālums, nopūderētas sejas un saulessargi, tas atsauksies arī uz solāriju biznesu. Bet nav jau tā, ka solāriju ražotāji tikai bīdītu savu preci tirgū! Tam visam apakšā ir daudz zinātnisku pamatojumu, pati esmu oficiāla pārstāve Eiropas Savienības asociācijā, kas izstrādā attiecīgas direktīvas. Tur strādā zinātnieki, kuri saņem milzīgas naudas par to, lai pētītu, kā tad patiesībā solāriji ietekmē veselību. Protams, šajā jautājumā pastāv diametrāli atšķirīgi viedokļi, un vienu no tiem pārstāv ārsti. Taču jāņem vērā, ka šī nozare ir relatīvi jauna un līdz galam neizpētīta. Cilvēki uzmanās no visa, ko simtprocentīgi nepārzina. Es vienmēr esmu centusies argumentēt pretējo pozīciju, jo, piemēram, onkologi konstatē vienīgi faktu, viņi neizmeklē cēloņus. Jebkurā gadījumā ir jāievēro veselībai nekaitīgas normas, pretējā gadījumā tikpat labi varam runāt par alkohola un cukura kaitīgumu. Tā sakot, kas par daudz, tas par skādi. Bet es atbalstu solāriju lietošanu.
Jo tas ir jūsu bizness.
Ne tikai. Biznesam jau var būt ļoti īslaicīgs efekts. Bet mēs domājam ilgtermiņā, ne velti 12 gadus katru mēnesi ar Ģirtu lasām cilvēkiem lekcijas, rādām, kādas izskatās melanomas, un cenšamies, lai cilvēki paši pievērstu uzmanību savai veselībai. Lielākās bailes cilvēkiem ir no ādas vēža, taču tas ir visvieglāk atpazīstamais un diagnosticējamais. Trakākais ir tas, ka cilvēki vispār neinteresējas par savu veselības stāvokli. Zelta likums Nr.1 - pirms solāriju apmeklējuma vai došanās uz siltajām zemēm apmeklēt ārstu. Bet jaunus cilvēkus pie ārsta ar koku nedabūsi! Tikai, ja nedēļu sāpēs galva vai nevarēs no gultas izkāpt. Daudzas meitenes atzīstas, ka vienā dienā sauļojušās gan saulē, gan solārijā. Jūs domājat, ka viņas vienreiz dienā iet solārijā? Iet arī divas reizes dienā! Kad skatās atsevišķus gadījumus, jāsecina, ka cilvēki paši vien vainīgi, nevis solāriji. Atmosfēras slānis pēdējos 30 gados ir būtiski mainījies, negatīvais starojums nonāk līdz zemes virsmai, līdz mūsu ādai. Dermatologi to konstatēs vasaras sezonas beigās, kad atkal rindām stāvēs apdegumu un citādus ādas defektus ieguvuši atpūtnieki. Mēs iedegumu saucam par sauļošanās tulznu – brūnais tonis ir ādas aizsargkārta. Un kas tad ir mazāk kaitīgi?! Labāk iet solārijos, kur var kontrolēt laiku, nekā gulēt saulē. Pludmalē cilvēkiem dažreiz pazūd laika izjūta. Bet lielākā problēma ir informācijas trūkums. Pirms 15 gadiem ārsti grūtniecēm neļāva sauļoties, bet šodien tie, kuri ir izglītoti šajos jautājumos, pat iesaka topošām māmiņām saules procedūras. Grūtniecība nav slimība, un cilvēks var turpināt sauļoties.
Jūs arī, gaidot Robiju, gulējāt solārijā?
Protams! Tikai jāatceras, ka sievietes grūtniecības stāvoklī tiek pielīdzinātas bērniem, līdz ar to ir jāsamazina sauļošanās deva un laiks. Sabiedrība ir nemitīgi jāmāca. Cik cilvēku naktīs atstāj pie galvas ieslēgtus mobilos telefonus un pavada dienas pie datora, bet magnētiskā lauka iedarbība taču nav nekāds noslēpums! Taču arī stereotipi pastāv visās dzīves nozarēs.
Kāds ir jūsu klientu loks?
Tas atkarīgs no katra salona mārketinga politikas. Bet arī tas ir stereotips, ka vīrieši mazāk apmeklē solārijus. Statistika uzrāda vienādas abu dzimumu proporcijas, vienkārši vīrieši to vairāk dara sestdienās un svētdienās, savukārt sievietes uz solāriju biežāk dodas darba dienās. Īpaši solārijus iecienījuši sportisti un skatuves cilvēki.
Bet ir taču zināms, ka saules iedarbība ādu vecina, tāpēc arī tiek piedāvāti kosmētikas kalni, kas palēnina šos procesus, vai ne?
Protams, starojums ādu, kā jūs sakāt, vecina, tāpēc Āzijā sievietes lieto speciālus krēmus ar aizsardzības filtriem. Bet tādā gadījumā ir jārunā arī par otru galējību, proti, mūsu platuma grādos, kur saule ik dienas nelutina ar savu klātbūtni, ir vērojama visaugstākā saslimšana ar osteoporozi. Sievietēm pēc 40 gadu vecuma izteikti vērojama kaulu sairšana, un tas ir saistīts ar kalcija trūkumu organismā. Noliekam latvieti blakus amerikānietei - ar ko mēs atšķiramies? No mums smaidu var knapi ar stangām dabūt ārā, depresija! Un nereti vainīgs ir tieši drūmais klimats, tāpēc, ja varam atļauties, divas trīs reizes jādodas uz siltām zemēm, lai uzņemtu nepieciešamo saules devu un vitamīnus, vai arī – jāaiziet uz solāriju. Cilvēkiem būtu jāsauļojas reti, bet regulāri. Viņu ādas stāvoklis ir tik slikts, ka iedegums ļoti ātri noiet. Cilvēki izskatās vecāki par saviem gadiem, jo nekopj savu ādu. Paņemiet baltu lapu, saburziet to un tad nokrāsojiet brūnu - uzreiz krunkas un grumbas kļūst redzamas.
Jūs gan esat skaistuma etalons, ko apliecina arī iegūtie tituli, kādi tie īsti ir?
Esmu Mrs Latvia Globe 2005 un tagad arī Mrs Universe 2008; godīgi sakot, tas bija totāls negadījums, jo divas delegātes no Latvijas netika uz Bulgāriju. Konkursā viss bija apmaksāts, līdzi vajadzēja ņemt tikai tērpus, un es piekritu doties uz nepazīstamu vietu. Bet dzīvē neplānotās lietas bieži vien dod labākos rezultātus.
Kas jums šie konkursi ir vairāk – sports, hobijs vai kāds īpašs kompensācijas mehānisms?
Tipisks vīrieša jautājums. Uz pasaules konkursiem nevar aizbraukt bez nacionālā titula, tas nozīmē limitētu dalībnieku skaitu. Tad vēl ir tādi apstākļi kā forma un iespējas, tas ir arī finansiāls jautājums. Cilvēks nevar aizbraukt, paņēmis no skapja pirmo, kas pagadās. Ir jādomā par to, lai uz skatuves izskatītos efektīgi. Šogad uz konkursu devos kā uz darbu, es varēju droši atstāt savu uzņēmumu komandas rokās, jo beidzot, pēc divu gadu darba, esmu iemācījusies deleģēt pienākumus. Pirms tam es visā gribēju būt iekšā pati.
Neuzticējāties darbiniekiem?
Var arī tā teikt, jo katram jau var atrast kādu mīnusiņu. Esmu mērķtiecīgi mācījusies, lai savu ceļošanas slodzi ikdienas vajadzībām varētu apvienot ar to, kas man ir sirdij tuvs.
Kas tās par ikdienas vajadzībām un kas – sirdij tuvais?
Es regulāri braukāju pa dažādām valstīm, kur sniedzu mārketinga pakalpojumus, palīdzu atvērt franšīzes. Jau teicu, esmu radošs cilvēks, vadīšana nav mana stihija. Strādāju pie starptautiskiem projektiem, būdama Eiropas asociācijas pārstāve. Zinu, ka grūti atbrīvoties no pirmā iespaida – blondīne sēž priekšā. Tāpat pusstundu neviens mani nopietni neuztver.
Emocijas, jūtas, prāts, bizness, ģimene... kā šie elementi izkārtoti jūsu dzīvē? Vēlēšanās, lai uz tevi raudzītos kā uz biznesa partneri un vienlaikus – sievieti, šķiet, ir organiska prasība, taču ne vienmēr īstenojama...
Es esmu cits gadījums, jo kā sieviete varu simtprocentīgi izpausties skaistuma konkursos. Bet darba vidē droši varētu sacensties ar vienu otru vīrieti. Es protu ieslēgt emocijas atvilktnē un pieņemt nopietnus lēmumus. Te mēs varam runāt par 80 procentiem vīrišķīgu iezīmju. Jā, izskats nav mazsvarīgs, jo esmu paraugs un piemērs gan saviem darbiniekiem, gan koledžas studentiem, gan apkārtējiem. Galu galā, es strādāju luksusnozarē. Mēs jau varam padiskutēt, ar kādu matu krāsu būtu jāstaigā... Tas ir grūti. Bet es ļoti paļaujos uz savu intuīciju, tāpēc arī piekritu piedalīties konkursā. Vienkārši - man to vajag!
Kā biznesa partneri raugās uz jums?
Neviens acīs to nepasaka, bet es jūtu attieksmi. Situācija desmit gadu laikā gan ir uzlabojusies, bet sākumā bieži vien man jautāja: «Kur ir jūsu direktors?» Viņi domāja, ka es vienkārši esmu sekretāre. Lai panāktu izmaiņas, man vajadzēja smagi strādāt.
Izskatīga, iekārojama – jums šīs īpašības daudz palīdzējušas vai, gluži pretēji, traucējušas virzīties uz priekšu? Nereti jau saka, ka skaistiem cilvēkiem durvis pašas paveras, tā ir?
Pavisam otrādi! Ne velti slavenībām un skaistiem cilvēkiem ir grūtāk iepazīties, jo no viņiem baidās. Un ir cilvēki, kuri baidās no manis.
Tad jūsu ārējie dotumi bijis traucēklis?
Ja es būtu tikai mājsaimniece vai simpātiska sieviete, varbūt arī netraucētu, taču biznesa vidē ir citādi. Vienlaikus nenoliegsim, ka tam ir arī savas priekšrocības. Sievietes biznesā emocijas noliek malā, viņām ir attīstītāka intuīcija, bet vīrieši ir emocionāli. Es ļoti labi saprotu savu komandu, piemēram, ja sievietei ir bērns, zinu, kādas ir viņas vajadzības – arī pati esmu māte. Un ilgtermiņā mūsu sadarbība devusi fantastiskus rezultātus. Viss nāk atpakaļ! Esmu sapratusi vienu lietu – nekad nedari otram to, ko negribētu pati sev. Tā ir psiholoģiska spēle, jo tev nepārtraukti jāatrod zināms kompromiss: mājās, ar bērnu, ar vīru, darbā. Visu laiku ir jāpielāgojas. Patiesībā mājās ir pat vēl grūtāka dzīve, jo tur arī visu laiku jādomā, kā tu vari būt interesanta, nenolaisties. Galu galā – vīrietis mīl ar acīm. Lai kā mēs stāstītu, ka tas nav svarīgi – esam apprecējušies, un kādi nu esam, tādi esam, izlaižam vēderu... Pie kā tad mēs nonākam?! Protams, sievietei pēc 30 gadu vecuma sevi saglabāt labā formā ir ļoti grūti. Biznesā stress ir liels. Neviens no mums nav perfekts, bet vissvarīgākā lieta ir mīlēt savu darbu, un man tas ir hobijs. Bet es mīlu arī cilvēkus; ja kāds man nepatīk, es no viņa turos pa gabalu, ja patīk – daru visu, kas manos spēkos.
Kā jūs pārvarat šķēršļus – apejot tos vai lecot pāri?
Dažādi. Nodarbojoties ar sportu, arī ir jādomā. Es spēlēju tenisu un esmu sākusi mācīties golfu. Katrā ziņā mans vīrs ir sportiska un aktīva dzīvesveida piekritējs. Nelieto alkoholu un nesmēķē. Kaut katrs vīrietis viņa gados spētu izskatīties tik labi.
Cik tad Ģirtam ir gadu?
Nemaz nav tik daudz – 42. Ir jau tādi trīsdesmit gadus sasnieguši jaunieši, ka nesaproti, kur rīts, kur – vakars. Mani vienaudži apkārt ir izlaiduši vēderus un jūtas stilīgi, bet es to neatbalstu. Tas ir slinkums un paviršība, sevis nemīlēšana. Ir grūti, pamēģiniet piedzemdēt bērnu un īsā laikā būt formā!
Esat dabiskuma piekritēja vai atbalstāt visus pieejamos līdzekļus formas uzturēšanai?
Kosmetoloģijā mēs esam mazie izmēģinājuma trusīši, tāpēc es nevaru būt konkrētas lietas piekritēja. Visu, kas jauns, es izmantoju. Man tas vienkārši ir jāzina, tāds darbs.
Vai izmantotu arī ķirurģiskus skaistuma pakalpojumus?
Protams!
Bet vai konkursos pēc tam var piedalīties?
Tās aizkulises vēl līdz galam nav izkostas. Man ir pietiekami liela konkursu pieredze, tajos prasības ir atšķirīgas. Ir zināmas aizdomas par meitenēm, kuras uzvar, taču neviens acīs to skaidri un gaiši nepasaka. Cilvēkam vienkāršāk uzdot jautājumu, vai viņš nosūcis taukus, pat neiedomājoties, ka viņam vienkārši ir veselīgs dzīves veids un normāla pārtika... Sabiedrība ir sabojāta. Kas tad šodien ir skaistuma iemiesojums, ja pirms pāris nedēļām Anglijā titulu varēja iegūt sieviete ar piecdesmito izmēru?! Skaistums pēc būtības ir relatīvs jēdziens, tas ierakstīts zvaigznēs. Bet cilvēka panākumus ietekmē viņa pašsajūta. Tu iekšēji vari būt talantīgs un apdāvināts, bet no mājas ārā netiec, ja tev ir vizuāli defekti. Tevi nomāc kompleksi. Kosmetoloģija tieši palīdz atgriezt pašapziņu un gūt panākumus ne tikai biznesā, bet arī privātajā dzīvē. Cilvēkam ir sevi jāmīl, jārūpējas gan par ādu, gan matiem, noteiktas stundas jāguļ, pareizi jāēd. Tiesa, ir cilvēki, kuri pīpējot un dzerot nodzīvo līdz 120 gadiem bez problēmām. Amerikāņu vidējais dzīves ilgums ir 75 gadi, bet mēs tik ilgi nevaram izvilkt. Un kā viņi ēd – ārprāts! Cilvēks ar maniem parametriem tur jūtas kā slims ar anoreksiju. Taču amerikāņi lieto ļoti daudz dažādu uztura piedevu un vitamīnus, ik rītu viņi sāk ar astoņu deviņu tūbiņu tabletēm, varbūt tās arī palīdz viņiem tik ilgi nenomirt. Visu tomēr nosaka cilvēka domas un jūtas.
Cik saprotu, jūs esat par jaunības saglabāšanu, nevis skaistu novecošanu...
Tā ir dziļi individuāla lieta. Es esmu guvusi panākumus ar to, ka ļoti rūpējos par sevi. Citādi es nevarētu aizbraukt uz tādiem konkursiem. Stundu dienā noteikti veltu tikai sev, un tas ir patīkamākais mirklis. Tās ir patīkamas procedūras, pie elektriskiem aparātiem ar 220 voltiem es nestāvu. Ufo un Fredis smējās, ka efektīvākā depilācijas metode būtu ar lodlampu (smejas)...
Vai dzīvesbiedrs saprot jūsu dziņas, sapņus un ilgas?
Jā, bez viņa atbalsta es noteikti to nedarītu. Man arī ļoti patīk vīrieši, kuri par sevi rūpējas - ja viņi smaržo, ja viņu arsenālā ir kosmētiskie līdzekļi. Es to novērtēju, jo tas parāda, ka vīrietis ir stiprs. Sportā vīrieši seko līderim, lai ko viņš darītu. Atceros, pirms desmit gadiem mēs apstrādājām vienu basketbola komandas līderi, kuram tika veikta padušu vaksācija, viņš sauļojās un iznāca kā stārs. Visi viņu fotografēja. No tā laika arī komandas biedri ņēma tās pašas procedūras. Ir patīkami labi izskatīties. Un man tas šķiet vēl vīrišķīgāks gājiens. Pirms pieciem gadiem mūsu kosmetoloģijas koledžā iestājās divi puiši, bet viņi vienkārši neizturēja – viens kļuva par masieri, otrs būtu lauzis Latvijā visus stereotipus. Viņš būtu vienīgais vīrietis, kurš to visu būtu izturējis. Taču vīrišķīgā darbavieta viņu noēda. Vīrieši ir daudz talantīgāki, arī frizieri un pavāri. Arī tēvu lomā viņi ir daudz labāki.
Arī jūsu mājās?
Tur mēs pieturamies pie klasiskām tradīcijām.
Vai jums daudz ko dzīvē nācies sākt no nulles?
Katram cilvēkam ir savs raksturs, es kopš bērnības esmu ļoti mērķtiecīga. Man vajadzēja visu labāko, augstākās atzīmes un būt pirmajai sportā. Man tas arī izdevās.
Draugi jums bija?
Jā, esmu komunikabls cilvēks. Šobrīd gan vairāk ir paziņu, jo es ļoti šķiroju tuvības pakāpes. Labu draugu ir maz.
Kādi ir jūsu labklājības standarti?
Vērša zīmē dzimušie, arī kūtī dzīvojot, no salmiem uztaisītu estētisku vidi. Man patīk skaistas luksusa lietas, esmu minimāliste un pēc dabas – pedantiska. Vēl es labprāt gatavoju, rīkoju viesības. Man vispār patīk eksperimentēt un izmēģināt nebijušas lietas gan virtuvē, gan sportā. Tur es daudz ko esmu apguvusi no nulles, līdzīgi kā biznesā. Lai gan esmu atvērta kritikai, es spītīgu daru savu.
Kādos gadījumos jūs naudu neskaitāt?
Es skaitu naudu! Man patīk ģērbties – pirmais, vizuālais iespaids spēlē lielu lomu. Konkursos arī skatās ar acīm un tikai pēc tam uzdod jautājumus, lai gan nereti neuzdod vispār... Katrā ziņā mēs pelnām pietiekoši, lai varētu attīstīties. Piecpadsmit gados esam stipri izauguši, ko apliecina šis ofiss. Biznesā ir svarīgi laikus sajust svārstības, tendences, modi un plastiski reaģēt. Izmaiņas ir skārušas lielākos projektus, cilvēkiem ir grūtības nokārtot līzingus un kredītus. Bet kosmetoloģijas un solāriju tirgū attīstība nav apstājusies, jo sevis kopšana nekādas izmaiņas neprasa. Skaistumkopšana beidzot ieņems adekvātu – luksusa lietu – nišu. Un tas man patīk.
Luksuss ir dārgs, tas domāts naudīgajiem...
Ņemsim Maslova piramīdu: tajā skaistumkopšana atradās vienā līmenī ar lietām, bez kurām nevar izdzīvot, līdzīgi kā mašīna vai dzīvoklis. Taču šim pakalpojumam īstā vieta ir pakāpi augstāk. Latvijā kosmētisko procedūru jomā vērojams paradokss, nereti cenas ir pašizmaksas līmenī. Tas nozīmē, ka cilvēki tiek krāpti, ekonomējot izmantojamos produktus. Kāpēc ārzemnieki brauc uz šejieni un pērk kosmētiskos pakalpojumus? Ļoti vienkārši – tie ir lēti. Tagadējo ekonomisko krīzi izturēs tikai tie, kuriem ir stipri nervi, kuri būs pietiekami plastiski, mācēs kombinēt un optimizēt izdevums. Es uz šo situāciju skatos optimistiski, apkārtējie draudi dažus uzņēmumus padarīs tikai vēl stiprākus. Es vispār dzīvi uztveru pozitīvi. Jā, es krītu, bet arī ceļos augšā un turpinu iet uz priekšu. Es nesabēdājos. Latvijā biznesa cilvēciņiem ir viena problēma – viņi pēc kritiena vairs nevar piecelties.
Nav, kas padod rociņu.
Iespējams, bet galvenais – viņi emocionāli netiek ar sevi galā. Tāpēc es uzsveru to, ka biznesā šodien izdzīvos tie, kuriem izturēs nervi. Nekas traks patiesībā nav noticis! Cilvēki kosmētiku uz sejas vairāk, cik tā spēj uzņemt, nesmērēs. Būsim reāli, ar sāli ir tāpat. Varbūt vienīgi uz saloniem cilvēki vairs neies reizi nedēļā, bet – reizi mēnesī.
Vai ir kaut kas tāds, ko jūs gribētu, bet pagaidām nevarat atļauties?
Jā, man ir lieli plāni. Savulaik man bija kāds biznesa guru, kurš teica: «Marika, tu dari nepareizi! Labs biznesmenis pa dienu atrod laiku, lai spēlētu golfu.» Tās ir vismaz piecas stundas! Tas nozīmē tik sakārtotu biznesu, ka pašai uz vietas darbā nemaz nav jābūt. Tagad esmu sākusi apgūt golfa spēli, un jāsaka – man tas ļoti iepatikās. Es jau arī biju stereotipu varā un domāju, ka tas vairāk domāts pensionāriem, bet labā lieta ir tā, ka golfu var spēlēt visa ģimene. Tas ir veids, kā komunicēt, izrunāties, satuvināties. Golfs arī biznesā var palīdzēt, jo līdzsvaro, nomierina nervu sistēmu un attīsta koncentrēšanās spējas. Varbūt ar laiku es varēšu biznesu uzticēt par mani profesionālākiem, zinošākiem, un pati spēlēšu golfu. Viss atkarīgs no tā, cik tavi darbinieki ir motivēti, laimīgi un priecīgi.
Kādiem cilvēkiem jūs dodat priekšroku – gudriem vai sirsnīgiem?
Sirsnīgiem. Ar gudriem ir tā: esmu zaudējusi daudz labu, profesionālu kadru. Man ir savi kritēriji, sirsnība tajos nav prioritāte, ir arī svarīgāki aspekti. Jebkurā gadījumā es ticu savai intuīcijai – patīk vai ne. Ir cilvēki, kuri manī neizraisa nekādas emocijas.
Un kādu programmu esat paredzējusi savam dēlam Robijam?
Cilvēkam ir jādod iespēja kaut ko izmēģināt. Nepiederu pie tiem, kuri uzspiež. Dēlam drīz būs pieci gadiņi, un es viņu nespiedīšu spēlēt tikai hokeju vai basketbolu. Viņam ir jāpamēģina, bet sportam jābūt noteikti. Tas uzliek disciplīnu un māca sadzīvot, rēķināties ar komandas locekļiem. Viņam noteikti ir jābūt patstāvīgam un neatkarīgam – šīs īpašības man vienmēr bijušas svarīgas arī pašai. Nekad neesmu atbalstījusi to, ka bērna vietā visu izdara vai iedod vecāki. Te sava loma ir manas mammas mērķtiecīgajai audzināšanai, par ko viņai saku paldies. Diemžēl man nav izdevies dzīvot kopā ar tēvu, jo vecāki izšķīrās. Mātēm vienām audzināt bērnus ir daudz grūtāk. Esmu vecākā no trim māsām. Mēs ļoti agri kļuvām patstāvīgas, es jau no 15 gadu vecuma sāku strādāt vietējā kafetērijā, mazgāju traukus. Man ļoti patika vide, cilvēki un tas, ka man ir pašai sava nauda. Mācījos Jelgavas 1. ģimnāzijā kopā ar aktieri Artūru Skrastiņu un Prāta Vētras puišiem; pēc vidusskolas devos uz Rīgu, kur dabūju labu darbu. Un te nu es esmu! Bet neatkarība un brīvība man joprojām ir vajadzīga. Tāpat kā apziņa, ka mani neviens neuztur. Es pati! Daudz vienkāršāk būtu celties pulksten 11 un domāt, kuram es šodien varētu sabojāt dienu? Kā seriālā Hameleonu rotaļas. Es varētu doties uz skaistumkopšanas saloniem, neko nedarīt, šopingot. Superdzīve, vai ne?
Un lēnām jukt prātā?
#1/4
#2/4
#3/4
