Neatrisināts konflikts darba vietā var izvērsties par mobingu darba kolēģu starpā, ja apstākļi organizācijā ir labvēlīgi šādas negatīvas uzvedības attīstībai
Tā norāda psiholoģijas doktore, Kauņas tehnoloģiju universitātes lektore Milda Perminiene. Nule viņa uzstājās organizāciju psiholoģijas konferencē Kaitēkļi mūsu dārzā. Pārmaiņas organizācijā, degoši termiņi, paaugstināts stress, neprasmīga līderība ir faktori, kas var veicināt mobingu darba vietās.
Dabisks, bet nevēlams
Austriešu zoologs Konrāds Lorencs pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, pētot putnu uzvedību, pamanīja, ka dažkārt, sajūtot apdraudējumu, putni barā uzbrūk ienaidniekam, piemēram, kaķim, taču fiziski upuri neaizskar, tikai biedē. K. Lorencs šādu uzvedību nosauca par mobingu. Nedaudz vēlāk zviedru ārsts Pīters Pauls Heinemans interesējās, vai šāda uzvedība raksturīga arī cilvēkiem. Izrādījās, ka jā. Viņš par mobingu nosauca kolektīvu bērnu agresiju pret kādu citu bērnu. Pašlaik viens no ietekmīgākajiem mobinga pētniekiem norvēģis Stale Einarsens norādījis, ka vienai un tai pašai uzvedībai/parādībai ir daudz dažādu nosaukumu – emocionāla vardarbība, pazemošana, izstumšana, atgrūšana. Viņš izdala sešas pazīmes, kā izpaužas mobings darba vietā: tā ir negatīva un naidīga uzvedība; tai ir psiholoģisks raksturs; tā ir ilgstoša; mobingā ir iesaistītas vismaz divas puses – varmāka un upuris; iesaistītās puses nav līdzvērtīgas varas ziņā, t.i., vienam ir vairāk nosacītas varas un otram – mazāk; un visbeidzot šādai uzvedībai ir negatīvas sekas, piemēram, upuris izjūt paaugstinātu stresu, nomāktību, var pasliktināties darba sniegums, kā arī rasties citas nopietnas, ar garīgo veselību saistītas grūtības, piemēram, depresija, pašnāvnieciskas domas. Dažos pētījumos Vācijā tiek minēts, ka ap četriem procentiem pašnāvību ir saistītas ar mobingu darbā. Mobings skar ne vien tieši iesaistītos, bet ietekmē visu emocionālo klimatu organizācijā. Ja šāda uzvedība ir raksturīga organizācijā, tad paaugstinās ne vien upura, bet arī citu darbinieku stresa līmeni, jo nevar jau zināt, vai pats nekļūsi par nākamo upuri.
Kādas jomas var aptvert mobings darba vietā? M. Perminiene, atsaucoties uz pētījumiem, norāda, ka visbiežāk tas var būt saistīts ar darbu, piemēram, priekšnieks vai kolēģis nedalās ar informāciju, tiek noteikti neiespējami termiņi u.tml. Otrs veids – mobings var būt vērsts uz cilvēku personīgi – kā viņš apģērbies, kā viņš izsakās. Šāda veida uzvedība latviski tiek saukta par baumām, intrigām. Trešais veids ir fiziska pazemošana – piemēram, neviens nesarunājas, kad upuris ienāk, sarunas apklust, visi kopā iet pusdienot, bet upuri neuzaicina u.tml.
Cik daudz cilvēki saskaras ar mobingu darba vietā – uz šo jautājumu nav viegli atbildēt. Lietuvas psihologi pētījumos par skolotājiem, piemēram, atklājuši, ka ceturtā daļa skolotāju ir izjutuši šādu attieksmi no kolēģu puses un 5% jutušies kā nopietnu uzbrukumu upuri. Protams, mobinga skarto īpatsvars ir atkarīgs no tā, kā šī uzvedība tiek definēta, atzīst Kauņas tehnoloģiju universitātes lektore.
Visu rakstu Mobings uzplaukst stresa apstākļos lasiet 4. novembra laikrakstā Dienas Bizness.