Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.
Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.
Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.
Jaunā "baltā lapa"
Piemēram, "The Wall Street Journal" izceļ - akadēmiķu pētījumi liecina, ka patiesībā gadu mija mēdz būt visai labs brīdis, lai ievadītu kādas pārmaiņas. Tāpat tas esot ar dzimšanas dienām. Tas esot tādēļ, ka šie brīži cilvēku prātos ievada jaunu atskaites periodu, kas savukārt daļēji pie baltas lapas vismaz psiholoģiski tiem ļauj visu sākt no sākuma.
"Mēdzam domāt, ka tieši mūsu "vecais es" ir tas, kuram kaut kas īsti nav izdevies. Savukārt uz nākamo gadu tiek liktas jaunas cerības. Tas paaugstina pārliecību par savām spējām, kas ir atslēga uz panākumiem," spriež Wharton School of the University of Pennsylvania profesori. Tiek izcelts arī kāds ASV ekonomistu pētījums, kurā cilvēki (8,6 tūkst. respondenti) tika mudināti sākt krāt vecumdienām vai palielināt savas šādas iemaksas. Dati liecina - tie cilvēki, kuriem šādi pamudinājumi izteikti ap to dzimšanas dienām vai gadu miju, astoņu mēnešu laikā pēc tam sakrājuši vairāk nekā tie, kuriem šādi pamudinājumi izteikti citos gada posmos - tādos, kuri parasti nesaistās ar jaunu atskaites posma sākumu.
Mērķiem jābūt reālistiskiem
Šajā pašā laikā - bieži vien šādas cilvēku apņemšanās jau pašā sākumā ir lemtas neveiksmei, jo uzliktie mērķi ir vai nu pārāk aptuveni vai arī - ekstremāli grūti piepildāmi. Kā piemēru var minēt mērķi "krāt vairāk" vai arī - "doties pensijā 40 gados." Tāpat, ja uzstādītais mērķis liek atteikties no lietām, kas pašam patīk, tad konstanti ir sajūta, ka kaut kas tiek atņemts. Arī tas bieži vien galu galā nozīmē, ka gribēšana un tad arī - varēšana - turēties pie šāda plāna iet mazumā līdz brīdim, kad tas arī vairs netiek darīts.
Jau labāks mērķis varētu būt: "nākamos piecus gadus katra jauna gada sākumā paaugstināšu savu uzkrājumiem atlikto naudas īpatsvaru (no ienākumiem) par diviem procentpunktiem. Gala mērķis, lai uzkrājumiem no ienākumiem regulāri tiek atlicināti 15% (piemēram, no 5% šobrīd)".
Parasti kādu finanšu mērķu izpildīšanai, svarīga ir saprātīga un samērīga to definēšana. Pamatā tiek norādīts - finanšu mērķiem jābūt gan ļoti konkrētiem, gan reālistiskiem.
Wharton School of the University of Pennsylvania vēl ieteic - visu šo plānu arī labāk pierakstīt. Proti, pētījumi rādot, ka cilvēki vairāk pie savām "apņemšanām" turas tad, kad tās atgādina līgumus. Daudziem varot palīdzēt ar fotogrāfiju pievienošana (piemēram, sapņu mājokļa foto).
"Treniņa plāns"
Vēl svarīgi, lai šī plāna pildīšana būtu pietiekami detalizēta un arī - pakāpeniska. "Nevienam nevajadzētu mēģināt skriet maratonu jau pirmajā dienā. Tam nepieciešams treniņa plāns," teic, piemēram, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Betterment pārstāvji. Protams, kāds, kas krāj 5% (no saviem ienākumiem) un grib šo īpatsvaru paaugstināt līdz 15%, var vienā mirklī mēģināt to arī izdarīt. Tomēr, lai tas neradītu lieku stresu, kas galu galā var spēlēt pret šī plāna ilgāku izpildi, lielākajai daļai cilvēku to būtu vēlams darīt pakāpeniski. WSJ jaunā gada krāšanas plānā iesaka ievīt dažus "ja", kas šo procesu personalizē.
Piemēram, ja plāns jaunajā gadā ir pārstāt pirkt pārāk dārgu kafiju, tad daudziem vēlams atrunāt, kā to tomēr vēl kādu laiciņu turpināt patērēt. Galu galā tas varētu skanēt aptuveni tā: "ja ir darba diena, tad kafiju ar savām mīļākajām tās sastāvdaļām ņemu līdzi tikai no mājām". Turklāt, ja šis plāns tiek pildīts pakāpeniski, tad tas dod iespēju papriecāties par tā saucamajām "mazajām uzvarām." Arī tas var radīt progresa un panākumu sajūtu.
"Mēs esam programmēti tā, lai reaģētu uz tūlītēju gandarījumu. Kad sasniedzat savu ikmēneša vēlamo krājumu apmēru, tad nelielu daļu - līdz 10% - no tiem variet novirzīt vēl atsevišķā "groziņā", lai nedaudz palielītos vai papriecātos. Jāmēģina apvienot kārdinājums ar kaut ko tādu, ko trūkst motivācijas izdarīt. Piemēram, ir lielāka iespējamība, ka cilvēki vingros, ja tie reizē klausīsies kādu populāru audio grāmatu. Kas varētu būt finanšu ekvivalents? Savienojiet, piemēram, savu finanšu kontu un aplikāciju pārskatīšanas procesu ar vīna glāzes baudīšanu," piebilst minētās Universitātes pasniedzēji.
Iespējams, kalendārā jāiezīmē kādi attiecīgie datumi, kuros veikt kādus maksājumus, vai arī jāskatās, ko šajā ziņā var palīdzēt/piedāvāt kādi finanšu starpnieki - kaut vai tās pašas bankas. Attīstoties tehnoloģijām, dažādi ieguldīšanas un finanšu padomdošanas pakalpojumi, kļūst arvien pieejamāki un - kas nav mazsvarīgi - bieži arī lētāki.
Katrā ziņā katram cilvēkam būtu jāsaprot, kas tieši viņam der. Lielai daļai, piemēram, palīdz tas, ka uzkrājumiem summa tiek, piemēram, katru mēnesi atlicināta automātiski (no konta). Svarīga ir arī vecā labā pacietība. Jārēķinās, ka ceļš ne vienmēr būs gluds un dažkārt būs arī pa kādam apledojušam līkumam.
Stresa testi
Tādējādi finanšu eksperti iesaka savas krāšanas apņemšanās un plānus pakļaut "stresa testiem." Tas ietver, piemēram, pārdomas, par kādiem potenciāliem šķēršļiem, kas var patraucēt kādu attiecīgo mērķu izpildei, piemēram, ir vajadzīgs kāds pēkšņs auto remonts vai aktualizējas citi vairāk vai mazāk nepieciešami vienreizēji tēriņi.Mērķis šiem stresa testiem ir vedināt padomāt par dažādiem šādiem scenārijiem, kas savukārt var likt nonākt jau pie kādiem citiem secinājumiem.
To vidū var būt, piemēram, cita "ārkārtas fonda radīšana" vai pat tērēšanas paradumu pamainīšana (ja, piemēram, ir atklāsme, ka ir kādi lieli "regulāri vienreizēji" tēriņi, kas varbūt nemaz nav tik nepieciešami). "Tas nozīmē, ka brīdī, kad mūs skar kāds mirkļa vājums, mēs jau esam padomājuši, kā ar to tikt galā. Daudzi no mums bieži lemj par labu kādām pārmaiņām. Tomēr, kad situācija neizbēgami kļūst sarežģītāka, mums vairs nav kāda stratēģija," piebilst Morningstar analītiķi.
Eksperti arī dažkārt teic, ka vajadzētu identificēt to, kas noved pie nevēlamas rīcības, un mēģināt sevi atalgot ar kādām alternatīvām. "Es katru dienu ap 16:00 mēdzu iet uz Starbucks. Es to patraucu darīt tad, kad sapratu, ka pie tā ir vainīga nevis kofeīna atkarība, bet nepieciešamība pēc nelielas atpūtas dabā no ofisa. Tagad šai atpūtai veltu laiciņu pie ūdens nelielā parkā," teic Morningstar uzvedības ekonomiste Sāra Ņūkomba.
Dažiem sakrāt var palīdzēt arī vairāku mērķu noteikšana un atsevišķa krāšana katram no tiem. Ir pētījumi, kas liecina, ka mājsaimniecības, kas katram atsevišķām mērķim krāj savā aploksnē, galu galā sakrāj vairāk nekā tās saimniecības, kas šiem mērķiem naudu atliek vienā vietā.