Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns: Sākuma punkts ir dizains

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Kāds tieši ir jūsu biznesa plāns, kuram Latvija tik labi atbilst?

Plāns ir nepieciešams ikvienam darbam un ikvienam biznesam – bez tā nekas nesanāks. Vienam no mūsu partneriem pirms 15 gadiem Latvijā bija 24 metrus gara Monocle jahta. Brīnišķīga jahta, franču dizains. Tā ka Latvija bija jau apmēram zināma vieta. Tomēr, lai nu kā, pēc daudziem gadiem mēs nolēmām tieši katamarānu būvniecībai pievērsties kārtīgi. Mums ir redzējums un plāns, un mēs meklējām kuģu būvētavu, kur varētu īstenot to visu.

Ar biznesa partneriem esam kopā jau ilgus gadus, un mūs vieno sapratne, ka galvenais ir dizains. Tas mūsdienās ir svarīgākais nosacījums daudz kam šai pasaulē, gandrīz katrā industrijā. Iepriekš pietika ar inženieri, un galvenais bija, ka to, ko dari, piemēram, būvē māju, tu dari pareizi. Tagad – pilnīgi izslēgts! Protams, mājai vajag arhitektu, bet no sākta gala vajag arī dizaineri. Tas pats ar automašīnām – inženieri vajag, bet tikai kopā ar dizaineru. Ja nebūs dizainera, zaudēsi tirgu.

Ar savu draugu un biznesa partneri Klifordu Denu mēs strādājam kopā jau daudzus gadus, viņa brīnišķīgais dizains mums pārējiem bija labi pazīstams, tāpēc viņš ir O Yachts komandā, jo mums vajadzēja labāko.

Vai O Yachts inženierijas daļa tiek veikta Latvijā?

Līdzīgi kā mājokļu būvē arī šai biznesā arhitekts ir nepieciešams, mūsu gadījumā – jūras arhitekts, un tas ir francūzis Eriks Lerūžs. Viņam ir milzīga pieredze, un viņš ir plaši atzīts profesionālis. Tomēr – vispirms mums ir dizains, katamarāna dizains, un jūras arhitekts pieslēdzas pēc tam. Tas ir ļoti atšķirīgi no visas pārējās industrijas, kad jahtas vai katamarāna projektā kuģu būvnieks vispirms vērstos pie jūras arhitekta. Cerams, ka vispār, bet katrā ziņā tikai beigās tiek pieaicināts arī dizainers.

O Yachts ir otrādi – dizains ir pamatā, tad tiek pieaicināts arhitekts, kā to pareizi izdarīt, tad – atpakaļ pie dizainera. Tas ir pagarš loks, bet sākuma punkts ir dizains.

Kas ir dizains?

Dizains ir emocijas. Jums tas var patikt, var nepatikt, bet es nekādā gadījumā negribētu, lai jums, redzot dizainu – mūsu vai jebkuru citu – tas būtu vienaldzīgs. Protams, mēs gribētu pozitīvas emocijas, tomēr sliktākais ir reakcija no sērijas «vēl viens tāds pats». Ja ir emocijas, pozitīva emocijas, tad esam savu darbu paveikuši labi. Tam klāt, protams, nāk izturība, drošība, amatniecības kvalitāte pie izpildes utt., tomēr dizains ir valdošais.

Dizainam ir jābūt vienkāršam, lai acs to uztvertu, un, redzot mūsu katamarānu ūdenī, ir jāspēj pateikt: «O, tas ir O Yacht!» Līdzīgi kā ar Porsche – jūs vienmēr pateiksit, ka tas ir Porsche, pat ja nebūsit iepriekš to modeli redzējis. Un Kliforda radītais dizains ir tāds, ka, arī attīstoties nākotnē, pats koncepts un valdošās emocijas saglabājas.

Un tomēr – kāpēc Latvija?

Tas ir iemeslu kopums. Ja man jāsāk ar vienu, tad tiešām lieliska Latvijas īpašība ir dalība Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka ar visām savām atšķirībām mums ir ārkārtīgi daudz kopēja, sākot ar angļu valodu kā lingua franca saziņai un biznesa pārvaldes likumiem. Tagad mums ir arī kopēja valūta, un aizvien līdzīgāki kļūs arī standarta līgumi starp biznesiem.

Tas ir svarīgi mūsu partneriem, tomēr tas ir būtiski arī mūsu klientiem. Lai kas būtu mūsu klients, ES kompānijas statuss nozīmē atvērtas durvis drošai un apjomīgai investīcijai. Un tā ir mūsu niša – dārgi, pēc individuāla dizaina veidoti katamarāni. Lai arī mēs esam konkurētspējīgi ar cenu, tās tomēr būs ļoti dārgas lietas, lielas investīcijas, un ES ir kā dāvana – tā ir radīta mums, uzņēmējiem. Otrs iemesls par labu Latvijai ir cilvēku izglītības līmenis un tas, kādu algu viņi sagaida.

Ko jūs saprotat ar izglītību – inženierus vai vienkārši sajēgu, ka uz darbu jānāk laikā?

Esmu apceļojis visu pasauli, un, ielidojot Rīgā un izejot šeit uz ielas, uzreiz ir skaidrs iespaids, ka šī ir tīra zeme ar kulturāliem cilvēkiem un labu infrastruktūru. Tā būs vēl labāka, bet jau tagad tā ir laba.

Būtu šeit bezjēdzīgi norādīt uz konkrētām valstīm, bet, salīdzinot tās ar Latviju, zemākas darba izmaksas tajās tomēr neatsver zemāku vispārējo izglītotību. Un darbaspēks mums ir ļoti nozīmīgs rādītājs, lai gan mēs neesam industrija, kas jebkad Latvijai varētu dot tūkstošiem darba vietu. Auto rūpnīca vai aviācijas rūpnīca tāda būtu, bet ne ekskluzīvu katamarānu kuģubūvētava.

Un tomēr tā ir nodarbinātība, ko mēs nodrošināsim, un tā ir ar zināmām prasībām un nākotnes plāniem. Tāpēc jau ļoti agri savā biznesa attīstībā – vēl pirms apjomīgākām investīcijām – mums izveidojās sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, lai saprastu, kādas Latvijā ir iespējas apmācīt tādus speciālistus, kādi mums ir un būs nepieciešami.

Tad jūs nevis vienkārši meklējāt konkrētus speciālistus, bet izpētījāt, kas te sagaidāms nākotnē?

Mums ir jāiegulda nākotnē. Tas ir veids, kā es strādāju savā iepriekšējā darbā – būvniecībā, un tā tas ir jādara arī mūsu pašreizējā kompānijā. Mēs jau cieši sadarbojamies ar RTU, lai varētu atrast sev kadrus. Tas notiek tādās mācību programmās, kur šie studenti var būt droši, ka ir kompānija, kas viņus gribēs algot pēc studiju beigām – laba kompānija ar labu infrastruktūru un nākotnes izredzēm.

Mums pilnīgi noteikti būs nepieciešami speciālisti, kas darbojas datorzinātnēs, un Latvijā tam ir lielisks potenciāls. Jaunajai paaudzei vissvarīgākais ir vīzija, nākotnes redzējums. Ja nav vīzijas, kurā tu redzi sevi, savu vietu tuvākā vai tālākā nākotnē, tev nav intereses par dzīvi un ir bezjēdzīgi no rīta celties.

Mēs radīsim produktu – gatavu produktu, kas šādu vīziju dod visai īsā termiņā. Tā nebūs anonīma skrūve citu produktiem, bet mūsu pašu unikāls produkts. Un mēs arī investēsim šajos cilvēkos, viņu apmācībā un nākotnes redzējumā šeit RTU. Manuprāt, ar to nebūs gana un vajadzēs viņiem šeit nodrošināt arī mācības ar mums zināmiem speciālistiem Francijā.

Tas varētu tikt organizēts pēc akadēmiskiem standartiem, jo mēs, piemēram, izmantojam tādu modernāko tehnoloģiju kā infūzijas metodi. Katrā ziņā tas būtu interesanti visām iesaistītajām pusēm, un students, kas būtu praktizējies pie mums, pēc tam jau varētu iet strādāt arī kaut kur citur Latvijā vai Eiropā. Tas noteikti nāks par labu Latvijas studentu vīzijai un pārliecībai, lai tā saskanētu ar O Yachts, un tas atbilst mūsu vīzijai par kompānijas izaugsmi, kas bez šādiem augsti kvalificētiem cilvēkiem nav iespējama.

O Yachts ražotne ir Engurē. Man zināms, ka tur ir viena tāda vieta, kur laiku pa laikam kaut kas ir pasākts un tad beidzies. Vai tā ir tā pati?

Jā, un man tas ļoti patīk. Neesmu par to pilnīgi drošs, tāpēc necitējiet, bet man izskatās, ka tur kopš padomju laikiem cilvēki ir darbojušies ar savām zvejas laivām un lietām, tur gaisā jau ir jūtama tā tradīcija. Tagad mēs to visu ar ES fondu naudas palīdzību esam ievērojami pārbūvējuši un modernizējuši konkrēti par infūzijas metodes ražotni.

Ko šī metode nozīmē?

Agrāk laivu korpusi taisīti, kā es to dēvēju, netīrajā veidā – starp materiālu slāņiem lika līmi un tad rullēja, un tas bija jādara ļoti ātri. Iznākumā tas viss bija visai stresaini un netīri. Jaunais infūzijas veids nozīmē, ka visi kompozītmateriālu slāņi tiek precīzi salikti vajadzīgajā formā, un tad tajā tiek iesūknēti sveķi. Un attiecībā uz visu šo savulaik piņķerīgo slāņu līmēšanu pusstundas laikā 20 metru laiva ir gatava. Neticami!

Tagad tas ir fiziski viegls, tīrs un drošs darbs – bez kādām kaitīgām smakām un patiesībā ļoti piemērots sievietēm, jo viņas ir sevišķi rūpīgas. Protams, šīs modernās tehnoloģijas ir arī ļoti sarežģīts darbs, kas prasa kontroli. Tāpēc mums ir vācu un itāļu tehnoloģijas, kas uzmana un garantē šīs tehnoloģijas iznākumu. Un tomēr – tas iznākums tiešām ir kā burvju māksla: bez trokšņa, bez smakas, bez netīrumiem un bez lielas fiziskas piepūles.

Atgriežoties pie ražotnes Engurē, tā ir gatava 21 metra garu laivu būvniecībai. Tās līnija ir veidota kā apmēram 70 metrus gara caurule. Tajā ir krāns, kas paceļ, notur un pārvieto visus elementus. Lai gan mūsu materiāli ir ļoti viegli, kāds arī ir šīs tehnoloģijas mērķis, iznākumā tas viss, protams, ir visai smags. Arī tā ir kā maģija – vienā šīs caurules galā nav nekā, bet otrā galā iznāk perfekta laiva.

Tam vajadzīgs ir maksimums divi gadi, bet tuvākajā laikā mums ir jānonāk pie spējas uztaisīt katamarānu gada laikā. Mēs nevarēsim tā kā labākie čaļi šai jomā, kas to izdara daudz ātrāk, bet tad arī tikai tāpēc, ka mēs to darām atšķirīgi, un tas prasa laiku.

Laiks ir nauda.

Mūsu cena būs konkurētspējīga, tomēr tā kvalitāte, ko esam sasnieguši ar pirmo modeli un ko turpināsim, nav panākama ātrāk. Sevišķa produktivitāte nav mūsu mērķis, jo arī tirgus mērķis nav masās, bet gan kvalitātes tirgū.

Daži produkti, bet perfekti. Lai gan, protams, mūsu laivas nekad un nekādā gadījumā nebūs lētas. Tomēr to kvalitāte nozīmēs arī salīdzinoši lielāku drošību nekā dažiem no mūsu konkurentiem. Tas redzams jau mūsu pirmajā katamarānā, demo versijā, ko atrādīsim Kannās.

Pateicoties vecākiem, es burāju jau kopš bērnības. Ar dzīvesbiedres atbalstu, kas tādās reizēs gādā par bērniem, esmu burājis pāri Atlantijas okeānam, un ļoti daudz Vidusjūrā, arī ziemās. Es zinu, ko nozīmē būt situācijās, kad laika prognozes un viss pārējais pieviļ un tava dzīvība ir atkarīga no laivas. Protams, ir jādara viss, kas no jūrnieka tādās situācijās tiek prasīts, bet laivai ir jābūt perfektai, jo kļūdas tādās reizēs maksā lielu naudu un dažreiz arī dzīvību.

Tāpēc mūsu katamarāniem pie vērtības būs pievienotās stundas, kas tādai drošības perfekcijai ir nepieciešamas. Tāpēc tie tiks ražoti Latvijā, jo šeit cilvēki ir pielaidīgi pret papildu stundām arī savā darba dienā.

Mēs paši taisīsim arī mastus, kas šim biznesam ir ļoti nozīmīgi.

Arī tradīcija – burinieku laikos Latvijas priedes bija vērtīgi mastu koki.

Lieliski! Tad mēs tikai ieviesīsim zināmas korekcijas ar oglekļa šķiedru kā izejmateriālu.

Pieminējāt savus burātājus vecākus. Kādas ir jūsu saknes? Jūs esat francūzis.

Jā, piedošanu.

Nekas, šajos platuma grādos ir labi.

Un es esmu ebrejs.

No sefardu jūdiem tātad?

Man patīk tas, ka manas tradīcijas ir ļoti jauktas. Mana māte ir no Bordo – ļoti tipiska, tradicionāla Bordo francūziete, un tēvs ir no Marokas.

Nuja, un tur viņa sefardu senči acīmredzot nokļuva pēc Spānijas rekonkistas.

Jā, pareizi. XV gadsimta beigās. Ir labi zināt, no kurienes nāc. Runājot par tradīcijām, man šķiet, ka Latvijā tās ir tādas, lai mēs šeit spētu piepildīt savu vīziju. Tā man liek domāt pieredze ar mūsu Latvijas partneriem – ka ražošana, grāmatvedība, finansējums un viss cits būs tik labs, cik vien vispār ir iespējams.

Esmu sapratis, ka Latvijā nav plašas nodarbinātības iespējas, bet – šeit ir lieliskas nodarbinātības iespējas.

Tā, visticamāk, ir Baltijai kopēja iezīme. Somijā ir augstākā līmeņa buru jahtu kompānija, kas tā arī saucas – Baltic Yachts. Arī Dānijā un Zviedrijā ir lieliski zīmoli – Swan, Najad.

Un es domāju, ka Latvija visai drīz burātāju un jahtu pasaulē sagādās pārsteigumus, jo arī bez mūsējā šeit ir projekti ar potenciālu šai jomā nostiprināt zīmolu Made in Latvia.

Šeit ir cilvēki ar attiecīgu izglītību un cilvēki, kas zina, kas ir burāšana un jahtas.

Izklausās, ka mājas darbus esat izpildījis.

Es tiešām uzskatu, ka Eiropā esam gatavi mūsdienu pasaules izaicinājumiem. Mēs katrs esam pieredzējuši savu krīzes smagumu, un Latvijai iezīmīgi ir tas, ka jūs to izdarījāt kā džentlmeņi. Te cilvēki negaudās, bet lepni uzņēmās savas saistības un arī cieta par tām. Jā, cieta, bet – izcieta.

Saskaņā ar labi zināmu joku, ka džentlmenis ir cilvēks, kura rēķinus apmaksā radi, vēl lielāki džentlmeņi mīt Dienvid-

eiropā.

Es runāju tieši par mūsu industriju, un tās spēks ir kopīgā darbā – kad katrs nāk ar savu darbu un varēšanu kopējas intereses vārdā. Mūsu starptautiskā komanda ar savām kompetencēm ir tā, kas pievilks kā speciālistus, tā investorus un klientus. Jā, Latvija šai industrijā nav pazīstama, bet to ir iespējams mainīt. Kopējiem spēkiem.

Vai kopējās intereses var būt vienkārši nauda?

Nē. Ja man katru rītu būtu jāceļas naudas dēļ, es labāk paliktu guļam. Tiesa, daudzi cilvēki tieši tā dzīvo, tomēr pareizais dzīvesveids ir zināt mērķi, kam tu celies jaunā dienā. Tādēļ – arī to jauno cilvēku dēļ – kompānijai ir jābūt ar vīziju un skaidriem sasniedzamajiem mērķiem vidējā termiņā.

Tad jūsu pieeja šim biznesam un varbūt biznesam vispār ir kosmopolītiska?

Acīmredzot. Ar vienu no pašreizējiem partneriem es iepriekš strādāju nekustamo īpašumu investīcijās franču Rivjērā, un tur pēdējais projekts – ap desmit tūkstošu kvadrātmetru platībā – bija mājokļu būvniecība, ko pārsvarā izpildīja spāņi. Tāda ir mūsdienu Eiropa, un jahtu tirdzniecībā tas ir vēl dramatiskāk, jo klienti var būt, piemēram, no Ķīnas.

To arī gribēju jautāt – vai jūsu biznesā maz ir tāds termins kā «mājas tirgus»?

Pasaulē jūra aizņem vairāk nekā cietzeme! Un, kur ir jūra, tur ir mūsu potenciālie klienti, un jau pašlaik par O Yachts interesi izrāda cilvēki visur pasaulē. Tomēr mūsu dabiskā interese ir par potenciālajiem klientiem tuvējā apkārtnē – Norvēģijā, Vācijā, Nīderlandē un jo īpaši Krievijā. Dienvidfrancijā mēs esam ļoti pieraduši pie krievu klientiem. Labāko, ko mēs uzbūvējām Rivjērā, nopirka krievi.

Vai Latvijas ģeogrāfiskais novietojums palīdzēs Krievijas tirgus apgūšanai?

Pilnīgi noteikti. Visi mūsu darbinieki Latvijā runā krieviski, kas ir milzu priekšrocība, un no Maskavas vai Sanktpēterburgas šurp var atlidot ļoti vienkārši. Un galvenais jautājums nav par cenu, bet gan par to, vai tu spēj turēt savus solījumus. Latvijā tas ir iespējams, jo darbinieki šeit ir ieguldījuši pat vairāk sava laika un spēka, nekā es biju gaidījis. Pašlaik jahtu pasaulē lielākais dzinējspēks ir motorjahtas. Taču tūlīt aiz tām seko buru laivas. Burāšana apbur ar to, ka tajā nav mākslīgo trokšņu un tev ir jāliek lietā jūra un vējš, lai liktu jahtai traukties, un tās jau ir emocijas. Un izskatās, ka Krievijā blakus motorjahtām aizvien lielāka interese ir par burāšanu. Tāpēc mums ir tur jābūt.

Lai jums veicas. Vai arī paļauties uz veiksmi jūs nevarat atļauties?

Par veiksmi tev nav nekādas noteikšanas, tomēr, kad es skatos uz veiksmīgiem cilvēkiem, ir redzams, ka viņi ir tai gatavi. Stāvvieta pie lielveikala gaida tieši viņu, un tā vienmēr. Pārējiem atliek vien darbs un vēlreiz darbs. Tomēr es vēlreiz gribu uzsvērt – sevišķi, kad tev ir 50 gadu, no rīta ir svarīgi zināt, kādam mērķim tu mosties. Un tam ir jābūt priekam par savu darbu.