Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Nekāds noslēpums nav tas, ka šogad līdz šim, neskatoties uz pandēmiju, piegāžu traucējumiem un arvien augstāko inflāciju, izcili klājies daudzu lielāko pasaules kompāniju akcijām.

Daudziem cilvēkiem, vairāk laika pavadot mājās, vērtspapīru mīšana kļuvusi par arvien populārāku nodarbi. Tāpat vismaz Rietumvalstīs auguši daudzu cilvēku uzkrājumi, kur daļai sabiedrības nu jādomā, kā tos uz jau neērti augstās inflācijas fona pasargāt. Piemēram, ASV lielāko kompāniju akciju cena, ja vērtē to kopumu, kopš šā gada sākuma pieaugusi aptuveni par ceturto daļu.

Līdzīgu pieaugumu demonstrējušas arī Eiropas lielāko kompāniju akcijas. Baltijas valstis ir mazas un atvērtas ekonomikas, kas nozīmē, ka tās visai izteikti ir atkarīgas no tā, kāda ir Eiropas un visas pasaules tautsaimniecības okeāna ūdens temperatūra. Tādējādi neizbēgami tendences pārējā pasaulē ietekmē arī mūsu reģionu. Nekāds izņēmums šajā ziņā nemēdz būt arī vietējais vērtspapīru tirgus. Baltijas akciju tirgu pandēmija pie saviem pirmajiem uzplūdiem inficēja visai smagi. Pēc pagājušā gada februāra beigu un marta pirmās daļas cenu sabrukuma Baltic Benchmark akciju indekss pie savām pirmskrīzes virsotnēm atgriezās vien pašās tā gada beigās.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Šā brīža plašajiem protestiem ASV pagaidām nav bijusi izteikta ietekme uz vērtspapīru tirgiem kopumā. Tas liek domāt, ka finanšu tirgus dalībnieki šo postažu vērtē kā īslaicīgu parādību.

Lielāka ietekme gan vērojama vien atsevišķiem sektoriem, piemēram, šaujamieroču ražotājiem un pārdevējiem.

Turpina savu gaitu

Piemēram, finanšu ziņu portāls "Barron's" izceļ, ka ASV akciju tirgū īpaši lielāks svārstīgums nav novērots arī pēc vairākiem citiem mūsdienu vēsturē lielākiem nemieriem šajā valstī. "Tirgi uzskata, ka tas neturpināsies. Mēs šo visu kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu protestiem ASV esam redzējuši jau vairākkārt," spriež, piemēram, ASV finanšu uzņēmuma "Pantheon Macroeconomics" eksperti. "ASV ir sašķeltākā kāda tā bijusi daudzu gadu laikā, un tā ir traģēdija. Bet, aplūkojot finanšu tirgu, var apgalvot, ka tas ir atkarīgs no daudzu uzņēmumu likteņiem, kurus šīs demonstrācijas pilsētās tik ļoti neietekmēs," savukārt piebilst "JPMorgan Asset Management" vērtspapīru stratēģi.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Pēdējos gados daudz apspriesta digitalizācija, kurai komplektā nāk dažādu maksājumu veikšana ar interneta palīdzību. Bieži vien tādējādi spriests, ka nemaz tik tālu varētu nebūt situācija, kad notiek atteikšanās no skaidras naudas.

Tas arī nozīmējis, ka visai labi klājies tādām finanšu nozares kompānijām, kurām ir ļoti spēcīgas pozīcijas šādā pārskaitījumu tirgū, piemēram, "PayPal Holdings", "Mastercard" un "Visa". Rezultātā "PayPal Holdings" akcijas cena ASV biržā gada laikā palēkusies par 30%, "Visa" – par 44% un "Mastercard" – pat par 53%. Tāpat sevišķi jaunieši, darbojoties ar naudu, gatavi izmantot dažādas jaunas aplikācijas.

Ne viss gan šajā ziņā ir tik viennozīmīgi. Piemēram, "The Wall Street Journal" raksta – kur ir revolūcija, tur ir arī kontrrevolūcija. Proti, pietiekami daudzi cilvēki noraizējušies par blaknēm situācijai, kad zūd iespēja norēķināties ar skaidru naudu. Vēl tiek izcelts, ka šāda situācija vēl vairāk dzīvi sarežģītu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kuri skaidru naudu mēdz izmantot vairāk. Tas turklāt var arī traucēt pietiekami daudzu biznesu darbībai.

Maijs akciju tirgū mēdz ievadīt svārstīgāku un peļņas ziņā liesāku periodu.

Maijam finanšu tirgū iedalīta īpaša loma. Tas ir pēdējais pavasara mēnesis pirms perioda, kad tirgū mēdz būt vērojama mazāka aktivitāte un potenciāli lielāks cenu svārstīgums. Maijs Volstrītā tiek saistīts ar teicienu «Sell in May and go away!», kas paredz, ka akcijas tiek pārdotas un investori portfeļos tur paaugstinātu skaidras naudas īpatsvaru, lai vērtspapīru tirgū atgrieztos vien oktobra otrajā pusē. Jau ziņots, ka akciju tirgū vasara (kas ir arī atvaļinājumu sezona) dažkārt investoriem tiek saistīta ar pārziemošanas periodu.

Vasara un septembris

Vasaras mēneši vidēji akcijām nav bijuši tie paši veiksmīgākie. Jūnijā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš 1950. gada vidēji nedaudz ir sarukusi. Kopš 2000. gada šajā mēnesī zemāk tā planējusi pat visai strauji – vidēji par 1,06%. Jūlijā akcijām vidēji klājies nedaudz labāk, lai gan augustā atkal ir vērojams šo vērtspapīru cenu kritums. Neko diži labi neizskatās vēl tas, ka uzreiz pēc vasaras nāk septembris, kas akcijām vēsturiski ir bijis pats sliktākais gada mēnesis – kopš 1950. gada vidēji tā laikā ASV akciju cena sarukusi par 0,62% (bet kopš 2000. gada tā vidēji samazinājusies par 1,13%). Tādējādi, ja aplūko šos datus, tad zināms pamatojums loģikai – vasarā tomēr labāk sauļoties, nevis mīt akcijas – patiešām ir. Attiecīgi – ar šo fenomenu ir arī saistītas atsevišķas vērtspapīru tirdzniecības stratēģijas.

No lielākajiem nodokļu maksātājiem gandrīz 50% krīzes laikā ir klājies sliktāk, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka valsts budžetā 60% iemaksu nodrošina 1800 uzņēmumu, tostarp 20% šo uzņēmumu krīzes laikā ir klājies labāk, bet gandrīz 50% ir klājies sliktāk.

"Pozitīvā ziņa ir tā, ka 20% ir uzlabojums, bet sliktā ziņa, ka gandrīz 50% ir gājis sliktāk," teica Jaunzeme. Tajā pašā laikā VID vadītāja minēja, ka pievienotās vērtības nodokļa maksājumi valsts budžetā atpaliek par 7-8%, bet darbaspēka nodokļa ieņēmumi atpaliek par 3-4%.

"Nav tik slikti kā bija gaidīts, bet nav arī pārmēru liels optimisms," sacīja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka VID ir segmentējis uzņēmumus pēc to līdzšinējās nodokļu maksāšanas disciplīnas. "Visiem, kam bijusi ļoti laba, laba vai ciešama disciplīna, mēs esam pretīmnākoši, savukārt tiem, kuri jau pirmskrīzes laikā nav rādījuši īpaši labu nodokļu nomaksas disciplīnu, mēs esam vai nu nogaidoši, vai atsakoši," sacīja Jaunzeme, runājot par atliktajiem nodokļu maksājumiem.

Pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV šim tirgum – pagājušais gads kopumā izvērtās ļoti veiksmīgs, kur tā cenu raksturojušā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 15%.

Pagaidām notiekošais liecina, ka uz optimistiskas nots riska vērtspapīri sāks arī šo gadu.

Katrā ziņā, neskatoties uz īso pavasara cenu šoku, akcijas, ja vērtē to kopumu, pagājušajā gadā bijušas labs ieguldījums. Turklāt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtībā pagājušogad pieauga īpaši strauji – par 43%. Jāsecina - ja kāds savu bagātība būtu ieguldījis kādā šim indeksam piesaistītajā fondā, tad tā pandēmijas gada laikā būtu palielinājusies teju uz pusi. Tas ir nemaz nerunājot par atsevišķām pašām veiksmīgākajām akcijām.

Piemēram, Zoom Video Communications akcijas cena pieauga par teju 400% līdz 335 ASV dolāriem un Tesla akcijas cena piedzīvoja astronomisku pieaugumu par 720%.Izcili pagājušajā gadā klājas arī obligācijām, kur Bloomberg Barclays Global Aggregate šo vērtspapīru indeksa vērtība palēcās par 9,2%.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp plāno palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 31,5 miljoniem eiro un uzsākt jaunu akciju publisko piedāvājumu, liecina kompānijas paziņojums biržai.

Plānotais pieteikuma periods uz jaunām akcijām ir no 2021. gada 18. augusta līdz 2021. gada 1. septembrim, kura laikā uzņēmums plāno piedāvāt līdz 66 988 204 jaunām parastajām akcijām.

Ja pieteikumu skaits pārsniegs jauno akciju skaitu, uzņēmums var palielināt piedāvāto akciju skaitu par 10%, līdz 73 687 024 akcijām, kā rezultātā uzņēmuma pamatkapitāls tiks palielināts par 34,6 miljoniem eiro.

Paredzētā akcijas emisijas cena ir 0,47 eiro par vienu jauno akciju, kas atbilst akcijas uzskaites vērtībai, tas ir, par emisiju netiek piemērota prēmija.

Jaunās akcijas noteiktajā laikā tiks emitētas līdzvērtīgi esošajām uzņēmuma parastajām akcijām, un visiem akcionāriem būs līdzīgas tiesības, nodrošinot akcionāriem iespējas saņemt dividendes par veikto uzņēmējdarbību par periodu, sākot no 2021. gada 1. janvāra un turpmāk.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup otrdien, 28. septembrī, uzsāk akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā Nasdaq Riga. Pieteikties uzņēmuma IPO akcijām būs iespējams līdz 11. oktobrim.

Privātajiem investoriem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopā uz 7,300,000 jaunām uzņēmuma akcijām. Uzņēmumam ir opcija palielināt kopējo akciju piedāvājumu vēl par 1,095,000 akcijām, tādējādi kopējam emitējamam akciju skaitam publiskajā piedāvājumā sasniedzot 8,395,000 akcijas. Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas.

IPO varēs piedalīties jebkurš privātais investors no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un institucionālie investori no Latvijas un atsevišķi izvēlētām Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, kā arī citi institucionālie investori saskaņā ar akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektu.

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir lielisks priekšvēstnesis tam, kāds noskaņojums fondu tirgū būs visu atlikušo gadu.

Proti, ja šī mēneša skatījumā pasaules ietekmīgākajā akciju tirgū - ASV - ir vērojama cenu palielināšanās, tad vēsture liecina, ka veiksmīgs akcijām būs arī viss atlikušais gads.

Janvāris gluži noslēdzies vēl nav, lai gan kaut kādu sauso atlikumu tāpat izvilkt jau var. Kopumā gada pirmais mēnesis bijis visai interesants. Pašā gada sākumā pasaulei piedraudēja jauns karš, kur ASV un Irāna apmainījās ar savstarpējām raķešu dāvanām. Tas akcijas gluži no rekordu sasniegšanas ritma izsist nespēja.Ja ne raķetes, tad vīruss! Janvāra otrajā pusē tas pa spēkam, iespējams, būs bijis nāvējošajam Ķīnas koronavīrusam.

No gada sākuma līdz 17. janvārim ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība bija pieaugusi par vareniem 3%.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Pasaules lielākajos fondu tirgos pagājušā gada noslēgums cenu pieauguma ziņā padevās izcils Piemēram, ASV akcijas decembra mēnesi noslēdza ar kāpumu gandrīz par 3% (mēneša skatījumā).

Šobrīd pēc akcijām tik izcilā 2019. gada daudz tiek spriests par to, kas beidzot šo izaugsmi varētu izsist no sliedēm. Daži teic, ka tā varētu būt tālāka ekonomikas izaugsmes palēnināšanās vai kādi jauni negatīvi pavērsieni tirdzniecības karu frontē. Būtībā vērojamas zināmas bažas, ka tik labi laiki akcijām mūžīgi nebūs, un liela daļa no pozitīvajām ziņām to vērtības jau ir ietvertas.

No otras puses - centrālo banku monetārā politika, visticamāk, saglabāsies ekonomiku un finanšu tirgus sildoša, lielāko tautsaimniecību recesija nebūt nav neizbēgama, un iespējami arī pozitīvi pārsteigumi tajos pašos tirdzniecības karos. Valdot šādam fonam, ASV investīciju banka Goldman Sachs lēš, ka šo gadu ASV Standard & Poor's akciju indekss noslēgs pie 3,4 tūkst punktu atzīmes, kas no šā brīža būtu pieaugums par 5,2%.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

ASV akciju tirgus dinamika kopš 1928. gada visai precīzi pareģojusi to, kam varētu izdoties uzvarēt gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Proti, ja cena trīs mēnešos līdz šīm notikumam palielinās, tad iespējamība, ka nākamais Baltā nama saimnieks būs jau no esošās tā pārvaldītāja partijas, ir krietni lielāka. Brokeru kompānijas "BTIG" eksperti klāsta, ka akciju virziens trīs mēnešos līdz vēlēšanām nākamo ASV prezidenta partijas piederību pareģojis pat ar gandrīz 90% precizitāti, ziņo "The Wall Street Journal".

Jāteic, ka pēc pandēmijas februāra beigu un marta cenu kraha ASV akciju vērtības ir strauji atguvušās. ASV "Standard & Poor's 500" vērtspapīru indekss šajā periodā audzis aptuveni par 50%.

Nesenajā vēsturē ir bijuši seši gadījumi, kad akciju cena no vēlēšanu gadu augusta beigām līdz ASV prezidenta vēlēšanu dienai sarūk. ASV Republikāņu partijai nu jau Demokrātu partijas prezidentam Baltā nama atslēgas bija jāatdod pēc šādiem periodiem gan 1932. gadā, gan 1960. gadā un 2008. gadā. Savukārt ASV Demokrātu partijai no Baltā nama pēc šādiem akcijām īslaicīgiem neveiksmīgiem periodiem bija jāizvācas 1952., 2000. un 2016. gadā.

Vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS “Virši-A” un saistītie uzņēmumi) uzsācis akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kam sekos plānotā akciju iekļaušana biržā Nasdaq Riga First North.

Divu nedēļu laikā līdz 5. novembrim akcijām var pieteikties ikviens Baltijas valstu iedzīvotājs.

Privātajiem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopumā uz 1 509 121 jaunām uzņēmuma akcijām. Kopējais akciju skaits var tikt palielināts vēl par 226 368 papildu akcijām liela pieprasījuma gadījumā, tādējādi kopējam piedāvāto akciju skaitam sasniedzot 1 735 489 akcijas. Vienas akcijas cena ir 4,49 eiro un minimālais parakstīšanas daudzums – viena akcija.

Paredzēts, ka tiem “Virši” uzņēmuma grupas darbiniekiem, kuri parakstīsies akcijām, tiek kopumā garantētas pirmās 50 tūkst. akcijas. Savukārt katram ieguldītājam, kurš parakstīsies uz akcijām pirmajā piedāvājuma nedēļā, t.i., līdz 29. oktobra plkst. 16:00, tiek garantēta piešķiršana līdz 100 akcijām. Interesentiem ir iespēja pieteikties arī lielākam akciju skaitam, kas nodrošinās, ka pēc akciju sadales (alokācijas) IPO noslēgumā palielinās viņu iespēja saņemt proporcionāli lielāku kopējo akciju skaitu, ja kopējais pieprasījums parakstīšanās periodā pārsniegs IPO akciju skaitu.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

Šī pandēmija, ja neņem vērā pašu tās sākumu, bijusi ideāla ieguldījumiem akciju tirgū. Tomēr vērtspapīri nebūt nav vienīgā lieta, kur ir iespēja nobāzēt savu naudu un cerēt uz šādu ieguldījumu vērtības palielināšanos.

Visai interesantu stāstu parasti, ja par to ir attiecīga interese un tam ir arī pienācīga rocība, piedāvā dažādas alternatīvas luksusa priekšmetu investīcijas, kuru vidū var būt augstas klases vīns, pulksteņi, mākslas darbi, kādas kolekcionējamas lietas un pat augstas klases rokassomiņas. Faktiski šāda investēšana paredz, ka tiek nopirkta kāda luksusa lieta, kura sagādā ne tikai morālo gandarījumu un ļauj, piemēram, palielīties un paspīdēt sabiedrības acīs, bet, laikam ejot, tās vērtība tikai pieaug – turklāt labākajā gadījumā pat ievērojami.

Izceļas vīns

Covid-19 laikos dažādām šādām luksusa kolekcionējamām lietām klājies visai atšķirīgi. Interesanti, ka šī pandēmija visai veiksmīga ir bijusi ieguldījumiem vīnā. Piemēram, konsultāciju uzņēmuma Knight Frank apkopotie dati liecina, ka 12 mēnešos līdz šā gada jūlijam augstas klases vīnu vērtība ir augusi visai spēji – par 13%. Arī, piemēram, London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 1000 indeksa vērtība, kas sevī ietver pasaulē 1000 labāko vīnu cenas izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā līdz augustam ir palielinājusies teju par 10%, bet piecu gadu skatījumā tie ir visi 40%.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.