Pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV šim tirgum – pagājušais gads kopumā izvērtās ļoti veiksmīgs, kur tā cenu raksturojušā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 15%.
Pagaidām notiekošais liecina, ka uz optimistiskas nots riska vērtspapīri sāks arī šo gadu.
Katrā ziņā, neskatoties uz īso pavasara cenu šoku, akcijas, ja vērtē to kopumu, pagājušajā gadā bijušas labs ieguldījums. Turklāt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtībā pagājušogad pieauga īpaši strauji – par 43%. Jāsecina - ja kāds savu bagātība būtu ieguldījis kādā šim indeksam piesaistītajā fondā, tad tā pandēmijas gada laikā būtu palielinājusies teju uz pusi. Tas ir nemaz nerunājot par atsevišķām pašām veiksmīgākajām akcijām.
Piemēram, Zoom Video Communications akcijas cena pieauga par teju 400% līdz 335 ASV dolāriem un Tesla akcijas cena piedzīvoja astronomisku pieaugumu par 720%.Izcili pagājušajā gadā klājas arī obligācijām, kur Bloomberg Barclays Global Aggregate šo vērtspapīru indeksa vērtība palēcās par 9,2%.
Par dažādu vērtspapīru cenu pieaugumu 2020. gadā lielā mērā bijušas atbildīgas ietekmīgākās centrālās bankas, kas, mēģinot slāpēt pandēmijas ietekmi, iesaistījušās gigantiskās vērtspapīru uzpirkšanas programmās. Tāpat par milzu stimuliem ziņojušas valdības.
Liels lētas naudas vilnis kopš pavasara licis visai strauji palēkties gan akciju, gan obligāciju cenai. Protams, ir arī visai daudz spriedumi, kas notikušo raksturo kā kaut ko līdzīgu arvien tālākai eiforiskai pirkšanai.
The Wall Street Journal (WSJ) apkopotie dati liecina, ka akcijām klājies daudz labāk nekā daudziem citiem ieguldījumiem – arī dažādiem šādiem alternatīvajiem ieguldījumiem. Piemēram, vidēji hedžfondi pagājušogad investoriem snieguši 6,3% lielu atdevi. Savukārt riska kapitāla fondiem pagājušais gads globālā mērogā bijis pasmags, kur tie zaudējuši gandrīz 9%. Tas tiek skaidrots ar grūtībām gan viesmīlības nozarei, gan daļai mazumtirdzniecības. Tās gremdējušas šādu ieguldījumu vērtību.
Mēreni labi klājies atsevišķiem luksusa ieguldījumiem. Piemēram, kolekcionējamo spēkratu vērtība pagājušogad pieaugusi par 5,9%, augstas klases vīnu – par 4,7% un dimantu – par 11%. Tas tiek skaidrots ar to, ka daži bagātnieki pandēmijā raudzījušies uz alternatīviem veidiem, kā saglabāt savu naudu. Šajā pašā laikā investīciju vērtībā mākslā esot sarukusi par 11%, ziņo WSJ, kas ir visai daudz. Pandēmijas ierobežojumi nozīmēja, ka tiek pieslēgti arī izsoļu namus, kas savukārt ierobežoja dažādu kolekcionējamu lietu arī, piemēram, gleznu, skulptūru un senlietu tirdzniecību.
“Kolekcionāri arvien vairāk cerēja maksāt “kovidcenas”, un vidējā pārdošanas cena līdz gada beigām samazinājās,” WSJ teic Art Market Research pārstāvji. “Martā un aprīlī darījumu apjomu kritums bija dramatisks. Rosība tirgū gan ir atsākusies, un neliela daļa “gudrā nauda” meklē atlaides. Daži cilvēki arī pērk automašīnas, lai apdrošinātos pret inflāciju uz centrālo banku naudas drukāšanas fona,” savukārt klāsta Historic Auto Group International vadība.
