Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.
Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.
Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.
Jāpiebilst, ka šogad šādu naudas plūsmas stāstu ataino arī vadošo pasaules akciju tirgu indeksu vērtības izmaiņa. ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa vērtība kopš gada sākuma palielinājusies jau par 17%, kas ir uzskatāms par izcilu sniegumu.
Tikmēr Vācijas DAX akciju indeksa vērtība augusi par 14%.
Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība savukārt pieaugusi par 2,2%, kur Japānas Nikkei Stock 225 indeksa vērtība teju nav mainījusies.
ASV aktīvu līderība
Pēdējā laikā gan ir parādījušās zināmas bažas par to, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās stāstu no sliedēm varētu izsist Covid-19 lipīgā delta varianta izplatīšanās. Ne vienmēr arī dažādās valstīs pietiekami raiti uz priekšu ritējis vakcinēšanās process. Lai nu kā - pamata scenārijs gan joprojām paliek tas, ka ekonomika atveseļosies – un visai strauji. Turklāt, ja arī būs kādas saguruma pazīmes, tad ilgāk un vēl izšķirīgāk ekonomiku un finanšu tirgus var balstīt ietekmīgākās centrālās bankas.
Periodiski jau novērota situācija, kad “sliktas ziņas ekonomikai ir labas ziņas finanšu tirgiem” (ja tās, protams, nav “pārāk” daudz un sliktas). Faktiski - kādi nepārliecinoši jaunumi ekonomikā investoru masai liek domāt, ka palīgā ar papildu sparu galu galā atkal steigsies ietekmīgākās centrālās bankas, un tas ceļ vai vismaz notur augstu riska aktīvu cenu. Jau ziņots, ka pēdējo gadu laikā daudzu finanšu aktīvu cena atkarīga tieši no centrālo banku nostājas. Vienādojums var darboties arī no otras puses - jo ekonomikas dati ir pārliecinošāki, jo mazāk pamatota ir kādu apjomīgu tautsaimniecības stimulēšanas pasākumu īstenošana. Piemēram, dažādu aktīvu tirgus dalībnieki sāk baidīties no ātrākas procentlikmju palielināšanas.
Lai nu kā – dažādi apsekojumi arī liecina, ka patērētāji pasaules lielākajās tautsaimniecībās pandēmijas krīzes laikā būs uzkrājuši papildu dažus triljonus ASV dolārus. Tā ir milzīga summa, un tiek cerēts, ka tā būs gluži kā degviela pasaules ekonomikas atlēcienam gan šā gada otrajā pusē, gan arī pēc tam.
Tāpat pandēmijas mājsēde nozīmējusi, ka vērtspapīru mīšana daudziem Rietumvalstīs kļuvusi par jaunu hobiju laikā, kad to uzkrājumi pamatā, tēriņu iespējām esot ierobežotām, palielinās. Palīdz arī tehnoloģiju attīstīšanās, piemēram, parādās arvien jaunas viegli pieejamas akciju tirdzniecības platformas, kas bieži piedāvā vērtspapīrus mīt ļoti lēti.
Šajā ziņā tieši ASV spēj piedāvāt ļoti likvīdu un atvērtu tirgu, kur investori no visas pasaules var nopakot savu naudu gan akcijās, gan obligācijās. Ja runā par obligācijām, tad ASV gadījumā šis tirgus salīdzinoši lielākā mērā spēj piedāvāt arī vismaz pozitīvu ienesīgumu, kur, piemēram, Eiropā nosacīti droša parāda ienesīgums bieži vien dzīvojas pa negatīvu teritoriju. Piemēram, WSJ ekonomistu aptaujas rezultāti arī liecina, ka ASV tautsaimniecība šogad varētu pieaugt par 6,9%. Tas būtu vairāk nekā lielākās daļas citu attīstīto valstu ekonomiku pieaugums.
Kopš 2009. gada līdz 2019. gadam vispasaules MSCI akciju indeksa vērtība gadā augusi par 10%. Bet, ja no šī vienādojuma izņem ASV akcijas, tas šis pieaugums bijis vien 5% apmērā, raksta WSJ. Šogad MSCI World akciju indeksa vērtība augusi par 14%. Tā būtu augusi vien par 8%, ja no tā izņemt ASV akciju atdevi.
Vēl tiek norādīts, ka šāds vēsturiskais sniegums pats par sevi piesaista investoru naudu. “Pandēmijā malā tiek atliktas lielas naudas kaudzes. Investīciju uzņēmumi rezultātā ir piesaistījusi fenomenālus naudas apmērus. Jebkurš cenu kritums tādējādi tiek izmantots kā iespēja likt lietā kapitālu,” WSJ šā brīža situāciju raksturo hedžfonda Wasserstein Debt Opportunities vadība.
“Mēs redzam šo te “buy the dip” [pirkt, kad cenas sarūk] mentalitāti, jo ir ļoti lieli papildu uzkrājumi. Līdz ar uzņēmumu peļņas izaugsmi cenu kāpums vēl var turpināties,” savukārt teic Telemus Capital pārstāvji.
Tradicionāli gaidītā izlīdzināšanās
Kāda ASV līderība katrā ziņā nav nekas īpaši jauns. Faktiski visu periodu kopš iepriekšējās finanšu krīzes raksturoja tas, ka ASV akciju tirgus pieaug straujāk, ja salīdzina ar citiem reģioniem. To pamatā noteica spēcīgāka ASV ekonomikas atveseļošanās un straujāka uzņēmumu peļņas izaugsme (daļēji to noteica vēl arī tas, ka tieši ASV ir mājvieta daudziem tehnoloģiju, sociālo tīklu un tiešsaistes tirdzniecības kompānijām). Arī tagad tiek spriests par to, vai arī pēc šīs krīzes būs vērojama šāda parādība. Savukārt, piemēram, Eiropu nomocīja ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība.
Pēdējos gados gluži vai tradīcija gan ir prognozēt, ka katrs nākamais apaļais atskaites periods, piemēram, vecā kontinenta vērtspapīriem beidzot būs veiksmīgāks. Būtībā aktuālas spekulācijas, ka daudzu citu reģionu akcijas to cenu kāpuma ziņā sāks piedzīt ASV. Kā iemesls tam, ka Eiropas un citu reģionu akciju cena var augt straujāk, tiek minēts, piemēram, tas, ka tās var uzskatīt par nosacīti lētākām (ja vērtē akcijas cenu pret sagaidāmo peļņu rādītājus). Šī spēle paredz likmes likšanu uz to, ka ASV ekonomikas performance vairs, salīdzinot ar citiem, nebūs diži labāka. Savukārt citos pasaules reģionos ir nosacīti lētākas akcijas, kuras pie izaugsmes izlīdzināšanās tādējādi kļūst pievilcīgākas.
Protams, izlīdzināšanās, ja tāda vispār būs, var notikt arī nedaudz citādāk, piemēram, ja ASV akcijas sākt sarūkt straujāk. Tas būtu apstiprinājums tiem viedokļiem, ka šāds ASV akciju izrāviens patiesībā ir burbulis. Vēlreiz gan jāteic – tā liela daļa nebūt nedomā. Galu galā fundamentālie rādītāji ir svarīgi, un ASV gadījumā tie bijuši spēcīgāki. Turklāt pēdējie gadi rādījuši – ja ASV tirgu skar šaubas, citās pasaules daļās cenu kritums pat ir vēl krietni spēcīgāks. Tādējādi daudzi norāda – ja ASV akciju tirgū būs kritums, nevajadzētu lolot cerības, ka citur riska vērtspapīriem klāsies būtiski labāk. Vēsturiski labākais laiks ieguldīšanai bieži bijis tad, kad tikai sāk parādīties kādi piesardzīgi izaugsmes asniņi. Tas nozīmē, ka iepirkšanās var būt lētāka, jo daudzi turpina uzskatīt, ka tālākais scenārijs joprojām atgādinās kaut ko līdzīgu drāmai. Tomēr vēl viens teiciens ir – ja kaut kas ir lēts, tad tam parasti ir arī iemesls.
Pēdējie gadi arī apliecinājuši – ja rūk pārliecība par nākotni, daudzi patvērumu mēģina rast tieši ASV dolāros (aug tā cena). Savukārt, pārliecībai par nākotni augot, peļņa lielākā mērā tiek meklēta kādos starptautiskākos ūdeņos.
