Pasaules lielākajos finanšu tirgos, neskatoties uz pandēmiju un joprojām milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, kļūst arvien karstāk.
Protams, pateikt to, kurā brīdī ūdens sāks smelties pāri katla malām, tradicionāli pateikt nevar. Aktuālās pārmērības vienmēr, šķiet, var kļūt par vēl kaut ko trakāku, lai gan piezemēšanās pēc tām mēdz būt visai sāpīga – finanšu tirgus krahs var ietekmēt arī pārējās sistēmas stabilitāti.
Vadošie ASV akciju indeksi gandrīz vai katru jaunu dienu sasniedz rekordus, kas pēdējos mēnešos gan nekāds lielais jaunums nav. Krietni interesantāka bilde paveras tajā, kas notiek ar vairāku ne pārāk lielu kompāniju akcijām, kuru cenu mazo investoru bari dažu dienu laikā ir spējīgi uzdzīt augstāk par vairākiem simtiem procentiem.
Šonedēļ ļoti spilgts piemērs tam ir šāds videospēļu pārdevēja "GameStop" akcijas cenas pieaugums par vairākiem simtiem procentiem. Savukārt kopš šā mēneša pirmās daļas "GameStop" akcijas cenas pieaugums tuvojas 2 tūkst. procentiem, kas šo uzņēmumu gluži kā ar burvju nūjiņas vēzienu padarījis vērtīgāku par trešo daļu no ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļautām kompānijām (būtībā – 500 lielākajiem ASV uzņēmumiem). Strauji palielinājusies arī vairāku citu ne pārāk lielu (ja vērtē situāciju pirms dažām dienām) uzņēmumu akciju cena. Turklāt šis fenomens ir globāls.
Kad planktona pārvēršas par haizivi
Iemels tam vien ir veselas rakstu sērijas vērts. Viena no pandēmijas sekām ir bijusi tā, ka ievērojami augusi mazo privāto ieguldītāju interese par vērtspapīru mīšanu. Jeb, daudziem nu sēžot mājās, tam atliek vairāk laiks. Tāpat attīstītajām valstīm aktīvi stutējot ekonomiku, lai gan būtiska daļa no tās ir slēgta, piemēram, to pašu akciju mīšanai ir vairāk līdzekļi, kuri netiek iztērēti citur. ASV valdība arī amerikāņiem iešķiebusi pāris "stimulu čekus", kas arī daudzos gadījumos novirzīti akciju iegādei.
Reizē ar šo visu - mazajiem investoriem, tiem aktīvi saorganizējoties interneta sarunu vietnēs, bijusi gluži vai tāda kā atklāsme, ka kopā tie tomēr ir milzīgs spēks jeb – planktons, ja sāk darboties organizēti, vairs nav nekāds nīkulis, kurš vien neizteiksmīgi peld pa lielo okeāna grandu saceltajiem viļņiem un gaida, kad to apēdīs kāds valis.
Aktuālā spekulācija shēma, kas dažās dienās novedusi pie fenomenāliem akciju cenu pieaugumiem, ir aptuveni tāda - mazie investori nosacīti organizēti meklē uzņēmumu akcijas, par kurām ir lielākā tā saucamo "šortotāju" interese. Tad tie tās uzpērk, izraisot spēju akciju cenu pieaugumu. Tas šokā atstāj minētos "šortotājus" (kas parasti ir ietekmīgi hedžfondi), kuri gaidījuši pilnīgi pretēju scenāriju. Rezultātā tiem pašiem kādā brīdī jāsāk pirkt šī uzņēmuma akcijas, lai atdotu aizlienēto vērtspapīru un neciestu vēl briesmīgākus zaudējumus. Savukārt tas, neesot gandrīz nevienam akciju pārdevējam, izraisa vēl astronomiskāku kāda konkrētā uzņēmuma akcijas cenas palielināšanos jeb materializējas saucamais short squeeze scenārijs.
Pamatīgas bēdu asaras jau lej vairāki hedžfondi. Notiekošais noteikti daudz tiks pētīs un droši vien nozīmēs arī kādu regulatoru soļus (tā var tikt atzīta par krāpniecību). Tiek, piemēram, ziņots, ka Stīva Kohena un Dena Sanhaima stūrētie hedžfondi no "GameStop" gadījuma vien zaudējuši miljardus ASV dolārus. Milzīgi zaudējumi ir arī citiem lieliem un vidēja lieluma hedžfondiem (ar hedžfondiem mēdz sadaroties institucionālie investori). Tiek arī runāts par to, ka šāds uzbrukums dažiem šiem fondiem internetā organizēts apzināti, jo tie bijuši "pārāk alkatīgi".
Jau šīs nedēļas otrajā pusē, piemēram, "Discord", kas ir komunikācijas platforma, slēdza "WallStreetBets" serveri, kuru izmantoja šādi mazie investori, lai sarunātos un viens otram sūtītu tekstus. Iemesls tam tiek minēts naida runas diskriminējoša satura izplatīšana. Var gan mēģināt teikt, ka šādi mūsdienās sāk kļūt pārāk viegli aizliegt jebko, un "WallStreetBets" uz varžacīm, liekot zaudēt miljardus, šķiet, bija uzminis ļoti daudziem Volstrītas vaļiem, kuri diez vai grib redzēt jaunu "planktona haizivi" to bariņā (kas turklāt var pamatīgi iekost esošajām haizivīm).
"Mēs esam paši savas veiksmes upuri, un "Discord" zaudējums ir mūsu pirmais kritušai. Jūs tikpat labi kā es ziniet - ja vienā vietā pulcējaties 250 tūkstoši cilvēki, kāds vienmēr pateiks kaut ko tādu, kas liks jums izskatīties slikti," norādījuši "WallStreetBets" moderatori, kas kritizē šādu "Discord" lēmumu. "WallStreetBets" joprojām aktīvi ir interneta sarunu platformā "Reddit", liecina pieejama informācija (šī grupa gan vairs nav privāta).
Protams, ir daudz jautājumi par to, kā beigsies daudzu šo pandēmijā jaunizcepto spekulantu stāsts. Jāņem vērā, ka šai spekulatīvajai tirdzniecībai nav nekāda skara ar pašu uzņēmumu vai ekonomikas fundamentālo bildi. Tāpat var mēģināt teikt, ka šādas spekulācijas raksturīgas tirgus eiforijas stadijai, kad tirdzniecība kļuvusi ļoti emocionāla un pārdroša.
Sniega bumba veļas
"Dzīve akciju tirgos kļūst arvien krāsaināka. Pārsteidzoši atsevišķu uzņēmumu un pat nozaru akciju cenu līmeņi nav vienīgā neprāta izpausme - arī to sasniegšanas iemesli var būt gluži groteski. Kad Īlons Masks uz "WhatsApp" perinātajiem grēkiem pret lietotāju privātumu reaģēja ar tvītu "Use Signal" (cita saziņas platforma), tad ar to pilnīgi nesaistītā uzņēmuma "Signal Advance" akcija pieauga vairāk nekā simtkārt. Pēc situācijas skaidrojuma cena nobruka, taču palika vairāk nekā astoņkārt virs iepriekšējā līmeņa. Vai to mūsdienās sauc par racionālu tirgu? Arī nīkulīgā videospēļu tirgotāja "GameStop" akcijas īsā laikā augušas par tūkstošiem procentu, kapitalizācijai pārsniedzot 25 miljardus dolāru. Uz šī uzņēmuma akciju kritumu spēlēja tirgus sanitāri short-sellers (spekulanti, kuri aizņemas pārvērtētas akcijas, cerībā, ka tās kļūs lētākas), taču viņiem "uzklupa" privāto investoru pulciņš, kas metās šos finansistus sodīt, izraisot cenu kāpumu. Tas savukārt radīja tā saucamo short squeeze – tie, kuri bija cerējuši uz cenu kritumu, bija spiesti pirkt krietni dārgāk, lai ierobežotu zaudējumus. Par svarīgām, bet uz šī fona garlaicīgām lietām runājot – nekas īpašs, tikai jauni tirgu rekordi," tendences finanšu tirgū apraksta "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, liekot noprast, ka šādiem gluži vai ierastiem ikdienišķajiem rekordiem gandrīz neviens vairs nepievērš uzmanību.
Tā saucamās "šortošanas" stratēģija paredz no citiem tirgus dalībniekiem aizņemtu akciju pārdošanu (šādas darbības iespējamas ar daudziem citiem finanšu instrumentiem; populāra ir, piem., arī spēle uz kādas valūtas vērtības kritumu), kur tiek gaidīta šo vērtspapīru cenu samazināšanās ar nodomu tās vēlāk jau lētāk atpirkt vietā. Rezultātā aizņemtais vērtspapīrs tiek atdots, bet starpība ir peļņa. Tādējādi var teikt – kas slikts tradicionālajiem tirgus dalībniekiem, kuri gaida cenu pieaugumu, tas ir labs "šortotājiem". Krietni sliktāk ir, ja akciju cena tomēr palielinās. "Šortošana" ir visai bīstama spekulācija, jo labā iecere spēlēt uz akciju cenu kritumu visai ātri var beigties ar finansiālu katastrofu – sevišķie tiem, kas īsti nesaprot, ko dara un kādus riskus tie uzņemas.