Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.
Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.
Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.
Šis septembris arī, šķiet, apstiprināja savu mēneša kā tāda ne pārāk labo reputāciju. Vēsturiski tieši septembris akcijām bijis pats sliktākais mēnesis - kopš 1950. gada ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība vidēji tā ietvaros sarukusi par 0,57%. Jaunākos laikos – kopš 2000. gada – šis rādītās ir vēl sliktāks – rudens pirmā mēneša ietvaros S&P 500 indeksa vērtība vidēji samazinājusies vēl vairāk – par procentu (šajā aprēķinā vērā gan nav ņemts šā gada septembra ļoti vājais sniegums).
Neskaidrā politika
Daudzus finanšu tirgus dalībniekus pēdējās nedēļas arvien tramīgākus dara politika. ASV vēja spārniem tuvojas prezidenta vēlēšanu datums. Bažas ir par to, kas ASV varētu notikt pēc šīm vēlēšanām - pastāv iespējamība ļoti plaši protestiem un potenciāli neskaidram varas nomaiņas procesam.Nupat notikušas visai haotiskas pirmās abu ASV prezidenta amatu kandidātu – Donalda Trampa un Džo Baidena – debates.
Abi ASV līderi nekautrējās viens otru visai rupji pārtraukt un nobārstīt apvainojumiem. Katrā ziņā notiekošais neliecina, ka pasaules varenākajā ekonomikā uz politiskās skatuves (un sabiedrībā) pārskatāmā periodā, lai kāds būtu minēto vēlēšanu iznākums, valdītu kaut kas vismaz daļēji līdzīgs vienprātībai. Faktiski par tradīciju sāk kļūt situācija, ka ASV politiķi jau nākamajā dienā pēc to ievēlēšanas sola īstenot kaut ko līdzīgu revolūcijai pret līdzšinējo kārtību.
Šajās debatēs D. Tramps arī kārtējo reizi deva mājienus, ka gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs Baidens, viņš varētu šādu iznākumu nepieņemt (ja būs aizdomas, ka vēlēšanu iznākums nav godīgs). Jau ziņots - parasti ierasts, ka vēlēšanu rezultātu zaudējošā puse atzīst. Tomēr šobrīd ASV Demokrātu partijas pretstāve Trampam faktiski jebkurā jautājumā ir ļoti asa, un arī pats Tramps var nebūt tas, kas seko kādām šādām normām. Proti, ja Baidens zaudēs, iespējams, var gaidīt papildu plašus protestus un otrādi. Sliktākajā gadījumā ASV var pārņemt dziļa politiskā krīze un, iespējams par konstitucionālā krīze, kas satricinātu visas Rietumu pasaules kārtību.
Tāpat pamata pieņēmums ir, ka Baidena uzvara akciju Volstrītai varētu būt salīdzinoši nepateicīgāka. Tas tādēļ, ka viņa varas laiki tiek saistīti gan ar augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem uzņēmējdarbības regulējumiem.Katrā ziņā – jo tuvākas būs ASV vēlēšanas, jo lielāks stress var pārņemt finanšu tirgus dalībniekus. Tādēļ nav izslēgts, ka daļa investoru oktobrī var mēģināt mazināt riskus, lai ieturētu pauzi pirms ASV prezidenta vēlēšanu sāgas, kas var izvērsties gan garāka, gan krietni neskaidrāka nekā pēdējos desmitos gados ierasts.
“Kapitulācijas” oktobris
Vidēji oktobrī akcijām klājies daudzmaz OK. Kopš 1950. gada ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa vērtība vidēji ir palielinājusies par 0,68%, kas uzskatāms par visai labu sniegumu. Šajā periodā ASV akciju cenu pieaugums ir bijis vērojams 43 oktobra mēnešos, bet kritums – 27 oktobra mēnešos. Vidējais oktobra sniegums pievilcīgs izskatās arī jaunākos laikos. Kopš 1980. gada vidējais S&P 500 pieaugums šajā rudens mēnesī bijis 0,95% apmērā, bet kopš 2000. gada – pat 1,03% apmērā.
Šajā pašā laikā šīs mēnesis bieži vien tiek gaidīts ar zināmām bažām, jo tieši tā laikā finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem vēsturē. Kopumā tas ir bijis mēnesis, kurā fiksēts arī vislielākais skaits ar pēkšņiem akciju cenu kritumiem vismaz par 5%.
No pašiem lielākajiem var izcelt, piemēram, to, ka 1987. gada 19. oktobra melnās pirmdienas ietvaros ASV Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 22,6%. Tas joprojām ir lielākais ASV akciju vienas dienas kritums vēsturē. Tāpat oktobra laikā akciju cenas faktiski brīvajā kritienā atradās 1929. gadā un 2008. gadā. Tajā pašā 2008. gadā, finanšu tirgū esot aktuālai panikai par globālās finanšu sistēmas dzīvotspēju, S&P 500 vērtība oktobrī saruka par 17%.
Briesmīgs akcijām izvērtās arī nesenais 2018. gada oktobris, kad S&P 500 indeksa vērtība tā ietvaros saruka par 7,35%.Dažkārt oktobris tiek saukts par akciju “kapitulācijas” mēnesi. Tas ir kā skan dramatiski slikti, lai gan šajā pašā laikā nozīmē, ka sasniegts akciju cenu zemākais punkts, un attiecīgi – atsākas to vērtību pieaugums. Katrā ziņā, ja skatās vēsturiski, tad akcijām pats veiksmīgākais kalendārais periods vēl ir vien priekšā. Ir pat dažas tirdzniecības stratēģijas, kas paredz akciju izpārdošanu maijā un atgriešanos tirgū pirms tā saucamajiem Helovīniem (parasti oktobra otrajā pusē).
Kopumā gada beigu periods ieguldījumiem akcijās parasti ir bijis ļoti labvēlīgs periods. Jāteic gan, ka akla sekošana kādām kalendārajām sakritībām nebūt nav vēlama. Katra situācija mēdz būt unikāla, un kāda biežāka tirdzniecība gluži kā par spīti mēdz novest pie tā, ka daļa investoru attiecīgi biežāk arī pieļauj kļūdas. Ilgtermiņa investoriem drīzāk būtu jāmēģina ticēt tam, ka fondu tirgi šajā periodā ir tendēti uz izaugsmi. Pagaidām to pierāda vēsture un nekas neliecina, ka šajā ziņā kaut kas dzelžaini būtu mainījies.
Sagaidāms, ka vērstpapīru cenu izteikti ietekmēs arī notiekošais pandēmijas frontē. Ja jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits strauji augs, droši vien būs sagaidāmi papildu valdību ierobežojumi, kas slāpes ekonomikas liesmu. Tirgus dalībnieku omu savukārt var uzlabot, piemēram, jauna valdību ekonomikas stimulu kārta. Rezumējot – prognozes jau tā parasti nav diez ko vērtas, bet šobrīd tā vispār ir taustīšanās tumsā.Iespējams, var mēģināt teikt, ka nesenā akciju cenu samazināšanās bija pat vajadzīga, lai finanšu tirgus atgrieztu tuvāk realitātei.
Var spekulēt, ka situācija, kad akcijas aizsniedzas līdz jaunām virsotnēm (septembra sākums) un šajā pašā laikā ekonomika piedzīvo vienu no izaicinošākajiem brīžiem mūsdienu vēsturē, nav īsti “normāla.” No otras puses - jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes laiki finanšu pasaulē izpelnījušies salīdzinājumu ar “jauno normālo”. Iespējam, nu dzīvosim “jaunajā normālajā kvadrātā”.
