Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Noslēdzoties līdzšinējai reklāmas sadarbībai ar AS "Latvenergo", "Elektrum olimpiskais centrs" mainījis nosaukumu un tas atkal būs "Olimpiskais sporta centrs".

Sporta centrs atgriezies pie vēsturiskā nosaukuma, ar kuru uzņēmums savu darbību sāka pirms 15 gadiem - 2005.gadā.

2020.gada decembrī noslēdzās līdzšinējā reklāmas sadarbība ar AS "Latvenergo". Līgums tika parakstīts 2015.gadā un paredzēja, ka tolaik vēl jaunais AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirdzniecības zīmols "Elektrum" tiek integrēts "Olimpiskais sporta centrs" nosaukumā.

Vienlaikus ar nosaukuma maiņu noris sarunas par jauna partnera piesaisti.

"Partnerībā ar "Olimpisko sporta centru" uzņēmumi var sasniegt dažādus mērķus - stiprināt zīmola atpazīstamību, uzrunāt sabiedrību par zīmolam svarīgām vērtībām, realizēt sociālus projektus. Nenoliedzami sadarbība reklāmas jomā sporta objekta uzturēšanai un apsaimniekošanai ir nozīmīga. Partnerība mums dod iespēju īstenot investīciju projektus, vai, kā pērn, ir būtisks atspaids laikā, kad jautājums ir par izdzīvošanu," stāsta SIA "Olimpiskais sporta centrs" valdes locekle Zane Gemze.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona ielā 99C Izglītības un zinātnes ministrijai jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecībai.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, Rīga valstij nodos īpašumu, ko veido zeme 8897 kvadrātmetru platībā un neizbūvēta jaunbūve. Lēmuma projekts paredz, ka, īstenojot jaunās halles būvniecību, īpašuma tiesības ir jānostiprina uz valsts SIA “Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions” vārda.

Šā gada 18.martā Ministru kabinets nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu par jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecības projektu Rīgā un piešķīra finansējumu 13,65 miljonu eiro apmērā.

Projekts paredz komandu sporta spēļu halles (t.s. „Basketbola mājas”) ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 3000 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem ar piegulošo sporta infrastruktūru (ģērbtuves, sporta medicīna, neliela sportistu dienesta viesnīca, autostāvvieta) projektēšanu un būvniecību.

30. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana tirdzniecības un sporta centru atbalsta programmās. Uz valsts atbalstu Covid 19 seku mazināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajās programmās pieteicās 24 tirdzniecības un 85 sporta centri par kopējo atbalsta summu 16,7 miljonu eiro apmērā. No kuras uz 9,8 miljonu atbalstu pretendē tirdzniecības centri, bet uz 6,9 miljonu eiro atbalstu sporta centri.

Kopumā ar valdības lēmumu tirdzniecības centru atbalsta programmai no valsts budžeta tika piešķirti 20 miljoni eiro, bet sporta centriem 8 miljoni eiro. Tirdzniecības centru atbalsta programmā saņemti iesniegumi par atbalstu no 32 tūkstošiem eiro līdz pat 983 tūkstošiem eiro, bet sporta centru atbalsta programmā saņemti pieteikumi par atbalstu no 1400 līdz 518 tūkstošiem eiro. Līdz šim atbalsts jau izmaksāts trīs tirdzniecības centriem par 512 tūkstošiem eiro un septiņiem sporta centriem par 542 tūkstošiem eiro.

Atbalsts tirdzniecības centriem paredzēts kā vienreizējs grants Covid-19 krīzes radīto ierobežojumu skartajiem komersantiem un to varēs izlietot īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas ienākumu krituma kompensācijai. Šo atbalstu varēs izmantot, lai segtu operacionālās izmaksas – komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nomas maksājumus, saistībmaksājumus, kas sevī ietver arī kredītmaksājumu veikšanu, ārpakalpojumu izmaksas un aptver laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021.gada 31. decembrim.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija informē, ka nozares apgrozījums 2021.gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma luksoforā.

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

“Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Zemes nomas maksas celšana "Rimi" Olimpiskajam sporta centram varētu samazināt apmeklētāju skaitu, jo pieaugs maksa par centra izmantošanu, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).

No 1.oktobra zemes nomas maksa centram tiks paaugstināta vairāk nekā desmit reizes, jo veikti grozījumi valdības noteikumos par publiskas personas zemes lietošanas maksu. LOK norāda, ka Rīgas dome par lēmumu pavēstījusi 20.septembrī.

SIA "Olimpiskā sporta centra" valdes locekļa Jāņa Rūtena ieskatā, šāds palielinājums radīs "graujošu ietekmi" uz uzņēmuma darbību, "ir kļūdains satura ziņā un nesamērīgs pēc būtības".

Lai samaksātu nomas maksu, varētu palielināt maksājumu par centra izmantošanu. LOK satrauc, ka tas samazinās apmeklētāju loku.

2023.gadā centru apmeklējuši vairāk nekā viens miljons apmeklētāju. Ik nedēļu nodarbības sporta centrā apmeklē vairāk nekā 5500 bērni un jaunieši. LOK ir bažas, ka cenu palielināšana radīs arī problēmas pašai Olimpiskajai kustībai, jo samazinās iespēju sagatavot sportistus augsta līmeņa sasniegumiem.

Būvfirma SIA "Arčers" noslēgusi gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar Latvijas Nacionālo sporta centru par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Līgums paredz, ka "Arčers" Komandu sporta spēļu halles būvniecību pabeigs līdz 30.novembrim.

Barona ielā būvēs basketbola halli 

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai...

Jau ziņots, ka valdība pērn 29.novembrī nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 7,9 miljonus eiro, kas tiks ieguldīti Latvijas Nacionālā sporta centra pamatkapitālā, lai nodrošinātu vienreizēju investīciju halles projekta īstenošanā. Līdzekļu saņemšanai vēl būs nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums.

Komandu sporta spēļu halles izmaksas sākotnēji tika lēstas ap 13,65 miljoniem eiro. Projekts paredz komandu sporta spēļu halles izveidi ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 2500 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem.

Komandu sporta spēļu hallē būtu iespējas sarīkot arī starptautiska līmeņa sporta sacensības un treniņnometnes, piemēram, 2025.gadā tajā vajadzētu notikt daļai no Eiropas čempionāta finālturnīra basketbolā vīriešiem.

Kā argumentē Izglītības un zinātnes ministrija, īstenojot projektu, tiks attīstīts ne tikai basketbola kompetenču centrs un palielināts basketbolā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits, bet arī palielināts citos komandu sporta spēļu veidos iesaistīto personu skaits.

Būvdarbu iepirkuma kandidātu neatsaucības dēļ komandu sporta spēļu halles projekta īstenošanas gala termiņš šogad tika pagarināts līdz 2023.gada 31.decembrim.

"Arčers" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.jūnija līdz 2022.gada 31.maijam, strādāja ar 18,245 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš, un cieta 1,698 miljonu eiro zaudējumus pretstatā gadu iepriekš gūtajai peļņai.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". "UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un AS "UPB" parakstījis līgumu par vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Kopējā līguma summa ir 8 964 577 eiro (bez PVN). Līgums paredz būvprojekta izstrādi 7 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas un būvdarbu izpildi 12 mēnešu laikā no atzīmes būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 19 mēneši.

Vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu treniņiem un sacensībām. Savukārt ārpus vieglatlētikas treniņu laikiem – komandas sporta veidu, tostarp basketbola, volejbola, florbola, handbola un futzāla, treniņiem un sacensībām.

Manēža tiks būvēta atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas World Athletic noteikumiem, kas ļaus sporta infrastruktūru, tajā skaitā, vieglatlētikas skrejceļu segumu, sertificēt atbilstoši World Athletic sistēmai un rīkot augsta līmeņa sacensības. Ēkā tiks nodrošināta pilna funkcionalitāte vieglatlētikas treniņu un sacensību norisei – hallē paredzami visi World Athletic iekštelpu sacensību noteikumiem atbilstošie vieglatlētikas sektori un skrejceļi.

Otro personu TOP 5 publikāciju sēriju noslēdzam ar pēdējo jeb piekto ietekmīgāko otrā līmeņa amatpersonu Latvijā – Edgaru Severu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru.

TOP 5 pirmajās četrās vietās, atbilstoši sākot no pirmās, tika ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička, IUB vadītāja vietniece Evija Mugina, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Ja visu pirmo četru vietu nominanti bija iestāžu vadītāju vietnieki, tad E. Severs iezīmē citu otro personu klasi – ministriju darbiniekus, un pagaidām viņš ir vienīgais, kurš Dienas Biznesa uzņēmēju aptaujā ietekmes ziņā izvirzījies vadībā. Atšķirībā no citiem nominantiem tieši E. Severam piedēvē daudz lielāku ietekmi uz praktiskiem procesiem, un to arī apliecina viņa dalība, pārstāvot valsti kapitālsabiedrībās, vadot valsts līdzekļu piešķiršanu sportam un pārraugot sportam domātos nekustamos īpašumus.

Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles atzinumu ekspluatācijā pieņemta daudzfunkcionālā Daugavas stadiona vieglatlētikas manēža.

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” jaunā sporta ēka atrodas Augšielā 1, Rīgā, un apmeklētājiem vieglatlētikas manēža tiks atvērta jau nākamā gada sākumā.

Daudzfunkcionālā vieglatlētikas manēža ir gaidīts projekts, kas nodrošinās modernus treniņu un sacensību apstākļus gan profesionāliem sportistiem, gan radīs apstākļus un iespēju vispusīgi attīstīt arī bērnu un jauniešu, kā arī paralimpiskā sporta vajadzības.

Vieglatlētikas manēža tika būvēta, ievērojot Latvijas un starptautisko profesionālā sporta organizāciju projektēšanas vadlīnijas, un atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas “World Athletic” noteikumiem, kas ļauj to sertificēt augsta līmeņa sacensību norisei. Būvniecībā tika ievēroti vides pieejamības standarti, plānošanā iesaistot arī attiecīgo sporta veidu pārstāvjus, lai pēc iespējas racionāli pielāgotu telpas un iekārtas dažādu sporta viedu, tai skaitā paralimpiskā sporta vajadzībām.

Iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm modernākajai vieglatlētikas manēžai Rīgā, kas tiks uzbūvēta atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletic" noteikumiem un nodrošinās modernākos treniņu un sacensību apstākļus.

"Jaunā vieglatlētikas manēža ir apliecinājums valsts sporta ambīcijām, kas vienlīdz vērstas gan uz augsto sasniegumu sportu, gan bērnu un jauniešu, paralimpisko un tautas sportu. Jaunā manēža līdz ar Daugavas stadiona futbola un vieglatlētikas laukumiem, kā arī Ledus halli, ļauj sekmīgi īstenot šos mērķus, " savā uzrunā teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš norāda, ka "projekta gaita līdz šim brīdim nav bijusi vienkārša. Ņemot vērā būvizmaksu sadārdzinājumu bija jāpanāk vienošanās par risinājumiem, kā turpināt šo projektu. Pēc vairāk nekā pusgada ilga kopīga darba ar būvuzņēmēju tika panākts rezultāts, kas ir gan tiesiski korekts, gan funkcionāli pieņemams. Šī brīža projekta lielākie izaicinājumi ir saistīti ar būvniecības darbu saspringto grafiku, jo darbi jāpabeidz līdz 2023.gada 31.decembrim, tomēr esam optimistiski par to, ka procesus izdosies pabeigt noteiktajos termiņos."

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns, kura vadītajā uzņēmumu grupā ietilpst arī "Kurbada" ledus halles apsaimniekotājs SIA "Rumbulas sporta centrs".

Viņš sacīja, ka 70% no "Kurbada" ledus halles izdevumiem veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laika apstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.

"Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties," atzina Pikāns.

Nekustamā īpašuma fonds “Baltic Horizon Fund” (BHF) ir parakstījis līgumu ar sporta klubu “MyFitness” par divus tūkstošus kvadrātmetru lielu telpu nomu “Galerija Centrs” Rīgā.

Šis ir jau trešais pēdējā laikā noslēgtais ilgtermiņa partnerības līgums par tik plašu telpu nomu, – nesen fonds parakstīja tikpat nozīmīgus līgumus tam piederošajos īpašumos Tallinā un Viļņā.

Jaunais “MyFitness” sporta klubs “Galerija Centrs” tiks atklāts šī gada beigās. Tas būs aprīkots ar “Technogym” trenažieriem un piedāvās dažādas grupu nodarbības, tostarp studiju ar “Pilates Reformer” aprīkojumu.

“Esam gandarīti, ka mūsu panākumu stāsts, kura pamatā ir mūsu jaunā stratēģija un ieguldītais darbs, turpinās. Noslēgtais līgums ar “MyFitness” ir lielākais kopš 2019. gada, kad “Baltic Horizon Fund” iegādājās “Galerija Centrs”. “MyFitness” darbojas arī divos citos BHF piederošajos īpašumos Tallinā – tirdzniecības centrā “Pirita” un tirdzniecības centrā “Postimaja”, tāpēc mēs augstu vērtējam mūsu partnera izrādīto uzticību, paplašinot sadarbības apjomu un ģeogrāfiju. Sadarbības līgums ar “MyFitness” “Galerija Centrs” telpās šobrīd noslēgts uz 14 gadiem un iezīmē šī tirdzniecības centra pārveides sākumu, kur atradīsies sporta klubs,” stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Nekustamo īpašumu attīstītāja Baltijā Linstow Baltic (LB) grupas uzņēmums iegādājies Sporta 2 kvartālu, kuru plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi.

Projekts koncentrēsies uz ilgtspējīgu risinājumu biroju segmenta attīstību, bet ietvers arī tirdzniecības, pakalpojumu un mājokļu funkcijas, kā arī telpas publiskiem un korporatīviem pasākumiem, restorāniem un kafejnīcām. Linstow Baltic vēlas turpināt arī jau šajā kvartālā iesākto attīstību, kas orientējas uz dažādiem rekreācijas un kultūras pasākumiem.

Sporta 2 kvartālu, kurš atrodas starp Rīgas kluso centru un Skanstes apkaimi, LB iegādājies no SIA Sporta 2 (NP Properties grupai piederošs uzņēmums) par 10,5 miljoniem eiro, neskaitot PVN. Darījums spilgti iezīmē Linstow Baltic jauno biznesa stratēģiju un ambīcijas Baltijas valstīs, kas paredz nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu vairākos segmentos, tostarp biroju ēkas, tirdzniecības centri, autostāvvietas, viesnīcas, atpūtas objekti un citi.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Pirmie mūsdienīgie tirdzniecības centri Latvijā parādījās vien pirms pāris desmitgadēm, taču daļai šo objektu, lai noturētos konkurencē, reaģētu uz patērētāju vajadzībām, ir pienācis laiks pārmaiņām, pretējā gadījumā to apmeklētāju skaits un biznesa rādītāji turpinās pasliktināties.

Izmaiņas ekonomiskajā vidē un pašā nozarē ietekmē ikvienu tirdzniecības centru, kādu mazāk, citu – vairāk. Pirms dažiem gadiem daudziem sasparoties lika “Akropoles” ienākšana, daudzos tirdzniecības centros toreiz pircēju plūsma samazinājās. Nozari ietekmē e-komercijas attīstība. Covid-19 pandēmijas laikā tā nenoliedzami īpaši uzplauka, taču arī tagad tā ir klātesošā, mazinot cilvēku vēlmi doties iepirkties uz fiziskiem veikaliem.

Pandēmijas laikā jo īpaši cilvēki vairāk novērtēja ērtu, ātru iepirkšanos, kompaktus tirdzniecības centrus, kur nav lieki jāpavada laiks staigājot, kur vienuviet ir pieejamas visas ikdienā nepieciešamās lietas un pakalpojumi.

Noslēgts sadarbības līgums par Olimpiskā sporta centra nosaukuma un vizuālā tēla maiņu.

Nākamo jeb jau 16. sezonu sporta komplekss uzsāks ar Rimi Olimpiskā centra vārdu.

“Latvijas Olimpiskās komitejas sadarbība ar Rimi ir sākusies pirms pāris gadiem, un man ir liels gandarījums, ka šī abpusējā draudzība nostiprinās, pilnveidojas un iegūst jaunus sadarbības apvāršņus. Tas pierāda to, ka sports ir sekmīgs instruments savstarpējai sapratnei dažādās auditorijās, īstenojot katram savus mērķus un tai paša laikā saglabājot draudzību, cieņu un izcilību,” pārdomās dalās Žoržs Tikmers, LOK prezidents.

“Sadarbības paplašināšana ar LOK ir būtisks notikums, kas stiprina mūsu stratēģiskos mērķus un apņemšanos pastāvīgi un mērķtiecīgi atbalstīt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu,” piebilst Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.