Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.
Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.
Plāni lieli
Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.
Viņš stāsta, ka, piesaistot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus, LU plāno īstenot vairākus sabiedrībā nozīmīgus projektus, piemēram, Tehnoloģiju māju, kas veicinās inovāciju attīstību, kā arī Veselības māju, kas uzlabos medicīnas sistēmu. “Mūsu mērķis nav ar kādu konkurēt, gluži pretēji - mēs vēlamies pārbaudīt universitātē tapušos risinājumus praksē. Piemēram, Veselības māja praktiskā izpratnē būtu orientēta gan uz sabiedrību kopumā, gan mūsu ārvalstu studentiem kuri saprotamu iemeslu dēļ medicīniskās palīdzības saņemšanas aspektā ir sliktāk nodrošināti par vietējiem,” teic I.Muižnieks.
Akadēmiskā centra attīstībā jau ieguldīti 130 miljoni eiro, savukārt visu iecerēto universitātes attīstības projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro, norāda LU Investīciju piesaistes projekta direktors Reinis Rotkalis.
“Rakstu mājas celtniecība tiek realizēta ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju finansējumu. Akadēmiska centra attīstības projekts ir iekļauts Eiropas stratēģisko investīciju plānā un līdz ar to tam ir iespējams piesaistīt šī fonda finansējumu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, ko jau piešķīrušas Eiropas Investīciju un Eiropas Padomes Attīstības bankas. Šobrīd notiek darbs pie projektu padziļinātas izpētes jeb Due Dilligence process, pēdējais posms pirms trešā posma projektu realizācijas uzsākšanas. Procesa laikā tiks analizēti attīstības projektu biznesa plāni, kā arī vērtēta universitātes gatavība projektus īstenot. Padziļinātās izpētes noslēgumā LU Akadēmisko centru apmeklēs arī Eiropas Padomes Attīstības bankas vadītājs Rolfs Venzels (Rolf Wenzel),” atklāj R.Rotkalis.
Investē veselībā
Veselības māja neapšaubāmi sniegs ieguldījumu arī kopējā veselības sistēmā, domā Medicīnas fakultātes dekāns, profesors Valdis Folkmanis.
“Šajā ēkā paredzēts izveidot studiju, zinātnes un pētniecības bāzi ambulatoro pakalpojumu jomā, kas veidos ārstniecības, pedagoģijas un zinātnes sinerģiju un veicinās jaunu ārstniecības tehnoloģiju izstrādi. Veselība mājā atradīsies sociālās pediatrijas centrs, ģimenes ārstu kompetences centrs, kā arī sporta zinātnes un medicīnas centrs. Te mēs varēsim pulcēt Latvijas akadēmiskās uz klīniskās zvaigznes, nodrošinot ne tikai plašu zināšanu bāzi studentiem, bet arī pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus sabiedrībai kopumā. Te būs pieejami vislabākie Latvijas speciālisti un jaunākās pasaules līmeņa tehnoloģijas. Tā būs lieliska vide gan studentiem, gan docētājiem, kur viņi varēs arī strādāt ar pacientiem praktiski. Mēs nodrošināsim veselības aprūpes pieejamību gan studentiem un akadēmiskajam personālam, gan Torņakalna iedzīvotajiem, sniedzot iespēju mūsu docētājiem praktizēties arī pacientu pieņemšanā Veselības mājā. Ja mums tas izdosies, visi Latvijas iedzīvotāji būs ieguvēji,” domā V. Folkmanis.
Kopš 2019. gada V. Folkmaņa vadītā fakultāte apdzīvo jaunuzcelto Zinātņu māju, profesors atzīst - moderna vide pozitīvi ietekmē arī domāšanu. “Telpas ir ērtas un plašas. Pētniecības un studiju vide ir kļuvusi daudz labāka, kā rezultātā novērojam arī pieaugošu studentu interesi. Jau pagājušajā gadā Medicīnas fakultātē tika uzņemts liels studentu skaits, taču šogad tas ir vēl lielāks, turklāt studiju iespējas izmanto arī ārzemju jaunieši,” atzīmē V. Folkmanis.
Domā par vidi
Plānots, ka LU akadēmiskais centrs būs ne tikai moderns, bet arī energoefektīvs un zaļš. “Lai mēs nākotnē varētu uzlabot savas dzīves kvalitātes līmeni, nepieciešams veidot jaunu pieeju gan planētas ekosistēmai, gan kopējiem resursiem,” uzskata LU Attīstības programmas direktore Gunta Rača. Viņa stāsta, ka Eiropas izvēlētais attīstības virziens, Zaļais kurss, ir viens no risinājumiem, veicinot pārmaiņas cilvēku ikdienas paradumos.
“Šīs vadlīnijas ir būtiskas arī Akadēmiskā centra attīstībai un iekļautas gan projektos, gan teritorijas attīstības plānā. Visas aktivitātes ir apkopotas projektā Zaļa universitāte. Lai īstenotu starptautisko finanšu institūciju izvirzīto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, LU vadošā pētnieka Staņislava Gendeļa un attīstības projektu inženieri Einara Holma vadībā ir izstrādājuši būvniecības risinājumus, kas ļaus LU ne tikai izmantot. bet nākotnē arī ražot enerģiju pašpatēriņam. Šim nolūkam ēkās tiek izbūvēti saules, vēja un zemes siltuma kolektori. Tāpat dažādos LU īpašumos gan Akadēmiskajā centrā, gan ārpus tā saražotā enerģija tiks saslēgta ES direktīvās paredzētajās energokopienās, kas ļaus ārpilsētā saražoto enerģiju izmantot Akadēmiskā centra vajadzībām,” stāsta G.Rača.
Komfortabla vide, pārdomāts iekārtojums un Akadēmiskā centra lietotāju ērtības ir apsvērumi, kas apvieno visus iecerētos projektus, teic arhitekte Līva Rutkovska. “Šāda veida projektos ir būtiski mēģināt ieraudzīt, kā viss izskatīsies kopumā pēc desmit, divdesmit, trīsdesmit gadiem. Gan kā izskatīsies pašas ēkas, gan cik ilgtspējīgas tās ir, gan kā tajās jutīsies nākotnes studenti. Lai izveidotu kopēju centra arhitektonisko veidolu, šobrīd ir izsludināts starptautisks arhitektūras konkurss par Akadēmiskā centra teritorijas attīstību. Jau oktobra vidū būs zināms precīzs teritorijas plānojums un tās savienojumi ar topošo RailBaltica un pilsētas infrastruktūru. Attīstot Akadēmisko centru, mēs neieguldām betonā, mēs radām vidi un apstākļus cilvēku, pilsētas un valsts attīstībai,” rezumē L.Rutkovska.
Kompakta vienība
Rakstu mājas projekta direktors, arhitekts Jānis Ploks stāsta, ka šī māja lielākā no trīs ēkām - tās plānotā lietderīgā platība ir 26 tūkstoši kvadrātmetri, projektēšanas un būvniecības līgumcena sasniedz 34,7 miljonus eiro un tajā atradīsies visvairāk fakultāšu un institūtu, salīdzinot ar iepriekšējām ēkām. “Ēkas noslodze un cilvēku daudzums būs lielāks nekā iepriekšējām divām mājām. Plānots, ka uz Rakstu māju pārcelsies sešas LU fakultātes, trīs institūti, Studentu biznesa inkubators, Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, kā arī LU bibliotēka. Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka visas fakultātes atradīsies LU Akadēmiskajā centrā, un būs iespējama sadarbība starp struktūrvienībām ne tikai Rakstu mājā, bet arī Dabas un Zinātņu mājā, līdz ar to mēs sākam skatīties uz LU Akadēmisko centru nevis kā izkliedētu, bet gan kā kompaktu vienību, kurā iespējama daudz produktīvāka simbioze un sadarbība,” pauž J.Ploks.
Maina domāšanu
Dzīvesveids ir mūsu fiziskās, mentālās un garīgās veselības pamats, tāpēc jebkuram cilvēkam paralēli studijām vai darbam ir būtiski gan fiziski aktīvi kustēties un atpūsties, gan trenēt savu gribasspēku, komandas garu un citas kvalitātes, kuras var nodrošināt sports, teic Sporta mājas projekta un sporta zinātnes attīstības iniciators Andrejs Ērglis. Viņš stāsta, ka šī māja būs ne tikai vieta, kur sportot, bet tā veicinās arī sporta zinātnes attīstību un cilvēka veselības idejas iedzīvināšanu kopumā, kas ietver gan kustības, gan kaitīgo ieradumu mazināšanu, pārdomātu uzturu, stresa kontroli un regulāras veselības pārbaudes.
LU Sporta centra direktors Uģis Bisenieks stāsta, ka Sporta mājā paredzēts izvietot vairākas transformējamas zāles, kuras varēs piemērot dažādiem sporta veidiem, tāpat studentu rīcībā būs arī plašs baseinu komplekss un trenažieru zāle. “Sporta māja ir savā ziņā unikāls sporta objekts, kas nodrošinās LU studentiem, darbiniekiem un Rīgas iedzīvotājiem aktīva dzīvesveida iespējas, kā arī attīstīs sporta zinātnes un studiju programmas ar plašām rehabilitācijas un diagnosticēšanas iespējām iedzīvotājiem. Sporta māja sevī ietver divas lielas zāles komandu sporta veidiem, fitnesa un deju zāles, baseinus, skrejceļu, trenažieru zāli un citas sportošanas iespējas,” teic U.Bisenieks, uzsverot, ka arī pasaules vadošajās universitātēs šādi sporta centri ir visiem zināma un saprotama lieta.
“Arī vecākajās Eiropas universitātēs sports ir goda vietā - blakus zinātnes attīstībai. Es uzskatu, ka pandēmijas laiks lika mums visiem saprast, ka domāt par savu veselību ir ļoti svarīgi, sports ir viens no veidiem, kā mēs to varam darīt. Ja šie pakalpojumi ir vieglāk pieejami, tos ir daudz ērtāk ieviest ikdienas dzīvē. Ja mēs vēlamies konkurēt ar citām Eiropas augstskolām, šis faktors ir jāņem vērā,” secina U.Bisenieks.
Prasības aug
Lai veidot internacionālu studiju vidi, nodrošinātu studējošo un viesprofesoru izmitināšanu akadēmiskā centra teritorija nepieciešamas arī atbilstošas kvalitātes dienesta viesnīcas, pauž LU Studentu un viesu mājas projekta vadītājs Roberts Rostoks. “Pašlaik plānots, ka Studentu un viesu māja savas durvis vaļā vērt varētu 2024. gadā. Kopumā viesu mājas būvniecībā plānots ieguldīt aptuveni 15 miljonus eiro, vienā ēkā apvienojot gan divvietīgus un vienvietīgus dzīvokļus un atpūtas telpas, gan Studentu padomes biroju un telpas nelielam kioskam, pārtikas veikalam vai kafejnīcai,” stāsta R.Rostoks, uzsverot, ka mācību un dzīves vides uzlabošana pozitīvi ietekmēs arī LU konkurētspēju.
“Studentiem vienuviet būs pieejami daudz un dažādi pakalpojumi un iespējas, tās būs vien jāmācās izmantot. Līdzīga studentu pilsētiņa šobrīd jau vairākus gadus pieejama Tartu Universitātē studējošajiem, labi piemēri ir arī Somijas lielākajās pilsētās,” pauž R.Rostoks.
#1/4
#2/4
#3/4
