Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Wallester paziņo par sava jaunā biroja atklāšanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Filiāle atrodas prestižajā Rietumu rajonā, Vesetas ielā 7. Šis stratēģiskais solis atspoguļo Wallester apņemšanos augt un paplašināt savu klātbūtni Baltijas valstīs un Centrāleiropā un Ziemeļeiropā.

Jauns solis ceļā uz panākumiem finanšu tehnoloģiju nozarē

Wallester ir viens no vadošajiem Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas piedāvā virkni inovatīvu produktu — “balto” karšu izsniegšanas risinājumu un gatavu izdevumu platformu uzņēmumu un algu karšu izsniegšanai. Uzņēmums Wallester tika dibināts Igaunijā 2016. gadā. 2023. gadā uzņēmums atvēra otru biroju Valbonnā, Francijā. 2024. gadā uzņēmumam tika piešķirts Eiropas lielākā zinātnes un tehnoloģiju parka Sophia Antipolis platīna partnera statuss, un tas ieguva pārrobežu darbības licenci, lai turpinātu paplašināties Apvienotajā Karalistē.

Jaunā biroja atvēršana Rīgā ir aizraujoša jauna sadaļa Wallester darbībā, kas vēl vairāk atbalsta tā misiju nodrošināt modernākos finanšu produktus un pakalpojumus. Šis solis arī ļauj uzņēmumam palielināt savu klientu loku Latvijā un plašākā reģionā Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Wallester uzskata, ka Rīga ir atspēriena punkts turpmākai izaugsmei, nodrošinot elastību un resursus, kas nepieciešami, lai gūtu panākumus uzņēmējdarbībā, vienlaikus radot jaunas inovāciju iespējas.

Aizvadīts Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražotāju asociācijas (SAPRA) oficiālais atklāšanas pasākums.

Pasākums pulcēja vairāk nekā 70 vadošo industrijas ekspertu, uzņēmumu pārstāvju un valsts amatpersonas no vairākām valstīm, lai iezīmētu jaunu posmu aizsardzības industrijas attīstībā.

Pasākumu atklāja SAPRA valdes priekšsēdētājs Edgars Zandmanis, uzsverot nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības, lai stiprinātu Eiropas drošību un veicinātu inovācijas aizsardzības nozarē. Viņš atzīmēja, ka asociācijas galvenais mērķis ir apvienot fotonikas un optikas uzņēmumus no dažādām valstīm un padarīt Latviju par svarīgu punktu NATO austrumu flangā.

SAPRA valdes priekšsēdētājs E. Zandmanis uzsver, ka "SAPRA" ir būtisks solis, lai nostiprinātu aizsardzības produkcijas ražotāju nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un veicinātu sadarbību ar valsts pārvaldes un starptautiskajām institūcijām. “Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt pārstāvību nozares interesēm, bet arī skaidrot aizsardzības ražošanas būtisko nozīmi valsts drošības un ekonomikas kontekstā,” norāda Edgars Zandmanis.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka Latvijas 2025.gada valsts budžeta plāna projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fiskālajiem noteikumiem, uzsver EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.-2028.gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.

Dombrovskis pauž, ka Latvija ir sekmīgi iekļāvusies ES jaunajā ekonomiskā pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt ES fiskālo stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpat viņš skaidro, ka vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas.

Tehnoloģiju uzņēmumi Printful un Printify, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē, paziņojuši par apvienošanos.

Šis solis pavērs jaunas perspektīvas abu uzņēmumu straujākai izaugsmei, nodrošinot vēl plašākas iespējas miljoniem klientu ērti attīstīt savu tiešsaistes biznesu globālā mērogā. Abas platformas turpinās darboties kā atsevišķi zīmoli un stiprinās Rīgu kā inovāciju centru un tehnoloģiju investīciju stratēģisko mērķi.

Saņemot gan abu uzņēmumu akcionāru atbalstu, gan komercdarbību uzraugošo iestāžu atļauju, Printful un Printify šodien paziņojuši par apvienošanos. Integrējot tehnoloģijas un resursus kā līdzvērtīgiem partneriem, paredzēts izveidot biznesu ar vēl plašāku produktu klāstu, ģeogrāfisko pārklājumu un personalizētiem ražošanas risinājumiem ikvienam – no individuāliem uzņēmējiem līdz pasaules vadošajiem uzņēmumiem. Arī pēc apvienošanās abi zīmoli – Printful un Printify – tiks saglabāti uz nenoteiktu laiku, un jau drīzumā abās platformās būs iespējams iepazīties ar atjaunināto piedāvājumu.

Rīgas dome 22.janvārī pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, plānojot tērēt par 110 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Kopējie pašvaldības ieņēmumi šogad plānoti 1,47 miljardu eiro apmērā, kas ir par 50 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gadā.

Savukārt izdevumi paredzēti 1,694 miljardu eiro apmērā.

Ja pērn tika plānots, ka budžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus par aptuveni 164 miljoniem eiro, tad 2025.gadā pašvaldības budžeta izdevumi tiek plānoti par 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Domē skaidro, ka izdevumu pieauguma būtiskāko daļu veido divi lieli infrastruktūras projekti - Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana un Kundziņsalas pārvada būvniecība. Šo projektu īstenošana ir saskaņota ar valdību, un tiem tiks ņemti aizdevumi.

Kopumā 34,6% budžetā plānoti izglītībai, 27,4% - ielām, tiltiem, ceļiem, apgaismojumam un transportam, 13,2% - sociālajai jomai un veselībai, 8,2% - iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, 7,1% - vispārējiem valdības dienestiem, 4,1% - mājokļiem un pilsētvidei, 2,8% - kultūrai un sportam, bet 2,1% - drošībai.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Izziņoti Eiropas prestižākā pētniecības granta – Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council, ERC) granta – saņēmēji un pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma to saņēmusi arī zinātniece Latvijā – socioloģe, Latvijas Universitātes (LU) tenūrprofesore Inta Mieriņa.

Viņa turpmākos piecus gadus vadīs starptautisku zinātnieku komandu, kas Krievijas kara Ukrainā kontekstā pētīs sabiedrības attieksmes pret migrantiem atšķirības un iemeslus.

Par augsto sasniegumu LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs saka: “Latvijas Universitātei kā zinātnes universitātei ir pienākums tiekties pēc zinātnes izcilības. Tomēr nav daudz objektīvu rādītāju, kas patiesi apliecina izcilību. Starp tādiem ir ERC granti, kurus iegūt tīko pētnieki no visprestižākajām zinātnes institūcijām Eiropā. Tāpēc man ir liels prieks, ka Latvijas un Latvijas Universitātes zinātne atkārtoti saņēmusi tik augstu apliecinājumu.”

Prestižā Eiropas Savienības veidotā neatkarīgā zinātniskā padome ERC ir vadošā Eiropas finansēšanas organizācija zinātnes izcilībai. Ar šādu grantu palīdzību zinātniekiem Eiropā ir iespēja realizēt vispārdrošākos zinātniskos centienus, jo ERC misija ir veicināt augstākās kvalitātes pētniecību. Latviešu socioloģe Inta Mieriņa ierindojas starp 103 savas nozares izcilajiem pētniekiem – šī gada grantu ieguvējiem.

Šā gada 15.novembrī Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” organizē ikgadējo konferenci ārstiem “Kopā veselībai: Tev tuvāk”.

Tajā pulcēsies 200 veselības aprūpes speciālistu no visas Latvijas, lai iepazītos ar aktualitātēm uroloģijā, farmakoterapijā, neiroloģijā un psihiatrijā. Konference norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās no plkst. 13.30 līdz plkst. 17.30.

“Konferencē veselības aprūpes speciālistiem “Kopā veselībai: Tev tuvāk” kopā ar izciliem medicīnas nozares profesionāļiem dalīsimies aktuālākajās zināšanās un praktiskajā pieredzē. Šī konference ir vēl viens būtisks solis mūsu misijā – veidot kvalitatīvu veselības aprūpi pieejamu ikvienam, sniedzot Latvijas ārstiem un farmaceitiem noderīgus rīkus, resursus un informāciju, lai viņi varētu sniegt vēl augstākas kvalitātes veselības un farmaceitisko aprūpi saviem pacientiem. Sagaidot arī Latvijas neatkarības proklamēšanas svētkus, mums kā vietējam zāļu ražotājam ir īpašs gods un atbildība stiprināt Latvijas veselības aprūpes sistēmu un veicināt mūsu valsts labklājību. Šī konference ir mūsu pienesums Latvijas nākotnei un lepnums par to, ko varam sasniegt, strādājot kopā savas valsts un tās iedzīvotāju veselības labā," uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa “Ideju kauss 2024” 12 laureātiem apbalvošanas ceremonijā tika sadalīts vairāk nekā 40 000 eiro lielais balvu fonds inovatīvu biznesa ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju šogad tika atzīts unikālais reverberācijas efektu pedālis “MONK Reverb”, saņemot 10 000 eiro godalgu tālākai darbības virzībai.

Matīsa Tazāna pieteiktais produkts ir aprīkots ar pilnīgi no jauna izstrādātu kontroles sistēmu un digitālās signāla apstrādes algoritmu, tas paredzēts dažādiem mūzikas instrumentiem un dažādām auditorijām – profesionāliem un hobija līmeņa mūziķiem, skaņu inženieriem u.c. Efektu pedāli sākotnēji iecerēts piedāvāt potenciālajiem klientiem ASV, Kanādas un Rietumeiropas valstu tirgos.

“Ko šī pirmā vieta nozīmē mums? Tas noteikti ir apstiprinājums, ka iesākto ideju vajag īstenot līdz galam. Naudas balva palīdzēs segt aktuālās izstrādes izmaksas, un mūsu darbs šobrīd ir vērsts uz produkta – dažāda stila mūziķiem paredzēta ģitāras efektu pedāļa – pabeigšanu. Darāmā joprojām ir ļoti daudz, mūsu darba temps ir intensīvs, un jau pavasarī mērķējam uz pirmajiem pārdošanas darījumiem,” pēc apbalvošanas sacīja uzvarējušā uzņēmuma “TTT Audio” pārstāvis Toms Lazdovskis.

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.

Pēc Latvijas Bankas apstiprinājuma "Magnetiq Bank" valdes priekšsēdētāja amatā darbu sācis Jakubs Venclavs, bet valdē - valdes loceklis Deniss Fiļipovs, informē bankas pārstāvji.

Fiļipovs būs atbildīgs par bankas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām, izstrādās un īstenos IT stratēģiju, kas veicinās bankas digitālo attīstību, kā arī iekšējo sistēmu efektivitāti.

Venclavs ir finanšu un banku tehnoloģiju nozares profesionālis ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi inovatīvu finanšu tehnoloģiju risinājumu izstrādē un ieviešanā, kā arī stratēģiskas biznesa attīstības veicināšanā Eiropas reģionā.

Pirms pievienošanās "Magnetiq Bank" Venclavs iepriekš strādāja "Aion Bank" un "Vodeno", kur, pildot biznesa attīstības direktora pienākumus, vadīja projektus Ziemeļeiropas un Centrāleiropas reģionos, īpašu uzmanību pievēršot "Banking-as-a-Service" risinājumiem. Viņa vadībā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti, sadarbojoties ar tādiem uzņēmumiem kā "PayPo", "InPost", "ZEN" un citiem, nodrošinot maksājumu, aizdevumu un digitālo banku risinājumu izstrādi un ieviešanu, atzīmē bankā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

AS “CleanR Grupa” šā gada pirmos deviņus mēnešus noslēgusi ar stabiliem un pozitīviem rezultātiem visos galvenajos finanšu rādītājos, apliecinot grupas ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas efektivitāti, informē Grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

AS “CleanR Grupa” apgrozījums 2024. gada deviņos mēnešos sasniedza 86,3 miljonus eiro, kas ir par 22% jeb 15,7 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Savukārt EBITDA rādītājs pirmajos deviņos mēnešos 2024. gadā pieauga par 4,6 miljoniem eiro un sasniedza 19,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023. gadā, kad rādītājs bija 14,4 miljoni eiro. EBITDA rentabilitātes rādītājs pieauga līdz 22% jeb par 2 procentpunktiem augstāk kā 2023. gada deviņos mēnešos, kas arī liecina par to, ka Grupas uzņēmumi turpina paplašināt savu darbību, saglabājot rentabilitāti.

“Šī gada deviņu mēnešu laikā AS “CleanR Grupa” ir stiprinājusi savas pozīcijas gan atkritumu apsaimniekošanas, gan vides pakalpojumu segmentā. Stratēģisks fokuss uz ilgtspējīgu un klimata neitrālu risinājumu radīšanu un izmantošanu, restrukturizācijas nākamā posma izpilde, tostarp iegādes un apvienošanās darījumu realizācija, ir devusi pozitīvus finanšu rezultātus. Vienlaikus esam stiprinājuši arī Grupas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības modeli paplašinot komandu ar jauniem, profesionāliem vadītājiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Rietumu Banka ir izsniegusi 3,6 miljonu eiro kredītu uzņēmumam Ulbrokas Business Park, kas attīsta biznesa centru Versum Rīgā, Ulbrokas ielā.

Ulbrokas Business Park ir daļa no Igaunijas nekustamo īpašumu kompānijas Estmak Capital, kura specializējas inovatīvu un ilgtspējīgu objektu attīstībā Baltijas valstīs.

Versum projekta pirmajā posmā jau ir izbūvētas gandrīz 8000 kvadrātmetru platības, kurās arī iekārtojas pirmie nomnieki. Otro posmu plānots pabeigt 2025. gada laikā, tādejādi paplašinot centra piedāvātās iespējas un stiprinot to kā dinamisku vietu biznesa attīstībai Rīgā.

“Rietumu Banka atbalsta šādu vērienīgu, inovatīvu un ilgtspējīgu projektu attīstību, kas veicina ne tikai konkrētā uzņēmēja ieceres, bet arī pilsētas infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanos kopumā. Šis projekts palīdz Latvijā veidot mūsdienīgu vidi, kas atbilst ESG principiem un kurā uzņēmumi var augt un nostiprināt savas pozīcijas tirgū. Rīgai ir nepieciešamas šādas ērtas un kvalitatīvas telpas, kas palīdz veidot pievilcīgu biznesa infrastruktūru gan vietējam biznesam, gan ārzemju investoriem,” norāda Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Rīgā, A. Briāna ielā 13, svinīgi atklāts Riga Makerspace – moderna prototipēšanas darbnīca, kas kļūs par nozīmīgu centru Latvijas radošajām industrijām, uzņēmējdarbībai un izglītībai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Vēsturiskā ēka, kas agrāk kalpoja kā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums un ilgstoši tika uzskatīta par vienu no galvaspilsētas degradētākajām teritorijām, tagad pārtapusi par inovatīvu vidi ar augstu pievienoto vērtību.

“Ir ļoti būtiski, ka rodam arvien jaunu veidu, kā atbalstīt Latvijas radošās industrijas. Pēc rekonstrukcijas “Riga Makerspace” būs nozīmīga kultūrvieta, kuru ikdienas darbā izmantos ne vien kultūrizglītības iestāžu dizaina studiju audzēkņi, bet arī uzņēmēji. Šis ir lielisks piemērs, kā ar mūsdienu prasībām atbilstošu telpu izveidi stiprinām kultūras nozares kapacitāti un attīstību,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.

Šis projekts ne tikai uzlabo apkārtējo pilsētvidi, bet arī sniedz jaunas iespējas studentiem, radošiem profesionāļiem un uzņēmējiem, vienlaikus sekmējot apkaimes revitalizāciju un piesaistot talantus un investīcijas nākotnes attīstībai.

AS MADARA Cosmetics dibina meitas sabiedrību Brand Lab Cosmetics SIA, pārvaldot 100% jaundibināmās sabiedrības akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums radīts ar nolūku testēt un ieviest dažādus e-komercijas vidē bāzētus inovatīvu produktu konceptus, tādā veidā spējot vēl ātrāk reaģēt uz industrijas tendencēm.

Brand Lab Cosmetics SIA pamatkapitāls būs 200 000 eiro un tās dibināšanai nepieciešamie dokumenti ir iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Jaundibinātā uzņēmuma valdē strādās AS MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners un Linda Preinberga, kura arī būs Brand Lab Cosmetics SIA izpilddirektore.

AS MADARA Cosmetics izpilddirektores Guntas Šultes komentārs: “Ar Brand Lab palīdzību spēsim ātrāk testēt dažādas inovatīvu produktu idejas, kas grupas līmenī iedos papildus dinamiku jaunu produktu izstrādē, īpaši jo uz nišu produktu konceptiem lielajos eksporta tirgos.”

Eiropas Padomes Attīstības banka (EPAB) un Latvijas Universitāte (LU) noslēgušas 15 miljonu eiro aizdevuma pamatlīgumu, lai atbalstītu LU Akadēmiskā centra attīstības trešo posmu Rīgā.

Šīs iniciatīvas mērķis ir apvienot lielāko daļu Universitātes funkciju vienotā pilsētiņā un izveidot mūsdienīgu infrastruktūru studentiem un pētniekiem.

EPAB aizdevums nodrošinās jaunu objektu celtniecību, attīstot veselībai un sportam paredzēto infrastruktūru. Veselības aprūpes infrastruktūra paredzēta visaptverošu pakalpojumu sniegšanai, tostarp primārajai aprūpei, sekundārajai aprūpei un rehabilitācijai. Tajā atradīsies arī Sporta zinātnes centrs. Sporta infrastruktūra ietvers daudzfunkcionālas, transformējamas zāles dažādām sporta aktivitātēm, kā arī peldbaseinu un trenažieru zāli. Šīs telpas būs pieejamas ne tikai LU studentiem un darbiniekiem, bet arī plašākai sabiedrībai.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) kriptoaktīvu regulai MiCA, blokķēdes un kriptoaktīvu uzņēmumi no visas pasaules šobrīd pēta un izvēlas valsti, kur attīstīt savu komercdarbību.

Kādus mājasdarbus paveikusi Latvija, lai kļūtu par vienu no pirmajām valstīm, kas gatava sevi pieteikt ES kriptoaktīvu tirgū, un kas jāizdara finiša taisnē, lai stiprinātu mūsu ekonomiku ar jaunu uzņēmumu piesaisti?

Kas paveikts 2024. gadā?

2024. gads Eiropas Savienībā pagājis, valstīm gatavojoties praksē ieviest kriptoaktīvu regulu (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA). Aizvadītā gada laikā Latvija ir plānveidīgi strādājusi pie šīs regulas adaptēšanas, radot pievilcīgus nosacījumus blokķēdes un kriptoaktīvu uzņēmumu potenciālai uzrunāšanai. Kādas iniciatīvas līdz šim realizētas?

Pēc vairāku mēnešu produktīva dialoga starp nozari un Ekonomikas Ministriju, Finanšu Ministriju, Tieslietu Ministriju, Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kā arī Latvijas Banku ir izdevies pieņemt Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, kas turpmāk nodrošinās juridisko ietvaru nozares uzņēmumu darbībai Latvijā. Latvijā ieviesta viena no zemākajām MiCA licences uzraudzības maksām visā ES – līdz 0,6 % no bruto ieņēmumiem. Tas ir 2,5 reizes mazāk, nekā sākotnēji plānots, un ļaus Latvijai būt konkurētspējīgai pakalpojumu sniedzēju uzraudzības mehānismā un uzraudzības maksās – pieņemtie noteikumi jau šobrīd ir izdevīgāki nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā un ļaus konkurēt globālajā tirgū.

Latvijā aptuveni 25% būvniecības nozares uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums un attiecīgi - nodokļu plaisas, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz kopīgi ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums".

Pētījumā secināts, ka šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apjomi, sasniedz 35%.

Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 miljona eiro līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem plaisa veido apmēram 64,8 miljonus eiro.

UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no četriem miljoniem eiro līdz 5,8 miljoniem eiro pēc finanšu plūsmas novērtējumiem, vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro pēc kapitāla pieejamības novērtējumiem.

FM informē, ka VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apmēru. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien sākusi oficiālu izmeklēšanu pret Ķīnas tiešsaistes iepirkšanās platformu "Temu" saistībā ar aizdomām par nepietiekamiem pasākumiem nelegālu produktu tirdzniecības novēršanai.

Izmeklēšanā tiks pārbaudīti arī draudi, ko rada platformas "iespējami atkarību izraisošais dizains", kas varētu radīt "negatīvas sekas lietotāju fiziskajai un garīgajai labsajūtai", norāda EK.

Šī izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Digitālo pakalpojumu akta (DSA) prasībām, kas liek pasaules lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem aizsargāt Eiropas patērētājus tiešsaistē.

"Mēs vēlamies pārliecināties, ka "Temu" ievēro DSA prasības. Jo īpaši, lai nodrošinātu, ka šajā platformā pārdotie produkti atbilst ES standartiem un nekaitē patērētājiem," sacīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

EK vēlas uzzināt vairāk par "Temu" ieviestajām sistēmām, lai ierobežotu nelegālo produktu tirdzniecību, kā arī par to, kā platforma ierobežo to atkārtotu parādīšanos.

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu.

Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt.

Uzņēmuma aplēses rāda, ka, 2025.gadā sākot attīstīt jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas IoT jeb lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot mazumtirdzniecības portfeli Latvijā un Lietuvā (t. sk. integrējot finanšu līzinga modeli), uzņēmuma EBITDA izaugsmes līmenis no 2025. līdz 2031.gadam palielinātos no 5% līdz 9% gadā.

"Inovācijām un pievienotajai vērtībai jābūt svarīgam lielo uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību uzdevumam, taču to iespējams izpildīt tikai tad, ja uzņēmumi netiek ierobežoti ar šauru fokusu uz savu galveno biznesu. LMT ir gatava pārmaiņām un plāno jau tuvākajā nākotnē gan inovatīvu pakalpojumu un produktu izstrādi aizsardzības nozarē, ieguldot savu potenciālu Latvijas militārās ekosistēmas stiprināšanā, gan eksporta tirgu tālāku apgūšanu un vēl ciešāku sadarbību ar vietējām institūcijām, lai veicinātu apjomīgākas investīcijas pētniecībā un attīstībā," saka LMT prezidents Juris Binde.