Mainīgā klimata ietekmē Latvijā ir palielinājies nokrišņu daudzums, kas nelabvēlīgi ietekmē mežizstrādes, kokmateriālu pievešanas un piegādes apstākļus. Tāpēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) turpina meklēt arvien jaunus veidus ceļa klajuma nestspējas stiprināšanai, kas mazinātu saimniecisko ietekmi uz meža vidi un nodrošinātu plānotās kokmateriālu piegādes.

Gada izskaņā LVM Dienvidkurzemes reģionā tika testēts jauns un pārvietojams ceļu klātņu veids - ceļa plāksnes, lai nodrošinātu kokmateriālu piegādes klientiem.

"Izmantojot plāksnes, spējām nodrošināt kokvedēju kustību vietā, kur meža tehnika vairs nevarēja pārvietoties. Turklāt, plāksnes pievest, uzstādīt un novākt bija iespējams pašu spēkiem, tādēļ darbus izdevās veikt operatīvi. Pirmajā testēšanā izmantojām ap 40 plāksnēm," stāsta LVM Dienvidkurzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Mārtiņš Šīmanis.

Jaunās ceļa plāksnes palīdz aizsargāt augsni ar vāju nestspēju un saglabāt brauktuvi lietojamu, ļaujot pa to pārvietoties līdz pat 100 tonnu smagai tehnikai. Plāksnes tiek ražotas no 100% pārstrādāta un videi draudzīga materiāla, ko raksturo augsta izturība un elastība, kā arī izturība pret ekstremāliem laikapstākļiem.

Biznesa augstskolā Turība ir izstrādāta uztura programma, ko veidojuši Latvijā vadošie nozares speciālisti sadarbībā ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem.

“Uztura programma veidota atbilstoši jaunajam Uztura speciālista profesijas standartam, un tajā integrēti mūsdienīgi studiju priekšmeti, kas ietver arī mākslīgā intelekta pamatu apgūšanu, lai jaunie speciālisti jau varētu to izmantot savā profesionālajā darbā. Studiju programma ir jauna, kas nozīmē, ka arī viss aprīkojums un mācību materiāli ir mūsdienīgi. Šī ir profesionālā bakalaura programma, līdz ar to pēdējais mācību gads ir paredzēts praktiskai pieredzei, un, absolvējot programmu, students kļūst par ārstniecības personu,“ uzsver bakalaura programmas “Uzturs” direktore, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

Studentiem tiks nodrošināta iespēja apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbam ar mūsdienīgām veselības aprūpes tehnoloģijām un metodēm speciāli aprīkotās mācību telpās. Studiju laikā mācību process tiks pietuvināts darba vidē balstītām situācijām, piemēram, topošie uztura speciālisti zināšanas apgūs ne tikai auditorijās, kad tiek modelētas situācijas ar pacientu, bet arī prakses laikā ārstniecības iestādēs, gūstot profesionāli svarīgu pieredzi darbā ar pacientiem. Pirms tiks modelēti pacientu "case study", studenti apgūs pamatīgu teorētisko zināšanu bāzi, kas ļaus tiem labāk orientēties tālākajās studijās un darbā. “Šāda veida infrastruktūra ir ļoti svarīga, jo tā nodrošina, ka studenti apgūst prasmes un iemaņas reālos darba apstākļos. Tas palīdz studentiem sagatavoties darbam veselības aprūpes jomā, iegūstot pieredzi darbā ar reāliem pacientiem un situācijām,” skaidro G.Bīlande.

Latvijas Universitāte (LU) un AS "Latvijas finieris" sākuši pētījumu, lai sagatavotu scenārijus meža nozares attīstībai un tās konkurētspējai nacionālā un starptautiskā līmenī, informēja augstskolā.

Projektā "Latvijas meža nozares līdzsvarotas attīstības potenciāla ekonomiskais novērtējums un attīstības scenāriji" pētnieki analizēs spēkā esošo normatīvo regulējumu un tā ietekmi uz ekonomiku un ekosistēmu pakalpojumiem, izzinās ārvalstu pieredzi ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā un pielāgos to Latvijas apstākļiem, kā arī modelēs attīstības scenārijus, lai nodrošinātu ilgtermiņa labklājību un resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Projektā tiks izstrādāti detalizēti attīstības scenāriji, kas aptvers dažādus pieejas modeļus, sākot no intensīvas ekonomiskās izaugsmes līdz konservācijas stratēģijām. Tāpat tiek solīti arī konkrēti ieteikumi politikas veidotājiem normatīvā regulējuma pilnveidei un nozares stratēģijas izstrādei.

Veidoties "vienradžiem" traucē finansējuma un talantu trūkums, kā arī citi faktori, šādi ir pirmie secinājumi pētījumā par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Ar "vienradzi" tiek saprasts tāds jaunais uzņēmums, kura novērtējums pārsniedz miljardu eiro.

Plānošanas reģions ar sadarbības partneriem īsteno projektu "UnicornQuest", kura gaitā tiek veikts pētījums par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Pētījumu veic SIA "AC Konsultācijas". Viena no pētījuma autorēm Indra Ruperte norāda, ka šāds pārskats par uzņēmējdarbības vidi un tās attīstības faktoriem ir ļoti vērtīgs un interesants. Vienlaikus viņa atzīst, ka jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas galvenokārt saistīti ar datu pieejamību un informāciju par jaunuzņēmumiem.

Secināts, ka visvairāk jaunuzņēmumu ir Rīgas reģionā, kur to skaits ir nedaudz vairāk par 390, savukārt Zemgales plānošanas reģionā - ap 17. Precīzu skaitli vēl neesot iespējams nosaukt, jo dažādos avotos informācija nedaudz atšķiras, kā arī divi jaunuzņēmumi jau ir likvidēti, bet viens ir pieteicis maksātnespēju.

Foto: HENKELL FREIXENET LATVIJA

Mēdz teikt, ka mīlestība ir jāsvin katru dienu, un Valentīndiena nav izņēmums. Taču šī diena sniedz lielisku iespēju piešķirt ikdienai īpašu noskaņu – iespējams, ar rozēm, dzirkstošo vīnu vai jūsu īpašo dziesmu? Palikt mājās un padarīt šo vakaru par dāvanu savam mīļotajam vai mīļotajai var kļūt par visvērtīgāko un sirsnīgāko pārsteigumu, kādu vien var vēlēties. Valentīndiena ir ideāla iespēja radīt siltu un romantisku atmosfēru mājās, kur viss tiek pielāgots abpusējam priekam – skaņas, garšas un mīlestības baudījumam. Ja vēlaties iepriecināt mīļoto ar pārdomātu, skaistu un romantisku vakaru mājās, turpiniet lasīt – uzzināsiet piecus vienkāršus, bet efektīvus ieteikumus, kā padarīt jūsu vakaru neaizmirstamu.

Šogad piena un saldējuma tirgus varētu piedzīvot izaugsmi, īpaši eksporta segmentā, pastāstīja "Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā, kā arī valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Tāpat viņš prognozēja būtisku koncerna apgrozījuma pieaugumu, piebilstot, ka galvenās "Food Union" prioritātes šogad būs jaunu tirgu apguve, kā arī produktu inovācijas un ražošanas efektivizācija. Šogad turpinās pieaugt arī pieprasījums pēc veselīgiem, funkcionāliem un ilgtspējīgiem produktiem.

Čirjevskis minēja, ka galvenokārt vairākas pārtikas produktu kategorijas, tostarp piena un saldējuma kategorijas, pērn ietekmēja virzīšanās uz veselīgāku un sabalansētāku uzturu, kas veicina attīstību produktiem ar mazāk cukuru, taukiem, kā arī vairāk dabiskām izejvielām un proteīnu.

Tāpat "Food Union" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka ražotājiem pieejamāki kļuvuši ilgtspējīgāki iepakojumi un joprojām aktuāli ir piena produkti kā uzkodas. Patērētāji arī arvien vairāk izvēlas produktus ar augstu uzturvērtību un funkcionālām priekšrocībām, tomēr arī garša un cena joprojām ir svarīgi faktori produktu izvēlē.

Foto: dinozoo.lv

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī mūsu četrkājainajiem mīluļiem ir individuālas uztura vajadzības, kas jāņem vērā, lai dzīvniekam nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Atbilstoši izvēlēta profesionālā barība, kas piemērota suņa vai kaķa vecumam, šķirnei, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim, var ievērojami uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

Viens no iecienītākajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem, kas piedāvā augstākās kvalitātes produktus, ir Royal Canin. Vairāk par Royal Canin produktiem suņiem un kaķiem stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe Tatjana Bodricka.

Zinātne, inovācijas un precīzi izstrādātas barības receptes

Jaunais projekts VIDE Ādaži, ko par 20 miljoniem eiro attīsta nekustamo īpašumu attīstītājs Invego, nosvinējis spāru svētkus pirmajām 15 mājām.

Projekta būvniecības uzņēmums Mitt & Perlebach plāno pabeigt 2025. gada vasarā.

Jaunais projekts atrodas Ādažos un ietver viena un divu stāvu A enerģijas klases ēkas. Katrai mājai ir savs dārzs un liela terase. Arhitektūras dizaina autors ir Uldis Bērziņš no Tectum Engineering.

Invego ir viens no vadošajiem Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājiem, kas pēdējos gados ir uzbūvējis vairāk nekā 1300 mājas un 30 000 kvadrātmetru lielas komerctelpas Tallinā un tās apkaimē. Igaunijā Invego lielākie projekti ir nesen pabeigtie “Tiskreoja” un “Tabasalu Kodu”, kā arī “Luccaranna”, “Uus-Järveküla” un “Keila Pargikodude” dzīvojamie rajoni, kas šobrīd tiek būvēti.

Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums "Fibenol" koksnes biorafinēšanas ražotni Valmierā varētu sākt būvēt 2027.gadā un pabeigt būvniecību trīs gadu laikā, otrdien informatīvajā pasākumā Valmieras tehnikumā sacīja "Fibenol" meitasuzņēmuma "Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu.

Patlaban tiek veikta rūpnīcas priekšizpēte, ietekmes uz vidi novērtējums, ko varētu pabeigt līdz 2026.gada beigām, un tad plānots sākt ražotnes būvniecību.

Palu sacīja, ka investīcijas ražotnē varētu būt 600-700 miljoni eiro, savukārt produkcijas ražošana varētu sākties 2030.gadā.

Paredzēts, ka jaunajā ražotnē tiks radītas aptuveni 100 tiešās augsti kvalificētas darbavietas, kā arī ražotne nodrošinās aptuveni 600 netiešās darbavietas, piemēram, celtniecībā, piegādēs, loģistikā, kas kopumā nodrošinātu aptuveni septiņus miljonus eiro gadā nomaksātos darbaspēka nodokļos.

"Fibenol" ražotne Valmierā varētu pārstrādāt vairāk nekā 700 000 kubikmetrus koksnes gadā, kas ļautu ražot 85 000 tonnu lignīna un 127 000 tonnu celulozes ogļhidrātu gadā, kas būtu vairāk nekā 10 reizes vairāk nekā patlaban ražo kompānijas pilotražotne Imaverē, Igaunijā.

Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības (ES) sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 13,1 miljarda eiro apmērā, tomēr šobrīd trūkst skaidra plāna un normatīvā ietvara nepieciešamā privātā finansējuma piesaistīšanai atlikušajā plāna īstenošanas termiņā, uzsver revidenti. No minētajiem līdzekļiem šobrīd ir iezīmēti tikai 3,8 miljardi eiro jeb 29,1%.

Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka valsts budžeta resursi ir ierobežoti, savukārt pašreizējās aktivitātes nerada pārliecību, ka būs iespējams piesaistīt nepieciešamo investīciju apmēru no privātā sektora. Viņš arī atgādina, ja mērķi netiks sasniegti, Latvijai var tikt piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas neatbrīvos no saistībām, bet būs kā papildu slogs valsts budžetam.

Pēdējā laikā publiski paustās idejas un iniciatīvas, ko lēmējvara piedāvā sabiedrībai cilvēku individuālo ekonomisko nebūšanu risināšanai, skaidri iezīmē divas lietas.

Pirmkārt, beidzot kāds ir atradis “lielo, ļauno”, kura dēļ mūsu valsts iedzīvotājiem sokas grūti. Un, protams, tas ir pārtikas tirgotājs. Otrkārt, ekonomikas eksperti, starptautiskie novērotāji un tirgus pētnieki “var iet atpūsties”, jo mūsu valdība labāk zina, kā funkcionē tirgus un ko darīt, lai tauta nonāktu miera un pārticības zemē. Proti, ir jāregulē piecenojumi, jāierobežo tirgotāju sadarbība ar piegādātājiem, un viss mūsu zemē beidzot būs labi. Un daļa tautas šim arī tic. Tikai esam piemirsuši, ka pavisam nesen jau dzīvojām miera un pieticības malā, pasaules demokrātiskākajā sabiedrībā, kur visiem bija darbs, nauda un laime. Tas bija laikos, kad sildījāmies padomju ekonomikas saulē ar deficītu, rindām un visādiem citiem labumiem. Vai tiešām atkal vēlamies būt turpat?

Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, elektronikas, elektrotehnikas, tehnoloģiju un inženiersistēmu pētniecības un inovāciju projektiem līdz 2026. gada beigām būs pieejams valsts budžeta finansējums 12,8 miljonu eiro apmērā.

To nodrošinās Valsts pētījumu programmas (VPP) platformas “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” īstenošana.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda: “Ir būtiski veidot un attīstīt mērķtiecīgus atbalsta mehānismus, kas sekmē inovatīvu tehnoloģiju izstrādi. Biomedicīnas un fotonikas nozares izceļas ar ievērojamu eksporta potenciālu, kura pamatā ir inovācijas un jaunu, konkurētspējīgu produktu radīšana. Ar finansiālu atbalstu šo nozaru idejas var pārtapt tirgū pieprasītos un augstas pievienotās vērtības produktos. Ilgtermiņā šāda pieeja stiprinās Latvijas konkurētspēju globālajos tirgos, vienlaikus veicinot biomedicīnas un fotonikas nozaru attīstību un inovāciju spēju.”

Izziņoti Eiropas prestižākā pētniecības granta – Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council, ERC) granta – saņēmēji un pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma to saņēmusi arī zinātniece Latvijā – socioloģe, Latvijas Universitātes (LU) tenūrprofesore Inta Mieriņa.

Viņa turpmākos piecus gadus vadīs starptautisku zinātnieku komandu, kas Krievijas kara Ukrainā kontekstā pētīs sabiedrības attieksmes pret migrantiem atšķirības un iemeslus.

Par augsto sasniegumu LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs saka: “Latvijas Universitātei kā zinātnes universitātei ir pienākums tiekties pēc zinātnes izcilības. Tomēr nav daudz objektīvu rādītāju, kas patiesi apliecina izcilību. Starp tādiem ir ERC granti, kurus iegūt tīko pētnieki no visprestižākajām zinātnes institūcijām Eiropā. Tāpēc man ir liels prieks, ka Latvijas un Latvijas Universitātes zinātne atkārtoti saņēmusi tik augstu apliecinājumu.”

Prestižā Eiropas Savienības veidotā neatkarīgā zinātniskā padome ERC ir vadošā Eiropas finansēšanas organizācija zinātnes izcilībai. Ar šādu grantu palīdzību zinātniekiem Eiropā ir iespēja realizēt vispārdrošākos zinātniskos centienus, jo ERC misija ir veicināt augstākās kvalitātes pētniecību. Latviešu socioloģe Inta Mieriņa ierindojas starp 103 savas nozares izcilajiem pētniekiem – šī gada grantu ieguvējiem.

Dabasgāzes turpmākā cena būs atkarīga no ģeopolitiskajiem apstākļiem, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Tas, kāda būs gāzes cena nākamajā vasarā, lielā mērā būs atkarīgs no ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica Kalvītis.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd ģeopolitiskā situācija ir nokaitēta, savukārt gāze un arī nafta ir tie produkti, kas tiešā veidā ietekmējas "no lielās politikas".

Tāpat Kalvītis norādīja, ka šobrīd gāzes cena ir augstāka, nekā tika gaidīts. "Mēs neprognozējām, ka cena biržā sasniegs 45-46 eiro par megavatstundu," viņš teica, piebilstot, ka sākotnēji tika gaidīts, ka gāzes cena šajā ziemā biržā būs zem 40 eiro par megavatstundu.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Riepu izvēle un iegāde ir svarīgs process, lai nodrošinātu drošu un komfortablu braukšanu jebkuros laikapstākļos. Autovadītājiem bieži rodas jautājums – kur Rīgā vai citur Latvijā iegādāties riepas par labu cenu, vienlaikus nezaudējot kvalitāti? Pareizā atbilde uz šo jautājumu ir Riepu garāža – tās piedāvājumā ir gan plašs riepu klāsts, gan ātra riepu piegāde Latvijas teritorijā!

Plašs riepu klāsts jebkurām vajadzībām

Riepu garāžas piedāvājums ietver dažādas riepas, kas pielāgotas Latvijas mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Neatkarīgi no tā, vai tu meklē jaunas ziemas riepas, vasaras riepas vai vissezonas riepas, tieši Riepu garāžā tu atradīsi piemērotāko risinājumu savam auto. Pircēju ērtībai Riepu garāža piedāvā arī radžotas riepas, kas īpaši piemērotas skarbiem ziemas apstākļiem, nodrošinot lielisku saķeri ar apledojušām un sniegotām ceļa virsmām.

Ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) karjeras izglītības pasākums skolēniem “Ēnu diena” šogad norisināsies 4. aprīlī. Lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas, ēnu devēji aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, sākot ar 11. februāri.

Darba devēji varēs reģistrēt savas vakances - ēnu vietas portālā www.enudiena.lv no 11. februāra līdz 7. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Lai uzzinātu visu praktisko informāciju par vakanču reģistrēšanas kārtību un skolēnu pieteikšanās procesu, ēnu devēji aicināti piedalīties informatīvā vebinārā, kas tiešsaistē notiks 11. februārī. Lai piedalītos, nepieciešams iepriekš reģistrēties, izmantojot šo saiti.

“Ēnu diena darba devējiem ir lieliska iespēja iepazīstināt jauniešus ar savu uzņēmumu un nozari, veidojot saikni ar nākotnes profesionāļiem, kuri drīz ienāks darba tirgū. Tā ļauj atstāt pozitīvu iespaidu un palīdzēt jaunajai paaudzei spert pirmos soļus karjeras izvēlē,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Latvijā šobrīd ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” veiktā aptauja atklāj: 85 % Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru vidū darba sludinājumu piepušķošana nav novērota – faktisko apstākļu sagrozīšana var iedragāt uzņēmuma reputāciju, ar ko neviens sevi cienošs darba devējs neriskētu. Tomēr aptaujas dati liek pārdomāt iemeslus, kāpēc vilšanās procenti ir tik lieli.

Darbinieku labbūtība – nevis greznība, bet nepieciešamība

LDDK īstenotās biedru aptaujas atbildes atklāj, ka darba devēji arvien vairāk līdzekļu iegulda darbinieku labbūtības veicināšanā un uzskata to par investīciju uzņēmuma izaugsmē. Lielo uzņēmumu grupā papildus algai un prēmijām tie ir vidēji 1000 eiro gadā uz katru darbinieku, savukārt darba devēju iegādāto veselības apdrošināšanas polišu skaits pēdējā gada laikā audzis par aptuveni 16 %. Darba devēji rūpējas par to, lai darbinieki būtu veseli, produktīvi un negribētu mainīt darbu, jo konkurence par kvalificētiem darbiniekiem ir ļoti sīva un, ņemot vērā demogrāfijas un sabiedrības novecošanas rādītājus, tikai saasināsies. Mēdz uzskatīt, ka neliela kadru mainība liecina par labiem darba apstākļiem, tomēr tas ne vienmēr ir atkarīgs no darba devēja. Dažādu paaudžu darbiniekiem ir atšķirīgas prioritātes un atšķirīgi iemesli mainīt darbavietu. Ir darbinieki, kuri apzināti “kolekcionē” darba vietas, kas potenciāli izdaiļos CV un varbūt bruģēs ceļu uz spožāku karjeru nākotnē. Ir tādi, kas nespēj uzreiz atrast īsto vietu, un ir arī tādi, kam neizdodas ilgstoši noturēties vienā vai otrā darbavietā. Tā kā jauna darbinieka atrašana un apmācīšana var izrādīties liels izaicinājums, darba devēji, kas vērsti uz izaugsmi, darbinieku piesaisti prioritāšu skalā liek ļoti augstu.

Pēc Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla un pieslēgšanās Eiropas vienotajam tīklam, visticamāk, elektroenerģijas biržas cena vienas dienas ietvaros kļūs svārstīgāka, norādīja energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns.

Viņš pauda, ka ietekmi, ko uz elektroenerģijas cenām atstās Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas jeb BRELL elektroenerģijas tīkla, precīzi prognozēt nav iespējams, tomēr, visticamāk, elektroenerģijas biržas cenas dienas ietvaros kļūs svārstīgākas.

Vancāns gan skaidroja, ka atslēgšanās no BRELL ir tikai viens no faktoriem, kas veicinās cenu svārstības elektroenerģijas tirgū, turklāt ne ar to lielāko ietekmi. Piemēram, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas savienojuma "Estlink 2" sabotāža un pārrāvums enerģijas cenas ietekmē daudz vairāk, nemaz nerunājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošo izejvielu cenu kāpumu, kas 2022.gadā dramatiski palielināja elektrības cenas, vidējai mēneša cenai biržā pārsniedzot pat 50 centu par kilovatstundu (kWh).

Pasaule mums apkārt mainās, un būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī biroju interjeri. Kādas tendences biroju iekārtojumā nesīs 2025. gads?

Īsā atbilde - gudri darīs uzņēmumi, kuri sekos dizaina profesionāļu ieteikumiem akcentēt tādus principus kā stabilitāte, drošība un ilgtspēja. Birojs arvien izteiktāk kļūs par vietu, kur cilvēki nāks ne tikai strādāt – tai jābūt funkcionālai, estētiski augstvērtīgi iekārtotai telpai, kas veicina labsajūtu, labbūtību, komfortu, sniedz drošības sajūtu un sekmē produktivitāti.

Atvērtais plānojums piedzīvo revīziju

Nemainīgi aktuāls arī nākamajos gados būs atvērtais biroja plānojums, taču tas piedzīvojis revīziju, kļuvis elastīgāks, paredzot arī nodalītas darba vietas un slēgtus kabinetus. Moderns birojs ļauj brīvi pielāgot, transformēt, mainīt telpas, izmantojot modulāros interjera elementus, vieglas sienas un mēbeles. Lai izdarītu labāko izvēli, pirms lemt par biroja iekārtojumu, uzņēmuma vadībai ir jāveic nopietna analīze par darbinieku skaitu, katra pienākumiem, darba specifiku, klātienes un attālinātā darba stundām, grupu, sanāksmju, individuālā darba vajadzībām u.c.

Diskusijās par valsts budžeta samazināšanu un finanšu nepietiekamību, arvien pārāk maz uzmanības tiek pievērsts efektīvākai un atklātākai esošo budžeta līdzekļu izmantošanai.

Katrs saimnieciski domājošs cilvēks zina, ka peļņu veido divi lielumi – lielāki ieņēmumi un mazāki tēriņi. Kā iepirkumu speciālisti mēs nevaram nodrošināt lielākus ieņēmumus, bet mēs varam palīdzēt samazināt tēriņus, mudinot budžeta iestādes vairāk domāt par iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, lai valsts un pašvaldību organizācijas darbotos pēc iespējas efektīvāk, iepirkumos tērējot mazāk valsts budžeta līdzekļus vai arī par attiecīgo naudu iepērkot kvalitatīvākas preces un pakalpojumus.

Lai gan sabiedrībā bieži tiek minēti negatīvi piemēri par atsevišķiem problemātiskiem iepirkumiem, ir skaidrs, ka lielākā daļa iepirkumu tiek organizēti bez apzinātas nolaidības vai krāpšanas. Tomēr laba griba viena pati nav pietiekama. Kā nozares speciālisti mēs varam novērtēt, ka atbildīgajiem par iepirkumu organizēšanu dažkārt trūkst zināšanas un laika resursi, kā arī netiek izmantoti jau šobrīd pieejamie rīki, lai iepirkumi būtu efektīvi, atklāti un godīgi.

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

2024. gads Wandoo Finance ir aizvadīts krietni sekmīgāk un dinamiskāk nekā 2023. gads, un, vismaz Baltijas mērogos runājot, kompānija ir strauji augoša. Pastāstiet sīkāk par 2024. gada rezultātiem un galvenajiem cēloņiem, kādēļ tie ir tik labi! Varēja būt vēl labāk?

2024. gads mums patiešām ir bijis izrāviena gads, jo visos galvenajos uzņēmējdarbības rādītājos ir panākti ievērojami uzlabojumi. Pārskata periodā ir palielināts grupas operatīvais apgrozījums līdz 37,8 milj. eiro pretstatā 20,5 milj. eiro gadu iepriekš. Tikmēr divpadsmit mēnešu operatīvā EBITDA ir sasniegusi 9,1 milj. eiro, kas ir treju trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada divpadsmit mēnešiem. Tikmēr grupas portfelis pietuvojās 24 milj. eiro atzīmei.

Foto: Pexels.com / Daniel Andraski

Pareiza auto akumulatora izvēle ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai tava automašīna darbotos nevainojami, it īpaši – ziemas mēnešos. Auto akumulatori nodrošina dzinēja iedarbināšanu un elektroenerģijas piegādi skaņas sistēmai, apgaismojumam un citām sistēmām. Tirgū pieejams plašs akumulatoru klāsts, tāpēc izvēlēties piemērotāko var šķist visai sarežģīti. Šajā rakstā apskatīsim galvenos kritērijus, kas jāņem vērā, izvēloties auto akumulatoru!

Nepieciešamo informāciju vari meklēt gan auto lietotāja rokasgrāmatā, gan internetā

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

Opozīcijas deputāti nekritizēja ieceri, taču pauda, ka tas esot novēlots risinājums.

Parlaments noraidīja Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna piedāvājumu ieviest solidaritātes iemaksas arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

"Progresīvo" deputāts Andris Šuvajevs skaidroja, ka Finanšu ministrija Budžeta komisijā norādīja, ka šajā brīdī Satversmes tiesā tiek skatīts jautājums saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli un to, vai bankas un nebankas var nostādīt vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz līdzīgiem regulējumiem. Koalīcijas politiķis uzskata - ja Satversmes tiesas lēmums to ļaus, tad solidaritātes iemaksas jāievieš arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.