Jaunākais izdevums

Veidoties "vienradžiem" traucē finansējuma un talantu trūkums, kā arī citi faktori, šādi ir pirmie secinājumi pētījumā par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Ar "vienradzi" tiek saprasts tāds jaunais uzņēmums, kura novērtējums pārsniedz miljardu eiro.

Plānošanas reģions ar sadarbības partneriem īsteno projektu "UnicornQuest", kura gaitā tiek veikts pētījums par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Pētījumu veic SIA "AC Konsultācijas". Viena no pētījuma autorēm Indra Ruperte norāda, ka šāds pārskats par uzņēmējdarbības vidi un tās attīstības faktoriem ir ļoti vērtīgs un interesants. Vienlaikus viņa atzīst, ka jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas galvenokārt saistīti ar datu pieejamību un informāciju par jaunuzņēmumiem.

Secināts, ka visvairāk jaunuzņēmumu ir Rīgas reģionā, kur to skaits ir nedaudz vairāk par 390, savukārt Zemgales plānošanas reģionā - ap 17. Precīzu skaitli vēl neesot iespējams nosaukt, jo dažādos avotos informācija nedaudz atšķiras, kā arī divi jaunuzņēmumi jau ir likvidēti, bet viens ir pieteicis maksātnespēju.

Tāpat secināts, ka Zemgales reģiona pārstāvēto nozaru spektrs ir ļoti plašs. Starp tiem ir jaunuzņēmumi, kas pieteikuši sevi datu pārvaldes, medicīnas, drošības un citās nozarēs, nav vienas līdernozares, kura būtu visplašāk pārstāvēta. Pētnieki secina, ka uzņēmēji pielāgo savu darbību konkrētai aktualitātei, kā arī pasaules tirgus tendencēm.

Pētīts arī pieejamais atbalsts jaunuzņēmumiem. Šādu atbalstu, īstenojot dažādas programmas, sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Zemgales plānošanas reģionā laika posmā no 2018.gadam līdz 2024.gadam atbalstu saņēmuši trīs jaunuzņēmumi.

Savukārt viens no būtiskākajiem pētījuma jautājumiem ir, kas kavē "vienradžu" attīstību pārstāvētajā reģionā? Lai rastu atbildes uz šo jautājumu, pētījuma autori vērsās pie uzņēmējiem. Pētījumā iezīmējas pieci galvenie iemesli - finansējuma pieejamība, talantu trūkums, regulatīvā vide, mazs tirgus apjoms, kā arī mentoru un pieredzes trūkums.

Lai risinātu esošo situāciju, ir svarīgi radīt atbilstošu ekosistēmu, kas atbalsta inovācijas, uzņēmējdarbību un ilgtermiņa izaugsmi, iesaka pētnieki. Piemēram, nepieciešams veidot mehānismus, kas nodrošina piekļuvi agrīna posma investīcijām. Vajadzētu arī vienkāršot procesus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības sākšanu. Tāpat par būtisku atbalstu tiek uzskatīti dažādi starptautiski tīklošanās pasākumi, kas savieno jaunuzņēmumus ar starptautiskiem investoriem un partneriem. Šādi jaunajiem uzņēmējiem būtu vieglāk iekļūt globālajos tirgos.

Vienlaikus LIAA pārstāvniecības Jelgavā vecākā projektu vadītāja Elīza Līga Līdaka, norāda, ka starp jaunuzņēmējiem ir tendence neizmantot atbalstu. Nereti par iemeslu var būt šķietami sarežģītie procesi, vēlme vai gluži otrādi nevēlēšanās uzņemties jaunas saistības. Tāpat problēma ir ambīciju trūkums pāraugt vietējo tirgus līmeni, kā arī Latvijā nav attīstīta "start-up" kultūra.

Jau ziņots, ka pētījuma mērķis ir identificēt un analizēt faktorus, kas veicina jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību un nākotnē veicinātu "vienradžu" rašanos Zemgales reģionā un Latvijā.

Projekta "UnicornQuest" kopējais budžets ir 2 303 970 eiro, Zemgales plānošanas reģiona ieguldījums tajā ir 151 280 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc tehnoloģiju nozare ir Latvijas ilgtspējīgas izaugsmes atslēga?

Jēkabs Endziņš, uzņēmuma “Weby.vc” dibinātājs,29.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nepieciešamas daudz vairāk, nekā tikai idejas un finansējums – tai vajadzīgs laiks, atbalsts un zināšanas, lai attīstītu jaunus līderus un veicinātu nākotnes ekonomisko izaugsmi.

Ticu matemātikai, statistikai un pieredzei, ko esmu guvis, attīstot gandrīz 20 dažādus produktus un jaunuzņēmumus. Zinot, ka no simta idejām izdzīvo tikai dažas, ir skaidrs, ka tas ir ilgtermiņa process, kurā nepieciešams ieguldīt ne tikai finanses, bet arī pacietību un ticību nākotnei.

Iespēja mācīties no citu kļūdām

Kad uzsāku savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā, bija ļoti maz cilvēku, pie kuriem vērsties pēc praktiska padoma. Igaunijā tech uzņēmējdarbība jau bija priekšā, bet Latvijā pirms 14 gadiem bija pavisam atšķirīga situācija. Lai gan bija arī labs paraugs – Draugiem.lv, vietējā tirgus izcilnieks, kas loģiski turpinājās daudzos citos veiksmīgos projektos un pirmajā vienradzī. Mums nācās visu apgūt pašiem, mēģinot un kļūdoties, gluži kā kovbojiem mežonīgajos rietumos. Šodienas jaunuzņēmumu vide ir ievērojami mainījusies – informācijas pieejamība ir milzīga, taču tas rada arī jaunus izaicinājumus. Jauniem uzņēmējiem ir jāiemācās atšķirt labu padomu no slikta un saglabāt savu identitāti. Ticu, ka tādas iniciatīvas kā “StartSchool” palīdzēs topošajiem uzņēmējiem attīstīt šo spēju, piedāvājot pieredzējušu mentoru un pasniedzēju atbalstu. Projekts nodrošina fundamentāli pareizu bāzi, kas palīdzēs izvairīties no sākotnējām kļūdām. Turklāt programma piedāvā lieliskas iespējas tīklošanai un ideju apmaiņai, kas ir būtiski, lai veidotu spēcīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības kopienu.

Komentāri

Pievienot komentāru