Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.
Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.
Dabiskā saistviela – māli - bija piemēroti sausā un tuksnešainā klimatā, bet mitrā klimatā tas bija visai slikts būvmateriāls. Nākamais solis tehnoloģijas attīstībā bija pāreja uz kaļķu vai ģipša javas izmantošanu.
Kaļķu javu izsenis lietoja Babilonijā, Indijā un Ķīnā. Ir liecības, ka Krētā kaļķu java tika lietota jau ap 3600. gadu pirms mūsu ēras. Lielais Ķīnas mūris, kuru sāka celt trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras, tika būvēts, izmantojot kaļķu javu, kuras sastāvā viena trešdaļa bija kaļķi, bet pārējais - papildvielas. No Senās Grieķijas kaļķu javas tehnoloģiju pārņēma romieši. Romieši kaļķu javas tehnoloģiju pilnveidoja, atklājot betona un apdedzinātu ķieģeļu ražošanas tehnoloģijas. No otrā gadsimta pirms mūsu ēras Romas impērijā jau plaši lietoja mūrjavu (betonu) un apdedzinātus ķieģeļus. Tāpēc ļauti daudzas tā laikmeta celtnes - amfiteātri, akvedukti u.c. - ir ļoti labi saglabājušies līdz pat mūsdienām.
No Romas betona ražošanas tehnoloģiju pārņēma Spānijas, Anglijas un citu Romas provinču iedzīvotāji. Līdz ar Romas impērijas bojāeju daļa no romiešu tehnoloģijas zināšanām gāja zudumā, tostarp precīza betona ražošanas tehnoloģija. Mūsu ēras pirmās tūkstošgades beigās turpinājās kaļķu javas ražošanas un mūrētu ēku celtniecība, bet, tā kā precīzā tehnoloģija bija nozaudēta, tad kaļķi tika nepilnīgi apdedzināti un celtņu kvalitāte bija ievērojami sliktāka par Romas impērijas laika būvēm. Tikai no 12. gadsimta, no jauna atklājot pareizo kaļķakmens apdedzināšanas temperatūru un ilgumu, kaļķu javas kvalitāte Eiropā sasniedza kādreizējo Romas līmeni. (Eiduks, J., Maksimova, O., Neimanis, E., Upenieks, U. Vispārīgā silikātu tehnoloģija. R., Zvaigzne, 1968., 60.lpp.). Tomēr par betona ražošanu mūsdienu izpratnē var runāt tikai pēc tam, kad tika atklāta un pilnveidota romāncementa (1797.g.) un portlandcementa (1824.g.) ražošanas tehnoloģija.
Pirmie cementi tika iegūti, apdedzinot Anglijas mālaino kaļķakmeni, kā arī māla un kaļķakmens maisījumu. Pirmā portlandcementa rūpnīca sāka darbu Anglijā 1825. gadā. Pāreja no kaļķu javas ražošanas uz cementa ražošanu atļāva pāriet no javas izmantošanas ne tikai kā ķieģeļu vai būvakmeņu saistvielas, bet sākt ražot betona izstrādājumus. Latvijā pirmā portlandcementa rūpnīca sāka darbu 1868. gadā Rīgā. No Latvijas dolomītiem un māliem varēja ražot kvalitatīvu romāncementu. Tā kā Latvijas dolomītā bija pārāk augsts magnija oksīda saturs, tad Latvijas portlandcementa ražošanā izmantoja vietējo mālu, bet kaļķakmens tika importēts no Anglijas. 1912. gadā Vidzemes guberņā saražoja 75,6 tūkstošus tonnu portlandcementa un 64,5 tūkstošus tonnu romāncementa.
Pēc portlandcementa ražošanas apjoma Vidzemes guberņa bija 6. vietā Krievijas impērijā, bet pēc romāncementa ražošanas - pat 2. vietā Krievijas impērijā. Tā kā bija pieejams vietējais cements, tad jau 1871. gadā tika atvērta pirmā rūpnīca, kas sāka ražot pirmos betona izstrādājumus. No 19. gadsimta beigām betons Latvijā tika plaši izmantots viaduktu, tiltu, stabu un dzelzceļa būvju konstrukciju ražošanā (Grosvalds, I. u.c. Ķīmiskās ražošanas attīstība Latvijā (no sendienām līdz 1918.g.). Rīga, Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs, RTU izdevniecība, 2008., 78.lpp.). No šī laika Latvijā izveidojās specializācija gan cementa ražošanā, gan arī betona būvkonstrukciju ražošanā.
Daļu no Latvijas saražotā cementa eksportēja, bet betona ražojumi pamatā tika izmantoti tikai vietējām vajadzībām. Maksimālos cementa un betona būvkonstrukciju ražošanas apjomus Latvija sasniedza 20. gadsimta 80. gadu vidū. 1986. gadā Latvijā tika saražoti 86,7 tūkstoši tonnu cementa. 1988. gadā Latvijā saražoja 1,5 miljonus kubikmetru dzelzsbetona izstrādājumu (Latvijas tautas saimniecība: Statistikas gadagrāmata ‘90. Rīga, Avots, 1991., 216.lpp.). Tolaik no visa Latvijā saražotā cementa 30-40 % tika izvesti (eksportēti) ārpus Latvijas. Neatkarīgās Latvijas laikā ir saglabājusies gan cementa, gan arī dzelzsbetona konstrukciju ražošana. Betona īpašības var būtiski uzlabot, ja tam pievieno dažādas piedevas. Vispazīstamākais uzlabotais betons ir dzelzsbetons. Betonam un dzelzij ir gandrīz vienāds termiskās izplešanās koeficients. Šī sakritība ļauj ražot betona izstrādājumus ar dzelzs armatūru, iegūstot vienu no visizturīgākajiem būvmateriāliem. Viens no betonam trūkums ir relatīvi augsts blīvums un labas siltuma vadītāja spējas, kas bez īpašas siltināšanas nozīmē ievērojamus siltuma zudumus tikai no betona vai dzelzsbetona veidotajās ēkās. Betona trūkumus var novērst, ražojot betonu ar īpašām pildvielām. Viens no virzieniem ir pildvielu betonam izmantot skaidas vai koka šķiedras, ražojot skaidbetonu. Skaidbetonam ir mazāks blīvums nekā betonam, augsta izturība un daudz augstākas siltumizolējošās īpašības nekā parastam betonam.
Skaidbetona izstrādājumu eksports
Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pasaules līdere pēc skaidbetona izstrādājumu eksporta bija Ķīna, kuras eksporta ienākumi bija 214 miljoni eiro, bet Ķīnas daļa globālajā tirgu bija 32,7%. Otrajā vietā bija Austrija - 42 miljoni eiro (7,2%), bet trešajā vietā ar 34,6 miljonu eiro lielu eksportu bija Japāna (5,9% no pasaules kopējā eksporta). Tālāk sekoja Spānija (5,57% no pasaules kopējā eksporta), Vācija (4,95% no pasaules kopējā eksporta), Čehija (4,25% no pasaules kopējā eksporta), Francija (4,03% no pasaules kopējā eksporta), Dānija (3,67% no pasaules kopējā eksporta), Ungārija (3,57% no pasaules kopējā eksporta), bet pasaules desmitnieku noslēdza ASV (3,34% no pasaules kopējā eksporta). Vienpadsmitajā vietā pasaulē bija Kanāda (2,21% no pasaules kopējā eksporta), 12. vietā - Itālija (2,19% no pasaules kopējā eksporta), bet Latvija ar 12 miljonu eiro lielu eksportu 2023. gadā (2,08% no pasaules kopējā eksporta) bija 13. vietā pasaulē. Aiz Latvijas sekoja Nīderlande (1,85% no pasaules kopējā eksporta), Taizeme (1,03% no pasaules kopējā eksporta) un pat Krievija (1,00% no pasaules kopējā eksporta). Lietuva ar 2,3 miljonus eiro lielu eksportu bija 29. vietā pasaulē, bet Igaunija ar vienu miljonu eiro lielu eksportu bija 34. vietā pasaulē.
Latvija - pirmajā vietā pasaulē
Rēķinot ienākumus no skaidbetona izstrādājumu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā, pirmajā vietā pasaulē ar 6,45 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Latvija. Otrajā vietā pasaulē bija Austrija (4,61 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā - Dānija (3,61 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Čehija (2,29 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Ungārija (2,17 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 0,79 eiro uz vienu iedzīvotāju bija sestajā vietā pasaulē. Septītajā vietā bija Igaunija (0,76 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Horvātija (0,74 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Spānija (0,67 eiro uz vienu iedzīvotāju). Nīderlande (0,61 eiro uz vienu iedzīvotāju) noslēdza pasaules lielāko eksportētāju desmitnieku. Visai augsti ienākumi no skaidbetona izstrādājumu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā bija arī Šveicē (0,59 eiro uz vienu iedzīvotāju), Portugālē (0,50 eiro uz vienu iedzīvotāju), Baltkrievijā (0,50 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovākijā (0,46 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Slovēnijā (0,45 eiro uz vienu iedzīvotāju).Betona izstrādājumu eksportsLai gan pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, tomēr ievērojami lielākus ienākumus Latvijas eksportētāji gūst no betona izstrādājumu eksporta. 2023. gadā kopējais betona izstrādājumu eksporta apjoms pasaulē 20 reizes pārsniedza kopējo skaidbetona izstrādājumu eksporta apjomu pasaulē.
Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati, tad 2023. gadā pasaules līdere pēc skaidbetona izstrādājumu eksporta bija Ķīna, kuras eksporta ienākumi bija 3,1 miljards eiro, bet Ķīna daļa globālajā tirgū deva 27,5 %. Otrajā vietā bija Vācija - 897 miljoni eiro (7,9% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā ar 782 miljonu eiro lielu eksportu bija Japāna (9,3% no pasaules kopējā eksporta). Igaunija ar 68 miljonus eiro lielu eksportu 2023. gadā bija 25. vietā pasaulē. Igaunijas daļa kopējā pasaules betona izstrādājumu eksportā sasniedza 0,6 %. Latvija ar 66 miljonu eiro lielu eksportu (0,59% no pasaules kopējā eksporta) bija 27. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 26 miljonu eksportu (0,23% no pasaules kopējā eksporta) bija 35. vietā pasaulē. Latvija - trešajā vietā pasaulēRēķinot ienākumus no betona izstrādājumu eksporta uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā pirmajā vietā pasaulē ar 50 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Igaunija. Otrajā vietā ar 38 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Īrija, bet trešajā vietā pasaulē ar 35 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Latvija. Tālāk sekoja Beļģija (31,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), Luksemburga (24,0 eiro uz vienu iedzīvotāju), Malaizija (22,1 eiro uz vienu iedzīvotāju), Čehija (20,0 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (19,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bosnija un Hercegovina (18,4 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovākija (16,3 eiro uz vienu iedzīvotāju), Spānija (16,2 eiro uz vienu iedzīvotāju), Polija (14,1 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Slovēnija (13,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Savukārt Lietuva ar 9,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 19. vietā pasaulē.
Latvija ir valsts ar augsti attīstītu meža nozari un kokapstrādi, kā arī ar ļoti augstu līmeni būvmateriālu ražošanā. Tas kopumā dod stingru pamatu attīstīt vairākus nišas produktus, kas Latvijai ir izdevies, kļūstot par vienu no pasaules līderēm skaidbetona produkcijas eksportā.
Visus statistikas datus lasi 19.novembra žurnālā Dienas Bizness!
