Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.
Fragments no intervijas
Kas pašlaik ir uzmanības degpunktā?
Uzmanības centrā ir jaunā studiju gada uzsākšana un ar to saistīto pasākumu sekmīga norise, kā arī reorganizācija Latvijas Universitātē, kuras rezultātā no 13 fakultātēm esam pārgājuši uz sešām, veicot administratīvo reformu. Līdzšinējā formā turpinās darbu Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte, savukārt visas pārējās ir reorganizētas un strādās jaunu struktūru ietvaros ar vienotu dekanātu. Tas nozīmē jaunas struktūras, jaunus to vadītājus, būs citāda studiju darba organizācija (kas nodarbosies ar studentu mobilitātes jautājumiem un nodrošinās saziņu ar ārvalstu mācību iestādēm u.tml.), bet šīs reformas nekādi neietekmēs studentu mācību procesu, jo studiju programmas nav mainījušās un pasniedzēji arī būs tie paši. Šādu pārmaiņu mērķis ir efektivizēt administratīvos procesus un radīt augstāku servisa līmeni studējošajiem. Vislielākais efekts būs tad, kad varēsim sākt strādāt pašlaik vēl būvniecības stadijā esošajā Rakstu mājā, kā rezultātā 90% visu Latvijas Universitātes studiju būs koncentrētas Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Rakstu mājā plānots koncentrēt sociālo un humanitāro zinātņu, pedagoģijas, tehnoloģiju studentus ar mērķi radīt domu apmaiņu un sinerģiju starp dažādām jomām, tādējādi veicinot izpratni, jo humanitāro zinātņu apguvēji uz pasauli raugās no cita skatupunkta nekā eksakto zinātņu apguvēji. Līdztekus minētajam vēl tiek ieviesta jauna Latvijas Universitātes finansēšanas sistēma, par ko plānots parakstīt attiecīgu vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka līdz šim Latvijas valsts finansējumu atvēlēja, vadoties pēc studējošo skaita, bet tagad – pēc augstākās mācību iestādes absolventu daudzuma konkrētajās studiju programmās. Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti būtisku pārmaiņu procesā.
Bet Akadēmiskā centra plānā bez jau būvniecībā esošās Rakstu mājas ir paredzētas vēl vairākas būves!
Tās ir nākotnes ieceres, kuru īstenošanai nepieciešams laiks un arī finansējums. Perspektīvajā attīstības plānā Akadēmiskajā centrā paredzēta Sporta māja, Veselības māja, Tehnoloģiju māja, kā arī Studentu un viesu māja. Nenoliedzami, ka tās ir lielas ieceres, kuras tiks vērtētas ne tikai pēc to realizācijai nepieciešamā finansējuma, bet arī vajadzības. Atbilstoši plānam pēc Rakstu mājas nodošanas ekspluatācijā (visticamāk, 2025. gadā) nākamais objekts būtu Sporta māja un Veselības māja, kurām ir jau iezīmēta to funkcionalitāte un lielums. Iespējams, ka abas minētās mājas varētu apvienot vienā ēkā, jo sports un medicīna savā starpā ir cieši saistītas jomas. Ja Dabas māja (2015. g.) un Zinātņu māja (2019. g.) tika uzbūvētas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tad Rakstu mājas izveide top, izmantojot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, kā arī Eiropas Investīciju bankas kredītu, ko Latvijas Universitāte segs ar nu jau bijušo fakultāšu ēku pārdošanu. Tas, ka Latvijas Universitāte attīstās vienā vietā, ir ļoti būtiski, jo nodrošina aktīvu ideju un zināšanu apmaiņu starp dažādu nozaru zinātniekiem, studentiem, kā arī ir parakstīta vienošanās par zinātnes jūdzes īstenošanu, kas nozīmē, ka Latvijas Universitātes bibliotēkas, laboratorijas, materiāli tehniskās bāzes izmanto arī citu – Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes augstskolu studenti un otrādi. Tas savukārt nozīmē, ka ir nepieciešama arī drošība, piemēram, izmantojot veloceliņu nokļūšanai no LU Akadēmiskā centra Torņakalnā līdz RTU kompleksam Ķīpsalā un RSU kompleksam Anniņmuižā.
Vai Torņkalna apkaimes infrastruktūra – ielas, komunālo pakalpojumu un sabiedriskā transporta sistēma – ir gatava teju 15 000 studentu un vēl vairāk nekā 4000 mācību iestādes darbinieku apkalpošanai, jo īpaši, ja darbdienas rītā visi dosies uz Akadēmisko centru un vakarā uz pretējo pusi?
Jā, perspektīvā maksimālajā izpildījumā Akadēmiskajā centrā ik dienu būs 15 000 līdz 20 000 cilvēku, un atbilstoša infrastruktūra būs ļoti nozīmīgs faktors. Savulaik, kad LU Akadēmiskais centrs Torņakalnā vēl bija tikai ieceres stadijā, par tam nepieciešamo infrastruktūru un komunikācijām bija informēta Rīgas dome, un pašvaldībai bija ieceres, kā šos jautājumus risināt. Jau pašlaik lielākais izaicinājums ir sabiedriskais transports, jo gar pašu Akadēmisko centru kursē tikai viens – 23. maršruta – autobuss. Tas nozīmē, ka liela slodze ir un vēl jo vairāk būs sabiedriskajam transportam, kuram ir pietura pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Vienlaikus dzelzceļa pārvada ietves platums pār Jelgavas ielu vienā pusē ir pārāk šaurs, lai to varētu izmantot, piemēram, cilvēks ratiņkrēslā, neizmantojot brauktuves kādu nelielu daļu. Arī pretējos virzienos ejošajiem cilvēkiem šajā pārvada posmā būs grūti paiet garām, neejot pa brauktuvi. Tāpat ir drošības problēma, ka nav ar luksoforu regulējamo krustojumu un gājēju pāreju, par ko LU ir rakstījusi Rīgas domei, lūdzot risināt šo jautājumu.
Visu interviju lasiet 27.augusta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
