Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.
Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.
Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.
Kopumā tendences Baltijas biržās nav bijušas ļoti atšķirīgas no pasaules akciju tirgus flagmaņiem. ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība, reaģējot uz pandēmijas izplatīšanos, saruka par trešo daļu. Tiesa gan, kopš tā brīža ASV akciju cenas atkopušās, un rezultātā to kritums kopš gada sākuma mērāms vairs tikai 11% apmērā. Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cenu, ja vērtē Euro Stoxx 50 vērtspapīru indeksa izmaiņu, kritums bija straujāks – gandrīz 40% apmērā. Šī indeksa vērtība joprojām atrodas 23% zem tā līmeņa, kur tā atradās gada sākumā.
Ja kaut kas tomēr ir jāsecina, tad drīzāk tas, ka Baltijas akcijām pat gājis nedaudz labāk.
Ekonomika saruks
Uzņēmumu veiksme atkarīga no tā, kā klāsies ekonomikai. Turklāt ne tikai vietējai, bet arī pārējai Eiropai un pasaulei. Šobrīd skaidrs ir tas, ka Baltijas valstis, kas ir mazas un atvērtas tautsaimniecības, ieslīdēs dziļā recesijā. Protams, jebkāds prognožu diapazons ir ļoti plašs, un joprojām ir iespēja, ka pandēmija ievelkas. Tāpēc jebkādas aplēses jau kādu laiku ir gandrīz bezvērtīgas. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) aprīļa vidū gan mēģināja prognozēt, ka eirozonas ekonomika šogad varētu sarukt par 7,5% un nākamgad augt par 4,7%. Latvijas tautsaimniecībai SVF šogad paredz kritumu par 8,6% un nākamgad – kāpumu jau par 8,3%.
Pagaidām gan izskatās, ka dziļākais kritums varētu būt vērojams šā gada otrajā ceturksnī. Mērenu optimismu uztur vēl tas, ka vīrusa gadījumu skaits Baltijā un daudzviet pasaulē stabilizējies, un valdības kaļ ekonomikas atvēršanas plānus, un daudzos gadījumos tās šajā ziņā spērušas jau kādus konkrētus soļus.
"Lai arī SVF prognozē, ka Latvijā ekonomikas kritums būs lielāks nekā vidēji eirozonā, krājas liecības par to, ka drīzāk būs otrādi. Sekmīgā epidēmijas kontrole Latvijā ļāvusi noteikt mazākus ierobežojumus un tātad saudzēt vietējos pakalpojumu sniedzējus," klāstījis arī, piemēram, "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Tūrisms topā nav
Protams, kopējā temperatūra okeānā ir viena monētas puse un dažādiem uzņēmumiem klājies visai atšķirīgi.
Visai smagnēji gājis, piemēram, Lietuvas tūrisma nozares uzņēmuma "Novaturas" akcijām, kuru vērtība šogad saplakusi par 50%. Šis uzņēmums piedāvā ceļošanas pakalpojumus lielā mērā tieši uz Vidusjūras reģionu, kur vairākām valstīm Covid-19 vīruss iepēris sevišķi spēcīgi. Arī globālā mērogā bieži straujāk kritušas to uzņēmumu akcijas, kas saistītas ar tūrisma biznesu un pasažieru pārvadāšanu.
Pēdējie mēneši tādējādi tie labākie nav bijuši arī "Tallink" akcijām, kuru vērtība sarukusi par 30%. Nedaudz labāk gan klājies Tallinas ostas jeb Tallinna Sadam akcijām, kuras līdz ar pēdējo nedēļu atveseļošanos kopš šā gada sākuma sarukušas vairs tikai par 10%. Valstīm aizslēdzoties, par starptautisko ceļošanu īsti nevar būt runa. Turklāt var vien spekulēt par to, cik ilgi šāda ceļošana būs zem jautājuma zīmes. Tāpat sagaidāms, ka vēl paies laiks, pirms uzlabosies patērētāju oma un radīsies drošības sajūta.
Pandēmijas raižu karstākajos brīžos strauji vērtība samazinājās arī daudzām ar mazumtirdzniecību saistītajām kompānijām. Tādējādi martā akciju cena zemāk krasi slīdēja tādiem uzņēmumiem kā "Apranga", "Silvano Fashion Group", "Baltika" un "Tallinna Kaubamaja". Piemēram, "Apranga" vadība rēķinājusi, ka tā martā vien, veikaliem esot slēgtiem vai darbojoties ierobežotu laiku, nav guvusi ieņēmumus 10 miljonu eiro vērtībā. Tiesa gan, jau aprīlī bija vērojams straujš šo uzņēmumu akciju cenu pieaugums. "Silvano Fashion Group" akcijas cena palēcās par 27% un "Apranga" – par 25% (kopš gada sākuma tā gan joprojām ir sarukusi par ceturto daļu).
Vispārējā neskaidrība negatīvi ietekmējusi arī finanšu iestāžu un nekustamā īpašuma sektora uzņēmumu akciju vērtību. Tādējādi lielāko zaudētāju vidū, ja vērtē šā gada akciju cenu izmaiņu, var atrast vēl tādus uzņēmumus kā "Pro Kapital Grupp" un "Siauliu bankas".
Labie piemēri
Nav gan tā, ka visiem ietu slikti. Pienākot ekonomikas nedienām, ir daži tautsaimniecības sektori, kuriem joprojām mēdz klāties salīdzinoši labāk. Šo uzņēmumu vidū ir, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēji, jo zināms pieprasījums, piemēram, pēc ūdens un elektrības saglabājas tāpat. Vēl mazāk slikti mēdz klāties telekomunikāciju kompānijām un to preču pārdevējiem un ražotājiem, pēc kurām ir samērā konstants pieprasījums pat tad, ja kādu nelabvēlīgu notikumu rezultātā patērētāju ienākumi samazinās. To vidū ir vairāki pārtikas produkti, mājsaimniecības un higiēnas preces.
Pieprasījumam pēc elektrības esot pat krīzes laikā, kopš gada sākuma tādu uzņēmumu kā "Energijos Skirstymo Operatorius" un "Ignitis gamyba" akciju vērtība palēkusies attiecīgi par 18% un 13%. Vēl lieliska dinamika bijusi ūdens un kanalizācijas apsaimniekotāja "Tallinna Vesi" akcijām, kuru cena palielinājusies vairāk nekā par 10%. Uz pārējo fona vēl var izcelt "Telia Lietuva" akcijas, kuru vērtība šogad augusi par 9,4%.
No Baltijas Oficiālā saraksta Latvijas uzņēmumiem šogad par 6,4% sarukusi "SAF Tehnika" akcijas cena, "Grindeks" tā kritusi par 5,4% un "HansaMatrix" – par 4,8%. Savukārt "aptuveni pa nullēm" pagaidām šo gadu līdz šim izvilkusi "Olainfarm" akcija.
Kopumā dati liecina, ka arī Baltijā ir bijuši vairāki uzņēmumi, kas pat uz pandēmijas akciju cenu izmaiņu pamatā sarkanā fona spējuši savus investorus turpināt iepriecināt. Turklāt visai strauja te bijusi arī cenu atgūšanās pēc februāra un marta pirmās puses izpārdošanas.
Runājot par akciju ieguldījumiem, gan būtu jāatgādina, ka pesimistam pēdējo gadu laikā nav atmaksājies būt – ikviens būtiskāks akciju cenu kritums galu galā bijusi iespēja vērtspapīrus iegādāties ar atlaidi. Par fundamentālām akciju atdeves pārmaiņām vienmēr runāt ir populāri, lai gan vēsture spītīgi turpina pierādīt, ka investors ar šo vērtspapīru turēšanu ilgākā termiņā var ļoti labi un nosacīti stabili nopelnīt. Vienmēr ir svarīgi atcerēties par savu ieguldījumu termiņu un to, ka vecā patiesība - akciju cenas ilgākā termiņā ir tendētas uz izaugsmi - nekur nav zudusi. Tā tas, šķiet, varētu būt pat uz visas pandēmijas fona.
Daudz aktīvāka tirdzniecība
Interesanti ir vēl tas, ka martā un aprīlī Baltijas vērtspapīru tirgū ar reģiona uzņēmumu akcijām reģistrēti 163 tūkstoši darījumu un kopējais tirdzniecības apgrozījums pārsniedzis 120 miljonus eiro.
Darījumu skaits ir par 160% lielāks nekā gada pirmajos divos mēnešos, un apgrozījums audzis par 62%. Savukārt gada skatījumā darījumu skaits marta-aprīļa periodā palēcies gandrīz par 700% un tirdzniecības apgrozījums – vairāk nekā par 150%.
Šādus Baltijas investoru aktivitātes uzplūdus, iespējams, var skaidrot ar to, ka noteiktie ierobežojumi daudziem mazajiem investoriem ļāvuši pievērsties akciju mīšanai no mājām. Agrāk darba dienu aizpildīja, piemēram, darbs kādā ofisā.
Tāpat nozīmīgs faktors var būt tas, ka vairākas finanšu iestādes mazajiem Baltijas investoriem noteikušas nulles komisijas maksas par vietējo akciju tirdzniecību. Šāda bilde nenoliedzami uzskatāma par cerīgu – lielāka akciju tirdzniecības likviditāte, kas bieži bijusi vairāku Baltijas biržas uzņēmumu klupšanas akmens, un zūdošas komisijas maksas vērtspapīru mīšanai mazajiem ieguldītājiem rada labvēlīgākus nosacījumus. Tādējādi var vieglāk sev vēlamajā brīdī par sev vēlamo cenu pirkt un pārdot akcijas.
